Esam neatkarīgi, bet …

Ministru prezidentam Mārim Kučinskim Maltā arī vaicāja, cik viņš pats ir neatkarīgs. Premjers atbildēja: "Mani lēmumi ir tikai mani. Bet demokrātija ir ieguvums un reizē arī kompromiss. Arī es esmu spiests piekāpties un ar partneriem meklēt kopsaucējus, jo nevaru lēmumu pieņemt tikai viens pats."

Kučinskis: "Esam kaujinieciski noskaņoti iet uz priekšu, un ne viss, ko darīsim, būs populāri."

Rēzeknes novadā Maltā piektdien norisinājās gadskārtējie grāmatu svētki, kur ar novada iedzīvotājiem "Latvijas Avīzes" organizētajā diskusijā tikās Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS) un 12. Saeimas deputāts Jānis Trupovnieks (ZZS). Diskusijas tēma – "Vai 25 gadu laikā esam kļuvuši neatkarīgāki?".

M. Kučinskis: "Uz šo jautājumu "Vai 25 gadu laikā esam kļuvuši neatkarīgāki?" katram būtu sava atbilde, nebūtu viena viedokļa un visiem būtu taisnība. Mūsu lielākais ieguvums pēc šiem 25 gadiem – mēs katrs droši varam izteikt savas domas un nebaidīties, ka mums ir jābūt "pareizam viedoklim". Tā ir mūsu brieduma pakāpe. Turklāt mēs kā valsts šobrīd esam tik aizsargāti kā nekad, pateicoties NATO klātbūtnei. Tas mums dod iespēju droši strādāt un veidot savu dzīvi, dzīvojot ar pārliecību, ka mūs aizstāvēs. Runājot salīdzinājumos, Eiropas Savienība un Latvija jau arī ir kā Malta un Rēzeknes rajons, kas apvienojušies vienā novadā. Malta no novada paņem visu to labāko, ko var paņemt, un mums vajag visu labāko paņemt no Eiropas Savienības, saglabājot pašcieņu."

Monvīds Švarcs, Rēzeknes novada domes priekšsēdētājs: – Valsts neatkarības garants ir militārās spējas aizstāvēt valsti. Bet mēs maz runājam par citiem parametriem – hibrīdkaru, ekonomisko sviru atdošanu citu valstu rokās. Kas ir domāts, lai cīnītos ar hibrīdkaru, arī informatīvajā telpā un tieši šeit, Latgalē? Un vai tiešām mums vēlreiz jākāpj uz grābekļa, ja atkal izteikti cenšamies eksportu virzīt uz Austrumiem?

– Ja atklāsim to, kā cīnāmies pret hibrīdkaru, tad to var izmantot pret mums, tāpēc šoreiz neko nestāstīšu. Mums ir jāpasaka savam blakus esošajam krievvalodīgajam, ka viņš ir savējais un mēs mīlam Latviju kopā. Es zinu Latgalē daudz krieviski runājošu Latvijas patriotu.

Piekrītu, ka mēs varam iekrist, ja liekam daudz kauliņu uz Krieviju. Šobrīd es ceru, ka Latvijas ostas nākotnē būs tās, no kurienes Ķīna sūtīs savas kravas uz pārējo Eiropu. Novembrī Latvijā ieradīsies Ķīnas premjers, un šai vizītei mēs nopietni gatavojamies.

Eksportam noteikti jāstrādā uz dažādām valstīm, šajā ziņā esmu liels ES piekritējs un pārdzīvoju Lielbritānijas referenduma rezultātus. Eiropas tirgus ir visstabilākais, tas ir skaidrs. Es regulāri tiekos ar mūsu vēstniekiem, un viņi ir gatavi vairāk palīdzēt ar tirgus meklēšanu mūsu uzņēmējiem.

– Tomēr aptaujas rāda, ka 25 gadus pēc neatkarības atgūšanas puse krievvalodīgo uzskata, ka Krievijas iejaukšanās Latvijā būtu pamatota.

– Mēs neesam visu izdarījuši integrācijas jomā un zinām arī dažas kļūdas, piemēram, Latvijas informatīvās telpas pieejamība Latgalē. Kā būt Latvijas patriotiem, ja nerāda mūsu televīzijas kanālus? Nesen konstatējām, ka Krāslavas rajonā nedzird Latvijas Radio otro programmu, tagad tiek piedāvāts risinājums, lai to novērstu. Ja mēs šos cilvēkus nevaram aizsniegt ar latviešu valodu, tad mums ar to pašu saturu jāizdara tas krievu valodā.

