Rīga 15°C, skaidrs, bez nokrišņiem, ZR vējš 2m/s
Sestdiena, 2024. gada 04. maijs 19:23
Vārda dienas: Vijolīte, Viola, Vizbulīte
Burtniekos elektrības rēķini pieaug trīskārt, bet tur nezina, ka viņiem jāatbalsta lieluzņēmumi Valmierā un Rīgā
Kaut arī uzņēmumā "Sadales tīkls" pūlas iestāstīt, ka elektrības sadārdzinājums lielāko daļu iedzīvotāju nemaz neskaršot un ka izdevumu samazināšanai vajagot pārskatīt pieslēgumu jaudas, Burtnieku novada iedzīvotājiem kopš 1. augusta rēķini izauguši dramatiski. "Jūlijā saimniecībā patērējot 884 kilovatstundas, maksājām 202,40 eiro, bet par augustā patērēto tieši tādu pašu kilovatstundu skaitu – jau 404,99 eiro," atklāj Natālija Etmane, kuras vīram Matīšu pagastā pieder zemnieku saimniecība "Bērziņas". "Par šādu sadārdzinājumu pārņem šausmas. Kā vienā mēnesī rēķins par vienu un to pašu patēriņu var pieaug divkārt!" – "Neko lieku "Sadales tīklam" neesmu pieprasījis, tāpēc man nav ko pārskatīt," stāsta Beverīnas novada Kauguru pagasta kalnu slēpošanas centra "Baiļi" īpašnieks Valdis Vanags, "ziemā kalnu slēpošanas nodrošinājumam izmantoju 400 ampēru pieslēgumu. Bet vasarā kempinga pakalpojumiem vajadzīgs
80 A pieslēgums. Par to 2012. gada 1. aprīlī ar uzņēmumu "Sadales tīkls" noslēdzu līgumu, kurā paredzēts šīs patērētās slodzes sezonālais raksturs. Bet šā gada 8. jūlijā, tikai 23 dienas pirms paredzētās tarifu maiņas, pēkšņi saņēmu paziņojumu, ka man tiek atcelts sezonas klienta statuss. Iznākumā no 1. augusta turpmāk visu gadu jāmaksā par 400 A...
Burtnieku novada pašvaldības deputāts un uzņēmējs Jānis Leitis stāsta, ka 2004. gadā Gaujas krastā iekārtojis kempingu "Jaunarāji" ar trīsfāžu pieslēgumu 200 ampēru apmērā. "Tā kā kempinga izveidošanai izmantoju Eiropas Savienības fonda finanšu atbalstu, toreiz mazāku jaudu pat nedrīkstēju prasīt," skaidro viņš, "tagad, paklausot "Sadales tīkla" aicinājumam, pieslēguma jaudu esmu samazinājis līdz 120 ampēriem. Tik un tā summa, kas bija jāsamaksā "Sadales tīklam" par augustu, salīdzinot ar jūliju, pieaugusi gandrīz trīskārt. Par jūliju šī maksājuma daļa bija 69 eiro, bet par augustu – 165 eiro!"
Viņaprāt, ja "Sadales tīkls" tagad aicina samazināt pieslēguma jaudu, tad tam būtu jāatmaksā arī daļa no tām prāvajām summām, kuras iedzīvotāji savulaik samaksājuši, pasūtot šos pieslēgumus.
Burtnieku novada uzņēmuma "Cietais rieksts" valdes loceklis Andris Krūzkops stāsta, ka no 1. augusta uzņēmumam piederošajā kokzāģētavā, augļu un sēņu saldētavā un pie Burtnieku ezera izveidotajā atpūtas vietā elektrības izdevumi sadārdzinājušies kopsummā par aptuveni 130 eiro mēnesī.
