Rīga 9°C, apmācies, iespējams lietus, A vējš 3m/s
Pirmdiena, 2024. gada 06. maijs 06:59
Vārda dienas: Didzis, Gaidis
Nevienu neinteresē diametrāli pretējās pozīcijas starp bijušajiem KNAB darbiniekiem un prokuratūru?
Ja Jaroslava Streļčenoka vietā Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) vadītāja amatā ievēlēs citu, viņš nonāks pie šīs iestādes drupām. Ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers nav izrādījis interesi izmeklēt valstiski nozīmīgus koruptīvus noziegumus. Ģenerālprokuroram, kuram par kukuli tika ziņots nekavējoties, bija jārīkojas tūlīt un tagad; kur ir pārbaude par kukuļa piedāvājumu? Šādus un līdzīgus skaļus paziņojumus KNAB un prokuratūras virzienā raida bijušie KNAB darbinieki. Bet tikmēr pašreizējais biroja vadītājs ar biroja preses sekretāres pārstāvniecību turpina radīt priekšstatu, ka viss ir kārtībā. "Paldies visiem KNAB darbiniekiem par sekmīgu darbu korupcijas novēršanā un apkarošanā, kā arī visiem Latvijas iedzīvotājiem, kas nostājas pret korupciju! KNAB priekšnieks sveic visus KNAB darbiniekus 14 gadu jubilejā," vēstīts par godu KNAB dibināšanas 14. gadadienai vakar izplatītajā paziņojumā, kurā uzskaitīts arī veikums šo gadu laikā (skat. uzziņu). Arī prokuratūras pārstāvji pašreizējo sadarbību KNAB vadības līmenī vērtē atzinīgi.
Bet bijušie darbinieki paliek pie sava – pēc atbrīvošanās no pieredzējušiem KNAB operatīvajiem darbiniekiem un izmeklētājiem gan birojam, gan prokuratūrai saruks nozīmīgu koruptīvu lietu skaits. Un līdz ar to mazināsies arī asās domstarpības, kas bija radušās starp biroja darbiniekiem un ģenerālprokuroru Ēriku Kalnmeieru. "Prokuratūra ir trāpījusi pareizajā punktā, jo neiebilda, kad biroja vadītājs Streļčenoks ilgstoši vērsās pret operatīvajiem darbiniekiem, kuri bija raduši strādāt profesionālā riska apstākļos un bez kuru darba nav iespējama lielo korupcijas shēmu atklāšana," man saka Mārtiņš Lode, ilggadējs operatīvais darbinieks, kurš deviņus gadus bija KNAB operatīvo izstrāžu nodaļas vadītāja vietnieks.
Ģenerālprokuratūrai un ģenerālprokuroram Ērikam Kalnmeieram veltīta skarba kritika publiski izskanējusi vairākkārt. Tā nākusi no KNAB bijušā operatīvo izstrāžu nodaļas vadītāja Jura Juraša, bijušās ilggadējās biroja amatpersonas Jutas Strīķes un citiem augsti stāvošiem darbiniekiem, kurus no darba atbrīvoja biroja reorganizācijas procesā. Atgādināšu, ka Jurašs LTV raidījumā "1:1" kritizēja ģenerālprokuroru par to, ka viņš "nav izrādījis interesi izmeklēt valstiski nozīmīgus koruptīvus noziegumus, nav sistemātiskas vēlmes cīnīties pret korupciju". Kalnmeiers naidīgi izturoties pret korupcijas apkarotājiem, kas reāli strādā un mēģina pierādīt augstākā līmeņa koruptīvus gadījumus. Taču šķiet, ka kritiski vārdi tiesībsargājošajām institūcijām jau kļuvuši par ikdienu, tāpēc uz tiem vairs nereaģē pat tie, kam tie veltīti, nemaz nerunājot par valdības vadītāju Māri Kučinski, kura pārraudzībā atrodas KNAB, vai Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisiju, kā arī speciāli korupcijas novēršanai izveidoto apakškomisiju, kurām būtu vismaz jāpainteresējas, kāpēc viens no vadošajiem biroja darbiniekiem nāk klajā ar tik nežēlīgu kritiku. Komisijas priekšsēdētājs Ainārs Latkovskis norāda, kas tas būtu jādara apakškomisijai. Savukārt tās priekšsēdētājs Aleksejs Loskutovs atbalsta KNAB vadītāju Jaroslavu Streļčenoku, kurš atbrīvojies gan no Strīķes, gan kritikas paudēja Juraša.
