Rīga 10°C, skaidrs, bez nokrišņiem, A vējš 3m/s
Piektdiena, 2024. gada 03. maijs 04:04
Vārda dienas: Gints, Uvis
Rīgas dome sola gādāt, lai Rīgas bērnudārzos būtu vairāk latviešu grupu
Rindā uz bērnudārziem Rīgā ar latviešu izglītības programmu ir 2,5 reizes vairāk bērnu nekā rindā uz mazākumtautību bērnudārziem. Šobrīd brīvas vietas ir 12 bērnudārzos, un tikai divi no tiem piedāvā vietas latviešu grupiņās. Tas apliecina, ka latviešu bērnudārzi ir mazāk pieejami nekā mazākumtautību dārziņi. Kāpēc tāda situācija galvaspilsētā izveidojusies un kā to risināt, jautāju Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta komitejas priekšsēdētājai Eiženijai Aldermanei.
E. Aldermane: – Vispirms es gribētu pateikt, ka rindās uz pirmsskolas iestādēm Rīgā pārsvarā ir bērni, kuri sasnieguši tikai pusotra gada vecumu. Piemēram, rindā uz bērnudārzu ar latviešu valodas izglītības programmu no 2009. gadā dzimušajiem bērniem rindā ir tikai 15. (Jāpiebilst gan, ka šiem bērniem šogad paliek 7 gadi – tātad tas jau ir skolas vecums. – I.K.). Jūs saprotat, tā nav nekāda rinda! No 2010. un 2011. gada šajā rindā ir attiecīgi 31 un 39 mazuļi. Šie bērni, visticamāk, tiks uzņemti bērnudārzā! Lielākā rinda ir 2014. gadā dzimušajiem bērniem – 1084 bērni rindā uz latviešu bērnudārziem un 521 uz mazākumtautību. No 2509 rindā reģistrētajiem 168 ir rindā gan uz latviešu, gan mazākumtautību bērnudārziem. Patiesībā mēs nevaram lietot apzīmējumus latviešu un krievu bērnudārzi. Mums tādu nav. Ir bērnudārzi ar latviešu izglītības programmu un bērnudārzi ar mazākumtautību izglītības programmu.
Jāuzsver, ka šobrīd notiek grupu komplektācija bērnudārzos. Tātad patieso ainu rindā varēsim redzēt tikai septembrī. Tas, ka bērns ir tālu rindā, nebūt nenozīmē, ka viņš noteikti netiks uzņemts bērnudārzā. Man nesen zvanīja kāda mamma, kura bija uztraukusies, ka nevarēs atgriezties darba tirgū, jo bērns vienā bērnudārzā rindā ir 137., bet otrā viņam priekšā ir vairāk nekā 200 bērnu. Taču pēc divām nedēļām viņa bija saņēmusi uzaicinājumu no abiem bērnudārziem, jo priekšā stāvošie acīmredzot no piedāvātās vietas bija atteikušies. Un nu mammai bija jauna problēma: kuru bērnudārzu izvēlēties, kurš ir labāks.
Rīgā nevar būt situācijas, kad vecāks, kas grib atgriezties darba tirgū, to nevarētu izdarīt. Pirmkārt, ir pašvaldību bērnudārzi, kur rinda samazinājās no 7500 bērniem 2009. gadā līdz tādiem skaitļiem, kādi ir šobrīd. Otrkārt, vecākam ir iespēja sūtīt bērnu privātajā bērnudārzā, kur Rīga maksā līdzfinansējumu precīzi atbilstošu Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas izstrādātajai metodikai – 173 eiro mēnesī. Treškārt, ir pašvaldības līdzfinansēts aukles pakalpojums.
Kas attiecas uz tautību, tad valstī noteiktā politika un tiesību akti nosaka, ka vecāki var neuzrādīt bērna tautību, un liela daļa arī neuzrāda. Taču pozitīvi, ka rindā uz bērnudārziem ar latviešu programmām ir samērā liels skaits bērnu, kuri nāk no mazākumtautību vai jauktajām ģimenēm.
