Gatavi gāzt ar spieķi

Darbinieku trūkuma dēļ kavējas lēmumi par invaliditātes pagarināšanu

Jaroslavai Gordai jau sešus gadus ir invaliditāte. Nupat viņa saņēma atzinumu par tās pagarinājumu uz diviem gadiem, taču to nācās gaidīt divus mēnešus, kaut gan likums paredz to izdarīt mēneša laikā. Neizklausās nemaz tik briesmīgi. Taču ne tad, ja invaliditātes pensija 81 eiro ir vienīgais ienākumu avots. Ekspertīzes un lēmuma pieņemšanas laikā ne invaliditātes pensiju, ne pabalstu cilvēki nesaņem. Jaroslava sava veselības stāvokļa dēļ ir bez darba, viena pati audzina 14 gadus vecu pusaudzi, kuram nupat bija jāatsāk skolas gaitas. Diemžēl šis ar objektīviem izdevumiem saistītais periods sakrita ar invaliditātes termiņa beigšanos, tāpēc divu mēnešu it kā niecīgās invaliditātes pensijas iztrūkums, gaidot lēmumu par pagarināšanu, viņai bijis milzīgs pārbaudījums. Nācies lūgt palīdzību sociālajam dienestam un domāt, kā savilkt galus, jo arī bērna tēvs izvairās no uzturlīdzekļu maksāšanas.

Lai gan pensija vai pabalsts vēlāk tiek kompensēts arī par "izkritušo" laiku jeb lēmuma pieņemšanas periodu, dzīvošana divus mēnešus bez kādiem ienākumiem arī daudziem citiem uzrunātajiem invalīdiem, kas saskārās ar šādu pašu problēmu, raisa neizpratni, dusmas un izmisumu, jo dzīvot vajag šodien, nevis pēc diviem mēnešiem. Patlaban Latvijā ir aptuveni 65 000 personu ar invaliditāti, kas nestrādā, nav pašnodarbinātie un nesaņem arī vecuma pensiju. Tas teorētiski nozīmē, ka aptuveni 39% Latvijas pieaugušo invalīdu invaliditātes pensija vai pabalsts ir vienīgais ienākumu avots. Visgrūtāk iztikt bez tā, protams, ir vientuļajiem.

Apkalpo ārpus rindas

Piemēram, 19. septembrī Rīgas apvienotajā nodaļā, kas ir lielākā Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisijas (VDEĀVK) filiāle, rindā ir 3350 iesniegumu. Eksperti dienas laikā izskata ap 90 iesniegumu. Tā kā mēnesī ir vidēji 20 darbadienas, tad arī no šiem skaitļiem secināms, ka no dokumentu iesniegšanas līdz lēmuma pieņemšanai tik tiešām paiet aptuveni divi mēneši. Citās nodaļās Latvijā situācija nav tik kritiska, tāpēc daļu iesniegumu no Rīgas pārsūta izskatīšanai reģionu nodaļās.

Gan Labklājības ministrija (LM), gan VDEĀVK apstiprina – tā patlaban ir ļoti aktuāla problēma. "Cilvēki tik tiešām sūdzas. Daļa par radušos situāciju raud un lūdz palīdzēt, citi draud un reizēm gatavi teju gāzt pa galvu ar spieķi. Bet mēs cenšamies iespēju robežās cilvēcīgi nākt pretim tajos gadījumos, kad cilvēkam invaliditātes pensija patiešām ir vienīgais iztikas avots un cilvēks mums izskaidro savu situāciju, veicam ekspertīzi ārpus kārtas," stāsta VDEĀVK vadītājs Andris Zīverts, taču uzsver, ka tā patiešām ir tikai nestandarta rīcība krīzes situācijā.

Divus pieņem, trīs aiziet

Pēc LM un VDEĀVK skaidrotā, problēmai ir divi cēloņi. Viens no tiem – darbaspēka trūkums komisijā. "Darbinieku skaits radikāli izmainījās ekonomiskās krīzes laikā, kad daļu darbinieku nācās atlaist. Daudzi mūsu darbinieki ar lielu pieredzi pēc krīzes pie mums tā arī neatgriezās, jo jau bija iekārtojušies darbā citur," skaidro Zīverts. Patlaban iestādē izteikti noris arī darbinieku paaudžu maiņa. 19% komisijas darbinieku ir vecāki par 70 gadiem, tālab aizvien jaunas vakantas darba vietas VDEĀVK parādās, gan tiem dodoties pensijā, gan viņsaulē. "Divus pieņemam no jauna, trīs aiziet," apmēram tā situāciju VDEĀVK šobrīd raksturo tās vadītājs.

