Rīga 10°C, skaidrs, bez nokrišņiem, A vējš 3m/s
Piektdiena, 2024. gada 03. maijs 00:32
Vārda dienas: Gints, Uvis
Haoss valsts reģistros uzņēmējam rada zaudējumus un draud ar tiesvedību valstij
Haoss valsts reģistros uzņēmējam rada simtos tūkstošos mērāmus zaudējumus un draud ar tiesvedību valstij
Valsts meža dienesta (VMD) darbinieku, visticamāk, nejaušās vai apzinātas paviršības dēļ uzņēmējs Mārcis Sniedziņš jau vairākus gadus cieš daudzos desmitos tūkstošu eiro mērāmus zaudējumus, maksājot aizdevuma procentus par bankā ņemto aizdevumu meža īpašuma pirkšanai, uz kura agrāk bijusi melnā stārķa ligzda. Tā dēļ saimnieciskā darbība ir pilnībā aizliegta. Mārcis prasa atcelt aizliegumu tāpēc, ka melnais stārķis īpašumā nav redzēts daudzus gadus un īpašums, visticamāk, VMD neizdarības dēļ ir nopirkts bez apgrūtinājuma. Uzņēmējs arīdzan prasa atlīdzināt viņam radušos zaudējumus. VMD vainu noliedz un notikušajā vaino meža taksatoru uzņēmumu SIA "Balttaks", kas mikroliegumu nav uzrādījis meža inventarizācijas plānā. Zaudējis jau divās tiesu instancēs, M. Sniedziņš nelolo cerības uz sev labvēlīgu Augstākās tiesas lēmumu un gatavojas prasības iesniegšanai Eiropas tiesā. Iemesls – Latvijas tiesas prasības pret valsti neskata objektīvi.
Pirkums bez apgrūtinājuma
2013. gada aprīlī Mārča Sniedziņa SIA "MS Kārkli" lēma par 11 ha lielas meža platības pirkumu Pūres pagastā no ASV dzīvojošā latvieša Roberta Endrū Brūveļa. Mārcis par īpašuma pārdošanu uzzināja portālā ss.lv. Pirkuma veikšanai uzņēmējs aizņēmās bankā 150 000 eiro.
Naudu īpašuma pārdevējam, ASV dzīvojošajam latvietim R. E. Brūvelim pārskaitīja vien tad, kad bija veikta viņa pasūtītā meža platības inventarizācija – 2013. gada 26. aprīlī. Ministru kabineta noteikumos noteiktā inventarizācijas procedūra paredz, ka meža inventarizācijas plānā cita starpā ir arīdzan jāiekļauj ziņas par mikroliegumiem, bet tāds netika konstatēts. Vēlāk uzrādītais melnā stārķa mikroliegums atklāja daudzas nepilnības VMD uzraudzītajā saimniecībā. Tādēļ tiesu darbi, visticamāk, vēl turpināsies un radīs uzņēmēja ģimenei naudas un morālos zaudējumus.
Atļauj un aizliedz cirst
Saņēmis SIA "Balttaks" sagatavoto un VMD pārbaudīto inventarizācijas plānu, ierakstījis 13. maijā savu jauno īpašumu "Vecjāņi" zemesgrāmatā, M. Sniedziņš devās pie mežziņa, tātad uz VMD pēc ciršanas apliecinājuma. Tā piešķiršanai VMD uz vietas īpašumā ir jāpārbauda situācija. Zemgales virsmežniecības Kandavas nodaļas vecākais mežzinis Jānis Rosickis 2013. gada 11. jūnijā atļauju parakstīja, "MS Kārkli" sāka ciršanu, bet pēc desmit dienām, 21. jūnijā, ciršanas apliecinājumu apturēja. Iemesls – jau 2010. gada 21. jūlijā noteiktais mikroliegums melnajam stārķim. Kā varēja notikt, ka VMD, vairākas reizes pārbaudot inventarizācijas plānu reģistros, nepamanīja mikroliegumu? Un kāpēc meža inventarizācijas plāna gatavotājs SIA "Balttaks" to neiekļāva inventarizācijas plānā?