– Jā, tas tiešām ir pozitīvi! Taču, ja rinda uz latviešu bērnudārziem ir garāka, mazākumtautību vai jauktās ģimenes tomēr izvēlas mazākumtautību dārziņus. Ja skaitļi parāda, ka pēc bērnudārziem ar latviešu mācību valodu ir lielāks pieprasījums, kāpēc pašvaldība aktīvāk neatver jaunas latviešu grupas? Kāpēc kāds mazāk pieprasīts mazākumtautību bērnudārzs netiek pārveidots par izglītības iestādi, kas strādā latviešu valodā?
– Tas notiek.
– Pilnībā neviens bērnudārzs nav pārveidots.
– Te vajadzīgs atskats pagātnē. Kad Latvija atguva neatkarību, tika likvidēti 137 bērnudārzi. Tā bija ļoti nopietna kļūda.
– Es vēlētos runāt nevis par bērnudārzu trūkumu kā tādu, bet par šo dalījumu latviešu un mazākumtautību bērnudārzos.
– Bet es tomēr pabeigšu to, ko vēlējos pateikt. Tieši šīs likvidācijas dēļ 2003. gadā sāka veidoties rinda uz bērnudārziem. Man ir interesanta statistika: no 1996. līdz 2007. gadam Rīgas bērnudārzos tika atvērtas 110 latviešu grupas un 80 krievu. No 2009. gada, kad sāka strādāt šāds Rīgas domes sastāvs, atvērtas 152 latviešu grupas un 37 grupas, kurās lieto krievu valodu.
– Taču šobrīd brīvas vietas pārsvarā ir krievu, nevis latviešu grupās. Tas nozīmē, ka Rīgas dome nav darījusi pietiekami daudz, lai nodrošinātu iespēju visiem rīdziniekiem, kas to vēlas, sūtīt bērnus latviešu bērnudārzos.
– 2014. un 2015. gadā atvērtas 49 latviešu grupas un tikai septiņas grupas ar krievu izglītības programmu.
– Jūs teicāt, ka bērna tautība saskaņā ar normatīviem aktiem nekur neuzrādās. Tāpēc jūs nezināt, cik bērnu nevar sagaidīt vietu latviešu bērnudārzā, kuri tāpēc spiesti apmeklēt mazākumtautību bērnudārzu. Nezināt problēmas apjomu ir izdevīgi, jo tad to var nerisināt.
– Aprunājoties ar mazākumtautību bērnudārzu vadītājiem, departaments ir noskaidrojis, ka latviešu bērnudārzos ir līdz pat deviņiem procentiem mazākumtautību pārstāvju. Otrādi – proti, cik latviešu ir mazākumtautību bērnudārzos, mēs neesam pētījuši.
– Kāpēc?
– Tāpēc, ka mums aktuālāka ir rinda, kas ir uz latviešu bērnudārziem, un mēs cenšamies noskaidrot, kāpēc šāda rinda ir.
– Tā kā latviešu bērnudārzi ir mazāk pieejami, daļa no integrēties gatavajām krievu ģimenēm bērnus tomēr aizsūta uz krievu bērnudārziem, jo tur taču nav jāgaida rindā. Jāsecina, ka šī situācija kavē sabiedrības integrāciju.
– Varbūt tā arī ir.
Jāsaka gan: ilgi strādājot gan izglītības jomā, gan Naturalizācijas pārvaldē, esmu secinājusi, ka jauktajās ģimenēs par bērna izglītību galavārds parasti ir mātei. Ja viņa vēlas, lai bērns iet mazākumtautību bērnudārzā, tad tur bērns arī ies.
– Varbūt māte tā vēlas, jo mazākumtautību bērnudārzi ir pieejamāki. Ja bērns tiktu palaists latviešu bērnudārzā, vēlāk, ļoti iespējams, ietu latviešu skolā. Jo vairāk būtu šādu bērnu, jo ātrāk mums vairs nebūtu divkopienu sabiedrības.