Patlaban par invaliditātes piešķiršanu un pagarināšanu valstī lemj 33 ārsti eksperti, kas izvērtē iesniegtos dokumentus, un 19 amatpersonas, kas pieņem lēmumu. Vakantas aizvien sešas ārstu ekspertu, bet piecas amatpersonu darba vietas. Tās aizpildot, situācija valsts komisijā varētu normalizēties un termiņu kavēšanās izpaliktu.

Eksperta pienākums ir strādāt ar klientu iesniegto dokumentāciju, nepieciešamības gadījumā tiekoties ar klientiem, un izveidot atzinumu par veselības traucējumiem un funkcionēšanas ierobežojumiem. Amatpersona atbilstoši likumam un eksperta atzinumam pieņem lēmumu, vai un kuras grupas un uz kādu laiku invaliditāte piešķirama. Ārstu ekspertu alga pirms nodokļu nomaksas šobrīd ir 605 – 796 eiro mēnesī, bet lēmuma pieņēmēju alga ir 756 – 994 eiro mēnesī. Ministrijā atzīst, ka nelielās algas ir būtisks apstāklis, kāpēc radies šāds darbinieku trūkums. "Speciālistu ar ārsta izglītību mums valstī trūkst. Valsts kanceleja jau pērn apstiprināja ārstu ekspertu amatu saimju pārklasificēšanu no 9. uz 10. mēnešalgu grupu, kas ļautu palielināt ārstu atalgojumu, tomēr valsts budžetā nav tādu līdzekļu, lai nodrošinātu samaksu atbilstoši jaunajai amatu saimei," skaidro ministrijas pārstāve Dace Kampenusa.

Īsāka apmācība un otrs darbs

Labā ziņa ir tāda, ka jau sperts kāds solis, lai šo situāciju risinātu. Nupat Rīgas Stradiņa universitāte (RSU) sākusi speciālus četru mēnešu apmācības kursus, kuros ārsti tiks sagatavoti tieši darbam VDEĀVK. Uz 17 apmācību vietām pieteikušies 40 cilvēki. Vēl nesen LM valsts sekretārs Ingus Alliks "LA" rīkotajā diskusijā pauda, ka šogad izsludinātajā konkursā gan uz ārstu ekspertu vietām, gan uz lēmumu pieņēmēju amatpersonu vietām bijusi niecīga atsaucība. Tāpēc esot jādomā par restrukturizāciju un algu palielināšanu, jo atalgojums nav konkurētspējīgs. Taču, lai gan algas palikušas iepriekšējā apmērā, tagad interese par kursiem RSU un darbu VDEĀVK ir. Visdrīzāk tāpēc, ka iepriekš komisijā varēja strādāt tikai ārsti, kas pabeiguši speciālu divus gadus ilgu rezidentūru, kurā gatavo speciālistus dažādām iestādēm, taču nu darba vietu varēs ieņemt jebkurš ārsts, kurš apmācīts tieši VDEĀVK vajadzībām izveidotajos četru mēnešu kursos.

Pievilcīgāku darba vietu ārstiem padarot arī iespēja izmantot elastīgo, summēto darba laiku. A. Zīverts uzskata, ka, visticamāk, šo darba vietu daļa ārstu izvēlēsies kā otru darbu jeb iespēju piepelnīties. Pēc iestādes iekšējiem normatīviem vidējā noslodze vienam darbiniekam esot 10 ekspertīzes dienā. "Galvenokārt orientējamies nevis uz darba stundām, bet rezultātu. Līdz ar to, intensīvi strādājot, darbu var paveikt ātrāk un, piemēram, savienot to ar darbu poliklīnikā. Tāpat pastāv iespēja, ka visi šie cilvēki nestrādās pilnu slodzi, turklāt paredzot tuvākajā nākotnē radikālu paaudžu maiņu, apzināti apmācīti tiks vairāk speciālistu, nekā patlaban nepieciešams," norāda Zīverts un cer, ka jau nākamā gada pirmajā ceturksnī izdosies iekļauties likumā noteiktajā termiņā.

