Mūsu valstī vecuma grupā virs 55 gadiem tikai 18% sieviešu ir normāls svars
Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu iedzīvotāju vidū mūsu valsts pieaugušie aptaukošanās ziņā ir otrajā vietā – "Eurostat" dati liecina, ka 21,3% pilngadīgo Latvijas iedzīvotāju konstatēts liekais svars un aptaukošanās. Tas ir otrs augstākais rādītājs ES. Lielāks tuklo cilvēku īpatsvars bijis tikai Maltā, kur šādas problēmas konstatētas 26% pieaugušo. "Sievietēm vecumā virs 55 gadiem šī problēma ir vislielākā, un tieši šā dzimuma un vecuma grupa, kas skaitliski ir ļoti prāva, būtiski ietekmē vidējo rādītāju valstī," pētījuma datus komentē Rīgas Stradiņa universitātes profesors Ģirts Briģis.
Arī Latvijā veikto veselību ietekmējošo paradumu pētījumu rezultāti atklājuši – tikai nedaudz vairāk par 40% pieaugušo Latvijā ir normāls svars, pārējiem – liekais svars vai aptaukošanās. "Var teikt, ka nācija aptaukojas ar ātrumu puskilograms gadā," atklāj Slimību kontroles un profilakses centra vecākā sabiedrības veselības analītiķe Iveta Pudule. Gerontologs Jānis Zaļkalns uz problēmu raugās nedaudz atšķirīgi – viņaprāt, Latvija nebūt nav resnu cilvēku zeme. Sabiedrībā vienkārši izjauktas demogrāfiskās proporcijas: jaunie, aktīvie cilvēki lielākoties no valsts ir aizbraukuši, nedzimst tik daudz bērnu, kā gribētos, bet gados vecu cilvēku skaits pieaug. Arī Centrālās statistikas pārvaldes dati liecina, ka no 1,9 miljona iedzīvotājiem 23% jeb 457 284 pārsnieguši darbspējas vecumu. No tiem 301 266 ir sievietes un 156 000 vīriešu.
"Ja turpināsies aizbraucēju plūsma no Latvijas – un pagaidām neizskatās, ka šī tendence mazināsies –, sirmo dāmu īpatsvars un arī vidējie liekā svara un aptaukošanās radītāji valstī turpmāk būs vēl lielāki," prognozē gerontologs.
Statistiku bojā dāmas gados
Profesors Ģ. Briģis stāsta, ka "Eurostat" dati iegūti 2014. gadā veiktajā Eiropas Veselības apsekojumā pēc vienotas Eiropas metodoloģijas: "Lai arī ķermeņa svara skaitlis ir pašu cilvēku nosauktais un nevis izmērītais, kopumā tam var ticēt. Sievietes gan parasti saka, ka sver mazāk nekā patiesībā, bet vīrieši – pretēji."
Gandrīz visās dalībvalstīs vērojama tendence, ka ar gadiem liekais svars uzkrājas. ES jauniešu vidū tikai 5,7% svars vairāk vai mazāk pārsniedz normu, bet 65 – 74 gadus veco cilvēku grupā – 22,1%. Vislielākā atšķirība starp jauniešiem un vecāka gadagājuma cilvēkiem ir Slovākijā – 2,7% un 33%, Latvijā 3,9% un 33,2%.
"Diemžēl situācija pasliktinās visās ES valstīs, ne tikai Latvijā. Mūsdienu cilvēkiem ir tendence ēst vairāk, nekā patērē viņu organisms. Arī Latvijas iedzīvotāju veselību ietekmējošo paradumu pētījumu dati, kuros aptaujājam cilvēkus vecumā no 15 līdz 64 gadiem, ir visai līdzīgi "Eurostat" rezultātiem. Turklāt pēdējo divu pētījumu laikā dalībniekus ne tikai iztaujājam, bet arī nosveram un izmērām. Esam noskaidrojuši, ka tikai nedaudz vairāk par 40% pieaugušo Latvijā ir normāls svars, pārējiem – liekais svars vai aptaukošanās.
Nepietiekams svars mēdz būt reti, pārsvarā jaunietēm vecumā no 15 līdz 24 gadiem. Pēc tam tas pakāpeniski pieaug. Vecuma grupā virs 55 gadiem tikai 18% sieviešu ir normāls svars, 30% – liekais svars, bet vairāk nekā 40% – aptaukošanās. Vīriešiem šī aina ir līdzīga. Var teikt, ka nācija aptaukojas ar ātrumu puskilograms gadā," atklāj Slimību kontroles un profilakses centra vecākā sabiedrības veselības analītiķe Iveta Pudule.
Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas Gerontoloģijas klīnikas vadītājs profesors Jānis Zaļkalns stāsta, ka sievietēm labākajos gados aptaukošanos veicina vairāki faktori. Viens no tiem – hormonu līdzsvara izmaiņas organismā menopauzes laikā. Sievišķā hormona estrogēna trūkums sekmē ne tikai svara pieaugumu, bet arī maina tauku izvietojumu – tie vairāk uzkrājas uz vēdera. Arī hormonaizvietojošā terapija, ko lieto, lai mazinātu diskomfortu menopauzes laikā, var ietekmēt svara palielināšanos. Jāņem vērā, ka ar katru nodzīvotu gadu desmitu vielmaiņas intensitāte mazinās, tādēļ jaunībā lieko svaru zaudēt ir daudz vieglāk nekā 50 gadu vecumā.
Lētā pārtika – bumba ar laika degli
Tiesībsargs Juris Jansons secinājis, ka Latvijā nabadzības riskam pakļauti 606 000 jeb 31% iedzīvotāju. Nav noslēpums, ka tieši pensionāriem katrs eirocents ir svarīgs. Vai tad liekais svars nav tikai pārtikušo ļaužu problēma? Profesors Ģ. Briģis norāda, ka tā nebūt nav. ASV veiktie pētījumi apliecina, ka visbiežāk aptaukošanos novēro iedzīvotājiem ar zemiem ienākumiem, bet visretāk – bagātajiem. "Tas saistīts ar pārtikas produktu izvēli un izglītības līmeni. Pirmkārt, neveselīgie, ogļhidrātus un taukus saturošie produkti ir lētāki, vieglāk pieejami. Otrkārt, nabadzīgajiem nereti ir zemāks izglītības līmenis un attiecīgi vājākas zināšanas par to, kas ir veselīgs uzturs," viņš pamato.
I. Pudule piebilst, ka pasaulē aptaukošanās sen jau nav tikai bagāto valstu problēma. Pat daudzās Āfrikas valstīs, kur ilgstoši bijušas grūtības ar nepietiekama svara izraisītajām veselības problēmām, kaut nedaudz uzlabojoties dzīves apstākļiem, iedzīvotāji krīt otrā galējībā – aptaukojas, jo pērk un lieto lēto pārtiku.
"Tiklīdz maciņā parādās nauda, tiek pirkti cīsiņi vai dažādi kārumi, kuriem nav augstas uzturvērtības, taču tajos ir ātrie ogļhidrāti un transtaukskābes, kas drīz pārvēršas taukos. Veikti pētījumi arī par produktu klāstu, ko piedāvā veikali trūcīgajos rajonos. Pārsvarā tur var nopirkt neveselīgos pārtikas produktus," saka
I. Pudule. Neveselīga ir tā pārtika, kurā ir daudz kaloriju, bet trūkst vērtīgu uzturvielu. Ēdot neveselīgi, cilvēks vēlāk sasniedz sāta sajūtu, un tas var novest pie pārēšanās. Zinātnieki ir izpētījuši, ka garšas pastiprinātājiem bagāti ēdieni, kas satur daudz cukura, tauku un sāls, stimulē smadzeņu labsajūtas centru tāpat kā atkarību raisošas vielas, piemēram, narkotikas. Šāds impulss var aizēnot sāta sajūtu un citus organisma signālus, tādēļ cilvēks turpina ēst pat tad, kad vairs nav izsalcis.
Pērn valdība atbalstīja Veselības ministrijas izstrādāto noteikumu projektu par maksimāli pieļaujamo transtaukskābju daudzumu kūciņās, bulciņās, cepumos, frī kartupeļos, kebabos, margarīnā un citos produktos – tas nedrīkstēs pārsniegt divus gramus uz 100 gramiem no kopējā tauku daudzuma. Pierādīts, ka rūpnieciski ražotās trans
taukskābes var palielināt sirds un asinsvadu slimību, neauglības, Alcheimera slimības, diabēta un aptaukošanās risku. Noteikumi attieksies gan uz Latvijā ražotiem, gan no citām valstīm ievestiem produktiem un stāsies spēkā 2016. gada 1. janvārī, vienlaikus nosakot divu gadu pārejas periodu.