Bet ģenerālprokurors, atbildot uz manu jautājumu, vai viņš piekrīt Juraša sacītajam, pieprasa konkrētus faktus: "Ja Juraša rīcībā ir kāda pārbaudāma informācija, fakti, pierādījumi par kādām manām prettiesiskām darbībām, tas nekavējoties ir jādara zināms Satversmes aizsardzības birojam pārbaudes veikšanai un jautājuma izlemšanai par anulēšanu pielaidei valsts noslēpumam. (Gadījumā ja šāds iesniegums ir iesniegts – vēl neesmu aicināts uz interviju SABā.) Atkarībā no pārbaudes rezultāta būs izdarāmi secinājumi par Juraša apgalvojumu patiesīgumu."
No Satversmes aizsardzības biroja iegūt plašāku atbildi ir vēl neiespējamāk. SAB amatpersona Iveta Maura informēja, ka "Jānis Maizītis ir iekļauts KNAB priekšnieka amata konkursa komisijas sastāvā, tāpēc Maizīša kungs neuzskata par iespējamu šobrīd sniegt jebkādus publiskus komentārus".
Par Ērika Kalnmeiera atbildi ir pārsteigta ilggadējā un nu jau arī bijusī izmeklēšanas nodaļas vadītāja Lienīte Šikore. "Tas ir jautājums nevis par faktiem, bet vēlmi, izpratni un vēlēšanos iedziļināties problēmās. Manā izpratnē, ģenerālprokurora reakcijai vajadzēja būt pavisam citādai. Tas nav konkrēts nodarījums, tā ir vēlēšanās, iniciatīva, tā ir pašatdeve kādas konkrētas problēmas risināšanai. Tas ir nedaudz vairāk."
Kalnmeiers sita dūri uz galda
Kā spilgtu piemēru biroja un prokuratūras sadarbības strupceļā viņa nosauc procesu, kas vijās ap Rīgas apgabaltiesas priekšsēdētājas Sandras Strences apstiprināšanu amatā. Ne tikai Šikore, bet arī nu jau bijušais viņas kolēģis Mārtiņš Lode uzskata, ka tas bijis lūzuma punkts KNAB un ģenerālprokurora sadarbībā. "Tas bija pavērsiens, kad no ģenerālprokurora puses mainījās attieksme un retorika," secina Lode, kurš birojā nostrādājis 13 gadus.
Toreizējais tieslietu ministrs Jānis Bordāns nepiekrita, ka Strence atkārtoti ieņem šo amatu, jo viņam bija nodota operatīvās darbības procesā iegūta informācija no KNAB par iespējamām noziedzīgām darbībām Rīgas apgabaltiesā, bet viņš publiski neatklāja iemeslus, tāpēc parādījās vairākas žurnālistu versijas. Kaut gan Bordāna izveidotā ierēdņu komisija Strenci bija atzinusi par labāko, tomēr Tieslietu padome aizklātā balsojumā nobalsoja par Daigu Vilsoni.
"Varēja redzēt, ka ģenerālprokurors Tieslietu padomes sēdē ļoti nervozē, pat zaudē savaldību. Kad uz sēdi atnāca Juta Strīķe, viņš sita dūri uz galda un vaicāja, kas šeit notiek? Viņš sacīja, ka nepiedalīsies balsojumā, ka jāvirza kāds cits kandidāts un ka šis apgabaltiesas priekšsēdētāja izraudzīšanas process esot tieslietu sistēmu degradējošs, tāpēc nav pieņemams. Man šķita dīvaini, ka Kalnmeiers tik histēriski uzstājas, jo viņš bija iepazinies ar operatīvo informāciju, ko viņam piegādāja KNAB vēl lielākā apjomā nekā es. Visi signāli liecināja, ka lieta ir nopietna," atceras Bordāns. Eksministrs joprojām uzskata, ka viņam bijusi taisnība, jo tomēr ir apstiprinājusies daļa no operatīvās informācijas – Rīgas apgabaltiesas bijusī tiesnese Iveta Bērziņa ir apsūdzēta par kukuļņemšanu.
Informācija, kuru nedrīkst ignorēt
Bet Ģenerālprokuratūras Krimināltiesiskā departamenta sevišķi svarīgu lietu izmeklēšanas nodaļas virsprokuroram Modrim Adleram, kurš uzrauga izmeklēšanu KNAB, ir savi pretargumenti. "Cik likumīgi ir izmantot operatīvos materiālus, kuri procesuāli nav pārbaudīti, lai lemtu kāda likteni? Tad kāpēc līdz šai dienai par Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesas priekšsēdētāja pienākumu izpildītāju Strenci nav neviena kriminālprocesa? Par Bērziņu ir, bet par Strenci nav. Apgabaltiesas priekšsēdētājam ir jāatbild par tiesas darba organizāciju, nevis tiesnešu noziedzīgo darbību. Priekšsēdētājs nevar atbildēt par tiesas spriedumiem," skaidro Adlers.
