Mūziķu uzstāšanos pielīdzina buldozera iepirkumam

Honorāru publiskošana raisa sašutumu māksliniekos, ministrija beidzot atzīst problēmu

Raimondam Paulam par sešiem koncertiem ar nosaukumu "Raimonds Pauls un Latvijas Radio bigbends. Skaistākās operu ārijas" – atlīdzība 21 428, 56 eiro (bez PVN). Māksliniekiem par publisko izpildījumu Senās mūzikas festivāla koncertos "Elīna Šimkus un orķestris Coin du Roi" un "Itāļu baroka meistardarbi" – honorārs 15 064,94 eiro. Līgums par publisko izpildījumu koncertā "Latvijas Radio bigbends ar Džeimsu Morrisonu" – 13 636,36 eiro. Atlīdzība par publisko izpildījumu koncertā "Latvijas Radio bigbends un Ksenija Sidorova" – 8881,32 eiro. Tās ir tikai dažas no valsts SIA "Latvijas koncerti" nesen maksātajām atlīdzībām mūziķiem, par ko var uzzināt katrs sabiedrības pārstāvis, lasot Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB) interneta vietni. Turpat tiek norādīta arī mākslinieka dzīvesvietas adrese.

Kultūras pasākumu rīkotājs VSIA "Latvijas koncerti" saņem pārmetumus no mūziķiem un citiem radošo profesiju pārstāvjiem, arī no citu valstu partneriem par šo Latvijā izveidoto īpašo kārtību, kas liek māksliniekiem atklāt savu privāto informāciju, tostarp dzīvesvietas adresi un honorāra lielumu, ja tas pārsniedz 4000 eiro. Šādu kārtību paredz Publisko iepirkumu likuma normas.

Kultūras ministrija pēc starptautisku ekspertu spiediena patlaban gatavo precizējumus likumā, kas būtu jāiesniedz Saeimai nākamajā mēnesī. Vienlaikus Latvijas un citu valstu mākslinieku pārstāvošās aģentūras turpina meklēt dažādus aplinkus ceļus šā likuma prasību apiešanai.

Sanda Runte, VSIA "Latvijas koncerti" juriste, teic, ka problēma sākas tad, kad "pērk" mākslinieku kā fizisko personu: "Lai paziņotu Iepirkumu uzraudzības birojam par noslēgto līgumu ar kādu mākslinieku (vai viņu pārstāvošo aģentūru) par piedalīšanos koncertā, IUB mājaslapā ir jāziņo par noslēgto līgumu. Paziņojumā ir jānorāda līgumslēdzēja dati: mākslinieka vai aģentūras nosaukums, adrese, reģistrācijas numurs utt., kā arī honorārs, par kuru mākslinieks tiek salīgts. Gadījumos, kad honorārs ir lielāks par 42 000 eiro, var norādīt, ka informācija nav publiski pieejama. Par informācijas nepubliskošanu ir jāraksta vai mutiski jāsniedz paskaidrojums IUB darbiniekiem, pirms viņi apstiprina publikāciju. Savukārt mazajos iepirkumos (4000 – 41 999 eiro) rīcība, kas ļautu informācijai būt publiski neredzamai, nepastāv. Līdz ar to visa informācija, kas attiecas uz līguma slēdzēju fizisku personu (mākslinieku), ar līguma veidlapas starpniecību tiek publiskota IUB mājaslapā."

S. Runte uzsver, ka citu valstu mākslinieku un viņus pārstāvošās aģentūras nevēlas publiskot darījuma finansiālos nosacījumus, mākslinieku adreses un citu jutīgu informāciju.

Arī mākslinieku honorāri Latvijā ir zemāki nekā citās valstīs, tāpēc tas var būt instruments producentiem spiest uz leju viņu atalgojumu arīdzan citās valstīs. "Lai izpildītu likuma nosacījumus, ir jāpārkāpj likuma prasības, jo par noslēgto līgumu nevaram ziņot IUB tā, lai izpildītu citu valstu mākslinieku prasības," teic S. Runte. Viņa piebilst – VSIA "Latvijas koncerti" vairākkārt pārliecinājusies, ka citviet pasaulē šāda prakse – publiskot mūziķu personas datus un honorāru apjomus – nav pieņemama.

Ksenijas Sidorovas aģenti protestē

Sašutumu izrādījuši ne vien paši mākslinieki, bet arī viņus pārstāvošās aģentūras. Šā gada jūnija sākumā starptautiskā aģentūra "Harrison Parrott", kas pārstāv daudzus pasaulē respektablus mūziķus, tostarp Latvijas mūziķi Kseniju Sidorovu, prasījusi "Latvijas koncertiem" ievērot konfidencialitāti un izņemt publiskoto informāciju no IUB mājaslapas. "Mūsu klients nekādā ziņā nebūtu piekritis uzstāties, ja būtu zinājis par nosacījumiem, kas paredz personas datu un honorāra apjoma publiskošanu, jo vairāk tālab, ka īpašu apstākļu dēļ un aiz cieņas pret konkrēto orķestri bija piekritis uzstāties par ievērojami zemāku honorāru nekā citviet pasaulē. Mūsu klients, un tas ir pilnībā saprotami, ir ļoti sarūgtināts un nobažījies, ka informācija tikusi publiskota tik atklātā un visiem pieejamā veidā."

