Rīga 20°C, skaidrs, bez nokrišņiem, ZA vējš 2m/s
Trešdiena, 2024. gada 15. maijs 13:29
Vārda dienas: Airita, Arita, Sofija, Taiga
No "viss ir ideāli" līdz "nekas nav kārtībā" – tā speciālisti vērtē situāciju ar suņu turēšanu Latvijā
Traģēdija Babītē, kur 4. novembrī četri suņi nogalināja piecus gadus vecu meitenīti, kārtējo reizi satricināja sabiedrību un lika uzdot jautājumus: kā pasargāt sevi un savus tuviniekus no suņu agresijas? Kā cīnīties ar suņiem? Kā mīlēt suņus? Kā audzināt suņus? Kā audzināt sevi un savus bērnus? Lai izbēgtu no nelaimes. Atbildes uz šiem jautājumiem medijos sniedz speciālisti. Plašsaziņas līdzekļos daudz jau rakstīts, ka īpaši uzmanīgiem ar suņiem jābūt ģimenēs, kur ir bērni. Šajā rakstā vairāk par normatīviem aktiem, kas mūsu valstī regulē cilvēku attiecības ar suņiem.
Piemēram, zoopsiholoģe Inga Cerbule minējusi – suns bērnu var uztvert arī kā konkurentu; suns nav cilvēks, nedomā līdzīgi kā cilvēks, tāpēc ir kļūdaini uzskatīt, ka "suns mīl manu bērnu tāpat kā es"; visbiežāk suņi sakož mazus bērnus situācijās, kad nav klāt neviena pieaugušā, tāpēc nevajag izaicināt likteni – ja saimniekam nav laika suni un bērnu uzraudzīt, abi ir jāizšķir.
Šajā rakstā vairāk par normatīviem aktiem, kas mūsu valstī regulē cilvēku attiecības ar suņiem. Vai ar tiem viss ir kārtībā? No sarunām ar speciālistiem izriet kopīgs secinājums – likumi un noteikumi vien nepalīdzēs, svarīgākais ir – pašu cilvēku izglītotība, izpratne.
Analizēju arī līdzšinējo tiesu praksi – kādu sodu saņem kodēju saimnieki. Pēdējos sešos gados pēc Krimināllikuma 230.1. panta kopumā ierosināti 644 kriminālprocesi. Tiesas spriedumos lasāms – cietušajiem sakostas rokas, kājas, zaudētas darbaspējas, vēl ilgi vajā bailes. Tiesa piespriež piespiedu darbus, liek kompensēt naudā, daži pat tikuši aiz restēm, piemēram, kāds suņa saimnieks dabūja 26 aresta dienas, jo pastaigā izvestais Stafordšīras terjers Rīgā sakoda kādu sievieti un sabojāja viņas 3000 eiro vērto ūdeļādas kažoku.
Šogad Valsts policija reģistrējusi 429 gadījumus, kad cilvēkus sakoduši dzīvnieki, kas vairumā gadījumu ir suņi. Pērn reģistrēti 494, 2014. gadā – 547 gadījumi.
Starp Eiropas saprātu un Krievijas bezprātu
Normatīvie akti ir astoņi, kas regulē gan suņa turēšanas kārtību, gan suņa saimnieka tiesības, pienākumus un atbildību, gan suņa labturības prasības, gan arī kārtību, kādā suni atzīst par bīstamu un nosaka īpašus turēšanas noteikumus.
Nodibinājuma "dzivniekupolicija.lv" vadītāja Ilze Džonsone uzskata, ka valsts ir bezspēcīga, daudzas lietas ir atstātas pašplūsmā, sabiedrības un aktīvistu ziņā.
"Suņus var turēt katrs, kam nav slinkums, bez jebkādām zināšanām un kontroles. Arī traģiskajā Babītes gadījumā tie bija četri vienas šķirnes, dārgi un ne tie miermīlīgākie suņi, kas prasa rūpīgu apmācību un uzraudzību. Notikušais un citi līdzīgi gadījumi ir cilvēku atbildība," pārliecināta I. Džonsone.
Pēc viņas domām, kārtības uzlabošanai suņu turēšanas jomā pamatu pamats ir suņu obligātā reģistrācija. Tad jāveic tālākie soļi – jāmotivē suņu saimnieki apmācīt savus dzīvniekus un mācīties pašiem, kā arī sterilizēt dzīvniekus.
