Rīga 11°C, skaidrs, bez nokrišņiem, ZR vējš 6m/s
Sestdiena, 2024. gada 11. maijs 16:23
Vārda dienas: Karmena, Manfreds, Milda
Pasaules banka publiskojusi ieteikumus, ko nevar izpildīt bez papildu finansējuma
Pasaules banka (PB) ir pabeigusi Veselības ministrijas (VM) 2014. gadā pasūtīto pētījumu par slimnīcās veiktajiem ārstēšanas apjomiem un to kvalitāti. Bez šāda pētījuma nav iespējams piesaistīt Eiropas Savienības fondu naudu infrastruktūrai, un ministrijai par šo darbu bankai nācās samaksāt 1,3 miljonus eiro.
"Ņemot vērā bankas konsultatīvos ieteikumus, ministrijai līdz 2017. gada aprīlim būs jāizstrādā reformu pakete. Bet to varēs izdarīt tikai tad, kad būs skaidrs, kādu veselības aprūpes finansēšanas modeli valstī ieviesīs, cik lieli resursi būs pieejami, vai tiks sašaurināts valsts apmaksāto veselības pakalpojumu grozs, to gan Veselības ministrija negribētu piedzīvot, vai šis grozs paliks līdzšinējā apmērā, vai saglabāsies pašreizējais slimnīcu kartējums un, ja ne, vai būs pieejami līdzekļi, lai nodrošinātu pacientu transportēšanu... Pagaidām nav skaidrības arī par citiem būtiskiem jautājumiem," sacīja VM valsts sekretāra vietnieks Kārlis Ketners.
Bankas eksperti ir analizējuši saikni starp slimnīcās veiktajiem procedūru apjomiem un veselības rezultātiem onkoloģijā, dzemdniecībā, jaundzimušo aprūpē, kā arī sirds un asinsvadu slimībās. Piemēram, onkoloģijas sadaļā ir aplūkoti četri izplatītākie vēža veidi Latvijā: krūts vēzis, olnīcu, resnās zarnas un aizkuņģa dziedzera vēzis. Pētījumā ir secināts, ka augsta riska procedūru gadījumā aprūpes kvalitāte ir cieši saistīta ar izdzīvošanas rādītājiem. Ar krūts vēzi sirgstošajiem pacientiem, kurus operējis ķirurgs, kurš veic vismaz 50 lielapjoma operācijas gadā, bija par 15 procentiem augstāks izdzīvošanas līmenis nekā zema apjoma ķirurgu pacientiem. Analīzes rezultāti liecina, ka mastektomija (visas krūts noņemšana) Rīgas Austrumu slimnīcā ārstējamiem agrīnās stadijas krūts vēža pacientiem tika veikta par 79% retāk nekā Stradiņa, Piejūras un Daugavpils slimnīcā. Noskaidrots arī tas, ka Daugavpils, Stradiņa, kā arī Rīgas Austrumu slimnīcā pacientiem, kas sirgst ar šo audzēja veidu, ir daudz lielākas izdzīvošanas izredzes nekā Piejūras slimnīcas pacientiem.
Tikai 14 no 73 ķirurgiem jeb 19% atbilda minimālā apjoma slieksnim vai 50 un vairāk krūts vēža operācijām gadā. Konstatēts, ka Stradiņa slimnīcā ir lielākais ķirurgu skaits, kas veic krūšu operācijas, bet zemākais augsta apjoma ķirurgu skaits (6%) salīdzinājumā ar 33% pārējās trīs slimnīcās.
Analizējot operētos vēža slimniekus, arī vēdera aortas aneirismas ārstēšanu un citas saslimšanas, secināts, ka tur, kur ir zemi ārstēšanas apjomi, tur arī ir lielāka mirstība. Piemēram, no 2012. līdz 2014. gadam 306 vēdera aortas aneirismas slimnieki nomira slimnīcā, 24 no šiem nāves gadījumiem notika zema apjoma slimnīcās, kur veiktas mazāk par 50 aneirismas operācijām un 36 no 38 mirušajiem jeb 95% ārstēja zema apjoma ķirurgi jeb ārsti, kuri gadā veic mazāk par 10 šādām operācijām.
Lai novērstu mātes un jaundzimušā problēmas
Apskatot dzemdniecības apjomu tendences, PB atzinusi, ka visas Latvijas slimnīcas atbilst nacionālajam minimālajam standartam – 200 dzemdības gadā. No 2012. līdz 2014. gadam notika 61 195 valsts finansētas dzemdības 21 slimnīcā. Gadā dzemdību skaits svārstījies no 295 dzemdībām Preiļu slimnīcā līdz 7148 dzemdībām Rīgas Dzemdību namā.
Noskaidrots, ka dzemdniecības sarežģījumi zema riska dzemdību gadījumā bija biežāk sastopami zema apjoma slimnīcās (260 līdz 960 dzemdību gadā). Turklāt 33 zema riska gadījumos pirmo septiņu dzīves dienu laikā iestājās nāve, galvenokārt nedzīvi piedzimuši bērni, 66% šo agrīnās nāves gadījumu notika slimnīcās, kur ir zems dzemdību skaits. Eksperti norādījuši, ka augsta riska grūtniecība ir saistīta ar sarežģītām dzemdībām un tām būtu jānotiek specializētas aprūpes līmenī, lai novērstu mātes un jaundzimušā veselības problēmas. Taču Latvijā 35% augsta riska grūtnieču nokļūst tieši pirmā līmeņa slimnīcās, kur ir neliels dzemdību apjoms. PB secinājusi, ka augsta riska grūtniecību gadījumā nepieciešama labāka nosūtījumu prakse.
