Strīdīgās izmaiņas transporta ekspluatācijas nodoklī tiks pārskatītas
Septembra beigās Ministru kabinets akceptēja un virzīja izskatīšanai parlamentā Satiksmes ministrijas ierosinātas izmaiņas transporta ekspluatācijas nodoklī. Izmaiņas, kuras skartu (vairāk vai mazāk) katru no vairāk nekā 500 000 auto īpašniekiem Latvijā.
Un sākās tracis, kuru droši vien pamanījāt. Nu oponentu mērķis ir sasniegts. Pēc Ministru prezidenta iejaukšanās projekts apturēts un tikšot pārstrādāts. Māris Kučinskis uzdevis satiksmes ministram Uldim Augulim atkārtoti izvērtēt piedāvāto CO2 izmešu ierobežošanas mehānismu un vienlaikus piedāvāt risinājumu, kas neuzliktu nesamērīgu maksājumu slogu mājsaimniecībām ar zemiem ienākumiem, kuru rīcībā ir transportlīdzekļi, kas vecāki par septiņiem gadiem, piemēram, ieviešot paaugstinātu likmi par noteiktas luksusa klases transportlīdzekļu ekspluatāciju.
Iespējams, ka šajā otrajā riņķī – cerams, atšķirīgi no pirmā, nepārprotami sasteigtā, nepietiekami plaši apspriestā – varēsim mierīgi un lietišķi piedalīties arī mēs visi. Visticamāk, plānotās transporta ekspluatācijas nodokļa izmaiņas no budžeta paketes tiks izņemtas. Satiksmes ministrija ar alternatīvo variantu sola iepazīstināt piektdien, kad plānots sasaukt darba grupu ar sociālajiem partneriem.
Iecere nebija bezcerīga
Noskaidrosim, par ko un kāpēc tad īsti sacēlās tracis.
Vispirms jāsaka – projekts nemaz tik bezcerīgi slikts nav. Ja nestrebjam karstu un ierasti nebļaujam – atkal laupa! Daudzi nepamanīja, ka vienu citu (saistītu) nodokli paredzēts atcelt. Paredzēts, ka nebūs vairs jāmaksā vienreizējā nodeva par auto pirmo reģistrāciju Latvijā. Tas samazinātu pirkuma cenu par vairākiem simtiem eiro, tā atvieglojot autoparka uzlabošanas procesu. Tas, iespējams, samazinātu līdz šim kaimiņvalstīs (kur tāda nodokļa nav) reģistrēto, bet faktiski Latvijā lietoto auto skaitu. Laba, sen briedusi izmaiņa.
Bet – spriegas taupības laiku likums – budžets zaudēt nedrīkst. Un projektā pielikts tiek "transporta ekspluatācijas nodoklis" (TEN). Ikgadēja nodeva, kuru katrs maksājam par savu auto. Savāda nodeva ar savādu, neprecīzu nosaukumu. Kāda te "ekspluatācija", ja maksājamo summu neietekmē ne nobraukums, ne faktiskā slodze brauciena laikā, ne brauciena dinamika? Tas līdzīgi nekustamā īpašuma nodoklim tiek aprēķināts izmēriem (masai), pēc iespējamās lietošanas potencēm (jaudas). Nākotnē tikšot piesaistīts CO2 izmešu daudzumam (kurš arī faktiski ir teorētisks lielums un reālā ekspluatācijā var ievērojami mainīties). Tā grib Eiropa.
Bet lielāko daļu Latvijas autoparka (vidējais vecums virs 10 gadiem) šie CO2 skaitļi tuvākajā laikā neskars. Jo tādu vienkārši nav. Tolaik tādus nemērīja. Un joprojām skaitīsim: par masu, par motora tilpumu, par jaudu. Vien pieplusosim auto nodokļa atcelšanas radītos budžeta zaudējumus ar 7,4 procentu pieaugumu. Man konkrēti tas būs 107 eiro līdzšinējā simta vietā.
Par ko tracis – par 60 centiem mēnesī? Te nonākam pie neapmierinātības saknes. Ne jau par dažiem eiro runa.