– Izglītības departamentam ir uzdots strādāt ar mazākumtautību bērnudārziem, veidojot tajos latviešu grupas, ja ir attiecīgs pieprasījums. Iespējams, kādu no mazākumtautību bērnudārziem varētu pakāpeniski pārveidot par latviešu. Uzreiz tas nav izdarāms. Tāpat ir uzdots gādāt par audzinātāju latviešu valodas kvalitātes uzlabošanu mazākumtautību bērnudārzos. Patiesībā to visu departaments jau ir darījis, taču tam ir uzdots to visu darīt vēl intensīvāk.
– Kad jūs kontrolēsiet, vai šim darbam ir rezultāti?
– Izglītības departamentā strādā tik augsti kvalificēti cilvēki, un neesmu sastapusies ar situāciju, ka viņi intensīvi nestrādātu pie tā, kas viņiem ir uzdots.
– Vai apgalvojat, ka Rīgas dome darījusi visu, kas tās spēkos, lai veicinātu integrāciju, un šāda situācija bērnudārzu rindās nav veidota apzināti?
– Vispirms sāksim ar to, ko no mums prasa Bērnu tiesību aizsardzības likums un Izglītības likums. Pie mazākumtautībām piederošajiem bērniem ir tiesības iegūt izglītību mazākumtautību valodā.
– Sanāk tā, ka šiem bērniem ir vieglāk izmantot savas tiesības nekā tiem, kuri vēlas iet latviešu bērnudārzos.
– Kas jums to ir teicis? Tā ir tikai jūsu iekšējā pārliecība.
– Rindas apmērs uz latviešu bērnudārziem par to liecina!
– Es taču jums jau teicu, ka rindā uz latviešu bērnudārziem ir arī mazākumtautību bērni.
– Nav būtiski, kas ir šajā rindā. Būtiski ir, ka, lai iekļūtu latviešu bērnudārzā, rindā ir jāstāv ilgāk.
– Nevaram par to precīzi spriest bērnudārza grupu komplektēšanas laikā. Pēc atvaļinājuma sanāksim kopā trīs Rīgas domes departamenti – Izglītības, Īpašuma un Attīstības – un spriedīsim, kur tomēr ir iespējama vēl kāda bērnudārza celtniecība. Lai gan bērnudārza celtniecība problēmu nevar pilnībā atrisināt, ja vecāki masveidīgi vēlas, lai viņu bērns apmeklētu bērnudārzu tieši centrā.
– Jūs minējāt, ka vecāki, kuru bērni nav tikuši izvēlētajā bērnudārzā, var vest bērnu uz privāto bērnudārzu, taču tā izmaksas ir krietni lielākas nekā pašvaldības līdzmaksājums.
– Līdzmaksājums ir tieši tik liels, cik izmaksā viens bērns pašvaldības bērnudārzos. Kad valsts līdzfinansēja privātos bērnudārzus un līdzfinansējums bija 228 eiro, nebija skaidrs, kā šis skaitlis ir radies. Kādā no sanāksmēm VARAM speciālists atzina, ka šī summa bija tāda, kādu privāto bērnudārzu lobētāji pateica priekšā. Vecākiem privātajos bērnudārzos būtu jājautā, kāpēc veidojas nesamērīgi lielas summas, kas jāmaksā. Ir privātās izglītības iestādes, kas strādā ļoti korekti, un ir tādas, par kurām nav saprotams, kāpēc izmaksas ir tik lielas.
– Šobrīd bērnudārzos trūkst audzinātāju, jo īpaši tādu, kas perfekti runā valsts valodā. Ko Rīgas dome jau ir darījusi, lai uzlabotu latviešu valodas prasmi tiem pedagogiem, kuriem valsts valoda nav dzimtā valoda?
– Sāksim ar to, kāda ir valsts attieksme pret pirmsskolu...
– Es jautāju, ko Rīga ir darījusi, nevis par valsts attieksmi.
