Rīga 18°C, mākoņains, bez nokrišņiem, ZA vējš 2m/s
Otrdiena, 2024. gada 30. aprīlis 12:30
Vārda dienas:
Deputāti divarpus mēnešus nestrādāja, uzskata premjers. Saeimas priekšsēdētāja nepiekrīt
"Kādēļ šie likumprojekti, ko valdība jau pirms vairāk nekā diviem mēnešiem pabeigusi, tikai tagad tiks izskatīti Saeimā?" pagājušonedēļ pēc koalīcijas padomes sēdes par ieilgušiem darbiem Valsts ieņēmumu dienesta reformu sakarā Ministru prezidentam Mārim Kučinskim (ZZS) pajautāja žurnālisti. Premjers pasmaidīja, noplātīja rokas un koķeti attrauca: "Saeima šos mēnešus nestrādāja." Arī blakus stāvošie koalīcijas partneri – Saeimas deputāti no Nacionālās apvienības un "Vienotības" – piekrītoši ķiķināja un māja ar galvu – sak' patiešām divarpus mēnešus neko nedarījām.
Acīmredzot jautājums viņus bija pārsteidzis nesagatavotus, jo citkārt parlamentārieši pat apvainojas, ja pārtraukumu starp pavasara un rudens sesijām kāds nosauc par "deputātu vasaras brīvlaiku" vai "garo atvaļinājumu". Šādos brīžos parasti seko taisnošanās, ka deputātu darbs nav tikai tiešraidēs vērojamās Saeimas sēdes, bet gan diskusijas komisijās un darba grupās, iepazīšanās ar likumprojektiem, tikšanās ar vēlētājiem un tamlīdzīga "neredzamā" rosīšanās.
Saeimas priekšsēdētāja sarūgtināta
Tad nu pašķirstīsim Saeimas vasaras mēnešu kalendāru un palūkosim, kas šajā laikā parlamentā noticis. Šā gada pavasara sesija tika slēgta 20. jūnijā, bet rudens sesija atsākās 2. septembrī. Šajā starplaikā ne reizi nenotika ne parastās, ne ārkārtas Saeimas sēdes, ne arī amatpersonu atbilžu sniegšana uz deputātu jautājumiem. Kas attiecas uz komisijām, tad no kopumā 16 Saeimas komisijām daudzmaz regulāras sēdes sasauca tikai divas: Lolitas Čigānes ("Vienotība") vadītā Eiropas lietu komisija un Vitālija Orlova ("Saskaņa") vadītā Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija (galvenokārt tādēļ, lai izskatītu iedzīvotāju iesniegtos kolektīvos iesniegumus). Arī daudz kritizētā "Valsts nozagšanas parlamentārās izmeklēšanas komisija", ko vada Veiko Spolītis ("Vienotība"), sanāca uz sešām sēdēm. Vēl dažas komisijas sapulcējās vienu vai divas reizes, bet vairākums parlamentāriešu sesiju starplaikā Saeimas namā nebija satiekami. Lielākoties viņi pat nebija sazvanāmi, lai saņemtu komentāru par kādu tā brīža aktualitāti. Kaut arī parlamenta darba kārtībā vasaras mēnešos lielākoties atrodami balti plankumi, deputātu atalgojuma sarakstā nav nekādu izmaiņu – sesiju starplaikā tautas kalpi turpina saņemt algu pilnā apmērā.
Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece (NA) neslēpj savu sarūgtinājumu par premjera izteikumiem. "Es kategoriski nevaru piekrist apgalvojumam, ka Saeima divus mēnešus nestrādāja. Tā nav! Notika darbs komisijās, darba grupās, koalīcijas padomē, dažāda formāta tikšanās. Pavasara sesijas noslēgumā es sasaucu visu ministriju parlamentāros sekretārus, un viens no sapulces jautājumiem bija – vai viņu nozarē ir kādi jautājumi, kam būs nepieciešama ārkārtas sēde vasaras laikā. Nekādi projekti netika pieteikti. Arī vasarā nepienāca informācija no valdības, ka būtu nepieciešams steidzami virzīt kādu likumu. Ja tāda informācija būtu, tad uzreiz tiktu sasaukta ārkārtas sesija," teica I. Mūrniece un solīja, tiekoties ar premjeru, pārrunāt šo starpgadījumu. Viņa arī uzskata, ka šāds sesiju starplaiks esot nepieciešams, lai likumdevēji varētu atjaunot spēkus, celt kvalifikāciju un sagatavoties jaunam darba cēlienam. Deputātu darbu neregulē darba likumdošana, bet gan Saeimas Kārtības rullis, un saskaņā ar to parlamentāriešiem pienākas tikai viena neapmaksāta atvaļinājuma nedēļa sesijā, tādēļ tautas kalpiem draudot "izdegšana".
