Rīga 8°C, skaidrs, bez nokrišņiem, ZR vējš 1m/s
Sestdiena, 2024. gada 11. maijs 21:43
Vārda dienas: Karmena, Manfreds, Milda
No ražošanas atlikumiem iegūst zāles, kosmētiku un tvaiku
Latvijas Valsts koksnes ķīmijas institūta (VKĶI) pētnieki šobrīd strādā pie tehnoloģiju izveides betulīna rūpnieciskai ražošanai. Tas veicinātu finiera ražošanas blakusprodukta bērza tāss izmantošanu. Patlaban bērza tāsi galvenokārt dedzina. Pētnieks, zinātņu doktors Aigars Pāže uzsver – VKĶI pētnieku izgudrotā betulīna izdalīšanas un apstrādes tehnoloģija ļauj radīt perspektīvu izejvielu dabiskās kosmētikas ražošanai, kas varētu vienlaikus aizstāt kaitīgos sintētiskos emulgatorus, konservantus un antioksidantus un tajā pašā laikā paātrināt ādas reģenerēšanās procesus.
Patlaban A. Pāže un citi pētnieki strādā pie AS "Latvijas finieris" projekta, kas paredz betulīna rūpnieciskās ražošanas izpēti. Pētījums ir sākts nesen, tāpēc ļoti būtisku rezultātu vēl nav. "Patlaban notiek iekārtu komplektēšana, izejvielas sagatavošana un raksturošana, lai noskaidrotu tehnoloģisko parametru robežas. Iecerētajam produktam paredzama augsta rentabilitāte, kas paaugstina pētījuma nākotnes perspektīvas un sociāli ekonomisko atdevi," stāsta A. Pāže.
Izrādās, ka Latvijas āra bērzs jeb Betula pendula (Betulaceae dzimta), ziemeļu puslodē izplatītā lapu koku suga, ir īpašs. Bērza mizas ārējo balto daļu jeb tāsi daba Latvijas platuma grādos augošajiem bērziem ir radījusi unikālu. Latvijas bērza tāss satur augiem neparasti bioloģiski aktīvas vielas, kas veido aptuveni trešo daļu no bērza tāss masas. Latvijas bērza tāss ekstrakts sastāv no lupāna tipa pentacikliskajiem triterpēniem, pārsvarā betulīna un mazāk lupeola un betulīnskābes. Triterpēniem piemīt plašs bioloģiskās aktivitātes īpašību spektrs, kā arī dzīvo šūnu attīstību regulējošas īpašības, kas ādas ļaundabīgo audzēju pagriež pašiznīcināšanas virzienā, tāpēc tos aktīvi pēta jaunu zāļu radīšanai farmācijā (pret vīrusiem vai iekaisumiem, pret dažādām vēža formām, īpaši ādas vēzim – melanomai), pārtikas rūpniecībā (pārtikas bagātinātājs), kosmētikā (piemīt emulsificējošās, konservanta un antioksidanta īpašības vienlaikus) un citur. Iespējams, šiem savienojumiem unikālās īpašības dod to ķīmiskā līdzība ar cilvēku hormoniem, kas padara tos pilnīgi drošus saskarē ar tiem ikdienā.
Latvijas pētnieku rezultāti redzami jau patlaban – ir izveidota laboratorijas tehnoloģija, tomēr produktu var iegūt nelielos daudzumos, kas mērāms simtos gramu. Projekta mērķis ir attīstīt jaunu tehnoloģiju, nokomplektēt pilotiekārtu un pielāgot pilotiekārtas režīmus augstas pievienotās vērtības produkta bērza tāss ekstraktvielu (betulīna) iegūšanai rūpnieciskam līmenim kosmētikas tirgum. Projekta laikā (līdz 2018. gada decembrim) ir paredzēts veikt betulīna sastāva pētījumus atkarībā no izejmateriāla sagatavošanas metodikas, kā arī testēt betulīna ražošanas iekārtas.
Pēc tirgus izpētes, kā arī balstoties uz pētījuma rezultātiem, AS "Latvijas finieris" lems par papildu investīciju ieguldīšanu lielāka mēroga ražotnē, kuras apjoms būs atkarīgs no tirgus pieprasījuma.