– Bet kā ar latviešu valodu skolās un pāreju uz mācībām valsts valodā?

– Tie krievvalodīgie, kas ir noskaņoti patriotiski, ir arī vairāk motivēti mācīties latviešu valodu. Jauniešu zināšanas ir labas, un jāstimulē lielākas priekšrocības tiem skolēniem, kuri mācās latviešu valodā. Pilnībā pārejai uz latviešu valodu jāpāriet pakāpeniski. To noteikti var izdarīt prātīgi.

Kur "atrod" naudu

– Vai nav tā, ka mēs esam atkarīgi arī no Eiropas Savienības dotās naudas? Vai Latvija varētu iztikt tikai ar savu naudu, bez ES fondu līdzekļiem?

– ES fondu naudas nākamajā plānošanas periodā noteikti būs mazāk, bet neizsīks pilnībā. Eiropas fondu naudai ir mūsu līdzfinansējums, un būšu godīgs – ja būtu tikai mūsu nacionālā nauda, tad daudzās programmās mēs to nemaz neieguldītu. Mani baida divas lietas, kam neesam gatavi, ja pārtrūktu ES fondu naudas, – ceļi un zinātne. Tās tiek pilnībā balstītas uz ES līdzekļiem. Tas ir labi, ka par šo jautājumu jau tagad aizdomājas un diskutē, jo es pieļauju, ka nākamajā Nacionālās attīstības plānā ir jāliek scenāriji un jārēķina – kā mēs dzīvotu un kā sabalansētu izdevumus, ja Eiropas naudas nebūtu.

– Viena no prioritātēm mums ir Latvijas simtgade, kuras svinībām plānots tērēt 30 miljonus eiro. Vai tas tomēr nav par daudz, kad pietrūkst līdzekļu, piemēram, veselības aprūpes sistēmai?

– Kad ministrijas iesniedza priekšlikumus simtgades projektiem, tos vajadzēja publicēt kā vienu lielu anekdoti. Daudzi bija domājuši, ka jebkuru pasākumu varam nosaukt par simtgades sastāvdaļu un nākt pēc naudas. Ja mediji būtu tikuši pie šā saraksta, tad jums būtu ko publicēt nedēļu un smieties bez pārtraukuma. Lielākā daļa šo priekšlikumu tika izsvītroti un apmaksāto sarakstā palikušas tiešām Latvijai nozīmīgas lietas. Esmu par to, ka mums ir jāsvin, jo diez vai kāds no mums nosvinēs arī otro simtgadi.

– Bieži dzirdēts, ka, veidojot budžetu, tiek "atrasti" desmitiem miljonu eiro. Kā tas var būt – kur tad tos tā var atrast? Vai tas nozīmē, ka nauda ir nelietderīgi tērēta vai nolikta kādā ministrijas plauktiņā?

– Naudu var "atrast" vairākās vietās. Vispirms mēs ar Finanšu ministrijas palīdzību pārskatām, kā nauda tiek tērēta, un "savācam" tos līdzekļus, ko uzskatām par nelietderīgi tērētiem vai pieprasītiem. Piemēram, benzīns ir kļuvis krietni lētāks, bet degvielai nauda paredzēta un netiek lietota. Ir dažādi izdevumi, kuru vairs nav, bet katrs tai naudai "sēž virsū". Nākamais – izskatījām, ko nākamgad varam arī nedarīt, dažus plānus atlikām, lai iedotu naudu medicīnai. Un trešais avots – pateicām "nē" dažādām iegribām, neuzklausot pat ministriju vēlmes par štatu palielināšanu un līdzīgām lietām. To mēs izdarījām, lai varētu nostiprināt drošību un pabeigt policistu algu reformu. Vēl mazliet noriskējām un samazinājām neparedzētiem gadījumiem plānoto līdzekļu daudzumu.

Valdība ceturtdien vienojās par budžeta izdevumiem nākamajam gadam, un ir trīs ļoti svarīgas jomas attiecībā uz reformām – drošība, izglītība un veselības aprūpe. Esam vienojušies pabeigt reformas iekšlietu sistēmā, palielināt skolotāju atalgojumam un piešķirt papildu līdzekļus veselībai.

Diemžēl nevar piešķirt naudu nozarei, kamēr nav skaidrības par reformām, jo vēl aizvien mēs nevaram būt pārliecināti, ka piešķirtās naudas izlietošanā ir pilna kontrole un tā tiks tērēta lietderīgi. Tuvākā mēneša laikā gaidīsim Veselības ministrijas priekšlikumus reformām.