Rāvušies vaiga sviedros
Jautāti par savām vasaras gaitām, teju visi satiktie deputāti noliedz, ka būtu atpūtušies, un stāsta, ka šo pusotru mēnesi esot rāvušies vaiga sviedros – kāds organizējis frakcijas darbu, kāds veidojis jaunu partiju, cits kārtojis dokumentus vai braukājis apkārt, tiekoties ar vēlētājiem. "Mans amats jau šo divu mēnešu laikā nemainās – tik un tā esmu komisijas priekšsēdētāja, tik un tā uzklausu telefona zvanus, lasu vēstules, kārtoju dokumentus, rakstu atbildes – strādājam un gatavojamies jaunajai sesijai. Komisijas sēdes gan nenotiek, jo visus steidzamākos likumprojektus paguvām izskatīt pagājušās sesijas laikā. Taču komisijas deputāti visu vasaras periodu darba grupās gatavoja jaunus likumus, tāpat mums bija dažādas tikšanās un apmeklējām konferences," stāsta Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas priekšsēdētāja Aija Barča (ZZS). Vienīgi Latvijas Reģionu apvienības frakcijas vadītājs Mārtiņš Bondars atzīst, ka starpsesiju periodā atļāvies paņemt divas brīvas nedēļas, "lai atjaunotu fiziskos un emocionālos spēkus". "Taču visu pārējo laiku gan nācās daudz strādāt, gatavojoties jaunajai sesijai. Ir jāiegulda daudz darba aizkulisēs, lai varētu strādāt komisijās un parlamenta sesijā," teica M. Bondars. Viņš gan atzina, ka likumdošanas procesu šādi pārtraukumi vilcina un sprieda, ka savulaik pieļauta milzīga kļūda, izņemot Satversmes 81. pantu (tas ļāva valdībai Saeimas sesiju starplaikā pieņemt noteikumus ar likuma spēku).
Deputāte Solvita Āboltiņa, kura arī bijusi parlamenta priekšsēdētāja, uzskata: "Pārtraukums tiešām sanāk garāks nekā citās valstīs, bet tas nerada problēmas likumdošanā. Saeimas Kārtības rullis ir pietiekami elastīgs un ļauj vajadzības gadījumā sasaukt ārkārtas sesijas."
Savukārt ārpusfrakciju deputāts Artuss Kaimiņš uz jautājumu, vai Saeimai nepieciešams garāks pārtraukums vasarā, atbild ar skarbu ironiju: "Protams! Deputātu vidējais vecums ir ap kādiem 60 gadiem, un viņi nedrīkst pārpūlēties! Veselība jāsaudzē, it sevišķi tiem parlamentāriešiem, kas šeit mokās jau 10 – 15 gadus. Iespējams, pēc nākamajām vēlēšanām būs jaunāks Saeimas sastāvs un tad vairs nebūs nepieciešami tik gari pārtraukumi."
Slēpjas aiz skolotājiem
Lēmējvaras darbs faktiski visās demokrātijās tradicionāli tiek organizēts sesiju veidā. Sesiju un to starplaiku garums gan var atšķirties, tāpat arī parlamenta sanākšanas reižu skaits nedēļā, bet princips visur ir līdzīgs. Tas saistīts ar vēsturiskiem iemesliem, lai likumdevējam būtu iespēja ik pa laikam atgriezties savā pārstāvētajā reģionā. Mūsdienu sakaru infrastruktūras un transporta tehnoloģiju attīstība ļauj daudz vieglāk nokļūt savā pārstāvētajā reģionā un teju nepārtraukti ar to sazināties. Tādēļ ik pa laikam arī citās Eiropas valstīs uzjundī diskusijas par atteikšanos no vēsturiskajiem sesiju starplaikiem vai vismaz tos saīsināt. Mūsu Saeimā gatavību diskutēt par šādu ideju izrādīja tikai atsevišķi opozīcijas deputāti. Vairākums aptaujāto vēlas palikt pie pašreizējās kārtības. Kā vienu no argumentiem garā sesiju starplaika saglabāšanai vasarā deputāti min skolotājus un augstskolu pasniedzējus, kuriem arī darba ritms mierīgāks, kamēr skolēni un studenti devušies vasaras brīvlaikos.
