NATO Varšavā "novelk līnijas"

Kanādas premjers: jau no paša sākuma bijām pozitīvi noskaņoti par dalību Baltijā

Baltijā un Austrumeiropā ilgi gaidītā NATO dalībvalstu līderu tikšanās piektdien un sestdien Varšavā ir skaidri parādījusi Rietumu vēlmi atturēt Krieviju no tālākiem agresīviem soļiem, un Varšavas samita lēmumi tāpat ir signāls Maskavai, ka cerības uz Rietumu militārās alianses sašķeltību nav piepildījušās.

Kā "līniju novilkšanu" un "gudras reālpolitikas" izpausmi divdesmit astoņu NATO valstu sanāksmes lēmumus raksturojis "Deutsche Welle" apskatnieks Bernts Rīgerts, kurš ir pārliecināts, ka Varšavas samits nenozīmē jauna aukstā kara sākumu. Galvenā izšķiršanās par četru bataljonu – vairāk nekā 4000 vīru – starptautiskā alianses kontingenta nosūtīšanu uz Poliju un Baltijas valstīm, kas izjūt Krievijas apdraudējumu, protams, nespētu apturēt liela mēroga militāro agresiju, taču tie demonstrē NATO vienotību un situācijas izpratni. Ārvalstu mediju komentāros tiek atzīmēts, ka gan Polijai, gan Baltijas valstīm ir vēsturiskās pieredzes radīta piesardzība. Alianses vadība nez vai nopietni tic, ka Krievija izšķirtos par atklātu iebrukumu vai hibrīdkaru, tomēr tieši neapdraudētās Rietumu NATO dalībvalstis respektē Baltijas valstu un Polijas satraukumu.

Karaspēka nosūtīšana uz Igauniju, Latviju un Lietuvu ir tīri simbolisks akts, Somijas sabiedriskajai raidorganizācijai "Yle" komentējis drošības eksperts Peka Visuri: "Tā faktiski ir tikai karoga parādīšana – zīme, ka galvenās NATO valstis vēlas palīdzēt mazākām alianses dalībvalstīm. Tas ir diezgan izlēmīgs solis, taču, ja kaut kāda iemesla dēļ šajā reģionā sāksies karš, šis karaspēks nedos nekādas stratēģiskas priekšrocības." Visuri arī norādījis, ka Krievijai būtu bezjēdzīgi iebrukt Baltijas valstīs: "Baltijas jūra Krievijai ir ļoti svarīga kā eksporta ceļš, un tās ekonomiskā sadarbība ar Vāciju ir ļoti produktīva. No šāda viedokļa raugoties, ne Krievijai, ne NATO nav jēgas sākt karu Baltijas jūras reģionā."

Viena no valstīm, kas Varšavā nonāca uzmanības centrā, bija Kanāda ar tās izšķiršanos uzņemties starptautiskā bataljona vadību Latvijā. 450 kanādieši Latvijā būs lielākā karaspēka vienība, ko šī valsts izvietojusi Eiropā pēdējos vairāk nekā desmit gados.

Laikraksts "Ottava Citizen" lēš, ka šī misija varētu būt gara – ilgt gadus vai pat gadu desmitus. Kanādiešu solis izpelnījies ASV prezidenta Baraka Obamas uzslavu, viņš izteicās, ka sagaida arī citu valstu, "kas tērē aizsardzībai mazāk par 2%", sekošanu Kanādas piemēram. Kaut pašā Kanādā ir vērojama diskusija par to, vai "vairāk Kanādas" pasaulē nepieciešams, šīs valsts premjers Džastins Trudo žurnālistiem noraidījis baumas, ka Otava nemaz lāgā nav gribējusi uzņemties tādu misiju: "Mēs pastāvīgi esam demonstrējuši vēlēšanos dot savu ieguldījumu, izvietot mūsu karavīrus dažādās vietās. Iespēja būt daļai no starptautiska projekta, vadot šādus centienus Latvijā, ir tieši tas, ko mēs uzskatām par iespēju Kanādai veicināt drošību un stabilitāti. Mēs jau no paša sākuma bijām noskaņoti pret to pozitīvi."