Sasteigti bīdīts
Anrijs Matīss, bijušais satiksmes ministrs, Saeimas deputāts, uzskata, ka projekts tiekot "bīdīts" pārāk sasteigti. "Kāda vajadzība to iekļaut 2017. gada budžeta paketē, ja reālas pārmaiņas tas nesīs tikai vēl pēc vairākiem gadiem? Nodoklis augtu vecu auto īpašniekiem, kuru finansiālais stāvoklis nu nekādi neļauj ekoloģisku mērķu vārdā nomainīt tehniku pret jaunāku. Kristos tiem, kuri var atļauties vismodernākos "Eiro 6" lainerus. Augtu pavisam jaunai un relatīvi lētai "Nissan Mikra" ar mazu benzīna motoriņu, kuru līdz šim pamatoti uzskatījām par taupības etalonu, ar kuru ģimene nobrauc 10 000 km gadā, bet samazinātos 2,5 tonnas smagam dīzeļdžipam, kurš dienā septiņreiz šķērso Rīgu. Un tā tālāk un tā joprojām.
Manuprāt, jebkuri mēģinājumi pakārtot transporta nodokli auto tehniskajiem raksturojumiem ir lemti neveiksmei. Vienīgais objektīvais ceļš būtu budžetam nepieciešamo iekasēt caur degvielas akcīzes nodokli. Brauksi daudz un ar smagu auto, brauksi aktīvi, agresīvi – piesārņosi dabu daudz. Un par to maksāsi. Pat ja tava limuzīna teorētiskais CO2 ir neliels. Maksāsi daudz vairāk nekā, teiksim, dundadznieks, kurš ar vecu busiņu darbdienās aizved bērnus līdz skolai, svētdienās līdz Talsiem," piebilst Matīss.
Akcīzei pieskaitīt nevar
Jāatgādina daži pretargumenti. Iebilst varētu tās iedzīvotāju grupas, kurām pašlaik piešķirtas visai nopietnas TEN atlaides – likumā ir veseli 18 šādi apakšpunkti. Šos atvieglojumus iestrādāt akcīzes nodoklī nez vai būtu iespējams. Pretspēks šādām izmaiņām varētu nākt (jau nāca iepriekšējā degvielas akcīzes nodokļa paaugstinājuma laikā) no profesionālām pārvadātāju organizācijām, kas dīzeļdegvielu patērē daudz, no celtniekiem, kuru tehnika ceļus nelieto, bet dīzeli dedzina.
Andris Bērziņš, LCB valdes priekšsēdētājs: "Ceļu būvētāji, protams, priecīgi nebūtu. Bet domāju, ka saprastu gan, jo cita taisnīga transporta nodevas forma tiešām nav izdomājama. Turklāt katrā situācijā izeju var atrast. Piemēram – arī buldozeru var darbināt gāze. Tādi precedenti jau ir."
Vai mūsu degvielas akcīzes nodoklis jau tā nav pārāk augsts? Vai nepirksim dīzeli kaimiņos? Tranzīta pārvadātāji, protams, izvēlēsies lētāko pierobežas punktu. Tomēr pat Krievijā degviela kļuvusi krietni dārgāka... Un mūsu akcīzes nodokļa pašreizējās likmes nav augstākas kā kaimiņiem, bet ir krietni zemākas nekā Eiropā vidēji – dīzeļdegvielai vēl zemākas ir tikai Bulgārijai, benzīnam – Lietuvai, Grieķijai un Spānijai (sk. tabulu).
Pret siltumnīcas efektu
Bet kā tad paliek ar Eiropas ieteiktajiem, pat prasītajiem siltumnīcas efektu mazinošajiem pasākumiem? Ar prioritātēm tiem auto, kas ogļskābo gāzi ražo maz?
Ingus Rūtiņš, Pilnvaroto autotirgotāju asociācijas viceprezidents (no vakardienas intervijas radio "Star FM"): "Šis virziens TEN projektā ir neapšaubāmi labs un pareizs. Vien detaļās neizstrādāts, plašai publikai katastrofāli vāji skaidrots. Un jānāk šim skaidrojumam bija laikus, jauninājumi jāievieš nesteidzoties un pakāpeniski, lai pēc iespējas izbēgtu no situācijām, kad šodienas pirkums jau rīt un pēkšņi kļūst neizdevīgs. Nedrīkst arī ar apšaubāmiem argumentiem uzbrukt atsevišķām auto grupām (mazais komerctransports, piemēram), viņu jau daudzkārt paaugstināto nodokli ceļot vēl vairāk.
