Trešdiena, 2026. gada 04. novembris 07:59
Vārda dienas: Atis, Oto, Otomārs
Agris Vilnis, sanitārs un 6. kursa medicīnas students, kurš ātrās palīdzības brigādē strādā jau trīs gadus, un Ramona Galsone, ārste stažiere, kura mācās rezidentūrā ginekoloģiju, aizbraucot pie pacienta, ir "gatavi arī trakām situācijām".
No šā gada sākuma līdz augustam, izmantojot ilgi gaidītā likuma dotās iespējas, 77 neatliekamās medicīniskās palīdzības sertificēti ārsti un ārstu palīgi devušies izdienas pensijā. To var darīt, ja sasniegts 55 gadu vecums, ja neatliekamās medicīniskās palīdzības struktūrās ir nostrādāti ne mazāk kā 20 gadi, no kuriem pēdējie pieci tieši neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestā. Šo pieredzējušo mediķu atstātais "caurums" nav aizpildīts, kā to prasa valdības pieņemtie noteikumi – ar sertificētiem speciālistiem. Kaut gan ātrās palīdzības brigādē, kurā ir divi mediķi un šoferis, vienam medicīnas darbiniekam – ārstam vai ārsta palīgam – noteikti ir jābūt sertificētam, tomēr lielā kadru trūkuma dēļ to nav iespējams nodrošināt. Reģionos mediķu mainība nav tik jūtama, bet to nevar teikt par Rīgu, kur ir daudz plašākas labāk atalgota darba iespējas.
Mediķiem aizliedz runāt
Neatliekamās medicīniskās palīdzības ārstu un feldšeru (tagad viņus moderni dēvē par ārsta palīgiem) lielā darba pieredze un spēja ātri reaģēt visdažādākajās situācijās pacientiem deva sajūtu, ka viņi ir drošās rokās. Vai tagad, pēc pieredzējušo kolēģu aiziešanas pelnītā atpūtā, neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestā (NMPD) nav radušās problēmas? Kad to gribu noskaidrot sarunās ar pašiem ikdienas darba darītājiem – NMPD Rīgas reģionālā centra mediķiem – izrādās, ka viņiem aizliegts runāt! NMPD brigāžu atbalsta centra "Krasts" vadītāja Ņina Kalvāne man paskaidro, ka Rīgas reģiona centra vadītājs Aksels Roshofs esot izdevis rīkojumu, kas aizliedz sniegt jelkādu informāciju žurnālistiem. Kad to saku NMPD vadītājai Sarmītei Villerei, viņa tam netic (pats A. Roshofs patlaban ir devies atvaļinājumā).
Tomēr par iestāžu vadītāju bailēm – "ka tik padotie nepasaka kaut ko nepareizi" – liecina arī šis fakts, ko man neoficiālās sarunās pauda mediķi. Kāds nesertificēts ārsta palīgs intervijā Latvijas Radio bija uzdrošinājies pastāstīt, ka diennaktī mēdzot būt pat 20 izsaukumi, kad "mēs no mašīnas neizkāpjam". "Ir izsaukumi, kur tu atbrauc un nesaproti, no kura gala vispār klāt ķerties tam visam. Tā ka viegli nav. Darbinieku rotācija ir milzīga," stāstījis mediķis. Pēc tam viņa publiskā izrunāšanās nosodīta Rīgas reģionālā centra vadības līmenī, jo puisis paudis savu subjektīvo viedokli, kas, vadības izpratnē, esot bijis maldinošs.
Tikai pēc tam, kad apelēju pie vārda brīvības, pie tā, ka NMPD galu galā ir valsts pārvaldes struktūra, man ar S. Villeres atļauju izdodas satikt Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta mediķus, kuri tagad strādā pieredzējušo kolēģu vietā.
Ja ģimenes ārsti būtu uzdevumu augstumos...
