Rīga 22°C, skaidrs, bez nokrišņiem, A vējš 2m/s
Trešdiena, 2024. gada 22. maijs 18:33
Vārda dienas: Emīlija
Gaiļezera slimnīcas ķirurgi: operējot šādos apstākļos, reāli izjūtam fiziskas ciešanas
Janvāra beigās Rīgas Austrumu klīniskajā universitātes slimnīcā (RAKUS) atklāja jaunu daudzfunkcionālu operāciju bloku, kas ir lielākais Baltijas valstīs. Bet jau pavasarī no ierindas izgāja gaisa dzesēšanas iekārtas. Tās joprojām nav savestas kārtībā, un ārsti man stāsta, ka operāciju zālē jūtoties kā turku pirtī. Siltajās dienās temperatūra zālē pārsniedz pat divdesmit astoņus grādus, arī gaisa mitrums ir krietni virs atļautajiem piecdesmit procentiem, un, kā apgalvo vairāki ķirurgi, operējot divas, trīs un pat piecas stundas šādos apstākļos, viņi reāli izjūtot fiziskas ciešanas.
"Tā jau nav, ka ārsti cieš un baidās runāt. Operāciju bloka vadība ir uzrakstījusi iesniegumu slimnīcas vadībai. Tas nav normāli, ka ārstiem un medicīnas māsām jāstrādā kā pirtī. Turklāt daļa no medicīnas speciālistiem uzturas operāciju blokā diennakti bez iespējas no tā iziet," saka Ķirurgu asociācijas prezidents, slimnīcas galvenais ķirurgs docents Haralds Plaudis.
Savukārt neiroķirurģijas nodaļas vadītājs Kārlis Bicāns, nedaudz ironizēdams, teic, ka sutīgajos apstākļos pēc trim veiktajām operācijām konstatējis, ka zaudējis trīs kilogramus svara. "Pirms operācijas jāuzvelk vienreizējās lietošanas papīra veļa, pa virsu – sterils papīra halāts, cepure un maska, tad varat iedomāties, kā cilvēks, šādi ietērpts, var justies pie operāciju galda pamatīgā karstumā un paaugstinātā mitrumā," savus darba apstākļus raksturo ārsts Bicāns un uz jautājumu, kā šī pirts ietekmē pacientus, atbild, ka tikpat kā neietekmējot, jo slimnieki uz operāciju galda ir bez drēbēm, turklāt narkozē.
Traumatoloģijas un ortopēdijas klīnikas vadītājs medicīnas zinātņu doktors Andris Vikmanis, kurš vakar operāciju zālē strādāja četras stundas, stāsta, ka zālēs ir izvietoti pagaidu kondicionieri, kas praktiski nespēj kompensēt no ierindas izgājušo kondicionēšanas sistēmu, un uz manu jautājumu, kā viņš izturējis vairākas stundas pirts apstākļos, atbild, ka padomju laika ārsti ne to vien piedzīvojuši. "Ja te ierastos kāds ārvalstu ķirurgs, tad gan droši vien viņš atteiktos šeit strādāt. Zālē, kur trūkst gaisa, medicīnas personālam ir ļoti grūti operēt, zūd spēki, tiek zaudēts arī šķidrums. Traumatologiem to spēku vajag vārda tiešā nozīmē, jo ir jāurbj, jāzāģē un jāveic citas fiziski grūtas darbības. Ja pacientam operācijas laikā ir jātaisa rentgena izmeklējumi, tad ārstam, kurš strādā bezgaisa telpā, jāuzliek speciāls svina priekšauts. Skumji, ka slimnīcā ir atklāts moderns operāciju bloks, kurā mediķiem nav normāli darba apstākļi," secina traumatologs Vikmanis.
Slimnīcas valdes priekšsēdētāja Anita Slokenberga vakar pirmo dienu bija atgriezusies darbā pēc atvaļinājuma, bet operāciju bloka vadītājs Pēteris Tomiņš devies atvaļinājumā, neraugoties uz to, ka viņa kolēģi strādā neapskaužamos apstākļos, kuru novēršana ir ieilgusi.
A. Slokenberga man pastāsta, ka pavasarī iedarbinājuši gaisa kondicionēšanas iekārtas un pagājis pavisam neilgs laiks, kad sistēma izgājusi no ierindas. Slimnīcas vadība lūgusi pasūtījuma izpildītājus būvniecības firmu "Re&Re" salabot sistēmu, bet būvnieks esot atteicies atvērt iekārtas, lai veiktu nepieciešamo remontu. "Lai varētu strādāt, operāciju zālēs esam izvietojuši pārvietojamos gaisa kondicionierus. Šonedēļ neatkarīgi eksperti, kas pārzina šo sistēmu, kopā ar būvniecības uzņēmuma "Re&Re" pārstāvjiem tiksies slimnīcā, lai veiktu atzinumus par radušos problēmu un pēc nedēļas ekspertu klātbūtnē šo iekārtu varētu atvērt un novērst bojājumus," informēja valdes priekšsēdētāja.
Savukārt "Re&Re" projektu vadītājs Aigars Ozoliņš informēja, ka telpas nodotas pasūtītājam 2014. gada decembrī un pretēji slimnīcas vadītājai, kura sacīja, ka kondicionēšanas sistēma palaista pavasarī, norādīja, ka attiecīgās iekārtas sekmīgi darbojās visu 2015. gadu.
A. Ozoliņš: "Šā gada vasaras sākumā pie mums vērsās pasūtītājs ar sūdzībām par dzesēšanas iekārtu funkcionēšanu. Nekavējoties kopā ar iekārtas ražotāju pārstāvjiem veicām iekārtu pārbaudi un tika konstatēti bojājumi, kas radušies nepareizas iekārtu ekspluatācijas dēļ, t. i., nav ievērotas stingri noteiktas lietošanas instrukcijas. Tā kā šie nav iekārtu defekti, lēmums par tālāku rīcību, bojājumu novēršanu un dzesēšanas atjaunošanu jāuzņemas pašam saimniekam."
Savukārt slimnīcas vadītāja uzskata, ka tas ir jādara būvniekam. Nav zināms, kad un kā šis strīds beigsies un kad Baltijā modernākajā un lielākajā operatīvās ķirurģijas centrā tiks likvidēts pirts efekts.
Ķirurgi apgalvoja, ka operāciju bloku ir piemeklējis arī personāla trūkums, kas neļauj izmantot tā iespējas. Kopumā 22 atmošanās telpu gultas ar visu aprīkojumu ir dīkstāvē, un tas pilnībā izjauc plānoto slimnieku nomaiņu un operāciju bloka caurlaidību. Speciālisti pāriet darbā uz citiem stacionāriem, jo tur ir mazāka darba slodze un lielāka alga.
Mediķi norāda, ka operāciju bloka vadītājam būtu dienas jāpavada operāciju blokā, lai saprastu, kuras problēmas novērst, un noteikti komunicēt ar ķirurgiem, taču komunikācija esot grūta.
Laikraksta redakcija atrodas Rīgā, Toma ielā 4
Redakcijas e-pasta adrese: [email protected]
Lursoft laikrakstu bibliotēkā pieejami raksti no 29.11.2003