"Latvijas koncerti" prasību par šo gadījumu izpildījuši un pateicas IUB par sadarbību un sapratni. Tomēr problēmas būtība nav atrisināta. Proti, no vienas puses, likumā iekļautā IUB iesniedzamā veidlapa (kuru nosaka Ministru kabinets) paredz personas datu publiskošanu, no otras – likums par fizisko personu datu aizsardzību to aizliedz.

"International Artist Managers’ Association" (starptautiska mūziķu apvienība, kas apvieno visas pasaules māksliniekus un to pārstāvjus, "Harrison Parrott" ir asociācijas biedri) bija iepazinušies ar Latvijas Publisko iepirkumu likumu un secinājuši, ka koncertaģentūra rīkojusies likuma ietvaros. Sazinoties ar "Latvijas koncertiem", viņi pauduši sapratni par pretrunīgo situāciju likumdošanā un interesējās, vai likuma labojumu ieviešanai būtu nepieciešams arī starptautisks atbalsts.

Kultūras ministrija mostas

Pēc šā gadījuma VSIA "Latvijas koncerti" atkārtoti vērsās ar lūgumu Kultūras ministrijā (KM) atbalstīt grozījumus Publisko iepirkumu likumā, kas paredzētu noteikt kā izņēmumu iepirkumus par mākslinieku dalību koncertā. Sazinoties ar KM preses sekretāri Ivetu Bērziņu–Bebrišu un uzdodot jautājumu par iepirkumiem mūziķiem, vispirms saņēmu atbildi, ka ministrijā nesaprot manu jautājumu, ko papildināja komentārs, ka "tas ir Iepirkumu uzraudzības biroja jautājums". Taču, kad vērsu uzmanību, ka Finanšu ministrija gaidot KM labojumu projektu Publisko iepirkumu likumā, saņēmu Kultūras ministrijas valsts sekretāra vietnieces kultūrpolitikas jautājumos Daces Vilsones vēstījumu: "Izmaiņas Publisko iepirkumu likumā attiecībā uz mākslinieciskajiem pakalpojumu sniedzējiem un to personisko datu publicēšanu ir nepieciešamas. Patlaban ministrija sadarbībā ar kultūras nozares uzņēmumiem gatavo konkrētus ieteikumus likuma labojumiem."

"Latvijas koncerti" uzskata, ka uz autoru, izpildītāju un citu individuālo mākslinieku pakalpojumiem nav jāattiecina publiskā iepirkuma normas. S. Runte: "Eiropas Savienības direktīvas preambulās ir vairāki punkti, kas liecina par to, ka kultūras pakalpojumi ir īpaši jutīga sfēra un tai nepieciešama plaša rīcības brīvība. Gribētos ticēt, ka ar likuma labojumiem izdosies pierādīt, ka mākslā veselīga konkurence ir cilvēka talants, nevis cena un ka mākslas iepirkumu nevar pielīdzināt buldozera iepirkumam."

Gaida ne tikai mūziķi

Iepirkumu uzraudzības biroja vadītāja Dace Gaile teic, ka mūziķi nav vienīgā kategorija, kuru dzīvi ievērojami sarežģī minētais likums. Sarežģīti, pat neiespējami ievērot tā normas ir arīdzan tēlniekiem, restauratoriem un citiem radošās nozares pārstāvjiem ar unikālām prasmēm, turklāt ar šīm profesijām saistītos iepirkumus ievērojami apgrūtina arī saimnieciski izdevīgākās cenas princips. Kultūras pieminekļu un eksponātu restaurācijā ļoti būtiska ir gan profesionālu restauratoru izvēle, gan darbu izpildes termiņi. Nereti pieminekļa vai eksponāta restaurācijai ir piešķirta nauda, kas jāizlieto ļoti īsā termiņā. Ir darbi, kurus var veikt vien daži meistari. Kā šajā gadījumā rīkot iepirkumu, kas paredz uzvarētāju noteikt par visizdevīgāko cenu?