Mēs esam kaujinieciski noskaņoti iet uz priekšu, un ne viss, ko mēs darīsim, būs populāri, bet dažubrīd ir jāpaciešas un jāpagaida rezultāts.

Kā palīdzēt slimajiem un vecajiem?

– Tomēr Veselības ministrija prasa 70 miljonus, kamēr tagad atrasti papildu aptuveni piecdesmit. Ministre sola nepadoties...

– Jaunā ministre ļoti labi strādā. Es zinu, ka vajag vairāk, bet pagaidām diemžēl vēl nav tās sajūtas, ka nauda tiks iztērēta lietderīgi, jo nav radīta kontroles sistēma, lai katrs – gan slimnīcas, gan ģimenes ārsti – par katru iztērēto eiro atskaitītos. Vēl jāizvēlas modelis par veselības apdrošināšanu.

Es no visiem partneriem "izspiedu" godavārdu par veselības nozares sakārtošanas atbalstu, virzot 2018. gadā to kā pirmo un galveno jautājumu. Šādu solījumu man deva gan "Vienotības", gan Nacionālās apvienības cilvēki, kurus es varēšu turēt pie vārda.

J. Trupovnieks: – Mēs gaidām Pasaules bankas atzinumu jeb karti, kādu viņi redz Latvijas veselības sistēmu. Un ne visus tā apmierinās, jo noteikti daudz kas mainīsies. Situācija nav iepriecinoša, bet ministres uzdevums ir panākt, lai visi varētu saņemt vienādas kvalitātes un ātruma pakalpojumus. Arī zemā atalgojuma dēļ daudzi medicīnas darbinieki aizbraukuši uz ārzemēm. Prioritāšu sarakstā ir arī rūpes par māti un bērnu, jo mums ir liela mirstība, tāpat jālikvidē rindas onkoloģiskajiem pacientiem.

– Pensionāriem trūkst naudas medikamentiem!

– Pagaidām varu solīt, ka palielināsim gan kompensējamo zāļu skaitu, gan summas, ko Veselības ministrija tam atvēl. Pagaidām mums aptuveni 5 miljoni eiro pietrūkst kompensējamajiem medikamentiem nākamā gada budžetā.

– Mēs maksājam nodokļus un gribam zināt par to izmantošanas lietderību. Ir atbalstītas dažādas privātfirmas, un miljoni ir uzdāvināti un nesaņemti atpakaļ. Vai kāda persona ir par to atbildīga?

M. Kučinskis: – Pilnīgi piekrītu, ka mums visam jāseko līdzi, un tāpēc ar Finanšu ministriju tagad diskutēju par to, ka mūsu budžetam ir jābūt stipri saprotamākam. Ja jūs šajā jautājumā domājat bankas vai "Liepājas metalurga" gadījumus, tad jāteic, ka katrs uzņēmums ir ļoti individuāls un jāizvērtē atsevišķi. "Liepājas metalurgā" bija ļoti daudz strādājošo, kuri valstij bija jāaizstāv. Šobrīd puse no tās summas, ko valsts ieguldīja, ir saņemta atpakaļ. Vai saņemsim visu? Cerēsim. Diemžēl šo gadījumu mēs varam saukt par neveiksmes stāstu. Taču es laikam arī otrreiz nostātos šo cilvēku pusē un ietu uz to risku, kur var arī kaut ko pazaudēt.

– Bet kāpēc valsts nepalīdzēja lauksaimniekiem, kuri nevarēja tikt galā ar kredītiem, mūsu pašu cilvēkiem?

– Tas bija ļoti bezatbildīgs laiks, kad kredītus visiem deva un visi ņēma. Īsti nav atbildes, ko vajadzēja darīt, bet pēc kara jau visi gudri. Toreiz, kad zeme ik pa nedēļai kļuva dārgāka, valstij vajadzēja pateikt vienā brīdī – stop.

– Bet kāpēc jūs ļaujat pārdot zemi ārzemniekiem, ko viņi apmežo, un mūsu jaunajiem lauksaimniekiem nav kur zemi nopirkt?

– Mēs centāmies iegrožot zemes pārdošanu ārzemniekiem. Tagad zemnieki prasa, lai šos ierobežojumus atceļ. Protams, ārzemniekiem par apmežotajām platībām var uzlikt papildu nodokļus.

– Kad samazinās nekustamā īpašuma nodokli vienīgajam mājoklim? Gan veciem cilvēkiem, gan jaunajām ģimenēm tas ir ļoti sāpīgs jautājums!