Bet Šikore, pieredzējusi izmeklētāja un korupcijas apkarošanas bloka vadoša amatpersona, pauž pilnīgi pretēju viedokli: "Daudziem šķiet, ka korupcija ir tikai tad, kad ierosināta krimināllieta, vēl labāk, ja persona notiesāta. Pēc būtības tas tā nav. Nereti ir iegūts daudz informācijas par kādu personu, kas rīkojusies ne visai tiesiski, bet nav iespējams vai arī ir apgrūtinoši iegūt nepieciešamos pierādījumus, ka persona ir veikusi noziegumu. Šādās situācijās nevar runāt par baumām vai kaut ko tamlīdzīgu, bet par informāciju, kas pārbaudot apstiprinās. Tā norāda uz to, ka persona varētu būt saistīta ar koruptīvām darbībām. Tas, kā ģenerālprokurors reaģēja, kad tika lemts jautājums par Rīgas apgabaltiesas priekšsēdētāju, solīja pat Bordānu saukt pie atbildības par valsts noslēpuma izpaušanu, liek domāt, vai ģenerālprokuroram vispār ir izpratne par to, kas ir korupcija, kas ir cilvēka reputācija šī vārda plašākā nozīmē."
Virsprokurors neizpratnē par Juraša rīcību
Šī nav vienīgā domstarpība starp agrākajiem KNAB darbiniekiem un prokuratūru būtiskos jautājumos. Domas dalās arī par lietu pareizu juridisko kvalifikāciju, kas tagad ir ļoti svarīgs jautājums bijušā "Latvijas dzelzceļa" vadītāja Uģa Magoņa lietā, bet iepriekš domstarpības radīja Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētas tiesas priekšsēdētāja Ziedoņa Strazda un Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijas tiesneses Skaidrītes Buivides lietā. Pagājušajā gadā Strazds tika atzīts par vainīgu septiņu personu fiktīvā nodarbināšanā un sodīts ar gandrīz četru gadu ilgu cietumsodu, bet kriminālprocesu pret Buividi izbeidza. KNAB izmeklētāji pretēji prokuroriem uzskatīja, ka arī Buividei ir jāsēž uz apsūdzēto sola, taču tas nenotika un tiesnese turpina strādāt. "Cik daudz pūļu mēs ieguldījām, lai prokuratūras dažādos līmeņos līdz pat ģenerālprokuroram pastāstītu un pierādītu, ka mums ir taisnība. Mēs norādījām uz iegūtajiem pierādījumiem, gājām uz prokuratūru ar argumentiem un pārliecību. Vai tas notiek tādēļ, ka prokuratūra neizprot situāciju vai kādu citu iemeslu dēļ, man nav atbildes," saka Šikore un uzsver, ka viņu nav izbrīnījis Juraša paziņojums par viņam piedāvāto apjomīgo kukuli, lai pārkvalificētu Magoņa lietu no kukuļņemšanas par tirgošanos ar ietekmi.
Virsprokurors Adlers uzskata, ka tas esot tikai normāli, ka prokurors un izmeklētājs diskutē par lietas kvalifikāciju. "Juristiem vienmēr ir domstarpības kvalifikācijas jautājumā, jo tam ir ļoti daudz nianšu. Magoņa un Osinovska lieta tuvojas apsūdzības uzrādīšanai, un ar lietas kvalifikāciju viss ir kārtībā. Diemžēl Jurašs ar savu publisko paziņojumu piemeta malku ugunskuram, lai radītu šaubas. Tas, ka mēs apspriežam dažādus juridiskās kvalifikācijas variantus, ir normāli, taču no loģikas viedokļa rodas jautājums par Juraša rīcību. Viņam kā operatīvo izstrāžu nodaļas vadītāja vietniekam ar izmeklēšanu nav nekāda sakara. Kad lieta ir izmeklēšanas nodaļā, viņš tur vairs neko nevar ietekmēt. To var ietekmēt vienīgi uzraugošais prokurors un izmeklēšanas nodaļas priekšnieks. Tad kāpēc Jurašam ir jādod kukulis?" vaicā virsprokurors, kas uzrauga šīs lietas izmeklēšanu, un piebilst, ka bijušais KNAB operatīvo izstrāžu nodaļas vadītājs izmantojis to, ka izmeklētāji un prokurori izmeklēšanas laikā informāciju publiski neizpauž, bet strādā.