***
Aptauja
Vieglāk satikt citplanētieti nekā deputātu
Šā raksta tapšanas laikā lūdzām arī "Latvijas Avīzes" lasītājus padalīties pieredzē – vai viņi sesiju starplaikā satikuši klātienē kādu deputātu un izdevies ar viņu aprunāties, ņemot vērā deputātu bieži izmantoto jēdzienu viņu darba kalendārā “tikšanās ar vēlētājiem”.
Spriežot pēc saņemtajiem e-pastiem un komentāriem portālā "la.lv", visbiežāk iedzīvotāji satikuši Saeimas priekšsēdētāju Ināru Mūrnieci, kas arī vasaras mēnešos aktīvi apmeklējusi dažādus svinīgus pasākumus. Ne mazāk enerģiski rosījušies arī gados jaunie deputāti. Tā, piemēram, daudzi lasītāji sastapuši jaundibinātās partijas "Kam pieder valsts" ("KPV.LV") līderi Artusu Kaimiņu, kurš šovasar daudzviet ticies ar potenciālajiem partijas biedriem un atbalstītājiem. Tikpat aktīvi darbojies Juris Viļums ("LRA"), kurš satikts ne vien dzimtajā Latgalē, bet arī citos Latvijas novados un paciemojies arī pie tautiešiem Īrijā. Vēlētājiem izdevies satikt arī Jāni Dombravu (NA) un Veiko Spolīti ("Vienotība").
Saņēmām arī viedokļus no cilvēkiem, kas vēlējušies tikties ar deputātiem, bet tas viņiem nav izdevies. "Nu ļoti gribēju satikt, bet nekā. Arī Saeimas kantorī nav pieejama informācija par deputātu tikšanās vietām un laikiem. Tā viņiem slepenā informācija, viņi pārsvarā mūk no tautas un lūdz vērsties pie palīgiem…" secinājusi mūsu lasītāja Aina. Citi komentētāji portālā "la.lv" drūmi ironizē, ka satikt citplanētieti būtu vieglāk nekā Saeimas deputātu.
Ar interesantu pieredzi padalījās VDK zinātniskās izpētes komisijas pārstāve Kristīne Jarinovska. Komisija no 11. līdz 13. augustam rīkoja starptautisku zinātnisku konferenci "Lielais brālis tevi vēro: VDK un tās piesegstruktūras". Tajā aktīvu dalību ņēmuši arī vairāki deputāti – Ints Dālderis ("Vienotība"), Aleksandrs Kiršteins (NA), Kārlis Krēsliņš (NA), Ritvars Jansons (NA), Aleksejs Loskutovs ("Vienotība") un Inga Bite (LRA). "Vietā būtu minēt, ka konferences norises laikā uz ielas nejauši satikti arī citi deputāti, piemēram, Vilnis Ķirsis un Edvards Smiltēns. Uz jautājumu, kādēļ neizmanto iespēju piedalīties konferencē, kur ir iespēja iztaujāt par sev interesējošiem jautājumiem konferences dalībniekus, viņi pauda neviltotu izbrīnu par to, kāpēc gan par VDK jautājumiem būtu jāinteresējas vasarā un ka, viņuprāt, daudz aktuālāki šobrīd ir ekonomikas jautājumi," atcerējās pētniece. Viņasprāt, gan abiem jaunajiem politikas censoņiem būtu derējis vismaz iepazīties, piemēram, ar Alda Daugavvanaga un Ginta Zelmeņa referātiem, lai saskatītu kopsakarības starp aktuālajiem sarežģījumiem un padomju birokrātisko pagātni, kad apkarotas uzņēmējdarbības iniciatīvas.
Laikraksta redakcija atrodas Rīgā, Toma ielā 4
Redakcijas e-pasta adrese: [email protected]
Lursoft laikrakstu bibliotēkā pieejami raksti no 29.11.2003