Rīga 20°C, nedaudz mākoņains, bez nokrišņiem, Z vējš 3m/s
Trešdiena, 2024. gada 15. maijs 09:03
Vārda dienas: Airita, Arita, Sofija, Taiga
Jaunais Stradiņu korpuss, kuram jāsāk darboties pavasarī, rada konfliktu ārstu vidū, jo apdraud ienesīgo orgānu pārstādīšanu
Latvijas Transplantācijas centra nieru pārstādīšanas nodaļa līdz šim ir bijusi viena no ienesīgākajām P. Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcā. To plānots pārvietot uz jauno ēku. Centra ārsti par to sašutuši. Zaudētāji būšot pacienti; nefroloģijas centram par nieru pārstādīšanu neesot nekādas saprašanas utt. Pētot apstākļus, radās viens jautājums pēc otra. Piemēram, vai šeit netiek skartas biznesa intereses, ja ir zināms, ka nieru transplantācijas centrā nieres pārstāda ne tikai par valsts naudu, bet šīs operācijas tiek veiktas arī par maksu? Un vai nieres, kas nepieciešamas Latvijas pacientiem, netiek ārvalstniekiem?
"Šis ir liels solis uz priekšu pacientu ārstēšanā un aprūpē. Ārsti un māsas strādās jaunā pacientu aprūpes modelī. Galvenais ieguvējs jaunajā korpusā būs pacients. Ir sen zināms, ka ārstēšanās jaunās, gaišās telpās veicina atveseļošanos," saka P. Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas galvenais ārsts Arnolds Atis Veinbergs, kuram kopā ar valdi jārūpējas ne tikai par pacientiem, bet arī to, lai jaunā slimnīcas ēka nenestu zaudējumus. Latvijas Transplantācijas centra nieru pārstādīšanas nodaļa bijusi viena no ienesīgākajām Stradiņos, un to no gadiem ierastajām telpām plānots pavasarī pārvietot uz jauno mājvietu.
Taču centra ārsti par šo iespēju nav sajūsmā un negrasās pavasarī posties jurģiem, jo uzskata, ka šīs pārkārtošanās plāns ir gluži pretējs daktera Veinberga apgalvojumam par ieguvējiem pacientiem. Slimnieki tikai zaudēšot, jo jaunā korpusa apsaimniekošanas organizatori pavēruši ceļu labi organizētas un efektīvi funkcionējošas struktūras sagraušanai, pakļaujot to nefroloģijas centram, kur par nieru pārstādīšanu neesot nekādas saprašanas. Nieru transplantācijas centra ārsti ir tik sašutuši par šo reorganizāciju, ka par to vēstulē informējuši pat valsts augstākās amatpersonas.
No ārvalsts pacientiem – 200 tūkstoši gadā
Pētot apstākļus, radās viens jautājums pēc otra. Piemēram, vai šeit netiek skartas biznesa intereses, ja ir zināms, ka nieru transplantācijas centrā nieres pārstāda ne tikai par valsts naudu, bet šīs operācijas tiek veiktas arī par maksu. Un vai nieres, kas nepieciešamas Latvijas pacientiem, netiek ārvalstniekiem? Piemēram, no 2015. gadā izdarītajām nieru pārstādīšanas 77 operācijām 13 pacienti bijuši maksas pacienti no Izraēlas, un katrs par operāciju maksājis 15 700 eiro. Šogad valsts apmaksājusi 40 transplantācijas no 58 Nacionālā veselības centra kvotētajām, jo ļoti trūkst donoru. Bet četriem pacientiem šī operācija veikta par maksu jeb mazāk, nekā to ar rīkojumu noteikusi slimnīcas vadība, kas atļauj veikt 15 šādas operācijas. Veselības ministrijas (VM) komunikācijas nodaļas vadītājs Oskars Šneiders informēja, ka neesot neviena Eiropas Savienības, ne arī ministrijas dokumenta, kurā noteikts, cik šādu maksas operāciju slimnīcai atļauts veikt. Tā esot vienīgi un tikai slimnīcas vadības kompetence.
Tas, ka orgānus transplantē par maksu, nav nekas nosodāms, ja šis process tiek stingri uzraudzīts un ir caurspīdīgs. "Protams, ir svarīgi, lai vietējie pacienti neciestu dēļ tā, ka ārvalstu pacientam dod priekšroku. Latvijā nieru pārstādīšanas gaidīšanas laiks ir mazāks nekā citur Eiropā, un nekādi draudi vietējiem slimniekiem te nepastāv," secina medicīnas zinātņu doktors, transplantologs, ķirurgs Jānis Jušinskis.