Jā, jauna roka amputētās vietā neizaugs, bet…

Otrs, ne mazā būtisks apstāklis, kas dokumentu izskatīšanu un lēmumu pieņemšanu kavē, ir arī aizvien pieaugošais pieprasījums pēc VDEĀVK pakalpojuma. Dace Kampenusa informē, ka no 2010. gada personu ar invaliditāti skaits pieaudzis par aptuveni 26 000, kam par pamatu gan problēmas veselības aprūpes pakalpojumu pieejamībā, gan vispārējā sabiedrības novecošanās, gan arī slikti ekonomiskie apstākļi, kas cilvēkus piespiež meklēt dažādus atbalsta veidus. Un pēdējos gados bieži, uzzinot par priekšrocībām un atvieglojumiem, cilvēki arī cenšas nokārtot invaliditāti.

Invaliditāti Latvijā var piešķirt uz dažādiem periodiem – sešiem mēnešiem, gadu, diviem, pieciem un uz mūžu. Praksē visbiežāk to piešķir uz diviem gadiem. Jautājums par to, vai cilvēkam ar, piemēram, amputāciju nepieciešams piešķirt terminētu invaliditāti, esot aktuāls jau gadiem, norāda A. Zīverts. "Jā, cilvēkam neizaugs jauna roka vai kāja amputētās vietā, taču vairākumā gadījumu funkcionālais stāvoklis sākotnēji ir uzskatāms par nestabilu, un ir prognozējams spēju uzlabojums gan rehabilitācijas, gan protezēšanas iespaidā. Līdz ar to var mainīties arī invaliditātes grupa," skaidro A. Zīverts un atklāj, ka daudzi pat esot ieinteresēti, lai viņiem piešķir īsāku termiņu: "Reizēm ir jāizšķiras piešķirt, piemēram, 2. invaliditātes grupu uz gadu vai 3. grupu uz mūžu. Loģiski, ka cilvēkam finansiāli izdevīgāk ir saņemt terminēto uz gadu, jo tad pensija vai pabalsts kaut tikai gadu, bet tomēr ir lielāks."

Vēl nākas atdurties pret citu veselības aprūpes problēmu – rindas uz valsts apmaksātu protezēšanu ir milzīgas. Vainot šos cilvēkus nedrīkst, taču, tā kā teorētiski iespēja funkcionālo stāvokli uzlabot ir, tad arī beztermiņa invaliditāti piešķirt īsti neesot pamata. "Ar vienu un to pašu diagnozi funkcionalitātes ierobežojums un invaliditātes smagums ir atšķirīgs, tāpēc nav korekti vispārināt. Katrs gadījums un visi papildu apstākļi ekspertiem jāizvērtē individuāli. Pēc laika jāskatās, vai vispārējais stāvoklis, piemēram, tehnisko palīglīdzekļu vai citu apstākļu ietekmē nav mainījies un nav maināma invaliditātes grupa," papildina D. Kampenusa.

***

viedoklis

Andris Siliņš, Latvijas Pensionāru federācijas priekšsēdētājs: "Pēdējā gada laikā Saeimas Sociālo un darba lietu komisija divas reizes ir skatījusi VDEĀVK darbu, pirmo reizi bija jautājums par to, ka ir steidzīgi jāmaina šīs institūcijas vadība, un otro reizi tika saņemti solījumi, ka nebūs vairs šādas problēmas, kad cilvēkiem divus mēnešus jāgaida atkārtotās komisijas lēmums un tikmēr nav invaliditātes pensijas. Ja šāda situācija joprojām ir, lūdzu, uzrakstiet mums uz Saeimas Sociālo un darba lietu komisiju vēstuli, un domāju, ka lēmumi un mēri tiks pieņemti no Saeimas puses, lai šādas situācijas nekad neatkārtotos." (Citāts no "Latvijas Avīzes" diskusijas "Kā mazināt nabadzību un sociālo atstumtību?", kas šovasar notika Ozolnieku novada Ānē un kurā piedalījās Labklājības ministrijas parlamentārā sekretāre Karina Ploka, LM valsts sekretārs Ingus Alliks un 12. Saeimas deputāts, Latvijas Pensionāru federācijas priekšsēdētājs Andris Siliņš.)

***

UZZIŅA

2016. gada jūlijā Latvijā bija 175 805 cilvēki ar invaliditāti, no tiem 7913 bērni.

Patlaban invaliditāti uz mūžu piešķir gadījumos, kad personai ir anatomisks defekts vai hroniska saslimšana ar nosacījumu, ka pēdējo piecu gadu laikā nav mainījusies invaliditātes grupa.

Avots: VSAA un LM