– Šobrīd zemju cenu pieaugums ir apturēts, un jau šajā rudenī darba grupai vajadzētu nākt klajā ar piedāvājumu, kas ietvers gan paredzamo zemes cenu pieaugumu, gan ideju par atvieglojumiem vienīgajam mājoklim. Vai tas ir vienīgais mājoklis vai, visticamāk, noteikts kvadrātmetru daudzums, par to mēs vēl diskutēsim. Ir milzīga zemju vērtību atšķirība Rīgā, Jūrmalā un Pierīgā vai šeit – Maltā. Tādēļ ir grūti atrast vienotu risinājumu, jo šīs diemžēl ir kā divas pasaules. Kāpēc es negribu, lai to sauktu par vienīgo mājokli? Jo manam draugam Gerkenam arī ir vienīgais mājoklis, bet tas ir ar trīs torņiem un milzīgu kvadratūru. Vai likumā var ierakstīt dzimtas mājas? Diez vai.

– Vai kāds no valdības ir iztēlojies un saprot, kā iztiek medmāsas un pensionāri? Kāpēc bēgļiem maksā vairāk nekā pašu cilvēkiem?

– Uz šādiem jautājumiem var atbildēt tikai emocionāli, protams, ka tas ir smagi. Lielākas pensijas būs tikai tad, ja augs vidējā alga Latvijā. Visa Eiropa solidāri piekrita uzņemt bēgļus, mēs joprojām neatkāpjamies no principiem un neņemam pretim "zēnus treniņbiksēs" ar telefoniem, bet meklējam ģimenes. Arī pāri mūsu robežai ienāk bēgļi. Tā robežšķirtne, kad šie cilvēki var sākt pulcēties baros un laupīt, nevis integrēties un strādāt, nav nemaz tik plata. Tieši tāpēc mums jāatrod kompromiss, jāapietas ar viņiem prātīgi. Var jau nedot viņiem vispār neko, bet tad viņi ies laupīt.

– Šobrīd Satiksmes ministrijai ir dots uzdevums sagatavot priekšlikumus, lai atceltu kompensācijas mehānismu preses piegādei laukos. Līdz šim piegādes starpība "Latvijas Pastam" tika kompensēta, bet tagad ir plāns to atcelt. Vai jūs atbalstāt, ka lauku iedzīvotājiem būtu jāmaksā par piegādi vairāk nekā, piemēram, rīdziniekiem?

– Es viennozīmīgi to neatbalstu, jācenšas tas turēt līdz galam, cik vien iespējams. Nav taisnība, ka taisītos atcelt kompensācijas, tiek modelēta situācija – vai pastam ir jāatbalsta ekskluzīvu materiālu nonākšana visur. Bet tas vēl tiks apspriests un pārrunāts. Valdība uzreiz noraidīja priekšlikumu izbeigt kompensācijas. Kamēr vien būs lasītāji, drukātos izdevumus varēs saņemt visi.

– Vai nevajadzētu mainīt arī pensiju sistēmu, lai kāds nevar par sevi samaksāt un saņemt pensijā 19 tūkstošus?

– Domāju, ka pensiju sistēma mums ir laba un to mainīt nevajag. Tas bija negodīgi divos gadījumos. Viens, kad ar iemaksām varēja speciāli "uztaisīt" lielāku pensiju un tā ir negodīga pret tiem cilvēkiem, kas strādāja padomju sistēmā. Bet to kaut cik kompensēja ar darba stāžu un nākamgad pensiju indeksācija arī noteikti būs.

– Dažus uzņēmumu vada ārvalstu speciālisti, vai Valsts ieņēmumu dienestu arī nevarētu vadīt ārzemnieks?

– Mums ārzemnieks vada "Air Baltic", kas ir ļoti starptautisks uzņēmums. Taču VID ir jāstrādā ar lielu Latvijas sabiedrības daļu, tad tur noteikti jābūt mūsu vietējam cilvēkam.

***

Grāmatu svētkus Maltā atbalstīja: Latvijas Valsts prezidents Raimonds Vējonis, Eiropas Komisijas pārstāvniecība Latvijā, Latvijas Bērnu fonds, Jelgavas tipogrāfija, Nacionālie bruņotie spēki, SIA "Drukātava", SIA "VESTA–LK", "Vienotība", Zaļo un zemnieku savienība, Valdis Zatlers, Inese Vaidere, Sandra Kalniete, Rēzeknes novada dome, Maltas pagasta pārvalde.

Informatīvie atbalstītāji: "Latvijas Avīze", "Rēzeknes Vēstis", "Rēzeknes Novada Ziņas", www.rezeknesnovads.lv, www.malta.lv.