Patlaban pasaulē bērza tāss ekstraktvielas jeb betulīnu lielā daudzumā ražo ASV, Ķīna, Čehija un Vācija. A. Pāže vērš uzmanību uz plašsaziņas līdzekļos vēstīto, ka Krievijas uzņēmēji nākamo gadu laikā cer kļūt par lielākajiem betulīna ražotājiem pasaulē, ražojot vairākus desmitus tonnu gadā. "Tas viss norāda uz ievērojamu pieprasījuma celšanos, kas nākotnē sekmēs strauju betulīna tirgus attīstību. Latvijai ir milzīgs potenciāls šādas ražošanas ieviešanai, tāpēc nepieciešams mērķtiecīgi to attīstīt, lai nākotnē kļūtu par perspektīvā betulīna tirgus dalībniekiem," uzsver A. Pāže.
***
kas ir kas?
Ikvienam eiropietim ir jāmainās
Eiropas Parlaments un Eiropas Komisija savos vēstījumos neslēpj – Eiropas valstu tautsaimniecība ir ļoti atkarīga no dabas resursiem. Ja saglabāsies pašreizējās resursu izmantošanas metodes, turpināsies vides degradācija un dabas resursu noplicināšana, kā arī atkritumu rašanās. Patlaban resursu izmantošanas daudzumi ir tik lieli, ka tie apdraud nākamo paaudžu – un jaunattīstības valstu – iespējas saņemt taisnīgu daļu. Patlaban ES gadā, rēķinot uz vienu cilvēku, izmanto aptuveni 16 tonnas materiāla, tostarp desmit tonnas nonāk materiālu krājumā (infrastruktūrā, mājoklī, ilglietojuma produktos) un sešas tonnas pamet tautsaimniecību kā atkritumi. 2011. gadā 37% atkritumu izgāza poligonos, 23% – sadedzināja, bet nepilnus 40% – reģenerēja, otrreiz pārstrādāja vai izmantoja. Dabas resursu saimnieciska izmantošana bija viens no sākotnējiem vides jautājumiem, ko iekļāva pirmajos Eiropas līgumos. ES sestajā Vides rīcības programmā (6. VRP) par vienu no galvenajām četrām prioritātēm ir noteikta atkritumu rašanās novēršana un atkritumu apsaimniekošana. Starp vissvarīgākajām 7. VRP iniciatīvām ir arī "Ceļvedis par resursu efektīvu izmantošanu". Viens no šā ceļveža galvenajiem uzdevumiem ir atraisīt ES tautsaimniecības potenciālu, lai tā varētu būt produktīvāka, bet vienlaikus izmantotu mazāk resursu un virzītos uz aprites ekonomiku.
Situācijā, kad aptrūksies piegādes un resursu cenas sasniegs astronomiskas summas, talkā var nākt ekoloģiskas tehnoloģijas, atjaunojamie enerģijas avoti, ekonozare un pārstrāde. Beigās ieguvējs būs ikviens. Ja turpināsim izmantot resursus tikpat izšķērdīgi kā patlaban, 2050. gadā mums būtu vajadzīgas vairāk nekā divas tādas planētas kā mūsējā, lai segtu pieprasījumu.
Par trim ceturtdaļām no ietekmes uz vidi atbild pārtikas rūpniecība, būvniecība un transports. EK uzsver – šā iemesla dēļ ir jāmaina pārtikas ražošanas un patēriņa veids, ir vajadzīga labāka infrastruktūra un ekoloģiskāks transports. Ražojumu pārveidošana nāks par labu gan mums pašiem, gan videi.
Lai tas būtu iespējams, ir jāievieš pareizi cenu signāli. Eiropai ir vajadzīga skaidra politika, kuras ietvaros varētu notikt šie pārveidojumi.
ES skatījumā tautsaimniecībai ir jāattīstās, ņemot vērā to, ka resursi ir ierobežoti un planēta mums ir tikai viena. Lai resursus izmantotu taupīgāk, miljoniem uzņēmumu un patērētāju vajadzēs mainīt ražošanas un patēriņa principus. Visām iesaistītajām pusēm būs jāraugās, lai politika, finansējums, ieguldījumi, pētniecība un inovācijas vestu vienā virzienā.