Un vēl – domāju, ka tomēr jāatdala benzīna un dīzeļa dzinēji. Pirmajiem CO2 rādītāji ir sliktāki, taču pārējo kaitīgo izmešu mazāk nekā dīzeļiem. Un to nedrīkstētu neņemt vērā. Nav pareizi, nav ne loģiski, ne taisnīgi, ka mazauto ar vienkāršu 1,2 l benzīna motoriņu jāmaksā lielāks TEN nekā lielam, modernam dīzelim."
Kas notiks tālāk
TEN pilnveidošanas darbs turpināsies Satiksmes ministrijas darba grupā, kura nu sabiedriskās domas sprādzienu uzklausījusi. "Projekts neapšaubāmi ir jāpilnveido, ņemot vērā gan Latvijas autoparka specifiku, gan jauno automobiļu faktiskās ekoloģiskās īpašības (degvielas veidu). CSDD – kā eksperts – sniegs nepieciešamo palīdzību," saka Andris Lukstiņš, CSDD direktors.
Ticamākais variants – šis darbiņš netiks pabeigts līdz nākamā gada budžeta pieņemšanai. Nav liela nelaime. Kā teica Anrijs Matīss – šīm izmaiņām budžeta paketē nemaz nevajadzēja būt, tās vajadzēja apspriest ne tikai Saeimas Budžeta, bet arī Tautsaimniecības komisijai.
Pašlaik varam arī palikt pie vecās kārtības, jo projekts neparedzēja nekādu fiskālu ietekmi uz nākamā gada budžetu – ja atceltu auto reģistrācijas nodokli. Bet arī to taču pagaidām var atstāt. Un jauno versiju bez steigas un līdz visiem pieņemamam variantam noslīpēt.
***
Transporta ekspluatācijas nodoklis
Automobilim, kurš pirmo reizi reģistrēts pēc 2005. gada 1. janvāra un par kuru transportlīdzekļa reģistrācijas apliecībā ir informācija par pilno masu, motora tilpumu un motora maksimālo jaudu.
Par pilno masu kilogramos, eiro
Masa, kg Pašlaik Projekts
Līdz 1500 14,23 15
1501 – 1800 29,88 32
1801 – 2100 51,22 55
2101 – 2600 65,45 70
2601 – 3000 78,26 84
3001 – 3500 91,06 97
virs 3500 102,45 110
Par motora tilpumu kubikcentimetros, eiro
Motora tilpums, m3 Pašlaik Projekts
līdz 1500 8,54 9
1501 – 2000 21,34 23
2001 – 2500 34,15 37
2501 – 3000 51,22 55
3001 – 3500 85,37 91
3501 – 4000 149,40 160
4001 – 5000 213,43 228
virs 5000 277,46 297
Par motora maksimālo jaudu kilovatos, eiro
Motora jauda, kW Pašlaik Projekts
līdz 55 8,54 9
56 – 92 21,34 23
93 – 129 34,15 37
130 – 166 51,22 55
167 – 203 85,37 91
204 – 240 149,40 160
241 – 300 213,43 228
virs 300 277,46 297
***
Degvielas akcīzes nodokļa likmes ES valstīs (€/l)
Valsts D E95
Austrija 0,482 0,425
Beļģija 0,615 0,444
Bulgārija 0,363 0,330
Horvātija 0,505 0,400
Čehija 0,467 0,398
Igaunija 0,423 0,393
Somija 0,681 0,506
Francija 0,624 0,468
Vācija 0,670 0,486
Grieķija 0,670 0,330
Ungārija 0,397 0,366
Īrija 0,588 0,479
Itālija 0,728 0,617
Latvija 0,411 0,333
Lietuva 0,434 0,330
Nīderlande 0,766 0,482
Polija 0,487 0,349
Portugāle 0,618 0,402
Rumānija 0,462 0,430
Slovākija 0,551 0,386
Spānija 0,425 0,331
Zviedrija 0,643 0,555
Apvienotā Karaliste 0,674 0,674
ES vidēji 0,546 0,429
Avots – www.energy.eu