"Šobrīd nekādi netiek regulēta dzīvnieku audzētāju atbildība. Bet šī būtu tā personu grupa, kuriem vajadzētu būt īpaši apmācītiem, tostarp par konkrēto suņu šķirni, par dzīvnieka uzvedību, riskiem un citiem faktoriem. Jebkurš suns, kas ir smagāks par pieciem kilogramiem, nesaprātīga cilvēka rokās var kļūt par bīstamu ieroci. Diemžēl pašlaik sagatavotajos Dzīvnieku aizsardzības likuma grozījumos paredzēts izslēgt kārtību, kādā suni atzīst par bīstamu, turpmāk atstājot šo jomu vispār bez regulējuma. Mēs noteikti rosināsim izstrādāt atsevišķu likumu par bīstamiem suņiem, speciālām to turēšanas prasībām, jo cilvēku drošība ir prioritāte. Suņa īpašniekam, kas tur nevaldāmu, savai ģimenei un sabiedrībai bīstamu suni, ir jāuzņemas pilna atbildība: gan morālā, gan materiālā, gan juridiskā," secina I. Džonsone un piebilst, ka vasarā Minhenes parkos redzējusi, ka bērni skraida un spēlējas kopā ar dažādu saimnieku suņiem. "Vai kaut ko līdzīgu mēs varam iedomāties Latvijā? Mēs saskarsmē ar suņiem esam kaut kur pa vidu starp Eiropas saprātu un Krievijas bezprātu."
Viens ir likums, otrs – dzīve
Turpretim organizācijas, kuru var uzskatīt par visaptverošāko no daudzajām kinologu un suņaudzētāju struktūrām (tajās apvienojušās 38 organizācijas), Latvijas Kinoloģijas federācijas prezidente Vija Klučniece uzskata, ka Latvijas normatīvie akti esot ļoti labi. "Cita lieta, ka jāuzlabo to izpilde un kontrole. Pārtikas un veterinārā dienesta darbs ir šausmīgs – pieci inspektori uz visu Rīgu. Ja norāda uz kādu problēmu, tad bieži atbilde skan: mums nav laika ar to nodarboties," saka V. Klučniece.
Viņa gan pukojas par valsts attieksmi suņu īpašnieku izglītošanā – sabiedriskajā TV un radio neesot neviena profesionāla raidījuma par šo tēmu, skolās neko nemācot. Visa atbildība gulstoties uz nevalstiskajām organizācijām, bet diemžēl arī starp tām gadoties neprofesionālas, esot cilvēki, kas bez pamata uzdodoties par kinologiem.
Lauksaimniecības datu centrā ir reģistrētas 24 šķirnes suņu audzētāju organizācijas (arī Kinoloģijas federācija ir starp tām). "Normatīvie akti ir tikai dokumenti. Svarīga ir cilvēku atbildība. Es nevaru piespiest nevienu iet un mācīties vai dresēt savu suni. Šajā interneta laikmetā katrs pats ir liels gudrinieks, sagrābstās informāciju pa malām un domā, ka visu zina. Bet suns ir ar instinktiem un jādresē, turklāt regulāri un visu viņa mūžu. Kamēr cilvēki, tostarp arī kinologi, nesapratīs, ka suns ir liela atbildība, kas jāuzņemas, nekas nemainīsies," domā Latvijas Rotveileru īpašnieku kluba vadītāja Natālija Dagajeva.
Vajag bargus sodus
Divi kinologi, kas savus suņu dresūru pakalpojumus piedāvā arī reklāmas sludinājumos, savukārt ir pārliecināti, ka vienīgais, kas uzlabotu situāciju, ir sodu bardzība.
"Ja cilvēks zinātu, ka tikai par to, ka viņa suns kādu nobiedējis, viņam draud 1000 eiro liels naudas sods, bet par košanu un radītām traumām – vēl lielāks, tad daudzi aizdomātos," uzskata Valdis Reinbergs ar 21 gada pieredzi policijas darbā, no kura ir pensionējies.
"Naudassodu vietā varētu biežāk piemērot piespiedu darbu sabiedrības labā vai pat cietumsodu. Zinu gadījumu, kad kāds bagāts cilvēks ņirgādamies nomaksāja 200 eiro sodu par to, ka viņa suns skrien pakaļ cilvēkiem un kož, jo uzskata, ka suns dara pareizi," saka kinologs Igors Inozemcevs, kurš arī uzskata, ka būtu jānosaka, ka visiem vidēja un liela izmēra suņiem būtu jābūt dresētiem. Tam piekrīt arī V. Reinbergs. Tikai kā to panākt? "Mani Francijas paziņas stāsta, ka tur ir noteiktas suņu šķirnes, kuru apmācība ir noteikta kā obligāta. To veic suņu patversmju kinologi par simbolisku samaksu, par kādiem 30 eiro. Ja policija pieķer, ka suns nav apmācīts, ir liels sods," stāsta V. Reinbergs.
