Rīga 21°C, skaidrs, bez nokrišņiem, DR vējš 3m/s
Sestdiena, 2024. gada 04. maijs 11:59
Vārda dienas: Vijolīte, Viola, Vizbulīte
Ciprs piedāvā samazināt Eiropas fondu finansējumu valstīm, kas neuzņem bēgļus
Grieķijas premjers Aleksis Ciprs arī pauda lepnumu par saviem tautiešiem, jo "bēgļu krīzes laikā viņi demonstrēja Eiropas humāno seju, kamēr citās valstīs novērojām ksenofobiskas izpausmes ar žogiem un sētām". Saprotams, ka Maķedonijas, Ungārijas un citu nerimstošās migrantu plūsmas nogurdināto valstu izmantotais risinājums noslēgt robežu, uzbūvējot uz tās žogu, Grieķijā gluži vienkārši nav iespējams, jo trīs ceturtdaļas tās robežas ir jūra. Savukārt dzīt jūrā piefiksētās bēgļu laivas atpakaļ uz Turciju neļauj starptautiskie normatīvie akti un cilvēktiesības. Tādēļ robežsargiem neatliek nekas cits kā nogādāt imigrantus pagaidu drošībā uz kādas no tuvākajām salām.
Iesprūduši vairāk nekā 60 000
Kopš pagājušā gada sākuma vairāk nekā miljons migrantu cerībā uz Eiropas Savienības drošību vai labklājību šādā veidā šķērsojuši Turcijas un Grieķijas robežu, lai tālāk caur Balkānu valstīm nokļūtu Eiropā. Šī gada martā Maķedonija slēdza robežu ar Grieķiju, pārcērtot šo bēgļu plūsmas koridoru. Rezultātā tūkstošiem cilvēku iesprūda Grieķijā, kur nebūt nebija plānojuši palikt. Pēc pēdējiem datiem, valstī atrodas 60 500 bēgļu, no kuriem aptuveni 15 000 ir izvietoti uz salām. Nelielu atelpu grieķiem nodrošināja daudz kritizētais ES un Turcijas noslēgtais darījums. Pēc tā stāšanās spēkā nelegālās migrācijas apjomi kritušies no 2000 (!) cilvēkiem dienā līdz nedaudz vairāk kā 100 cilvēkiem.
Bēgļu krīzes risināšanai Grieķijā no ES budžeta atvēlēts gandrīz miljards eiro. Eiropas Komisija kopš 2015. gada piešķīrusi vairāk nekā 352 miljonus eiro neatliekamām darbībām humānās krīzes novēršanai. Kopumā vairāk nekā 1500 nelegālo migrantu šī gada laikā atgriezti Turcijā, vēl aptuveni 5000 nogādāti atpakaļ savās izcelsmes zemēs, tomēr šie skaitļi atpaliek no plānotā. Darījums ar Turciju paredz, ka par katru no Turcijas bēgļu nometnēm uzņemto bēgli Grieķija var atgriezt vienu nelegālo migrantu. Tomēr šī sistēma īsti nedarbojas, kaut arī šogad atpakaļnosūtīts daudz lielāks skaits migrantu nekā iepriekšējos gados kopā. "Jā, darījums nav ideāls, bet mums tas ir labākais iespējamais," teic Grieķijas migrācijas jautājumu ministrs Joannis Mouzalass un noraida pārmetumus par pārāk kūtro cilvēku atgriešanu. "Šai procedūrai jānotiek atbilstoši Ženēvas konvencijai un starptautiskajām normām. Migranti mūsu lēmumus pārsūdz, katra šī pārsūdzība jāizskata individuāli, un tas prasa laiku," skaidro ministrs.
Sastopoties ar pārmetumiem par bēgļu nesūtīšanu atpakaļ uz Turciju, grieķu amatpersonas savukārt sūkstās par to, ka citas Eiropas valstis pārāk kūtri vai vispār nemaz neuzņem bēgļus Eiropas Komisijas pārvietošanas programmā (tā sauktā kvotu sistēma). Latvija no Grieķijas uzņēmusi 68 bēgļus un no Itālijas astoņus, bet ir Eiropas valstis, piemēram, Ungārija, kas nav uzņēmušas nevienu no kvotā noteiktajiem patvēruma meklētājiem. "Uzņemtās saistības ir jāpilda, un, ja kādas valstis to nedara, tad ar tām nepieciešamas papildu sarunas. Taču vajadzības gadījumā Eiropai ir arī instrumenti, lai piespiestu tās pildīt savas saistības, piemēram, samazinot vai pārtraucot finansējumu no ES fondiem," teica A. Ciprs.