NMPD brigāžu atbalsta centrs "Krasts" atrodas Rīgā, Grebenščikova ielā. Tā 13 brigādes brauc pēc izsaukuma pie pacientiem ne tikai Rīgā, bet arī Jūrmalā, Baldonē un Salaspilī. Pulksten četros pēcpusdienā, kad tur ierados, mediķu ātrās palīdzības brigādes, sākot no septiņiem rītā, bija izsauktas pie slimniekiem jau 70 reizes. Tiklīdz ātrās palīdzības mašīna iebrauc centra teritorijā, tā pēc piecām minūtēm jau dodas projām pie nākamā slimnieka. Labi ja 20 minūtes atliek pusdienām.
No izsaukuma nupat atbraukusi Ramona Galsone, ārste stažiere, kura mācās rezidentūrā ginekoloģiju, un Agris Vilnis, sanitārs un 6. kursa medicīnas students, kurš ātrās palīdzības brigādē strādā jau trīs gadus. Abi nesertificēti, bet, kā atzīst Ramona, "gatavi arī trakām situācijām". Ramona vada brigādi, kurā ir Agris un autovadītājs Aļģis, un viņai ir tiesības pieņemt lēmumus par pacientu veselības stāvokli. Ja kaut kas nav skaidrs, var zvanīt NMPD operatīvās vadības dienestam un konsultēties ar pieredzējušiem NMPD ārstiem. Taču šādām konsultācijām pa tālruni vienmēr ir riska piegarša.
"Mūs pārsteidz cilvēku nekaunība. Daudzi tā vietā, lai lūgtu palīdzību savam ģimenes ārstam, sauc ātro palīdzību," saka Agris. Ramona piebilst, ka daudz esot tādu gadījumu, kad cilvēks pats sev varot palīdzēt, bet ir neizglītots elementāros jautājumos. Bet kāpēc tad "ātrie" brauc, ja šādos gadījumos var atteikt? "Pirms tiek pieņemts izsaukums, ārsti pa telefonu uzklausa slimnieku un nereti kaut kas tajās sūdzībās samulsina, tāpēc tomēr brauc pie pacienta," skaidro "Krasta" vadītāja Ņ. Kalvāne un uzsver – "ātrajiem" darba būtu par 40 procentiem mazāk, ja visi būtu tikai neatliekamās medicīniskās palīdzības izsaukumi, nevis izsaukumi tāpēc, ka ģimenes ārsts ir bijis nepieejams vai slimnieks ar viņu nav sazinājies. "Mums ir pacienti ar hroniskām kaitēm, kuri ātro palīdzību sauc katru otro dienu, tas nozīmē, ka ģimenes ārsts viņiem nav noregulējis pamata terapiju," secina centra vadītāja. Ja ģimenes ārsti būtu savu uzdevumu augstumos, ātrās palīdzības mediķi varētu strādāt ne tik saspringtos darba apstākļos, kad izdegšana no pārslodzes var novest arī pie profesionālām kļūdām.
Ģimenes ārsta vizīte pie pacienta mājās maksā aptuveni 20 – 40 eiro Rīgā un tās apkārtnē un ap 10 – 15 eiro reģionos. Bet, kā informē NMPD preses sekretāre Ilze Bukša, "ātro" viena vidējā aritmētiskā izsaukuma izmaksas ir aptuveni 100 eiro.
Valstij būtu lētāk, ja ģimenes ārsti veidotu kopprakses, lai slimnieki varētu ar viņiem sazināties vismaz līdz pulksten desmitiem vakarā, jo tieši vakara stundās ir visvairāk izsaukumu, uzskata NMPD vadība.
Pirms vairākiem gadiem NMPD aptaujāja tos iedzīvotājus, kam neatliekamās medicīniskās palīdzības brigādes vadītājs nekonstatēja dzīvībai un veselībai kritisku stāvokli. Daudzi pacienti atzina, ka "ģimenes ārstam beidzies vai nav sācies darba laiks, ir tālu, nav pieejams". Aptaujas rezultāti liecināja arī to, ka iedzīvotāji izvēlas saukt ātro palīdzību, tāpēc ka tas ir "ātrāk, vienkāršāk un tā pieejama visu diennakti, "tā ir bez maksas". Kā apliecinājums tam, ka daudzos gadījumos ātrās palīdzības speciālisti un slimnīcu uzņemšanas nodaļu mediķi pilda ģimenes ārstu pienākumus, ir fakts, ka abās universitātes klīnikās Rīgā liela daļa pacientu pēc izmeklēšanas tajā pašā dienā, kad atvesti, tiek atlaisti mājās.