Par visu jāatbild suņa īpašniekam
No valsts puses Zemkopības ministrija (ZM) ir atbildīga par dzīvnieku aizsardzības, labturības, veselības prasībām, tostarp reģistrāciju.
"Suns ir cilvēka īpašums, un valsts var iejaukties tikai tik tālu, lai nodrošinātu sabiedrisko kārtību un drošību, kā arī cietsirdīgas izturēšanās gadījumos pret dzīvniekiem tos aizsargātu. Problēmas parasti rodas brīdī, kad neaudzināts vai agresīvs suns izskrien ārpus sava īpašnieka norobežotas teritorijas un apdraud cilvēkus un citus dzīvniekus. Tad darbs ir kontrolējošajām iestādēm," saka ZM Veterinārā un pārtikas departamenta dzīvnieku tirdzniecības, labturības un barības nodaļas vadītāja Liene Ansone, pēc kuras domām likumdošanā pietiekami skaidri noteikta suņu īpašnieka atbildība un sodi par pārkāpumiem.
Šobrīd tiek gatavoti grozījumi Dzīvnieku aizsardzības likumā un ir priekšlikumi, kas rosina stingrākas suņu turēšanas prasības, būs diskusijas, vai suņu īpašniekam vajadzēs iziet apmācības suņa turēšanā, ja tiks pierādīts, ka viņš ar savu suni netiek galā. Tāpat tiek prognozēts, ka ievērojami tiks palielināti sodi par suņu turēšanas noteikumu pārkāpšanu.
"Problēmas vērtējamas kontekstā ar sabiedrības izaugsmi un attieksmi pret daudziem jautājumiem, ne tikai pret suņiem. Uz suni nedrīkst skatīties kā uz agresoru – tā īpašniekam jābūt atbildīgam, arī sabiedrībai jābūt atbildīgai un vērīgai, ja tiek pamanītas problēmas," domā L. Ansone.
Bet agresīvas suņu šķirnes, nekontrolētas audzētavas?
"Ar to, ka ierobežosim atsevišķas šķirnes, neko nepanāksim. Vai viena traģiskā Babītes gadījuma dēļ tagad aizliegsim visus Bordo dogus, kuri, ja ir apmācīti, ir ļoti mīļi un nav agresīvi? Statistiski daudz vairāk negadījumu notiek ar izplatītākajiem vācu aitu sugas suņiem. Vai ierobežosim arī tos? Kas attiecas uz audzētavām, tad nav likuma, kas tās aizliegtu. Ja tiek turēti vairāk par pieciem vienas sugas dzīvniekiem, tad jāinformē Pārtikas un veterinārais dienests. Ja tiek ievērotas visas labturības prasības, tad suņus var audzēt," teic L. Ansone.
Ideju par obligāto suņu skolu viņa vērtē atturīgi, tāpēc, ka valsts to finansiāli nevarētu nodrošināt. "Turklāt suņu skola neatrisinātu visas problēmas. Vai apmācības kā vienreizējs pasākums palīdzēs, piemēram, haskijam nesajukt prātā, kad tas atgriezīsies dzīvoklī, kur šo šķirni principā nevajadzētu turēt? Tāpēc esmu pārliecināta, ka vairāk jāstrādā ar sabiedrības izglītošanu," domā L. Ansone.
Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) ir jomas uzraugošā institūcija, un tā Veterinārās uzraudzības departamenta veterināro objektu uzraudzības daļas vadītāja Mairita Riekstiņa nenoliedz, ka varētu būt stingrākas suņu turēšanas prasības, bet to nebūs viegli izdarīt, jo dzīvnieku audzētāji noteikti iebildīs.
Arī PVD Juridiskās daļas juriskonsulte Ieva Vilkoviča uzskata, ka suņu turēšanas prasībām jābūt stingrākām, kā arī ir nepieciešama apmācība gan suņu īpašniekiem par dzīvnieku turēšanu un labturību, gan pašiem dzīvniekiem. "Jau pirms diviem gadiem PVD ir iesniedzis priekšlikumus Zemkopības ministrijai, ierosinot gan noteikt civiltiesisko atbildību, gan palielināt pašvaldību nodevas, gan noteikt speciālu apmācību dzīvniekiem un to īpašniekiem, kā arī palielināt administratīvos sodus," saka I. Vilkoviča.