Papildu slogs arī pašvaldībai
Burtnieku novada pašvaldības deputāts Jānis Leitis norāda, ka ar jaunajiem tarifiem arī pašvaldībai uzkrauts papildu slogs. Deviņās novada izglītības iestādēs un bērnudārzos par jūlijā patērēto elektrību bija jāmaksā 2731 eiro. Bet par augustu jau 3871 eiro.
Burtnieku novada nodibinājuma "Rožkalni" valdes priekšsēdētāja Ieva Zunda saka, ka par trīsfāžu pieslēguma 63 ampēriem jūlija rēķinā šī maksājuma daļa bija 17,01 eiro. Toties par augustu tā pieaugusi vairāk nekā trīs reizes – 55,23 eiro. Šis novadā izveidotais nodibinājums ir īpašs – te pastāvīgi dzīvo un tiek aprūpēti ļaudis ar garīgās attīstības traucējumiem. "Nav nekāda attaisnojuma likt mums maksāt vairāk, tāpēc ka mūsu budžetu veido šo cilvēku pabalsti un pensijas, kā arī no godprātīga pašvaldību atbalsta," teic Ieva Zunda.
Jāraksta testaments
"Kā strādāt turpmāk, pašlaik vēl nezinu. Uzņēmuma kokzāģētavā ražotajiem kokmateriāliem pacelt cenu nevaru, tāpat samazināt algas strādājošajiem," atzīst Andris Krūzkops, "atliek vien cerēt, ka valdība tomēr sapratīs, kādas graujošas sekas radījuši šie jaunie tarifi."
"Ja šo idiotisko kārtību negroza, tad man vienīgā izeja ir pēc iespējas ātrāk pārdot visu, ko vien vēl var. Pēc tam to, kas vēl palicis pāri, uzdāvināt vai norakstīt testamentā "Sadales tīklam"," ironizē Valdis Vanags.
"Jaunie tarifi būtībā ir jauns nodoklis slēptā veidā," spriež Andris Krūzkops, "tā nodokļu politika ir pilnīgi skaidra. Nodokli paņem tur, kur to ātrāk un vieglāk paņemt – no iedzīvotājiem, kuriem nebūs citas izejas. Jo ar sveču gaismu jau neviens vairs nedzīvos, elektrība būs vajadzīga tik un tā."
Saeimā atkratās, SPRK atrakstās
"Vēstulē Valsts prezidentam un Saeimai, kuru parakstīju es un visi pārējie Burtnieku novada pašvaldības deputāti, teicām, ka Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (SPRK), neapdomīgi apstiprinot šos tarifus, uzkrāvusi uz iedzīvotāju pleciem pienākumu maksāt par pakalpojumu, kuru viņi nav izmantojuši," stāsta Jānis Leitis, "tīšuprāt radīts absurds – tie, kuri patērē elektrību vairāk, maksās mazāk. Savukārt tie, kuri, taupot naudu, tērējuši mazāk, maksās vairāk, tostarp tie, kuri dažādu iemeslu dēļ pašlaik elektrību nemaz netērē. Bet SPRK atbild, ka jaunie tarifi nodrošināšot to, ka turpmāk elektrotīklu uzturēšanā piedalīšoties visi elektrības lietotāji neatkarīgi no patēriņa. Savukārt Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija atrakstās, sakot, ka tās kompetencē nemaz neesot novērtēt SPRK pieņemto lēmumu, ar ko apstiprināti "Sadales tīkla" tarifi."
"Vai ir normāli, ka par saņemto produktu maksā tik, cik tas maksā?" uz manu jautājumu par "Sadales tīkla" abonēšanas maksas ieviešanas sekām ar pretjautājumu atbild Ekonomikas ministrijas (EM) parlamentārais sekretārs Vilnis Ķirsis ("Vienotība"). Viņš tai saredz līdzību ar gāzes un mobilo tālruņu abonēšanas maksu, kurai pieskaita arīdzan faktiski patērēto gāzes daudzumu vai norunātās sarunu minūtes. "Apakšā ir cieta loģika. Pat tad, ja gāzi netērē un pa tālruni nerunā, ir izmaksas gan gāzes, gan sakaru tīkla uzturēšanai. Vecā kārtība nerosināja patērētājus domāt par izmaksu efektivizēšanu, viņš piebilst.