"Lai nāk un kontrolē"
Nieru transplantācijas nodaļas vadītājs Jānis Bicāns man saka: "Lūdzu, visas durvis ir vaļā, lai slimnīcas vadība nāk un kontrolē!" Slimnīcā gan nav vienas galvenās personas, kas atbild par ārstniecības iestādes darbu kopumā. Tur strādā medicīniskā padome, kura ir konsultatīva struktūrvienība un kurā ik pēc pusgada mainās vadītājs, kā arī valde ar vienu pilntiesīgu valdes locekli un otru – pienākuma izpildītāju, bet bez priekšsēdētāja. Veselības ministrija gan novembra sākumā ir izsludinājusi konkursu uz vakanto ārstniecības jautājumus pārzinošo valdes locekļa amatu, kā arī valdes pārstāvi, kas ir kompetents ekonomikas jautājumos. Stradiņos vadības problēmas parādās ik pa laikam un tāpēc arī rodas aizdomas, ka, lūk, iespējams, ir kādas struktūras, kas to izmanto savā labā.
Kā attaisnojošs arguments tiek minēts fakts, ka no ārvalstu pacientiem iekasētā nauda palīdzējusi atgūt veselību pašmāju pacientiem. Piemēram, 2015. gadā Bicāna vadītā nodaļa par valsts naudu veica par astoņām nieru transplantācijām vairāk, nekā pieļāva valsts noteiktā kvota, jo, operējot maksas pacientus, bija nopelnīti vairāk nekā 200 tūkstoši eiro. Tiesa, ārstiem un vidējam medicīnas personālam gan nekādi dižie ienākumi nesanāk, jo no 15 700 eiro, ko pacients iemaksā slimnīcai, ārstiem un medicīnas māsām, kas piedalās operācijā, par darbu kopā tiek samaksāti vien 2000 eiro.
Tur nav nekā, lai varētu transplantēt
Patlaban transplantācijas organizācijas "BaltTransplant" nodaļa, kas, sadarbojoties ar slimnīcu intensīvās terapijas nodaļām, informē transplantologus par iespējamiem donoriem, pakļauta transplantācijas centram, bet Stradiņos plānotā reforma prasa tās uzraudzību nodot Veselības ministrijai, lai šis process būtu labāk pārraugāms. Šāda kārtība pastāv arī Lietuvā. Bet ķirurgs Jušinskis, kurš vada "BaltTransplant" nodaļu, saka: "Mēs jau tagad esam Veselības ministrijas pārraudzībā, un manā darba dzīvē tas neko nemainīs. Vienīgi mainīsies tas, ka patlaban arī es operēju un šajā procesā piedalās arī māsiņas, kas strādā manā nodaļā, bet, iekļaujot mūs citā struktūrvienībā, tas vairs nebūs iespējams."
"Labot vajag to, kas slikti strādā, kur kaut kas drūp, bet kāpēc uz servisu jāved mašīna, kas normāli funkcionē?" vaicā transplantologs, ķirurgs Vadims Suhorukovs un uzsver, ka "līdz šim sekmīgi veikto operāciju skaita ziņā mēs iekļaujamies Eiropas un pasaules transplantācijas centru līderu grupā (kritērijs ir vairāk nekā 30 operācijas uz 1 miljonu iedzīvotāju). Bet vislielākais ārstu sašutums ir par to, ka tikšot izformētas nieru transplantācijas apakšvienības, kur bez ķirurģijas ir arī hemodialīze, laboratorija, ambulatorais kabinets un donororgānu ieguve, un tas traucēšot sasniegt pozitīvus ārstēšanas rezultātus". "Jaunajā korpusā būs gaišas, skaistas telpas ar labām palātām, kas atgādinās viesnīcu, bet tur nebūs nekā, lai varētu veikt transplantāciju," skaidro Latvijas Transplantācijas centra vadītājs profesors Rafaels Rozentāls. Tur paredzētas četras zāles medicīniskajām manipulācijām, ko veiks ausu, kakla un deguna ārsti, kā arī urologi, bet nebūs operāciju zāles, kas pieejama visu diennakti, kā tas ir tagad. Ārsti prognozē, ja atvedīs donora nieri, bet recipientam to nebūs iespējams pārstādīt 12 līdz 24 stundu laikā, tad cietīs pārstādāmā orgāna kvalitāte. Tas nav piedodams, zinot, ka ļoti trūkst donoru. Stradiņu kapitāldaļu turētājs VM valsts sekretārs Kārlis Ketners uzskata, ka ministrijai šajā procesā nav jājaucas, jo "mikromenedžments ir slimnīcas valdes uzdevums".