VMD ģenerāldirektors Andis Krēsliņš atsaucas uz Meža likumu, kas nosaka – par inventarizācijas datu iesniegšanu atbildīgs ir meža īpašnieks, bet par datu patiesumu – meža inventarizētājs. "Šī bija pirmreizējā meža inventarizācija, tāpēc Meža valsts reģistrā aktuālas inventarizācijas nebija. Visi šie dati inventarizatoram bija jāpaņem no attiecīgajiem reģistriem, kā rakstīts Ministru kabineta noteikumos. Inventarizators to neizdarīja, dabiski, šā iemesla dēļ pārpratums radās," teic A. Krēsliņš. Viņš gan atzīst – "teorētiski" VMD darbinieki, iespējams, varēja pamanīt "Vecjāņu" īpašuma mikroliegumu. "Teorētiski" tāpēc, ka svarīgāk esot pārbaudīt citus faktus, tostarp par inventarizācijas veicēja tiesībām veikt meža inventarizāciju, vai īpašnieks ir īsts, vai robežas atbilst agrāk fiksētajām un citus faktus.
Meža inventarizators Gunārs Rosickis veica "Vecjāņu" īpašuma inventarizāciju. Viņš pastāstīja, ka nevienā no reģistriem ziņas par mikroliegumu neesot bijušas iekļautas. Informācijas nav bijis arī Tukuma novada teritorijas plānojumā un šā novada teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumos. "Pieņemsim, ka es nepamanīju mikroliegumu. Tomēr pēc manis Valsts meža dienestā šo plānu pārbaudīja vēl vairākas reizes," tā inventarizators. G. Rosickis var uzrādīt visas konkrētajā brīdī no reģistriem ņemtās izziņas, kas rāda, ka mikroliegums nav reģistrēts. Viņš teic, ka taksatoriem "Latvijas Vēstnesī" publicētā informācija (kur tā bijusi) nav jāmeklē. Par haosu reģistros vai par VMD nolaidību liecina arīdzan tas, ka līdz 2013. gada aprīlim iepriekšējais "Vecjāņu" īpašnieks Roberts Endrū Brūvelis par "Vecjāņu" zemi maksājis zemes nodokli. Ja uz zemes atrodas mikroliegums, tad nodoklis jāmaksā nav.
Haoss un meli turpinās
"VMD uzraudzītās datubāzēs patiešām nereti ir haoss," teic taksācijas uzņēmuma "Balttaks" valdes loceklis Jānis Neimanis. Viņa teikto apstiprina vairāki dokumenti. M. Sniedziņš, pērn 30. novembrī vēršoties VMD ar lūgumu pagarināt viņam izsniegto ciršanas atļauju, saņēma VMD Zemgales virsmežniecības virsmežziņa Jāņa Gravas parakstītu vēstuli par to, ka viņam tā nemaz nav atņemta un ir spēkā trīs gadus... (vēstule aplūkojama portālā la.lv). VMD taisnojas, ka atbilde ir vispārīga, ka tā neattiecas uz konkrēto gadījumu. Nav tikai saprotams, kāpēc vēstulē norādīts ciršanas atļaujas numurs... Kādā citā vēstulē Valsts zemes dienests (VZD) informē, ka VMD vien 2013. gada 15. decembrī sniedza informāciju par mežaudzes saimnieciskās darbības ierobežojumiem un VZD samazināja "Vecjāņu" kadastrālo vērtību. VZD norāda, ka vēl 2013. gadā "Vecjāņu" īpašumam saimnieciskās darbības ierobežojumi nebija noteikti (vēstule aplūkojama portālā la.lv).
VMD pārstāve Selva Šulce teic, ka dienests informāciju sniedz par inventarizētajām meža platībām, līdz 2013. gadam minētajam īpašumam nebija veikta pirmreizējā inventarizācija. "VMD par katru iesniegto inventarizāciju nav jāveic pārbaude dabā. To, izvērtējot riskus, dara izlases veidā. Par to, vai inventarizācijā ir norādīts viss, kam ir jābūt meža inventarizācijā, atbildīgs ir inventarizācijas veicējs. Neprecizitāte, kļūda tika konstatēta tikai pēc pirmreizējās inventarizācijas iesniegšanas un tad arī sekoja konkrētā rīcība," tā S. Šulce.