– Sāksim tomēr ar to. Par Rīgas domi pēc tam. Ja valsts neredz izglītības sistēmu kopumā, ja valsts faktiski ir aizmirsusi pirmsskolu, tad par kādu kadru atlasi mēs varam runāt? Ja alga pirmsskolu pedagogiem no 1. septembra noteikta 560 eiro pirms nodokļu nomaksas...
– Tomēr ir pedagogi, kuri gatavi strādāt arī šajos apstākļos. Kā pašvaldība viņiem palīdz uzlabot latviešu valodas zināšanas?
– Sabiedrības integrācijas jomā prioritāte tieši ir bijusi pirmsskolas izglītības iestāžu vadītāju un darbinieku latviešu valodas pilnveidošana. Konkrētus skaitļus par pedagogu tālākizglītošanu varam noskaidrot. (Vēlāk šī informācija tika atsūtīta. Sk. Uzziņu. – I.K.). Mūsu mērķis ir panākt, lai mazākumtautību bērnudārzos katrā grupā būtu vismaz viens pedagogs, kurš saziņā ar bērniem lietotu tikai un vienīgi latviešu valodu. Tam būtu jābūt cilvēkam, kam latviešu valoda ir dzimtā, lai tiktu lietota literārā latviešu valoda.
– Tā ir utopija, jo šobrīd jūs esat situācijā, kad pat latviešu grupās nevarat nodrošināt pedagogus, kuri runā perfektā latviešu valodā!
– Nekad mēs neatrisināsim audzinātāju jautājumu tādā kvalitātē, kādā vēlētos, kamēr ir tāda samaksa par darbu. Es izglītības ministru Šadurska kungu uzaicinātu uz kādu no Rīgas bērnudārziem uz pusotrgadīgo grupu, kur tāpat kā citās grupās varam pieņemt darbā tikai un vienīgi skolotājus ar augstāko pirmsskolas skolotāja izglītību. Lai Šadurska kungs nostrādā vienu dienu šādā grupā pedagoga uzraudzībā, lai visu dienu pamaina pamperus un mazgā dupšus un padomā, kā ir darīt šo darbu, saņemot 380 eiro uz rokas!
– Šadurska kungs sacītu, ka neviens neliedz Rīgas domei maksāt pirmsskolas pedagogiem vairāk, un viņam būtu taisnība, jo par bērnudārzu audzinātāju algošanu ir atbildīgas pašvaldības.
– Savulaik, kad Šadurska partijas biedrs Dombrovskis bija premjers, viņš solīja, ka valsts pārņems savā pārziņā pirmsskolas pedagogu algas. Rīgas dome to ir atbalstījusi un rosinājusi paaugstināt algas, atbalstījusi izglītības darbinieku arodbiedrības prasību pieņemt pedagogu algu paaugstināšanas grafiku.
– Tātad valstij jāuzņemas maksāt bērnudārza pedagoga algas, turklāt tās būtiski jāpaaugstina, bet, ja jāmaksā no pašvaldību maka, tad neko vairāk par minimālo Rīga nevar maksāt. Valstij jāvar, Rīga nevar!
– Tā es neteicu! Rīga ir maksājusi un maksās. Par to, kādas būs bērnudārzu audzinātāju algas Rīgā, mēs vēl lemsim. Nekādā gadījumā nepieļausim, ka Rīgas pirmsskolu darbinieki saņems mazāk nekā šobrīd. Jo, ja līdz šim pirmsskolā slodze bija 30 kontaktstundas, tad no 1. septembra būs 36 kontaktstundas. Mums jau šobrīd ir skaidrs, ka septembrī būs vajadzīgi budžeta grozījumi.
– Parunāsim arī par Rīgas skolām! Galvaspilsētā ir bijuši vairāki gadījumi, kad bijis pamats šaubīties par skolu direktoru lojalitāti valstij. Kā šobrīd sekojat skolu direktoru darbam un tam, vai skolās latviešu valodu un valstisko audzināšanu māca pietiekami augstā līmenī?