Varšavas apspriede parādīja, ka NATO vairs nepošas paplašināties un no tāda viedokļa Krievija var būt apmierināta ar sanāksmes iznākumu. Gruzija un Ukraina pārskatāmā nākotnē paliks ārpus alianses. Situācija nemainīsies, kamēr tajās būs iesaldētie konflikti – attiecīgi Abhāzija, Dienvidosetija un Krima, Austrumukrainas apgabali. Ukrainas prezidents Petrs Porošenko pēc samita izteicās: "Simboliski, ka mēs pieņēmām lēmumu vairāk padziļināt īpašās partnerattiecības starp NATO un Ukrainu. Mēs piekritām sākt procesu, kas ļaus Ukrainai saņemt padziļināta partnera statusu ar padziļinātām iespējām. Tas nozīmēs daudz ciešāku sadarbību ar alianses dalībniekiem." Pēc pēdējām aptaujām, Ukrainā dalību NATO atbalsta 53% iedzīvotāju. Pirms diviem gadiem – 13%. Polijas ārlietu ministrs Vitolds Vaščikovskis, tiekoties ar žurnālistiem, sacīja, ka Polijā un NATO struktūrās aug pārliecība par Ukrainas uzņemšanu, tomēr jāņem vērā, ka pat starp pašiem Ukrainas politiskajiem spēkiem nav pārliecības par šādu soli. Kas attiecas uz Gruziju, tad tā atrodas "virzības etapā".

Četri jauni bataljoni pie tās robežām, protams, nav spējīgi radīt draudus Krievijai, tomēr Krievijas Ārlietu ministrijas (ĀM) pārstāves Marijas Zaharovas izplatītajā paziņojumā NATO pārmesta koncentrēšanās uz neesošiem draudiem no austrumiem: "Tikšanās sākotnējie rezultāti liecina, ka NATO turpina dzīvot kaut kādā militāri politiskā aizspogulijā." Tā vietā, lai koncentrētu savus spēkus "neesošu draudu no austrumiem savaldīšanai", aliansei, pēc Krievijas ĀM domām, vajadzētu koncentrēties uz terorisma briesmām, kas nāk no dienvidiem, kā arī "miera un stabilitātes saglabāšanu Eiropā". Alianses politiķi to nedarot un tā demonstrējot "atrautību no patiesi nepieciešamajām NATO dalībvalstu pilsoņu vajadzībām pēc aizsardzības". Maskava jau pirms samita apsolīja "militārpolitisku atbildi" NATO valstu kontingenta palielināšanai Baltijā un Polijā, tomēr pašā Krievijā apskatnieki atzīst, ka Maskavai nāksies grūti izrādīt ko vairāk par vārdiskiem paziņojumiem. Premjera Dmitrija Medvedeva valdība ekonomisko grūtību dēļ izskata iespēju iesaldēt valsts budžetu, bet tas nozīmē, ka 2019. gadā Krievijas militārais budžets faktiski samazināsies par 15% un paziņojumi par trīs jaunu divīziju izvēršanu pie rietumu robežām tā arī paliks tikai paziņojumi. Jāatgādina, ka 13. jūlijā Briselē gaidāmas NATO un Krievijas sarunas.

***

UZZIŅA

Ko NATO nolēma Varšavā

Polijā un Baltijas valstīs izvietos četrus starptautiskos bataljonus vairāk nekā 4000 vīru sastāvā. Polijā bataljonu vadību uzņemsies ASV – ap 1000 karavīru un atsevišķās tanku brigādes štābs, plus ap 150 britu karavīru. Par Latviju atbildīgā būs Kanāda – 450 kanādiešu karavīri, kā arī vēl Polijas, Itālijas, Dānijas, Portugāles vai Francijas karavīri. Vācijas komandētajā bataljonā Lietuvā dienēs 500 vācu, 200 beļģu, 100 līdz 150 nīderlandiešu, ap 150 franču karavīri, iespējams, savus atsūtīs arī Luksemburga un Norvēģija. Igaunijā Lielbritānijas vadītā bataljonā dienēs 500 britu, 200 dāņu un ap 150 franču karavīri.

Misija Afganistānā tiks turpināta, uzturot tajā ap 12 tūkstoš karavīru. Līdz 2017. gadam NATO turpinās apmācīt, bet līdz 2020. gadam finansēt Afganistānas drošības spēkus.

Alianse pārņem no ASV Eiropā veidojamās pretraķešu aizsardzības sistēmas komandēšanu.

Sadarbība ar Moldovu, Ukrainu un Gruziju arī turpmāk tiks stiprināta, tomēr jautājums par divu pēdējo uzņemšanu NATO vai virzību uz to netika aplūkots.