Diētas ārste Laila Meija brīdina par ķīmiskām vielām, kas "jau bērna autiņos ieprogrammē" aptaukošanos, sasniedzot 40 gadu vecumu. "Šīs vielas izjauc cilvēka metabolisko regulāciju, tauku vielmaiņu, tas ir, tauku šūnas veidojas lielākas un to ir vairāk. Dažas no šīm vielām iedarbojas uz endokrīno sistēmu, hormonu veidošanos. Mainās apetīte, sāta sajūta, ēdienu izvēle." Tā sauktie resninātāji ir, piemēram, pesticīdi, ar kuriem tiek apstrādāti augļi un dārzeņi, plastmasa, it īpaši tajā esošie ftalāti, kas atrodami gan pārtikas plēvēs, gan mākslīgās ādas izstrādājumos un pat rotaļlietās.
Vai nākamās paaudzes būs slaidākas?
I. Pudule norāda, ka jau tagad darbojas Eiropas Komisijas programmas "Skolas piens" un "Augļi skolai". Piedaloties tajās, Latvija, izmantojot sava un ES budžeta līdzekļus, var nodrošināt skolēniem bezmaksas piena vai jogurta glāzi, augļus un dārzeņus (ābolus, bumbierus, lielogu dzērvenes, kāpostus, kolrābjus, burkānus, kāļus un ķirbjus), lai veicinātu veselīgas ēšanas paradumus skolēnu vidū un nākotnē samazinātu veselības aprūpes izdevumus aptaukošanās un sirds asinsvadu slimību dēļ.
"Atnākot uz skolu, daudzi bērni nemaz nezina, kas ir zupa vai salāti, jo mājās parasti ēd pelmeņus, cīsiņus un maizi. Veselīgo ēdienu, ko piedāvā skolas ēdnīcā, viņi neēd, jo nav pie tā pieraduši," viņa stāsta. Speciāliste domā, ka skolās vajadzētu rīkot praktiskās nodarbības, lai skolēni iemācītos gatavot veselīgi. Daudzās pašvaldībās tādas jau tiek rīkotas jauniešiem, kas nāk no nelabvēlīgām ģimenēm, kurās nav ēst gatavošanas iemaņu.
Profesors J. Zaļkalns uzskata: "Lai izpratne par veselīgu uzturu un dzīvesveidu patiešām iesakņotos, vajadzīga viena paaudze jeb 20 gadi. Daudzi jau saprot, kas ir veselīgs dzīves stils, ka sabalansēts uzturs un kustību režīms ir tā būtiskas sastāvdaļas. Par pozitīvām izmaiņām liecina lielais skrējēju un nūjotāju skaits."
***
FAKTI
Saskaņā ar "Aerostat" metodoloģiju par aptaukošanos uzskata ķermeņa masas indeksu, kas pārsniedz 30, par lieko svaru – 25. Normāls svars ir 18,5 – 25 robežās.
Ķermeņa masas indeksu aprēķina, svaru (kilogramos) dalot ar auguma garumu (metros) kvadrātā, piemēram, 75 kg : 1,732 = 25
Trešais augstākais aptaukošanās problēmu skarto iedzīvotāju īpatsvars pēc Maltas un Latvijas reģistrēts Ungārijā (21,2%), tai seko Igaunija (20,4%), Lielbritānija (20,1%), Čehija (19,3%), Slovēnija (19,2%), Horvātija (18,7%), Somija (18,3%) un Lietuva (17,3%).
Vismazāk aptaukošanās problēmu skarto ir Rumānijā – 9,4%, Itālijā – 10,7%, Nīderlandē –13,3%, kā arī Beļģijā un Zviedrijā – 14%.
***
UZZIŅA
Aptaukošanās jeb adipozitāte ir slimība, kas saistīta ar pārmērīgu tauku uzkrāšanos, kā iespaidā pasliktinās veselība. Visbiežāk liekā svara rašanās ir vairāku faktoru kopums.
Aptaukošanās var tikt nodota no paaudzes paaudzē. Zināms, ka gēni, ietekmējot noteiktas smadzeņu daļas, kontrolē apetīti, sāta sajūtu un arī to, kā ķermenis uzkrāj vai sadedzina kalorijas.
Dzīvesveids vistiešākā mērā ietekmē liekā svara rašanos. Ēšanas paradumi, ikdienas fiziskās aktivitātes, nodarbošanās un atpūtas veidi var veicināt vai mazināt tauku uzkrāšanos organismā.
Daļa cilvēku sāk vairāk ēst, jūtot stresu, negatīvas emocijas, dusmas, nomāktību.
Dažas slimības var veicināt aptaukošanos un svara pieaugumu, piemēram, pazemināta vairogdziedzera darbība, depresija, arī neiroloģiski traucējumi var rosināt vēlmi ēst pārāk daudz.