Mācību maksa retajam uz valsts rēķina
Uz īsu brīdi "Krasta" telpās izdodas satikt arī Jāni Uļģi, nesertificētu ārsta palīgu, kurš Rīgas Medicīnas koledžā ir mācījies trīs gadus, ieguvis ārsta palīga kvalifikāciju un tagad ceturtajā mācību gadā specializējas par neatliekamās medicīnas ārsta palīgu, lai varētu nokārtot sertifikācijas eksāmenu. Šo specializācijas gadu viņam apmaksā NMPD, un viņš ir viens no 34 topošajiem sertificētajiem ārsta palīgiem, kuriem nav par studijām jāmaksā no savas kabatas. Pārējiem 105 ceturtā gada studentiem par mācībām pašiem ir jāmaksā 800 eiro.
Kad Jānis būs pabeidzis studijas, viņam kā sertificētam ārsta palīgam būs tiesības uzstādīt diagnozi, izmeklēt slimnieku un noteikt ārstēšanu. Šis darbs Jānim esot aicinājums, un jau iepriekš tam gatavojies, strādājot par sanitāru Rīgas Austrumu slimnīcā. Uļģis vada brigādi, kurā iekļauta arī topošā anestezioloģe Jūlija Glazačeva. Viņa ir sanitāre un, kā pati stāsta, pieradusi pie smagām situācijām, jo pusotru gadu strādājusi reanimācijā.
Profesija "ārsta palīgs" Eiropas Savienībā netiek atzīta, un zināmā mērā tas ir pozitīvi, jo šie speciālisti paliek Latvijā. Tomēr "Krasta" vadītāja Kalvāne neslēpj, ka speciālistu trūkums ātrajā palīdzībā ir milzīgs. Aizbrauc ne tikai daļa no tiem ārstiem, kas stažējušies NMPD rezidentūras laikā, bet arī vidējais personāls – ārstu palīgi iegūst medicīnas māsas diplomu, kas ir zemākas kvalifikācijas, bet dod tiesības strādāt ārzemēs.
Ārste stažiere Ramona Galsone uzskata, ka lielajai kadru mainībai pamatā ir darba slodzei neatbilstošais atalgojums. Gadoties tā, ka sešos no rīta tiek noliktas personīgās mantas brigādes istabā un tikai divos naktī ir laiks tās paņemt.
Legalizēs rezidentus
NMPD vadītāja Sarmīte Villere stāsta, ka 85% no visām ātrās palīdzības brigādēm ir ar MK noteikumiem atbilstošu brigādes sastāvu. Pārējās brigādēs mediķu trūkuma dēļ pagaidām nav iespējams nodrošināt sertificētu vadītāju. Situācija nav apskaužama rudens un ziemas sezonā, kad darbinieki sāk slimot. "Tad par brigādes vadītāju kļūst tas, kurš ir pieejams," saka S. Villere.
"Jau četrus gadus pēc kārtas esam aktualizējuši jautājumu Veselības ministrijā, ka valstij ir jāapmaksā visu ārstu palīgu ceturtā gada studijas, jo mums šie speciālisti it ļoti nepieciešami, taču situācija nav mainījusies," skaidro Villere.
Nesen valsts sekretāru sanāksmē izskatīti grozījumi MK noteikumos, kas ļautu rezidentūrā studējošiem ārstiem legāli vadīt ātrās palīdzības brigādi. Iestādes vadītājam būs tiesības izvērtēt, vai rezidenta profesionālās zināšanas un prasmes atbilst tam līmenim, kas nepieciešams brigādes vadītājam. Taču ar šiem grozījumiem tik un tā nevarēs pilnībā nodrošināt iepriekš pieminētos valdības noteikumus, kas ļauj pie pacientiem braukt tikai tādām brigādēm, kuras vada sertificēts ārsts vai ārsta palīgs. Kaut gan NMPD ir kvalifikācijas celšanas kursi, tomēr pieredzējušu speciālistu trūkums nenāk par labu pacientu drošībai.