Bet Juraša kolēģe L. Šikore secina, ka kukuļošanas lietas svarīgi uzsākt, pārbaudot pēc iespējas ātrāk. Sākot izmeklēt novēloti, var zaudēt pierādīšanas iespējas. "Ģenerālprokuroram, kuram par kukuli tika ziņots nekavējoties, bija jārīkojas tūlīt un tagad. Kur ir pārbaude par kukuļa piedāvājumu, par amatpersonām, kas deviņus mēnešus neko nedarīja?" vaicā Šikore.
Jaunais nonāks pie KNAB drupām?
"Kad noķer lielo zivi, ir ērti paiet malā, jo, lielo zivi ķidājot, rodas visādas smakas, problēmas un skaidrošanās, un tad ģenerālprokurors masu medijiem paziņo, ka "KNAB ir manas lielākās galvassāpes". Zināmā mērā pat ir likumsakarīgi, ka tāda iestāde kā KNAB atsevišķos gadījumos rada iestādes darbības pārraugiem galvassāpes, jo biroja misija – asa, vienlīdzīga un neietekmējama vēršanās pret visu līmeņu, bet vispirms – augstākā līmeņa korupciju – nav iedomājama bez sarežģītu jautājumu risināšanas," secina M. Lode un turpina: "Šobrīd ceļa jūtīs ir liela daļa darbinieku. Tad gribētos redzēt, kā biroja vadītājs Streļčenoks parādīs, kā ķeras lielās zivis un kāda ir augšupejošā statistika. Tas ir vienīgais, kāpēc es gribu, lai Streļčenoku ievēl atkārtoti. Ja ievēlēs citu, es neapskaudīšu viņa nonākšanu pie šīs iestādes drupām."
Bet virsprokurors Adlers ir pārliecināts, ka nekādu drupu nav, ka birojam un prokuratūrai nav šķēršļu sadarboties, ka reizēm biroja izmeklētāju un uzraugošo prokuroru starpā gadoties kādas ikdienišķas problēmas, bet tie esot atrisināmi darba jautājumi.
M. Adlers: "Juta Strīķe sacīja, ka birojā lietas stāvot rindā, izmeklētāji nespējot paņemt. Kāpēc tad nedod tiem izmeklētājiem? Šogad birojs ir uzsācis 13 procesus, tajā skaitā vienu daļu sīkas lietas. Bet kur tad ir tās lielās lietas, kas čupām stāvot rindā un gaidot izmeklēšanu? Ne līdz Strīķes atlaišanai, ne pēc tam neesmu tās redzējis."
Arī pašreizējā sadarbība KNAB vadības līmenī ar Ģenerālprokuratūru tiek vērtēta ļoti atzinīgi, jo, kā raksta biroja preses sekretāre Laura Dūša, "Ģenerālprokuratūra rūpīgi uzrauga KNAB darbu, sniedz norādījumus un izsaka priekšlikumus darba uzlabošanai korupcijas apkarošanas jomā, kurus KNAB cenšas nekavējoties izpildīt".
Šīs diametrāli pretējās pozīcijas starp bijušajiem ilggadējiem KNAB darbiniekiem un prokuratūru, kā arī KNAB vadību, biroja pārraugu Ministru prezidentu Kučinski neinteresē, jo skandalozie izmeklētāji un operatīvie darbinieki ir atbrīvoti no darba. Premjerministrs paziņojis, ja sāktu interesēties, kas tur notiek, varot rasties priekšstats par politisku iejaukšanos KNAB darbā. Ne valdības deklarācijā, ne rīcības plānā cīņa pret korupciju nav pieminēta.
***
UZZIŅA
KNAB veikums 14 gados
Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja pirmo priekšnieku Saeima iecēla amatā 2002. gada 10. oktobrī.
Kopumā KNAB lietvedībā saņēmis un reģistrējis 18 512 iesniegumus un sūdzības.
Administratīvā pārkāpuma lietu ietvaros KNAB pieņēmis vairāk nekā 1972 lēmumus, uzliekot naudas sodu kopumā par 95 835 eiro.
Korupcijas apkarošanas jomā kopumā kriminālvajāšanas uzsākšanai nosūtījis 298 krimināllietas pret 673 personām.
Vērtējot partijām ziedoto finanšu līdzekļu likumību, naudas sodi piemēroti par 105 267 eiro.
KNAB darbības laikā darbinieki organizējuši un piedalījušies vairāk nekā 870 izglītojošos pasākumos un semināros.
Dati: KNAB
Laikraksta redakcija atrodas Rīgā, Toma ielā 4
Redakcijas e-pasta adrese: [email protected]
Lursoft laikrakstu bibliotēkā pieejami raksti no 29.11.2003