Rundāles pils direktors Imants Lancmanis teic – Publisko iepirkumu likums viņa pārstāvētajā nozarē ir tāds izaicinājums, ka pils nodarbina vairākus darbiniekus, kas strādā tikai ar iepirkumiem, tik sarežģītas ir šīs procedūras: "Liela daļa muzeja problēmu ir saistībā ar to, ka ēku restaurācijas darbi ir klasificējami kā būvdarbi. Pirms dažiem gadiem Hercoga ēdamzāles parketa restaurācijas iepirkums raisīja strīdus par to, vai šādus darbus saskaņā ar Latvijas likumiem drīkst veikt tikai būvkomersantu reģistrā reģistrēts uzņēmums, kas nodarbina speciālistu ar attiecīgu būvprakses sertifikātu, vai arī muzejs ir tiesīgs izvēlēties, piemēram, kvalificētu restauratoru ar restauratora apliecību. Muzeja ieskatā uz restaurācijas darbu veikšanu nebūtu jāattiecina vispārējie iepirkumu noteikumi tāpēc, ka restaurācijas darbos ir būtiski dārgāki procesi un materiāli un ir nepieciešami konkrētas jomas īpaši speciālisti. Projektus glābj sponsori – Teterevu fonds un Rundāles pils atbalsta fonds, kuru atbalsts ļauj veikt darbus bez termiņa ierobežojumiem un iepirkuma nosacījumiem."

I. Lancmanis vērš uzmanību, ka darbā ar pieminekļiem vissvarīgākais ir atrast zelta vidusceļu starp "ambicioziem dempingotājiem bez pieredzes un Iepirkumu uzraudzības biroja spriedumu", ka acīmredzami tehniskā specifikācija paredz tikai viena konkrēta pretendenta uzvaru. Viņš nosauc komisku piemēru – Kurzemes hercoga sarkofāga restaurācijai iepirkumā pieteikušies kalēji no provinces, kaut gan bijis skaidrs, ka šāds darbs ir pa spēkam tikai vienam vai diviem cilvēkiem Latvijā, tomēr likuma nosacījumi neparedz iepirkumā tikai vienu pretendentu. "Mūsu vēlēšanās būtu, ka pieminekļiem un kultūras mantojumam nepiemērotu saimnieciski izdevīgākās cenas principu, jo pieredze rāda, ka šajos gadījumos kvalitātes standarti neiekļaujas zemākās cenas rāmjos. Arhitektūras piemineklī arī uz būvdarbiem attiecināmie procesi ir ievērojami sarežģītāki un prasa specifiskas zināšanas un iemaņas. Tā Rundāles pils fasāžu kaļķu krāsojums arī prasīja speciālas restauratoru firmas iesaistīšanu, lai varētu veikt darbus atbilstošā līmenī. Tāpat arī pils jumta konstrukcijas saglabāšanas pasākumi, kas stāv priekšā tuvākajos gados, prasa atšķirīgu pieeju nekā parasta jumta nomaiņa, jo tajā ietilpst arī koka konstrukciju konservācija un restaurācija," aizrautīgi stāsta Lancmanis.

Līdzīgi kā ar mūziķiem un personas datu aizsardzību, arī šajā gadījumā iepirkumu nozares uzraugs – Finanšu ministrija – esot atvērta dialogam.

***

KOMENTĀRS

Finanšu ministrija, "LA" skaidrojot, kāpēc uz publiskiem iepirkumiem attiecinātas īpašās prasības (brīvas preču aprites princips, pakalpojumu sniegšanas brīvība, vienlīdzīga attieksme, nediskriminācija, savstarpēja atzīšana, proporcionalitāte un pārredzamība, publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršana utt.), vienlaikus min: "Kultūras jomas pakalpojumi [..] tomēr nav tik specifiski, lai tos vispār izslēgtu no iepirkumu piemērošanas. Tādiem pakalpojumiem, kuru izpildi tehnisku vai māksliniecisku iemeslu dēļ vai tādu iemeslu dēļ, kuri saistīti ar izņēmuma tiesību aizsardzību, līgumu var noslēgt tikai ar konkrētu piegādātāju, var piemērot sarunu procedūru, nepublicējot paziņojumu par līgumu, līdz ar to atklāta iepirkuma procedūra nav jārīko. Izstrādājot likumprojektu "Publisko iepirkumu likums", uzņēmēju organizāciju pārstāvji norādīja, ka ir nepieciešama vēl lielāka atklātība iepirkumu publiskošanā, līdz ar to publiskojamo datu apjomu, ja vien attiecīgie dati nav piegādātāja komercnoslēpums, nav plānots samazināt.

Izstrādājot likumprojektu "Publisko iepirkumu likums", Kultūras ministrija [..] nebija izteikusi ierosinājumu mainīt līdzšinējo kārtību attiecībā uz kultūras pakalpojumu iepirkumiem, ar šādu priekšlikumu nenāca arī uzņēmēju organizācijas.

Līdz šim Publisko iepirkumu likuma 5. pantā ir noteikti "nacionālie izņēmumi", kuriem pasūtītājs var nepiemērot Publisko iepirkumu likumu. [..] Kultūras pakalpojumu iepirkuma līgumu varētu noteikt kā vienu no "nacionālajiem izņēmumiem", taču šis priekšlikums ir jāizdiskutē ar nozares ministriju un sociālajiem partneriem, lai varētu vienoties, kādā apjomā izņēmums ir nepieciešams un vai tas negatīvi neietekmēs konkurenci."

Tāpat Finanšu ministrija piebilst, ka Publisko iepirkumu likuma projektu skatīs Saeimā un varēs iesniegt priekšlikumus.