Amerikāņu neapmierinātība ar politisko eliti nes uzvaru republikāņiem
Otrdien notikušajās ASV prezidenta vēlēšanās amerikāņi pauda dusmas un neapmierinātību ar politisko un ekonomisko eliti, ievēlot par valsts galvu jaunienācēju politikā Donaldu Trampu, kurš sola pārmaiņas.
Baltie strādnieki balso par Trampu
Četri no desmit aptaujātajiem vēlētājiem teica, ka vēlas pārmaiņas, tāpēc balsojuši par republikāņu iesācēju Donaldu Trampu, novēršoties no pieredzējušās demokrātes Hilarijas Klintones, kura gan savāca procentuāli nedaudz vairāk balsu, taču zaudēja pēc iegūto elektoru balsīm, atzīmē aģentūra "Associated Press". Septiņi no desmit vēlētājiem pauda neapmierinātību ar valdības darbu, uzskatot, ka valsts virzās nepareizā virzienā. Trampa uzvarā izšķirošs pienesums bija no baltajiem amerikāņu strādniekiem, kas vecāki par 45 gadiem, kam nav koledžas izglītības un no kuriem daudzi zaudējuši darbu, pārspējot Klintones atbalstītāju koalīciju, ko veidoja sievietes, etniskās minoritātes un jaunatne. Par Trampu, kurš kampaņas laikā paziņoja, ka viņam tīk neizglītotie, nobalsoja septiņi no desmit baltajiem bez augstākās izglītības un sešas no desmit baltajām sievietēm bez augstākās izglītības. Klintoni atbalstīja vairāk nekā puse sieviešu ar augstāko izglītību un meksikāņu izcelsmes amerikāņi, taču ar to nepietika uzvarai. Ne Tramps, ne Klintone neguva glaimojošas atbildes uz jautājumu par viņu godīgumu, vairāk nekā pusei vēlētāju apšaubot viņu godaprātu. Aptaujās vairāk nekā puse vēlētāju, gan republikāņu, gan demokrātu, atzina, ka balsojuši ar aizspiestu degunu, jo viņiem bijušas šaubas par kandidātu atbilstību. Amerikāņu sociologiem un sabiedriskās domas pētniekiem nācies atzīt, ka demokrātu kandidāti ir daudz vairāk atkarīgi no balto strādnieku atbalsta (vai tā trūkuma), nekā tika uzskatīts agrāk. Baltie strādnieki no rūpnieciskajiem štatiem, kuru vairākums agrāk balsoja par demokrātiem, šogad nobalsoja par Trampu.
Amerikas mediji nejūt sabiedrības pulsu
Plašsaziņas līdzekļiem nepalīdzēja pat augstās tehnoloģijas un aptauju datu modelēšana, lai dotu ticamu ieskatu amerikāņu vēlētāju noskaņojumā. Mediji likās neredzam neapmierinātību ar darba vietu aizplūšanu uz ārvalstīm un nicinājumu pret Vašingtonas un Volstrītas varenajiem, kas pieņēmās spēkā un noveda pie Trampa uzvaras. Mediji negribēja ticēt, ka vēlēšanās varētu uzvarēt kandidāts, kurš ņirgājas par invalīdu, lielās ar seksuālu uzmācību un dvašo rasismu. Šogad pirmo reizi daudzi ASV mediji, pat tādi, kas to agrāk nekad nebija darījuši, oficiāli paziņoja, ka atbalsta Hilarijas Klintones kandidatūru kā atbilstošāko prezidenta amatam.
ASV mediju pārstāvji paškritiski atzinuši, ka nav izpildījuši savu galveno uzdevumu: reālistiski atveidot politisko notikumu attīstību. Savu daļu vainas uzņēmušies arī sabiedriskās domas aptauju biroju darbinieki, gan pārmetot žurnālistiem aptauju rezultātu patvaļīgu interpretēšanu. Ietekmīgais laikraksts "The New York Times" atzīst Trampa vienreizējo intuīciju, uztverot amerikāņu dusmas un nedrošību par nākotni sakarā ar globalizāciju kā vēlētāju gatavību radikālām pārmaiņām. Klintone to neizprata un zaudēja. "NYT" nešaubās par amerikāņu demokrātijas stabilitāti, taču uzsver, ka nevar izlikties neredzam Trampa nicinājumu amerikāņu pamatvērtībām.
Tā kā Trampam nav politiskas vai militāras pieredzes, liela nozīme būs cilvēkiem, ko viņš iecels svarīgākajos amatos savā administrācijā. ASV mediji kā kandidātus min bijušo Ņujorkas mēru Rūdolfu Džuliani, atvaļināto ģenerāli Maiku Flinnu un bijušo Pārstāvju palātas spīkeru Ņūtu Gingriču, kas varētu ieņemt attiecīgi tieslietu ministra, aizsardzības ministra un ārlietu ministra amatus. Prezidenta administrācijas maiņa ir sarežģīts process, jo jāizrauga vairāk nekā 4000 amatpersonu.
