Rīga 20°C, skaidrs, bez nokrišņiem, D vējš 3m/s
Svētdiena, 2024. gada 28. aprīlis 12:28
Vārda dienas: Gundega, Terēze
21. augustā svinam Latvijas faktiskās neatkarības atjaunošanas gadadienu
Šodien aprit 25 gadi, kopš Padomju Savienībā sākās augusta pučs, bet svētdien, 21. augustā, atzīmēsim Latvijas Repbublikas faktiskās neatkarības atjaunošanu – pirms 25 gadiem Latvijas Augstākā padome ar 111 balsīm par un 13 pret pieņēma konstitucionālo likumu "Par Latvijas Republikas valstisko statusu". Tas noteica, ka tālākas sarunas ar PSRS varas un pārvaldes iestādēm par neatkarības atjaunošanu vairs nav iespējamas, tādēļ 1990. gada 4. maijā deklarētais pārejas periods ir beidzies un Latvijā pilnā apjomā ir atjaunota 1922. gada Satversmes darbība.
Konstitucionālā likuma tekstu sagatavoja Augstākās padomes deputāts Andrejs Krastiņš, bet viņa kopš 2008. gada 19. maija vairs nav mūsu vidū. Deputātu debates par likumu bija īsas, jo Vecrīgā jau bija ieradušies padomju armijas desantnieki ar bruņutehniku, virs AP nama lidinājās militārie helikopteri. "To varēja dzirdēt arī AP ēkā, un sajūtas nebija spožas. Kaut arī nebija tik dramatiski, kā daži to grib iztēlot, jo no Maskavas jau sāka pienākt ziņas, ka situācija varētu attīstīties Latvijai labvēlīgi. Tomēr vairāki tā laika ministri un deputāti, kas tagad ir lieli runātāji, tobrīd jau bija pazuduši krūmos. Kad pučs izgāzās, tad gan viņi izlīda un sāka uzdoties par vareniem neatkarības cīnītājiem," stāsta toreizējais AP deputāts Juris Bojārs. Šajā balsojumā neuzrādās arī AP deputāts Dzintars Ābiķis, kurš gan esot balsojis par. "Debašu laikā mēs ar Induli Bērziņu bijām izgājuši apspriesties ārpus sēžu zāles. Tur arī izdzirdējām, ka militārās tehnikas rūkoņa kļūst arvien skaļāka, un jozām atpakaļ uz zāli. Indulis vēl paguva uzkāpt tribīnē, lai aicinātu beigt debates un sākt balsošanu. Nobalsojām, paceļot rokas," atminas Dz. Ābiķis. Viens no tā laika Augstākās padomes deputātiem Aivars Endziņš stāsta: "Es biju darba grupā, kas izstrādāja konstitucionālo likumu. Tas tika izstrādāts toreizējā AP priekšsēdētāja vietnieka Andreja Krastiņa kabinetā. Virsuzdevums bija, lai konstitucionālo likumu pieņemtu, vienlaikus nosakot, ka tas stājas spēkā nekavējoties, proti, lai mums būtu juridiskais pamats starptautiskā līmenī."
Kas pirms 25 gadiem notika Maskavā, kas – Rīgā? Kādi darbi sekoja pēc konstitucionālā likuma pieņemšanas? Kuras valstis pirmās atzina LR neatkarību? Kur glabājas to laiku dokumentu oriģināli? Vai Rubiks jūtas zaudētājs vai ieguvējs? Ko par šo laiku māca skolās? Kāpēc saistībā ar augusta puču min "Gulbju ezeru"?
1. Kas pirms 25 gadiem notika Maskavā?
Augusta pučs bija neveiksmīgs valsts apvērsuma mēģinājums Padomju Savienībā 1991. gada 19. – 21. augustā ar mērķi gāzt prezidentu Mihailu Gorbačovu un izbeigt viņa uzsākto valsts demokratizācijas procesu. Puča organizētāji un realizētāji bija Valsts ārkārtas stāvokļa komiteja (VĀSK). Pučisti saņēma pretestību no Krievijas PFSR prezidenta Borisa Jeļcina, viņa atbalstītājiem, iedzīvotājiem, no opozīcijas kompartijas iekšienē. 21. augustā no ārpasaules izolētais M. Gorbačovs sazinājās ar Maskavu un deva rīkojumu atcelt visus VĀSK pieņemtos lēmumus, kā arī atcelt no amatiem puča atbalstītājus.
