Rīga 14°C, nedaudz mākoņains, bez nokrišņiem, D vējš 1m/s
Ceturtdiena, 2024. gada 16. maijs 05:28
Vārda dienas: Edijs, Edvīns
Šadurskis: "Lapsai var nākties nograuzt sev kāju, lai vispār izdzīvotu."
Ja 2018. un 2019. gada valsts budžetos augstākajai izglītībai netiks atrasti papildu 11 miljoni eiro, kāds cietīs. Cietēji būs vai nu studenti, jo tiks samazināts budžeta vietu skaits, vai arī augstskolu mācībspēki, kuriem netiks paaugstinātas algas, kā iepriekš solīts.
Tāpēc vakar pie valdības nama protestēja satraukti studenti. Premjers Māris Kučinskis gan pauda neizpratni par studentu bažām, jo "jums vēl neviens neko nost neņem". Patiesi, šobrīd valdībā un Saeimā tiek lemts tikai par nākamā gada budžetu, taču studenti uztraucas jau laikus, jo normatīvajos aktos tiek iezīmēts arī finansējums dažādām jomām tālākajiem gadiem. Šobrīd valdība ir nolēmusi, ka augstskolu mācībspēkiem no nākamā gada ir jāpalielina atalgojums, taču finansējums šim algu pieaugumam teju 5,5 miljonu apmērā ir rasts tikai 2017. gadam. 2018. gadā, lai turpinātu celt atalgojumu, papildus vajadzētu 3,7 miljonus eiro, bet 2019. gadā – jau 7,3 miljonus eiro. Minētās summas ir nepieciešamas, lai paaugstinātu algas Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) pārraudzībā esošajās augstskolās. Lai algas pieaugumu saņemtu arī citu ministriju kūrētās augstskolas, pieaugumam jābūt vēl lielākam.
Valdība šobrīd nav teikusi, ka naudas nebūs, taču nav arī skaidri norādīts, no kādiem avotiem pieaugums tiks finansēts. Finanšu ministre Dana ReiznieceOzola vakar valdības sēdē norādīja, ka valdībai būs čakli jāstrādā pie nodokļu reformas un tad gan jau nauda atradīšoties. Ne studentiem, ne arī izglītības un zinātnes ministram Kārlim Šadurskim ar tik nekonkrētu solījumu tomēr nepietiek.
IZM jau meklē rezerves variantus, kā nodrošināt algu pieaugumu. Un ir atradusi: ja nebūs vairāk naudas, nāksies samazināt valsts apmaksāto studiju vietu skaitu par 5457 vietām. Tad gan varētu arī sarukt studentu skaits, kā arī darba stundu skaits mācībspēkiem. Līdz ar to algu pieaugumu akadēmiskais personāls varētu arī nejust, jo samazinātos viņu slodze.
Ministrs atzīst: budžeta vietu samazināšana ir nepieņemama visiem. "Taču lapsai var nākties nograuzt sev kāju, lai vispār izdzīvotu." Proti, mazas mācībspēku algas būtiski apdraud augstākās izglītības kvalitāti. IZM aprēķinājusi, ka augstskolas lektori un asistenti pelna pat mazāk par bērnudārzu audzinātājām. Pērn maijā audzinātājas pelnīja vidēji 602 eiro, bet vispārējo skolu skolotāji – vidēji 815 eiro. Tikmēr asistenti vidēji saņēma vien 518 eiro, bet lektori – 587 eiro.
Šajā mācību gadā atšķirības būs vēl lielākas, jo skolotājiem jau pacelta minimālā pieļaujamā darba samaksa par slodzi. Taisnības labad gan jāsaka, ka darba stundu skaits arī būtiski atšķiras. Augstskolu mācībspēki strādā pat divreiz mazāk stundu nekā skolu un bērnudārzu pedagogi. Taču K. Šadurskis arī salīdzināja pasniedzēju atalgojumu ar attiecīgajā nozarē strādājošo atalgojumu. Piemēram, programmētāji pelna teju 2000 eiro mēnesī, bet pasniedzēja amatu Datorikas fakultātē uzņemsies vien tie, kurus izbrāķēs nozares uzņēmumi. Saskaņā ar valdības pieņemtajiem noteikumiem par pedagogu algu palielināšanu nākamgad augstskolu mācībspēku atalgojumam būtu jāpieaug par desmit procentiem, 2018. un 2019. gadā attiecīgi vēl par desmit procentiem.
Valdība, neraugoties uz studentu protestiem un solījumiem "iet ielās", vakar atteicās pieņemt kādus striktus lēmumus, skaidri apsolot finansējuma pieaugumu augstākajai izglītībai. Daugavpils Universitātes rektors Aleksandrs Barševskis uzskata: tas nav labs signāls potenciālajiem studentiem, kuriem nu nebūs skaidrs, vai palikt studēt Latvijā vai arī doties uz valstīm, kur visiem nodrošinātas bezmaksas studijas.
K. Šadurskis augstskolu un studentu intereses centās aizstāvēt arī Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā. Taču tur deputātiem radās jautājums: kāpēc ministrija negādā par augstskolu skaita samazināšanu. Ministrs atbildēja, ka līdzīgi kā skolu tīkls jāsakārto arī augstskolu tīkls. Taču tas tikšot darīts pamazām, izvirzot augstskolām un to īstenotajām studiju programmām augstākas kvalitātes prasības.
Laikraksta redakcija atrodas Rīgā, Toma ielā 4
Redakcijas e-pasta adrese: [email protected]
Lursoft laikrakstu bibliotēkā pieejami raksti no 29.11.2003