"Kaut cik drošs NMPD sāc justies tikai tad, kad esi nostrādājis vismaz trīs gadus. Kad nostrādā piecus, sāc justies labi, bet, kad aiz muguras ir desmit darba gadi, esi kā zivs ūdenī," secina NMPD vadītāja.
***
UZZIŅA
12% darbinieku – stāžs mazāks par gadu
- Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta brigādēs kopumā nodarbinātas gandrīz 1700 ārstniecības personas (šajā skaitā nav operatīvo transportlīdzekļu vadītāju – 766 darbinieku), no kurām 44% strādā vairāk nekā 11 gadus, 25% strādā 3 – 10 gadus, 19% strādā 1 – 3 gadus, bet 12% jeb aptuveni 200 ir jaunie darbinieki ar darba stāžu līdz vienam gadam.
- Rīgas Stradiņa universitātē (RSU) NMP specialitātes rezidentūrā mācās 41 mediķis. Interese par šo specialitāti arvien samazinās, un tas, visticamāk, novedīs pie tā, ka ātrās palīdzības brigādes vadīs tikai ārstu palīgi.
Alga – no 781 eiro
Lielākā daļa darbinieku strādā 1,5 slodzi jeb 240 stundas mēnesī un algā pirms nodokļu nomaksas ar piemaksām saņem:
- ārsts 1393 eiro (augstākā kategorija –1603 eiro),
- sertificēts ārsta palīgs 895 eiro (1079 eiro),
- nesertificēts ārsta palīgs 781 eiro (832 eiro),
- autovadītājs – 762 eiro (863 eiro).
Lai ātrās palīdzības mediķi saglabātu līdzīgu atalgojumu, strādājot tikai vienu slodzi, gadā nepieciešami aptuveni divi miljoni eiro.
Avots: NMPD un RSU
***
PIEREDZE
Sauciet mācītāju!
Šā gada pirmajā pusgadā Veselības inspekcija ir saņēmusi deviņas sūdzības par ātrās palīdzības mediķu darbu, no kurām piecas bijušas pamatotas, informē inspekcijas vadītājas biroja preses sekretāre Agita Antonāne.
Aicinājām "LA" lasītājus redakcijai pastāstīt savu pieredzi saskarsmē ar ātro medicīnisko palīdzību. Daļa cilvēku izteica pateicību, bet netrūka arī sūdzību.
Piemēram, astoņdesmitgadīgā rīdziniece Karla Leja nesen zaudēja dzīvesbiedru, kurš reti slimojis, bet te pēkšņi sākusi trūkt elpa, tāpēc izsaukusi ātro palīdzību. "Atbrauca divi jauni cilvēki, sarunājās savā starpā krieviski, ka, lūk, tas cilvēks taču ir vecs. Es lūdzu, lai atvieglo vīram elpošanu, bet mediķi nepalīdzēja, vien mudināja, lai saucu mācītāju. Kad ģimenes ārste uzzināja par mana vīra nāvi, viņa bija nepatīkami pārsteigta, ka dzīvesbiedrs nav saņēmis nepieciešamo palīdzību," pastāstīja Lejas kundze, kurai radušās aizdomas, ka vecus cilvēkus atstāj mājās nomiršanai.
Taču NMPD vadītāja "LA" apgalvo, ka ātrā palīdzība uz slimnīcu ved gan astoņdesmitgadīgus, gan tos, kuriem pāri deviņdesmit, un nekāda šķirošana pēc vecuma nenotiekot. Viņa uzsver, ka pateicību par labu darbu esot krietni vairāk nekā sūdzību un "gadā mums ir 256 veiksmīgas reanimācijas".
Laikraksta redakcija atrodas Rīgā, Toma ielā 4
Redakcijas e-pasta adrese: [email protected]
Lursoft laikrakstu bibliotēkā pieejami raksti no 29.11.2003
(0)