2. Kas pirms 25 gadiem notika Rīgā?
19. augusta rītā Latvijas Republikas Augstākā padome un Ministru padome paziņoja, ka uzskata VĀSK par nelikumīgu veidojumu, kuram nav nekādu pilnvaru Latvijas teritorijā. Pilsoņi tika aicināti īstenot nevardarbīgu pretošanos. Latvijas Komunistiskās partijas Centrālā komiteja un Rīgas pilsētas komiteja paziņoja par atbalstu VĀSK darbībai. 19. augusta pievakarē Rīgas OMON (PSRS Iekšlietu ministrijas Rīgas sevišķo uzdevumu milicijas vienība) kopā ar Baltijas kara apgabala karaspēka vienībām ieņēma vai izdemolēja daudzas valsts un sabiedrisko organizāciju ēkas. 21. augustā Augstākā padome, 111 deputātiem balsojot "par" un 13 – "pret", pieņēma konstitucionālo likumu "Par Latvijas Republikas valstisko statusu". Tas ir Neatkarības deklarācijai pakārtots dokuments, ar kuru atcēla 1990. gada 4. maijā noteikto pārejas periodu un pilnībā atjaunoja Latvijas Republikas neatkarību.
3. Kādi darbi sekoja pēc konstitucionālā likuma pieņemšanas?
Uzreiz pēc konstitucionālā likuma pieņemšanas AP un valdībai nācās risināt virkni praktisku jautājumu, tostarp par pārtikas apgādi, energoresursu un degvielas pieejamību. Taču, Dzintara Ābiķa ieskatā, visbūtiskākie bija lēmumi, kas saistīti ar valsts drošību. "Sekoja Rubika apcietināšana, lēmums par komunistiskās partijas aizliegšanu un sarunas ar Jeļcinu par Latvijas Republikas atzīšanu, jo sapratām, ka daudz ko izšķirs Krievijas nostāja. Daudz darbu, lai reāli varētu īstenot patstāvīgu savas valsts teritorijas pārvaldīšanu. Un, protams, visi jautājumi par Krievijas armijas izvešanu. Tas bija pareizi, jo tagad mēs redzam, ar kādām problēmām saskaras Moldova un citas valstis, kas pieļāva Krievijas armijas palikšanu savā teritorijā," stāsta Dz. Ābiķis. Savukārt Juris Bojārs par vienu no galvenajiem darbiem uzskata dalību PSRS tautas deputātu kongresā 6. un 7. septembrī, kur tika nolemts par kongresa atlaišanu. "Tieši šis lēmums pielika punktu jēdzienam PSRS un nodrošināja to, ko Putins sauc par 20. gadsimta lielāko ģeopolitisko katastrofu. Un labi vien ir, ka šī "katastrofa" notika," spriež J. Bojārs.
4. Kura valsts pirmā atzina LR neatkarību?
Likums radīja ārvalstīm iespēju atzīt Latvijas valsts neatkarību, savukārt Latvijai tā bija pirmā iespēja praktiski iekļauties Rietumu saimē. Tieši atsaucoties uz šā likuma pieņemšanu, neatkarības atjaunošanu atzina citas valstis.
Islande bija pirmā valsts, kura oficiāli atzina Latvijas neatkarību, lai gan tai un Dānijai bijusi sacensība par to, kura šo soli spers pirmā. Toreizējais Latvijas ārlietu ministrs Jānis Jurkāns atceras, ka puča laikā viņu Augstākā padome nosūtījusi uz ārzemēm, ja nu gadījumā pučs PSRS ievelkas vairāk par trim dienām, lai ir iespējams pildīt ministra pienākumus un pārstāvēt Latviju starptautiski. "Puča izgāšanos sagaidīju Kopenhāgenā," teic J. Jurkāns. 22. augustā Islande atzina Latvijas neatkarību, un 26. augustā Reikjavīkā parakstīts atzīšanas protokols. 24. augustā Latvijas neatkarību atzina Dānija, ar kuru protokols tika parakstīts 28. augustā Kopenhāgenā. "Tolaik starp Islandes ārlietu ministru Jonu Baldvinu Hanibalsonu un Dānijas ārlietu ministru Ufi Ellemanu Jensenu notika sacensība par Baltijas valstu neatkarības atzīšanu. Islande pasludināja pirmā," atceras J. Jurkāns. Viņš gan uzsver, ka nav būtiski, vai pirmā bijusi Islande vai Dānija, jo abas esot kārtīgas ziemeļvalstis.