– Eksāmenu rezultāti liecina, ka valsts valodas zināšanas Rīgas skolu absolventiem ir pietiekami labas. Varētu būt labākas, taču jāņem vērā, ka latviešu valoda mazākumtautību skolu skolēniem tomēr ir svešvaloda. Ar direktoriem departaments strādā nepārtraukti. Ir gan direktoru padomes, gan rīkojam viņiem visdažādākos seminārus, pieredzes apmaiņas stundas. Direktori, protams, ir dažādi. Ir skolas, kur ar direktoru ir jāstrādā intensīvāk, un ir skolas, kur direktors pats organizē savu darbu tā, ka ir labs gans labam ganāmpulkam.
Kad mazākumtautību skolā nepieciešams jauns direktors, vairākos gadījumos par direktoriem esam iecēluši profesionāļus, kas iepriekš vadījuši latviešu skolas. Nav īpašas politikas šajā jautājumā, taču konkursā viņi izrādās spēcīgāki par citiem pretendentiem.
– Valdība šobrīd uzstāj uz skolu tīkla sakārtošanu. Pārāk mazas skolas ir arī Rīgā. Piemēram, Pļavnieku ģimnāzijā nav pat 200 skolēnu.
– Tik daudz kā Rīga ar skolu tīkla optimizāciju diez vai vēl kāda pašvaldība ir nodarbojusies. Ar jūsu pieminēto Pļavnieku ģimnāziju tiek strādāts. Viņi zina: ja tuvākajos gados neuzlabosies situācija, skolas pastāvēšana būs apdraudēta. Tas attiecas arī uz citām skolām, kurās ir pārāk maz skolēnu. Saistībā ar jaunā skolotāju algu modeļa ieviešanu zem sitiena gan ir nokļuvušas, piemēram, ukraiņu un lietuviešu skolas, kurās arī nav daudz skolēnu. Rīga ir vienīgā pilsēta Latvijā, kur saskaņā ar jaunajiem noteikumiem jābūt 16,5 skolēniem uz vienu skolotāju.
***
Bērnu skaits rindā uz Rīgas bērnudārziem
Bērna dzimšanas gads Uz latviešu progr. Uz mazākumtautību progr.
2005. 0 0
2006. 0 0
2007. 0 0
2008. 2 0
2009. 15 2
2010. 31 8
2011. 39 10
2012. 182 78
2013. 389 167
2014. 1084 521
Redakcijas piezīme. Redzams, ka visvairāk rindā tiešām ir 2014. gadā dzimušo bērnu. Nav gan izprotams, kāpēc, gatavojot šādus datus, Rīgas dome lepojas ar to, ka 2005. – 2007. gadā dzimušie bērni, tātad 9 – 11 gadus vecie skolēni, rindā uz bērnudārzu negaida…
***
UZZIŅA
Rīgas pirmsskolu pedagogu tālākizglītības iespējas
2015. gadā Rīgas Izglītības un informatīvi metodiskā centra profesionālās kompetences pilnveides programmas apmeklēja 2948 pirmsskolas izglītības iestāžu skolotāji un 788 skolotāju palīgi.
2016. gadā centrs bērnu tiesību aizsardzības jautājumos plāno izglītot 2400 pirmsskolas pedagogus un 950 izglītības iestāžu tehniskos darbiniekus.
2012. gadā Sabiedrības integrācijas programmā tika atvēlēts finansējums projektam "Latviešu valodas zināšanu pilnveidošana profesionālo pienākumu veikšanai", kur latviešu valodu mācījās auklītes no pirmsskolas izglītības iestādēm ar mazākumtautību programmu. Arī turpmākajos gados auklītes turpināja mācīties departamenta organizētajos bezmaksas latviešu valodas kursos.
Laikraksta redakcija atrodas Rīgā, Toma ielā 4
Redakcijas e-pasta adrese: [email protected]
Lursoft laikrakstu bibliotēkā pieejami raksti no 29.11.2003