"Neviens īsti neseko, kas un kā"
Nieru transplantologi uzskata, ka Stradiņos ir izstrādāts plāns, kā sagraut viņu pārzināto medicīnas jomu, bet pilnīgi pretējs viedoklis ir slimnīcā izveidotās darba grupas pārstāvjiem. Tā nodibināta, lai izstrādātu Latvijas Transplantācijas centra reorganizācijas projektu. Viens no šīs grupas pārstāvjiem ir Stradiņu galvenā ārsta vietnieks ārstnieciskajos jautājumos profesors Aivars Pētersons, kurš vada nefroloģijas centru. "Mēs nevaram dzīvot tikai trīsdesmit gadu senā pagātnē, tāpēc top transplantācijas centra reorganizācijas projekts, kuru piedāvās slimnīcas valdei novembra beigās. Patlaban šis projekts no nieru transplantologu puses tiek maksimāli bloķēts. Ja to izdarīs, zaudētāji būs gan pacienti, gan ārsti," saka centra vadītājs. Viņš uzsver, ka, pirmkārt, plānots atdalīt orgānu ieguves koordināciju no slimnīcu intensīvās terapijas struktūras, jo tā ir valstiska atbildība nodrošināt šā procesa caurspīdīgumu, izvairoties no neētiskām situācijām. Otrkārt, transplantācijas centram, iekļaujoties jaunajā struktūrā, būšot daudz labākas iespējas zinātniski attīstīties un augt. Arī par operāciju zālēm neesot jāuztraucas – transplantācijai vienmēr atradīsies vieta kādā no četrām nelielajām operāciju telpām un to nodrošinās iekšējās koordinācijas procesā. Treškārt, recipientu uzraudzība nonākšot to speciālistu rokās, kas par pacientu rūpējas visas dzīves garumā.
Augstāks infekciju risks
Tie nefrologi, kuri patlaban strādā nieru transplantācijas nodaļā, tiks apvienoti ar klīnikas nefrologiem, lai kopīgi piedalītos pacientu primārajā uzraudzībā, kas būšot nesalīdzināmi labāka nekā līdz šim. Jo vairāk speciālistu iesaistīsies transplantācijas procesā, jo lielāka iespēja nodrošināt vairāk donoru un transplantāciju.
Aivars Pētersons: "Nieru transplantācijas nodaļa vairs nebūs kā atsevišķa karaliste slimnīcas teritorijā, kur daudz kas notiek, bet neviens īsti neseko, kas un kā. Šai medicīnas jomai ir jābūt visas slimnīcas godam un uzdevumam – kopumā ienesīgai, bet vajadzīgai – galvenokārt pacientiem."
"Kāds sakars Pētersonam ar transplantāciju. Tā ir dziļi specifiska ķirurģiska joma, kurā nefroloģijas centra vadītājs nav strādājis. Es neesmu pret labām pārmaiņām, bet lai eksperti pierāda, ka jaunajās telpās transplantologiem būs labāki darba apstākļi," aicina profesors Rozentāls. Bet medicīnas zinātņu doktors transplantologs, ķirurgs Aleksandrs Maļcevs uzsver, ka jaunajos apstākļos zudīšot robeža starp parasto pacientu, kuram nav tik liels infekciju risks, un pacientu pēc transplantācijas, kuram šis risks ir ļoti liels. "Bet ko gan te brīnīties, jo tagad jau ierasts runāt par klientu, kuru apkalpos, nevis pacientu, kuru ārstēs," secina ķirurgs.
***
Medicīniskā padome: vecajiem jāaiziet no amatiem
Transplantologi gaida, kad Stradiņos būs lemt spējīga valde pilnā sastāvā, lai reorganizācijas jautājumā pieņemtu lēmumu, kas nāk par labu gan pacientiem, gan ārstiem. Bet tikmēr medicīniskā padome gatavo projektu, ka slimnīcas administratīvajos amatos nedrīkstēs strādāt personas, kas sasniegušas 65 gadus un vecākas. Tas nozīmē, ka amats, visticamāk, būs jāatstāj gan ķirurgam Bicānam, gan Latvijas Transplantācijas centra vadītājam Rozentālam. Cienījama vecuma ļaudis reformām pretojas visvairāk, neslēpa tie, kas virza slimnīcas reorganizāciju.
Laikraksta redakcija atrodas Rīgā, Toma ielā 4
Redakcijas e-pasta adrese: [email protected]
Lursoft laikrakstu bibliotēkā pieejami raksti no 29.11.2003