24. augustā atzīšanas protokols tika parakstīts ar prezidenta Borisa Jeļcina vadīto Krievijas Padomju Sociālistisko Federatīvo Republiku. "Toreizējais Krievijas ārlietu ministrs Andrejs Kozirevs jau puča laikā mums telefonsarunās solīja, ka tā atzīs Latvijas neatkarību," piebilst J. Jurkāns.
5. Rubiks – zaudētājs vai ieguvējs?
Nozīmīgākais 1991. augusta notikumu dalībnieks pretējā nometnē bija tobrīdējais LKP CK pirmais sekretārs un Latvijas ārkārtas stāvokļa valsts komitejas priekšsēdētājs Alfrēds Rubiks, kas atbalstīja VĀSK darbību. 19. augustā Rubiks ierosināja noteikt komandanta stundu, apcietināt vairākus Augstākās padomes deputātus, slēgt preses izdevumus un aizliegt visas sabiedriskās organizācijas, kas uzstājas pret PSRS konstitūciju. Pēc Maskavas puča izgāšanās Rubiks 23. augustā tika apsūdzēts apvērsuma organizēšanā, arestēts un vēlāk notiesāts ar brīvības atņemšanu uz astoņiem gadiem. Atbrīvots 1997. gadā. Bijis Eiropas Parlamenta deputāts. Šobrīd viņš ir Latvijas Sociālistiskās partijas līderis. Jautāts, vai tagad, zinot, kā attīstījās notikumi Rīgā un Maskavā, viņš 1991. gada augustā būtu rīkojies citādi, LSP līderis pēc īsa pārdomu brīža atbild: "Visticamāk – nē. Pēc aresta es būtu varējis sūdzēties Maskavai vai lūgt OMON palīdzību, bet to nedarīju. Man galvenais mērķis visos šajos notikumos bija nepieļaut vardarbību. Diemžēl bija upuri, bet izdevās izvairīties no lielām sadursmēm. Es arī neatbalstīju, ka Maskavā ielās tiek izvesti tanki, jo ar tiem nav iespējams panākt izmaiņas." Kad atgādinu Rubika 1991. gada augusta paziņojumu, ka viņa pārstāvētā valdība apspiedīšot jebkuru pretošanos, ja vajadzēšot – arī bruņotā ceļā, Rubiks paskaidro, ka bruņotie spēki tiktu iesaistīti tikai, lai nepieļautu sadursmes starp pretēji domājošiem iedzīvotājiem. Uz jautājumu, ar kādām sajūtām viņš atceras 1991. gada augusta notikumus, politiķis atbildēja: "Protams, ar rūgtumu. Taču arī tiem, kas tobrīd jutās kā lieli uzvarētāji, šodien nav pamata eiforijai – valsts ir izlaupīta, un neviens par to nav sodīts, rūpniecība ir sagrauta, iedzīvotāji bēg no šīs "brīvības". Te nav ar ko lepoties! Es tolaik teicu un joprojām uzskatu, ka neatkarības cīnītāji nevēlējās brīvību, bet nomainīt PSRS pret citu saimnieku – ASV."
6. Kur glabājas to laiku dokumentu oriģināli?
AP pieņemtos likumus un ar tiem saistītos dokumentus, arī sēžu stenogrammas, Saeima ir nodevusi valsts arhīvā. Parlamenta rīcībā ir konstitucionālā likuma kopija, ko var aplūkot arī mājaslapā www.21augusts.lv, kā arī AP 21. augusta sēdes stenogrammas kopija.
