Rīga 15°C, mākoņains, bez nokrišņiem, D vējš 5m/s
Sestdiena, 2024. gada 27. aprīlis 13:53
Vārda dienas: Klementīne, Raimonda, Raina, Tāle
Mainot glābēju darba maiņas ilgumu, varētu sākties masveida aiziešana no dienesta
Pēc Augstākās tiesas lēmuma apmierināt bijušā ugunsdzēsēja Raimonda Kučinska prasību pārrēķināt algu, samaksājot arī par darbu atpūtai paredzētajās stundās, varas gaiteņos izskanējusi ideja par ugunsdzēsēju darba maiņas samazināšanu no 24 uz 12 stundām. Tas raisījis lielu sašutumu glābēju aprindās.
Pēkšņas pārmaiņas nebūšot
Kaut iepriekš Iekšlietu ministrijas (IeM) valsts sekretāres vietnieks Dmitrijs Trofimovs apstiprināja, ka, lai mazinātu atpūtas stundu skaitu, plānots pāriet uz 12 stundu maiņu, ministrs Rihards Kozlovskis uzsvēra, ka 12 stundu maiņa ir tikai viena no iespējām, kā varētu mēģināt sakārtot darba organizāciju. "Mēneša laikā Ministru kabinetā mums jānāk ar visiem nepieciešamajiem grozījumiem, lai darba laika organizācija būtu spriedumā (R. Kučinska spriedumā. – Aut.) noteiktajā kārtībā. Jāsāk intensīvs darbs, tostarp iesaistot arodbiedrības – aiz slēgtām durvīm neko nerisināsim, pārsteigumus netaisīsim," sola iekšlietu ministrs. Kozlovskis uzskata, ka darba maiņas samazināšanas ideja būtu atbalstāma vien tad, ja tādā veidā varētu ietaupīt līdzekļus un nodrošinātu glābējus ar nepieciešamajiem resursiem. Latvijas Iekšlietu darbinieku arodbiedrības (LIDA) valdes priekšsēdētājs Armands Augustāns norādīja, ka sarunā ar Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) priekšnieku Oskaru Āboliņu guvis apstiprinājumu, ka vismaz šogad pārejas uz 12 stundu maiņu modeli nebūs.
R. Kozlovska padomniece Daiga Holma aicināja necelt paniku ugunsdzēsēju aprindās, jo neadekvāti lēmumi, kas varētu novest pie darbinieku aizplūšanas no dienesta, nav pieņemti. Tomēr viņa nenoliedz, ka 12 stundu maiņa ir viena no iespējām, par ko varētu nākties lemt. Atsaucoties uz spriedumu R. Kučinska lietā, viņa akcentē, ka tas ir finanšu jautājums: "Nepieciešamā summa kompensācijām visiem iekšlietu struktūru darbiniekiem ir ap 23 miljoniem – tikai par nostrādāto pēdējos divos gados, nemaz nerunājot par nākotni, kam arī līdzekļi būs jāatrod." Holma piebilst, ka viens stāsts ir, ja valdība ministrijai uzdos šo naudu atrast iekšējos resursos, otrs – ja tā piešķirs daļu naudas, bet trešais stāsts – ja valdība piešķirs visu nepieciešamo summu. Pagaidām nav zināms, kāds lēmums tiks pieņemts.
Kā apiet direktīvu
Eiropas Parlamenta un Padomes 2003. gada 4. novembra direktīvā Nr. 2003/88/EK par konkrētiem darba laika organizēšanas aspektiem teikts, ka darbinieks bez atpūtas nedrīkst strādāt ilgāk par 13 stundām. "Būtībā var teikt, ka Latvijā strādājam ne pēc Eiropas prasībām. Tomēr direktīvu var interpretēt dažādi. Līdz šim notika tāda interpretācija, kas diemžēl tagad novedusi pie tiesvedības. Dažās valstīs direktīvu interpretē līdzīgi kā pie mums, citur – atšķirīgi," situāciju skaidro VUGD pārstāve Viktorija Gribuste. Viņa sacīja, ka tagad juridiski jāsaprot, kādas ir dienestu iespējas un kā direktīvu interpretēt pareizi, lai nerastos citas liekas problēmas.
