Sarunāšana atklāta konkursa vietā

Latvijā ir pieci līdz trīsdesmit augstākā līmeņa vadītāji, kas varētu vadīt VID

Zināms, ka valdība šonedēļ un nākamnedēļ vēl nelems par VID vadītāja apstiprināšanu. Reizniece–Ozola skaidroja, ka lēmumu par Koļegovas izvirzīšanu šim amatam pieņems pēc tikšanās ar viņu un pēc Ministru prezidenta Māra Kučinska atgriešanās no atvaļinājuma. Premjers 2. augustā uz vienu dienu atgriezīsies no atvaļinājuma, lai vienotos par kandidāti un lai koalīcijas partijas pēc oficiālās izvirzīšanas varētu to apspriest.

Likumsakarīga ir neizdošanās konkursā

"LA" jautāja augstākā līmeņa vadītāju personālatlases profesionāļiem, kā viņi vērtē VID vadītāja izraudzīšanās procesu. "To nevar vērtēt pozitīvi, un likumsakarīga ir šā procesa neizdošanās, jo amats ir nepievilcīgs, gaidas lielas, izaicinājumi milzīgi. Pārmaiņas nav iespējamas arī bez politiskā atbalsta," tā šo procesu vērtē pieredzējušais biznesa attīstības un personāla vadītājs, "Pedersen&Partners" klientu direktors, Igaunijas reģiona vadītājs Kaspars Kauliņš. Sarunā ar "LA" Kauliņš norāda, ka atalgojums varētu būt viens no stimuliem, kas ļautu uzņemties šo amatu. Pašreiz gan esot grūti spriest, cik vērienīgām jābūt pārmaiņām pašā organizācijā. Proti, sabiedrība redz negācijas, bet noteikti pašā organizācijas iekšienē ir spēcīgi darbinieki, kas spētu īstenot pārmaiņas. Kauliņš uzskata, ka šobrīd Latvijā varētu būt 5 – 10 augstākā līmeņa vadītāji, kas varētu vadīt VID.

Jautāju Kasparam Kauliņam, vai politiķi ieklausās profesionāļu teiktajā, izvēloties augstākā līmeņa vadītājus. Viņš nenoliedz, ka tiek aicināts izvērtēt procesus, arī pats darbojas Ārvalstu investoru padomē un šī ir organizācija, kuras teiktajā politiķi ieklausās. Kauliņš piedalījies arī Ekonomikas ministrijas valsts sekretāra izraudzīšanā. Viņš zina teikt, ka labā griba ir gan Valsts kancelejai, gan lielākajai daļai ministriju, bet, tiklīdz nonāk līdz politiskām interesēm, tā labā griba tiek aizmirsta.

Vienlaikus viņš norāda, ka profesionāļi var izdarīt visu pēc labākās sirdsapziņas, bet gala lēmumu vadītāja izvēlē tomēr pieņem uzņēmumu padomes. Te jāmin konkurss uz "Latvijas gāzes" vadītāja amatu, kur, kā kļuvis zināms "LA", personālatlases konkursā Aigars Kalvītis palika tikai 6. vietā, bet padome par uzvarētāju izraudzījās tieši viņu. Der atgādināt arī "Pasažieru vilciena" ("PV") valdes priekšsēdētāja amata kandidāta izraudzīšanos – pirms diviem gadiem par valdes priekšsēdētāju tika iecelts Andris Lubāns, kurš ieņemt šo nozīmīgo amatu tika uzaicināts tikai dienu iepriekš. Iepriekšējā uzņēmuma valde atkāpās, jo radās šaubu ēna par jauno vilcienu iepirkumiem. Jaunu vilcienu joprojām nav, bet saistībā ar pārtraukto vilcienu iepirkumu ierosināta krimināllieta, kurā apsūdzētie – bijušie "PV" valdes locekļi Nils Freivalds, Mārtiņš Jirgens, Edmunds Kancēvičs un Jānis Pētersons – savu vainu neatzīst. Valsts kontroles revīzijā tika secināts, ka kapitālsabiedrība gadiem ilgi ir strādājusi bez stratēģiska redzējuma par savu vietu un lomu valsts ekonomikā, par to, kā tā attīstīsies un ko sasniegs. Visspilgtāk Satiksmes ministrijas un "PV" nemākulīgā sadarbība izpaudusies saistībā ar jauno vilcienu iegādi, secinājusi Valsts kontrole.