Par visu maksājot tikai lielie ražotāji. Tāpēc EM ir norūpējusies, ka tautsaimniecības izaugsme, konkrēti apstrādes rūpniecība, kurai 2020. gadā būtu jāsasniedz 20% īpatsvars no IKP, neattīstās, kā cerēts. Kopš 2010. gada tās īpatsvars kritis no 13,4% līdz 12,2%. Latvijas mērķis vidējā termiņā ir sasniegt tikpat zemu elektroenerģijas cenu energointensīvajiem ražotājiem kā Vācijā, proti, 79 eiro/Mwh. Sarunā ar V. Ķirsi jūtams, ka viņš iestājas par lielajiem ražotājiem, tostarp "Knauf", "Latvijas finieri" un citiem.
Politiķis uzsver – jaunā kārtība ir taisnīgāka nekā iepriekšējā, kas nerosināja saimnieciski izmantot elektroenerģiju. Patlaban jaudas esot pārskatījuši 25 000 elektroenerģijas patērētāju, kas "Sadales tīklam" ļaujot darboties efektīvāk nekā agrāk. Bet vienlaikus "LA" ienāk signāli, kas ļauj secināt – šī kārtība ļauj vairāk pelnīt uz to mazo patērētāju rēķina, kas izdevumus optimizēt nevar.
V. Ķirsis atgādina, ka mājsaimniecības ar maziem naudas ienākumiem maksājumam par elektroenerģiju var saņemt valsts atbalstu. Patlaban no aptuveni 170 000 mājsaimniecību, kam atbalsts pienākas, pieteikušās ir aptuveni
80 000 mājsaimniecību.
Arī OIK dažādošanas iecere, ko valdība jau apstiprinājusi un nosūtījusi Saeimai, vedina uz to. V. Ķirsis vērš uzmanību uz saistību par OIK maksātāju skaita kāpumu un tā maksājamās summas kritumu. Ja uzņēmēji atstās Latviju, palikušajiem rēķini kāps. Par OIK diferencēšanu vēl būs nopietna diskusija Saeimā, piesaka V. Ķirsis.
Reinis Āboltiņš, neatkarīgs enerģētikas eksperts, norāda, ka vislielākā jaunās pieslēguma maksas ietekme ir uz juridiskajām personām. "Problēmas ir ar patērētājiem juridiskajām personām, kam ir trīsfāžu pieslēgums ar ievadaizsardzības aparāta strāvas stiprumu vismaz 23 A. Dažos lauksaimniecības uzņēmumos 200 A vietā ir 800 A jauda. Pamatojums – ja neuzstādīs šādu jaudu, tad "Sadales tīkls" negarantē kvalitatīvas elektroenerģijas piegādi. "Sadales tīkls" lieto terminus "vecā strāva" un "jaunā strāva". Proti, vecās strāvas ievadaizsardzības aparātiem bija uzrādīts daudz lielāks strāvas stiprums nekā īstenībā. Patērētāji šo elektroenerģiju saņēma lētāk, nekā tā maksāja. Šo iemeslu un to, ka mainīsies arīdzan skaitļi rēķinā, "Sadales tīkls" neizskaidroja. Tas ir visas jezgas iemesls. Patlaban, kad pārslēdz līgumus un mēra faktisko strāvas stiprumu, "Sadales tīkls" fiksē faktisko jaudu, un izrādās, ka vajag vairāk, nekā bija agrāk," tā skaidro Reinis Āboltiņš.
Laikraksta redakcija atrodas Rīgā, Toma ielā 4
Redakcijas e-pasta adrese: [email protected]
Lursoft laikrakstu bibliotēkā pieejami raksti no 29.11.2003