Eiropas izaugsmes stratēģijā "Eiropa 2020" paredzēts, ka ES jātop par gudru, ilgtspējīgu un sociāli integrējošu ekonomiku. Viens no šīs iniciatīvas stūrakmeņiem ir ceļvedis par resursu efektīvu izmantošanu Eiropā. Tajā ieskicēts ceļš uz ilgtspējīgāku ekonomiku un politiskas iniciatīvas, kuru mērķis ir stimulēt ekoloģiskas inovācijas, kas gādās par īstermiņa un ilgtermiņa ieguvumiem ekonomikas un vides jomā.
Padomi dabas resursu taupīšanai
Nepērc lieku – gatavojies mājās!
ņem līdzi auduma maisiņu vai agrāk pirktos plastmasas maisiņus;
ņem līdzi vairākkārt lietojamos traukus (kastes, burkas utt.).
Veikalā rīkojies gudri!
Izvēlies produktus, kas nav iepakoti daudzos plastmasas slāņos!
Iepērcies tirgū – pērc neiepakotus vietējo ražotāju ražotus produktus!
Pērc biežāk un svaigu, nevis daudz un izmet neizlietoto!
Izvēlies produktus lielākos iepakojumos, nevis daudzus mazos!
Izvēlies sveramus produktus!
Izvelies otrreizējai pārstrādei nododamus produktus!
Rīkojies atbildīgi ar to, kas paliek pāri!
Kastes un burkas izmanto vairākas reizes vai pārveido!
Saplacini PET pudeles, pakas un kastes pirms izmešanas!
Izmantoto iepakojumu nodod otrreizējai pārstrādei!
AVOTS: ZAAO
***
Īsumā
Otrreiz spēli spēlēt prieks!
Valmieras pilsētas pašvaldība un SIA "ZAAO" akcijas "Otrreiz spēli spēlēt prieks!" laikā aicināja iedzīvotājus ziedot pašiem nevajadzīgas, bet labi saglabātas un izglītojošas galda spēles, dodot tām otro dzīvi un samazinot ikdienā radīto atkritumu apjomu.
Divu akciju laikā kopā nodotas vairāk nekā 165 spēles, kurām deva "otro dzīvi", izmantojot tās Valmieras jaunatnes centra "Vinda" un bibliotēkas apmeklētāju priekam, kā arī Valmieras novada fondam, tās nogādājot Valmieras ģimenēm ar atbilstoša vecuma bērniem.
2015. gadā akciju "Otrreiz spēli spēlēt prieks!" rīkoja Eiropas atkritumu samazināšanas nedēļas laikā. Šis pasākums vienlaikus notiek 28 valstīs ar vairāk nekā 12 000 pasākumu. Akciju vēlreiz rīkoja šā gada pavasarī.
Samazinās pārstrādei derīgu materiālu nonākšana atkritumu tvertnēs SIA "'ZAOO" savas darbības reģiona 28 pašvaldībām nodrošina pakalpojumu "Videi draudzīgs birojs".
Patlaban jau izmantotas vairāk nekā 650 iekštelpu šķirošanas kastes, kas uzstādītas pašvaldību administratīvajās ēkās un izglītības iestādēs.
Kastes piedāvā komplektos, ietverot septiņas materiālu šķirošanas iespējas. Izglītības iestādēs, pašvaldību administratīvajās ēkās, kā arī biroju iekštelpās patlaban var atsevišķi uzkrāt makulatūru, stikla iepakojumu, PET un skārdenes, kārtridžus, nelielus elektrisko un elektronisko iekārtu atkritumus, baterijas, luminiscentās spuldzes. Klientiem, kuri izmanto pakalpojumu "Videi draudzīgs birojs", ZAAO papildus bez maksas savāc arī lielizmēra nolietoto elektrotehniku, lielizmēra kārtridžus un luminiscentās spuldzes neierobežotā daudzumā. Klientiem ir iespēja saņemt apliecinājumu par videi draudzīgu un atbildīgu atkritumu apsaimniekošanu.
Laikraksta redakcija atrodas Rīgā, Toma ielā 4
Redakcijas e-pasta adrese: [email protected]
Lursoft laikrakstu bibliotēkā pieejami raksti no 29.11.2003