Kā pozitīvs piemērs jāmin kopuzņēmuma "Rail Baltica" vadītāja izvēle. Kopuzņēmuma valdes priekšsēža izvēlei bija piesaistīta personāla atlases kompānija "Amrop", un kandidātu vidū bijuši atzīstami eksperti no dažādām valstīm. Baibu Rubesu par uzvarētāju no vairāk nekā 10 pretendentiem izraudzījās jaunā kopuzņēmuma padome.

Jābūt līderim

"VID ir jāvada izglītotam un pieredzējušam profesionālim ar nevainojamu reputāciju, kuru novērtē nodokļu maksātāji. Viņam jābūt līderim ar redzējumu par VID darbu, turklāt politiski neatkarīgam," pārliecināts Andris Grafs, Baltijas korporatīvās pārvaldības institūta Latvijā vadītājs. Svarīgi, lai atlases process būtu caurskatāms. Ļoti būtiski ir nodrošināt, lai izsludinātie konkursi uz jebkuru vadošu amatu nebūtu formalitāte. Jādefinē skaidras, samērīgas prasības potenciālajam kandidātam un jāveicina profesionāļu piesaistīšana, īpaši no privātā sektora. Vadītāju atlases procesā jāievēro labākā prakse par atlases procesa kopējās stratēģijas definēšanu, konkursa komisijas sekmīgu darbību, kā arī par atlases procesa komunikāciju un potenciālo kandidātu uzrunāšanu pieteikties konkursā.

Latvijā ir pietiekami daudz augstākā līmeņa vadītāju, kuri varētu ieņemt VID vadītāja posteni, domā eksperts. Nevēlēšanos kandidēt uz šo amatu varot skaidrot dažādi, tomēr divi iemesli ir īpaši būtiski – necaurskatāms atlases process un neatbilstošs atalgojums VID vadītāja amatam.

Pēc nesekmīgā konkursa ir jāizdara attiecīgi secinājumi un jāpārskata šis atalgojums, tad jāsludina jauns konkurss, jāpiesaista personāla atlases uzņēmums, kas vadītu procesu un motivētu profesionāļus kandidēt, teica Grafs. Viņaprāt, konkursā būtu jāpiedalās visiem interesentiem, arī publiski nosauktajiem VID vadītāja kandidātiem. Caurskatāms un godīgs VID vadītāja atlases process tikai vairotu uzticību VID darbam, savukārt kandidāta izraudzīšanās neskaidrā procesā palielina riskus nevēlamai politiķu ietekmei, arī uz nākamā vadītāja ikdienas darbu un lēmumiem, uzsvēra Grafs. Savukārt Kaspars Kauliņš domā, ka jaunajam VID vadītājam jābūt vīzijai, kā īstenot pārmaiņas, un tad būtu jāizveido atbalsta grupa VID iekšienē, kas grib un spēj īstenot pārmaiņas.

Skaidrojot kritērijus, pēc kuriem būtu jāizvēlas VID vadītājs, "Amrop" vadošā partnere Rīgas birojā Aiga ĀrsteAvotiņa norāda: "Kritērijiem jābūt pieskaņotiem konkrētā amata specifiskajām prioritātēm. Ja iestāde ir jāreformē, lai iekasētu vairāk nodokļu, apkarotu nodokļu nemaksātājus vai efektivizētu pašu iestādi, tad tam ir jāparādās prasību sarakstā." VID vadītāja konkursa noteikumos šādu prasību neesot bijis. Ja ir mērķis atrast prasmīgu vadītāju, tad jābūt definētām prasībām, kāda veida specifiskām kompetencēm ir jāatbilst kandidātiem. Tāpat svarīgi ir paplašināt kandidātu loku – to nedrīkst ierobežot.