Paraugnometnē 1800 bēgļu
Žurnālistu vizītes ietvaros Eiropas Komisija nodrošināja žurnālistiem arī bēgļu nometnes "Eleonas" apmeklējumu. Pirms tam gan migrācijas ministrs Joannis Mouzalass godīgi atzina, ka šī nometne ir vislabākā visā Grieķijā, gluži kā savdabīga Potjomkina sādža. "Tomēr, ja viss ies, kā plānots, tad pēc Ziemassvētkiem arī visas pārējās bēgļu nometnes Grieķijā būs tik labi aprīkotas," solīja ministrs. Īpaši smaga situācija esot salās, kur bēgļi uzturas pārapdzīvotībā. Ironiski, ka aptuveni tajā pašā laikā, kad žurnālistiem tika rādīta šī paraugnometne, Lesbas salā migranti sāka nemierus un dedzināja teltis, pauzdami neapmierinātību ar sadzīves apstākļiem un to, ka viņiem liegts turpināt ceļu uz Eiropu.
"Eleonas" nometne izvietota netālu no Atēnu centra, noliktavu un industriālo ēku iekļautā rajonā. Šeit atrodas nožogots vairākus hektārus plašs laukums, kurā novietoti vairāki simti baltu konteinera veida namiņu. Katrs no tiem aprīkots ar visām labierīcībām, apkuri un spēj uzņemt divas ģimenes. Ieliņas starp konteinernamiņiem šķiet tīrākas nekā otrpus sētas – Atēnās un, taisnību sakot, koptākas nekā vairumā Latvijas pilsētu. Tuvāk nometnes ieejai atrodas atsevišķa "iela" ar medpunktu, tulku telpām, sociālo konsultāciju biroju, ANO bēgļu aģentūru un citām sociālās palīdzības iestādēm. Citās ielās pamīšus ar bēgļu namiņiem iekārtojušās dažādas nevalstiskās organizācijas, kas dala bēgļiem pārtiku, apģērbu, māca valodas, spēlējas ar bērniem un nodrošina nometnes iemītniekiem dažādas brīvā laika pavadīšanas iespējas – sākot ar pašaizsardzības kursiem sievietēm līdz grāmatu un filmu apspriešanas klubiņam. Pie viena no šiem NVO namiņiem sastopu 20 gadus veco Paulu no Vācijas. Viņa nometnē darbojas kā biedrības "Projekts Elea" pārstāve. "Kaut arī šī ir labākā nometne Grieķijā, šeit ir vēl daudz vajadzību – cilvēkiem trūkst medikamentu, ēdienu varētu vēlēties labāku, bet vismaz šeit nav jādzīvo tādā saspiestībā kā citur," stāsta brīvprātīgā.
Vistālākajā nometnes galā ierīkota atsevišķa konteinermājiņu pilsētiņa, kur tiek izmitināti vecākus pazaudējušie bēgļu bērni. Turpat ierīkots arī improvizēts futbola laukums.
Pašlaik nometnē uzturoties ap 1800 cilvēku, tomēr dienas vidū laukums un ieliņas starp konteineriem ir diezgan tukši. "Šī nav slēgta tipa iestāde. Pieaugušie iemītnieki drīkst brīvi doties ārpus teritorijas, tikai pie izejas jāreģistrējas. To viņi arī dara. Bērni ar autobusu tiek nogādāti skolās un vēlāk atvesti atpakaļ," paskaidro Grieķijas Migrācijas ministrijas pārstāvis Herasimoss. EK pārstāvji gan aicina žurnālistus nefotografēt nometni un tās iemītniekus, kā arī netraucēt viņus ar jautājumiem. Šis satraukums tomēr šķiet dīvains, jo bēgļi paši labprāt stāsta par savu pieredzi un nākotnes cerībām. Piemēram, pusmūža sīrietis Muhameds un viņa sieva Sihe ar pieciem bērniem stāsta, ka šajā nometnē uzturas jau septiņus mēnešus. "Šeit ir labi un droši salīdzinājumā ar citām nometnēm, bet ceru, ka drīz varēsim doties prom," priecīgs stāsta Muhameds un cer, ka Portugālē varēšot strādāt savā profesijā celtniecībā.
Laikraksta redakcija atrodas Rīgā, Toma ielā 4
Redakcijas e-pasta adrese: [email protected]
Lursoft laikrakstu bibliotēkā pieejami raksti no 29.11.2003