Gaida melno stārķi...
Mikroliegums "Vecjāņos" ir izveidots 2010. gadā, balstoties uz ornitologa Māra Strazda 2010. gada 28. februāra pieteikumu. M. Strazds vakar atteicās komentēt situāciju ar melnā stārķa liegumiem Latvijā un arīdzan konkrēto gadījumu. Viņš neesot iepazinies ar M. Sniedziņa argumentiem.
VMD piesaistītais neatkarīgais ornitologs M. Ķuze pērn secināja, ka mikrolieguma statusu nevar atcelt, lai arī melnais stārķis mikroliegumā nedzīvo jau aptuveni piecus gadus. Iemesls – ir saglabājies vecais ligzdas koks un arīdzan apkārtnē ir atrodami ligzdošanai piemēroti citi koki. Tā kā mikrolieguma blakus teritorijās a/s "Latvijas valsts meži" 2010. un 2013. gadā veica ciršanas darbus un šajā gadā iecerēts veikt kailcirti, pamatots ir M. Sniedziņa uzdotais jautājums – vai melnais stārķis kādreiz uz šejieni atgriezīsies?
Tiesas lēmums
Administratīvā apgabaltiesa un arī Administratīvā rajona tiesa 31. maijā lēma, ka līdz noteiktam brīdim mikrolieguma reģistrācijas fakta iztrūkums Meža valsts reģistrā nekādā veidā nav uzskatāms par iemeslu, kas vēlāk M. Sniedziņa uzņēmumam radījis nelabvēlīgas sekas ciršanas apliecinājuma atcelšanā. Proti, saskaņā ar Latvijas likumiem un noteikumiem vien pats zemes (meža) īpašnieks un meža inventarizācijas veicējs ir atbildīgi par VMD iesniedzamo datu patiesumu.
Tiesa secināja, ka konkrētajā gadījumā meža inventarizācijas dati satur nepilnīgu informāciju par inventarizējamā meža raksturojošo situāciju, un VMD ģenerāldirektora lēmumu par mikrolieguma noteikšanu neatcēla.
Uzņēmēja vēstījums
"Pērkot īpašumu, es rēķinājos ar to, ka varēšu tajā saimniekot un veikt mežizstrādi. Pirkumam biju spiests aizņemties naudu. Patlaban valsts iestāžu neizdarības dēļ, jo neviens esošajiem vai topošajiem īpašniekiem pieejamais dokuments īpašuma pirkuma brīdī neliecināja par mikroliegumu, man ir liegtas iespējas apsaimniekot īpašumu un ir radušies simtos tūkstošu eiro rēķināmi zaudējumi. Kompensācija, ko dēļ reģistrētā mikrolieguma es par šādu mežu varētu saņemt, ir aptuveni 160 eiro par hektāru gadā. Šī nauda pat simt gados neatsvērs to, ko esmu ieguldījis, pērkot mežu un gatavojoties tā izstrādei. Diemžēl patlaban pat šāda iespēja saņemt kompensāciju man kā uzņēmējam, kas valsts neizdarības pēc ir nonācis finansiālās grūtībās, ir liegta. Par to liecina LAD vēstule, kurā skaidri pateikts, ka finansiālās grūtībās nonākušajiem uzņēmumiem "Natura 2000" maksājumi nepienākas," stāsta Mārcis.
Viņš piebilst – apdraudēts ir gan viņa bizness, gan saistību izpilde pret biznesa partneriem. Apdraudēta ir viņa un viņa ģimenes nākotne.
"Apzinoties, ka daba un retās putnu sugas, kas ligzdo Latvijā, ir jāsaudzē, tomēr nesaprotu, kāpēc man un manis vadītajam uzņēmumam jāuzņemas simtiem tūkstošu eiro lieli zaudējumi, kas ir radušies Valsts meža dienesta darbinieku nolaidības un neizdarības dēļ," tā uzņēmējs.
Laikraksta redakcija atrodas Rīgā, Toma ielā 4
Redakcijas e-pasta adrese: [email protected]
Lursoft laikrakstu bibliotēkā pieejami raksti no 29.11.2003