Atzīts, ka liela daļa dzemdību zema apjoma slimnīcās ir ar patoloģijām un līdz ar to ir arī augstāka jaundzimušo mirstība. Patoloģiskas dzemdības, kas pārsniedz vidējo līmeni valstī (20%) notikušas vairākās slimnīcās, tostarp Kuldīgas (34%), Rēzeknes (32%) un Ziemeļkurzemes (45%). Tiesa, PB norāda, ka divu gadu laikā patoloģisko dzemdību skaits ir ievērojami samazinājies.
Analīze liecina, ka 24% priekšlaicīgi dzimušo mazuļu pasaulē nākuši tieši pirmā līmeņa slimnīcās tā vietā, lai saņemtu aprūpi vai tiktu nosūtīti uz augstāka līmeņa slimnīcām. Lielākā daļa priekšlaicīgi dzimušo bērnu (22 – 27 nedēļas), kas dzimuši pirmā līmeņa slimnīcās, koncentrējas Latgales reģionā, kur slimnīcas atrodas vidēji 100 kilometru attālumā no perinatālā centra. Taču Zemgales reģiona slimnīcas, kur notikušas 205 priekšlaicīgas dzemdības, atrodas tikai 40 minūšu attālumā no Rīgas, bet tur ārsti topošās māmiņas nav nosūtījuši.
Eksperti konstatējuši, ka jaundzimušo mirstība priekšlaicīgu dzemdību gadījumā pirmā līmeņa slimnīcās ir no 0 procentiem Siguldas un Madonas slimnīcā līdz 56% Preiļu slimnīcā. Augstāka apjoma slimnīcās mirstības rādītāji ir no 5% Liepājā un Jēkabpilī līdz 15% Daugavpilī. Stradiņa slimnīcā un Rīgas Dzemdību namā 55 līdz 67% priekšlaicīgi dzimušo zīdaiņu tiek nosūtīti uz Bērnu slimnīcu, taču eksperti ir pārsteigti, ka neviens no perinatālajiem centriem Liepājas, Jēkabpils un Vidzemes slimnīcā nenosūta nevienu mazuli uz Bērnu slimnīcu.
Pirms plānot pacientu pārvirzīšanu
PB iesaka rūpīgi izvērtēt zema apjoma slimnīcas ar zemiem rezultātiem, kas atrodas ģeogrāfiski tuvu augsta apjoma slimnīcām. Ja šīs slimnīcas atrodas izolētās vietās, reģionalizācija esot rūpīgi jāapsver. Medicīnas pakalpojumu apjoma standartu un nosūtījumu ieviešanai nepieciešama tālāka analīze, tostarp konsultācijas ar pakalpojumu sniedzējiem, slimnīcu vadītājiem un pacientiem, jo pakalpojumu reorganizācija, balstoties uz apjomu, var radīt negatīvu ietekmi uz aprūpes pieejamību. Piemēram, slimnieku pārvietošana no nelielām slimnīcām uz lielajiem medicīnas centriem nozīmē, ka šiem centriem jāspēj uzņemt vairāk pacientu un nodrošināt savlaicīgu aprūpi. Rezultāti liecina, ka šajos augsta veselības aprūpes pakalpojumu apjoma centros ir liels skaits zema apjoma ķirurgu, kas veic sarežģītas medicīniskās procedūras, līdz ar to viņiem ir zemāka aprūpes kvalitāte un vājāki rezultāti. PB secina, ka pacientu drošība un neatliekamās medicīniskās aprūpes kvalitāte un efektivitāte ir problēmas, kas jārisina un jāuzlabo, pirms plānot pacientu pārvirzīšanu.
***
Viedokļi
Jevgēnijs Kalējs, Latvijas Slimnīcu biedrības vadītājs: "Pasaules bankas ieteikumus nav iespējams izpildīt bez papildu finanšu seguma. Kā lai ķirurgs kļūst par augsta līmeņa ķirurgu, ja valsts piešķirtās kvotas jau jūnijā ir beigušās. Pietiekamu medicīnisko pakalpojumu apjomu nevar nodrošināt ar pašreizējo medicīnai piešķirto valsts finansējumu.
Apmēram 80 procenti no PB pētījumā konstatētā gan slimnīcu vadītājiem, gan mediķiem ir zināms, paliek tikai jautājums, kā to izpildīt."
Valdis Keris, Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrības priekšsēdētājs: "Iepazīstoties ar Pasaules bankas pētījumu, jāsecina, ka tas ir veikts rūpīgi un galvenā atziņa, kas no tā izriet, ir plānveida operāciju koncentrēšana slimnīcās ar pietiekamu tehnoloģisko nodrošinājumu un mediķu pieredzi. Tajā pašā laikā pētījumā minēts arī tas, ka turpmākie lēmumi būtu jāpieņem pietiekami uzmanīgi, lai nepasliktinātu pieejamību veselības aprūpes pakalpojumiem reģionos. Tas nozīmē, ka ir jāsaglabā pašreizējais infrastruktūras pārklājums, proti, slimnīcās un lielajos centros koncentrējamo tehnoloģiju skaits nedrīkst būt pārmērīgi liels.
Pasaules banka jau iepriekš veikusi pētījumu, kurā norādījusi, ka būtiska problēma medicīnā ir cilvēkresursu trūkums.
Laikraksta redakcija atrodas Rīgā, Toma ielā 4
Redakcijas e-pasta adrese: [email protected]
Lursoft laikrakstu bibliotēkā pieejami raksti no 29.11.2003