Latvijas Nacionālā arhīva Latvijas valsts arhīva direktors Arnis Freimanis stāsta, ka likuma oriģināls šajā arhīvā glabājas kopš 2009. gada. No pieņemšanas brīža lieta interesentiem izsniegta astoņas reizes. "Ņemot vērā dokumenta unikalitāti, ir izveidota lietas izmantošanas kopija, kas tiek izsniegta pētniekiem, ja nav pamatota vajadzība pēc dokumenta oriģināla. Dokumenta fiziskais oriģināls publiskai apskatei nav ticis izstādīts, taču tas ir pieejams virtuāli."
21. augustā Latvijas Nacionālais arhīvs savās telpās Rīgā, Šķūņu iela 11, piedāvās iespēju apskatīt vēsturiskā dokumenta oriģinālu, kur arī notiks "Latvijas Pasta" izdotās konstitucionālā likuma "Par Latvijas Republikas valstisko statusu" 25. gadadienai veltītās jaunās pastmarkas un aploksnes pirmās dienas zīmogošana no plkst. 9 līdz 18.
7. Ko par šo laiku māca skolās?
Valdis Klišāns, Vēstures skolotāju biedrības valdes priekšsēdētājs, pedagogs: "Tas, ko par šo laiku mācīt, atkarīgs no katra vēstures skolotāja. Pats cenšos parādīt kādu filmu, pasaukt kādu cilvēku, lai par to pastāsta no savas pieredzes, sarīkot diskusiju, jo vienkāršs skolotāja stāstījums ilgāks par 5 – 10 minūtēm ir bezjēdzīgs – noturēt šodienas skolēnu uzmanību tā nav iespējams. Tomēr ir viena problēma – nereti līdz šiem notikumiem nemaz tā īsti netiekam vai arī aizskaram šo tēmu lielā steigā. Neatkarības atgūšanas notikumi jāapspriež 9. un 12. klases beigās, kad jau tuvojas eksāmeni. Šodienas skolēniem tas laiks ir absolūta abstrakcija, viņiem jābūt vispārīgam priekšstatam, kas notika, taču ne niansēs. Tomēr jāatzīst, ka skolēnus ārkārtīgi interesē padomju laika beigas, jo viņi par to daudz dzirdējuši savās ģimenēs no tuviniekiem, kas to paši pieredzējuši. Tas šķiet kaut kas tveramāks, nekā, piemēram, pasaules kari un vēl senāki notikumi."
8. Kāpēc saistībā ar augusta puču min "Gulbju ezeru"?
Maskavā, sākoties pučam, Centrālā televīzija 19. augustā pārtrauca paredzētās pārraides un to vietā rādīja simfoniskās mūzikas koncertus, arī Maskavas Lielā teātra baleta "Gulbju ezers" ierakstu. "Gulbju ezers" Maskavas televīzijā tika translēts arī citās Padomju Savienības pārbaudījumu dienās, visbiežāk – nomirstot kārtējam kompartijas ģenerālsekretāram. Tāpēc savā ziņā cilvēkiem jau bija izveidojies priekšstats – ja televīzijā raida "Gulbju ezeru", tātad noticis kaut kas slikts …
Ko par to saka Lita Beiris, Latvijas eksprimabalerīna? ""Gulbju ezers" bija, ir un būs. Tas ir mūžīgs, un to var pielāgot jebkurām dzīves situācijām. Esmu to dejojusi vairāk nekā 200 reižu. Ir tikai pozitīvi, ka māksla palīdz tikt pāri sarežģītiem brīžiem. Turklāt šajā uzvedumā taču notiek cīņa starp melno un balto. Līdz ar to tajā arī ir saskatāms sava veida simbolisms, kas atbilst arī šiem 1991. gada augusta notikumiem. Mēs dienās, kad Latvijā notika pučs, atradāmies viesizrādēs Vācijā. Uzzinājām par to televīzijas ziņu raidījumos. Mūs pārņēma milzīga neziņa par mūsu valsts nākotni. Kas notiks? Kā mums tālāk rīkoties? Bet pēc viesizrāžu noslēguma bija ārkārtīgs prieks un gandarījums atgriezties mājās, zinot, ka beidzot mūsu Latvija būs brīva.
Laikraksta redakcija atrodas Rīgā, Toma ielā 4
Redakcijas e-pasta adrese: [email protected]
Lursoft laikrakstu bibliotēkā pieejami raksti no 29.11.2003