Arī Lietuvā un Igaunijā glābēji strādā 24 stundu maiņas. Lietuvā direktīvu interpretē līdzīgi kā Latvijā, kur ugunsdzēsēji atrodas Iekšlietu ministrijas pakļautībā, savukārt Igaunijā tas ir ugunsdzēsības un cilvēku aizsardzības pakalpojums, ko regulē Glābšanas dienestu likums, kas pieļauj izņēmumu – 24 stundu darba maiņu, bez pakļaušanās minētajai direktīvai. Kā pastāstīja Igaunijas Glābšanas dienesta pārstāve Mari Rebane, neilgu brīdi dienestā izmēģināts arī 12 stundu maiņu režīms, tomēr ātri saprasts, ka šādos darba apstākļos ir grūti atrast darbiniekus.
Tikmēr Lietuvas Ugunsdzēsības un glābšanas departamenta pārstāvis Vigands Kurkulis uzsvēra, ka 24 stundu maiņa nodrošina augstāku dienesta sagatavotības līmeni un labākus treniņu apstākļus. Tāpat šāds darba režīms ļauj darba laikā glābējiem uzkrāt arī teorētiskās zināšanas un uzturēt praktiskās iemaņas.
Traucēs apvienot darbus
"Nebūs, kas strādā; iesim prom no dienesta," teic ugunsdzēsēji, izdzirdot par iespējamo 12 stundu maiņas ieviešanu. "Tā kā man līdz pensionēšanās vecumam nav tālu, centīšos iet pensijā veselības stāvokļa dēļ," teic Jānis, kas ugunsdzēsībā strādā jau vairāk nekā 20 gadu. "Arī jaunākie kolēģi, kuriem ir arī otrs darbs, visticamāk, pametīs dienestu, jo 12 stundu maiņu ar citiem darbiem savienot nevar. Ja otrā darbā pelni krietni vairāk nekā ugunsdzēsējs, glābēja 600 eiro dēļ neviens dienestā nepaliks. Ugunsdzēsība ir darbs, kas man patīk, bet diemžēl nopelnīt pienācīgai dzīvošanai ar to nav iespējams," viņš piebilst. Piebalso arī viņa kolēģis Juris: "Ja tev ir ģimene, tad ar ugunsdzēsēja algu vien izdzīvot nevar." Arī viņš ir pārliecināts, ka 12 stundu maiņu ieviešana traucēs glābēja darbu apvienot ar citu peļņas darbu. "Pārsvarā visiem ugunsdzēsējiem otrs darbs ir labāk apmaksāts. Ugunsdzēsība ir sirdslieta, hobijs, bet, ja būs jāizvēlas, visticamāk, daudzi dos priekšroku labāk apmaksātai profesijai. Gribētos, lai neizgudro jaunu riteni un nemēģina mums atriebties par to, ka gribam, lai mums samaksā, ko esam nopelnījuši," teic Juris.
Tiesas lēmumu, kas uzdod iekšlietu struktūru darbiniekiem izmaksāt kompensācijas par pēdējiem diviem gadiem, abi glābēji gan nevarot saukt par taisnīgu, jo pēc esošā modeļa strādāts daudz ilgāk. Arodbiedrības pārstāvis A. Augustāns gan skaidroja, ka prasīt lielāku kompensāciju juridiski nav iespējams: "Darba likums nosaka noilguma termiņu, kas ir divi gadi, un mums nav tiesību prasīt kompensācijas par lielāku termiņu." A. Augustāns arī centās kliedēt bažas par to, ka 12 stundu maiņu ieviešana VUGD atstātu bez kadriem: "Teorētiski pastāv iespēja, ka glābēji varētu aiziet no dienesta, bet praksē notiek pretēji. Arī par Valsts policiju savulaik teica, ka cilvēki pametīs darbu, bet viņi joprojām tur strādā. Turklāt Latvijā nav tik laba situācija, lai viegli atrastu citu darbu."
***
UZZIŅA
Darbinieki: VUGD strādā 3137 cilvēki, no tiem 2402 – ugunsdzēsēji glābēji.
Budžets: 2016. gadā VUGD budžets ir 55 miljoni eiro, no tā apmēram 72% tiek izlietoti darba samaksai.
Alga: ugunsdzēsēji glābēji (neskaitot dienesta vadītājus) saņem 577 līdz 615 eiro mēnesī (pēc nodokļu nomaksas). Kolēģi Lietuvā saņem 450 līdz 850 eiro, Igaunijā – 649 līdz 859 eiro mēnesī.
Laikraksta redakcija atrodas Rīgā, Toma ielā 4
Redakcijas e-pasta adrese: [email protected]
Lursoft laikrakstu bibliotēkā pieejami raksti no 29.11.2003