Tramps sola būt visu amerikāņu prezidents
Uzrunā pēc uzvaras Donalds Tramps solīja būt prezidents visiem amerikāņiem. Populistiskais miljardieris šajā runā ieņēma samierniecisku toni un veltīja atzinīgus vārdus savai sāncensei Hilarijai Klintonei no Demokrātu partijas, norādot, ka viņa paveikusi milzu darbu. "Vēršoties pie tiem, kas izvēlējās mani neatbalstīt, bija daži tādi, es lūdzu jūsu palīdzību, lai mēs varam strādāt kopā un apvienot mūsu dižo valsti," sajūsmināto atbalstītāju ielenkumā paziņoja Tramps. "Hilarija ir strādājusi ļoti ilgi un ļoti smagi, un mēs esam viņai parādā milzu pateicību par viņas kalpošanu valstij," paziņoja Tramps, kurš priekšvēlēšanu laikā nodēvēja Klintoni par korumpētu Vašingtonas isteblišmenta favorīti un solīja iemest viņu cietumā, ja tiks ievēlēts prezidenta amatā. "Viņa mūs apsveica ar uzvaru, un es apsveicu viņu un viņas ģimeni ar ļoti smago cīņu vēlēšanu kampaņā," sacīja Tramps, kurš arī solīja taisnīgu izturēšanos pret visiem, tostarp visām valstīm. "Mēs spēsim saprasties ar citām valstīm, kas vēlēsies saprasties ar mums. Mums būs lieliskas attiecības," viņš piebilda.
ASV 45. prezidents dos zvērestu un oficiāli stāsies amatā 20. janvārī. Viceprezidenta amatā stāsies Indiānas štata gubernators Maiks Penss, kuram ir liela politiskā pieredze.
***
UZZIŅA
Prezidenta vēlēšanu rezultāti
Donalds Tramps – 289 elektoru balsis
47,5% vēlētāju balsu jeb 59 082 155
Hilarija Klintone – 218 elektoru balsis
47,6% vēlētāju balsu jeb 59 234 436
Republikāņi saglabā vairākumu Kongresā
Pārstāvju palāta
(435 deputāti)
Republikāņi – 236
Demokrāti – 191
Senāts (100 deputātu)
Republikāņi – 51
Demokrāti – 47
***
Citi raksta
Pasaules prese republikāņu kandidāta Donalda Trampa uzvaru prezidenta vēlēšanās novērtējusi kā šokējošu, nevilcinoties lietot tādus vārdus kā katastrofa, traģēdija un pazemojums. Rietumu laikrakstos Tramps raksturots kā bīstams un neprognozējams.
• "ASV ir ievēlējušas savu bīstamāko līderi. Mums ir daudz, no kā baidīties. Amerikas tauta ir iekāpusi bezdibenī. Jaunievēlētais prezidents ir nestabils fanātiķis, seksuāls plēsoņa un melis. Viņš ir spējīgs uz visu," raksta britu avīze "The Guardian".
• "Trampokalipse... Šoks. Zibens spēriens. Un slikta dūša no domas, ka Tramps izkravās savas somas Baltajā namā pēc nieka diviem ar pusi mēnešiem. Pasaules vadošā lielvara no šī brīža ir galēji labējās rokās. Gandrīz puse amerikāņu ar mierīgu sirdsapziņu balsoja par rasistu, melīgu, seksisku, vulgāru, naidīgu kandidātu," raksta Francijas laikraksts "Liberation".
• "Neparastākā prezidenta kampaņa mūsdienu vēsturē beidzās ar pazemojumu Hilarijai, aptauju veicējiem un biznesa un šovbiznesa elitei," vēsta "Daily Mail".
• Itālijas laikraksts "La Stampa" savukārt norāda, ka "Trampa uzvara apliecina Amerikas demokrātijas vitalitāti un spēju pastāvīgi mainīties", gan atzīstot, ka "uzvarētājs ir neprognozējams".
• Izdevums "New Yorker", komentējot Trampa uzvaru, izteicās pavisam lakoniski: "Amerikāņu traģēdija."
• Krievijas telekanāli plaši atspoguļojuši un līksmojuši par republikāņu kandidāta Trampa uzvaru ASV prezidenta vēlēšanās. Krievijas prezidents Vladimirs Putins bija viens no pirmajiem pasaules līderiem, kas apsveica Trampu ar uzvaru vēlēšanās, paužot cerību par ASV un Krievijas attiecību izvešanu no krīzes.