Jādomā arī par cilvēkiem konkursa komisijā – tiem jābūt profesionāļiem, kam ir svarīga reputācija, un tad arī kandidāti noticēs, ka process noris godīgi. Aiga ĀrsteAvotiņa nenoliedz, ka politiķi varētu vairāk ieklausīties personālatlases firmu pieredzē un zināšanās. Viņasprāt, šobrīd Latvijā ir ap 20 – 30 augstākā līmeņa vadītāju, kas varētu ieņemt VID vadītāja posteni. Tiesa, tikai publicējot sludinājumu un neuzrunājot piemērotus kandidātus, diez vai viņi paši pieteiksies.

Aigai ĀrsteiAvotiņai reizēm esot sajūta, ka "kandidāts jau ir atrasts, pirms process notiek, un tad tiek veiktas darbības, lai ierobežotu kandidātu loku". Viņa gan nezināja, vai to var attiecināt uz VID vadītāja izraudzīšanās procesu.

Motivācija – alga

Personālatlases eksperti domā, ka būtiska motivācija ir algas lielums. Kaspars Kauliņš uzskata, ka VID vadītāja atbildība un pašas iestādes līmenis ir tāds, ka vadītāja atalgojumam jābūt vismaz 2 – 2,5 reizes lielākam, nekā tas ir pašlaik. Savukārt Grafs teic, ka atalgojumam vajadzētu būt salīdzināmam ar Finanšu un kapitāla tirgus komisijas vadītāja vai līdzīgu institūciju vadītāju atalgojumu.

"Algai nav vienīgā nozīme, bet tai ir nozīme," uzsver "Amrop" vadošā partnere. Tiesa, konkursā var pieteikties cilvēki, kam motivācijas skalā ir svarīgi strādāt pie pārmaiņu organizācijas un kam svarīgi strādāt Latvijas valsts labā.

Pētījumu kompānijas TNS sadarbībā ar telekompānijas LNT raidījumu "900 sekundes" veiktais pētījums rāda – trešā daļa (32%) Latvijas iedzīvotāju ekonomiski aktīvajā vecumā no 18 līdz 55 gadiem piekrīt, ka Latvijas VID vadītāja algai jābūt tādai kā Igaunijas VID vadītājam – 5800 EUR (9% – noteikti piekrītu; 23% – drīzāk piekrītu). Tiesa, lielākā daļa – 60% iedzīvotāju – nepiekrīt, ka VID vadītāja algai jābūt tik lielai.

Ko darīt, lai augstākā līmeņa vadītāja izvēle būtu profesionāla? Eksperti uzskata, ka jādepolitizē lēmumu pieņēmēji – uzņēmumu padomes, tad arī lēmumi būs profesionālāki.

Jautāju Kauliņam, kāda ir ziemeļvalstu pieeja augstākā līmeņa vadītāja izvēlē. "Skandināvijā ir politiskā pēctecība un ilgtermiņa valsts programmas, kas nodrošina stabilitāti. Otrkārt, kopējais atalgojuma līmenis ir augstāks, bet ir mazas atšķirības atalgojumā starp valsts pārvaldi un privāto sektoru. Treškārt, strādāt valsts pārvaldē ir prestiži," skaidro "Pedersen&Partners" klientu direktors. Viņš piebilst, ka skandināvi izceļas ar procesu caurspīdību un ar to vajadzētu sākt arī Latvijā. "Jāveido mandāts, kas ir atraktīvs brīvajā tirgū," viņš piebilst.