Par bīstamajiem – Satversmes tiesā
Likumos nav definētas bīstamās suņu šķirnes, un tās, pēc M. Riekstiņas domām, arī nevajag noteikt. Te gan jāpiebilst, ka 2001. gadā MK "Suņu un kaķu turēšanas noteikumi" tika papildināti ar punktu, kas aizliedza turēt, vairot un ievest valstī pitbulterjera, Argentīnas doga, Brazīlijas fila, Tosa inu un Amerikas Stafordšīras terjera šķirnes suņus un to jaukteņus viņu bīstamības dēļ, bet nākamajā gadā Satversmes tiesa noteikumus atcēla, jo valdība nebija ievērojusi procedūru – ja ir spēkā likums, tad nevar ar MK noteikumiem radīt tādus papildinājumus, kādi nav likumā. Minētie valdības noteikumu grozījumi tapa pēc tam, kad 2001. gada oktobrī Amerikas Stafordšīras terjers Rīgas rajona Muceniekos smagi sakoda 11 gadus vecu zēnu. Šis pats suns tā paša gada jūlijā Rīgā kādas mājas liftā bija sakodis deviņgadīgu zēnu. Speciālisti toreiz sprieda, ka šī Stafordšīras terjera kucīte bijusi "nelabojama" – saimnieks viņu izaudzinājis par niknu un apkārtējiem cilvēkiem bīstamu suni. Toreiz PVD gatavoja lēmumu par suņa konfiskāciju un iemidzināšanu, taču suņa saimnieks, atzīstot savu vainu administratīvajā pārkāpumā, kategoriski bijis pret suņa iemidzināšanu.
Taču PVD ir tiesības konkrētus suņus noteikt par bīstamiem, no kā gan dienests grib atteikties, jo tas esot laikietilpīgs un neefektīvs process, kā arī dārgs. Lai noteiktu suni par bīstamu, jāizveido komisija un jāsāk ilgs process (ilgākais bijis septiņus gadus...), kura izmaksas ir virs 1000 eiro, un vienīgais, kas tiekot panākts, ka par bīstamu atzītam sunim jāvalkā sarkana kaklasiksna, uzpurnis un tas jāved pavadā. Loģiski, ka PVD inspektori nespēj veikt katra bīstamā suņa uzraudzību ik dienas. No 2008. līdz 2015. gadam (ieskaitot) PVD izskatījis 197 šādus iesniegumus, no kuriem 42 gadījumos suns atzīts par bīstamu.
"Sunim var noteikt sterilizāciju, kā arī iemidzināšanu. Pa visu šo laiku tā piespriesta tikai vienam sunim – bokserim, kas nokoda astoņus mēnešus vecu bērnu, kurš bija pierāpojis pie suņa bļodas (2012. gada septembrī boksera šķirnes suns nāvējoši sakoda astoņus mēnešus vecu meitenīti, kura bija pierāpojusi pie suņa bļodas, kad dzīvnieks ēda. Suņa zobi bija saplosījuši lielos asinsvadus un artērijas tā, ka neiroķirurgi vairs nevarēja palīdzēt. Dzīvnieks ģimenē bija dzīvojis jau ilgāku laiku, iepriekš agresiju nebija izrādījis. Tomēr PVD atzina šo dzīvnieku par bīstamu un pieprasīja saimniekam nodrošināt suņa iemidzināšanu. – Red.). Visos pārējos gadījumos suns paliek, kur bijis, un viss atkarīgs no saimnieka. Mūsuprāt, vairāk jāvēršas pret saimnieku, kā tas ir daudzās Eiropas valstīs: jāvērtē, vai cilvēks vispār var turēt suni, kā tas ir Anglijā; Spānijā potenciāli bīstamu suņu saimniekiem jāiet kursos un jāmaksā lielāka nodeva; Vācijā saimniekam, kura suns kādam uzbrucis, jākārto eksāmens; jāpalielina naudas sodi, kas dažās valstīs var sasniegt ne tikai vairākus simtus, bet pat tūkstošus eiro," rosina M. Riekstiņa
***
Likums un sods
Par suņiem var sūdzēties PVD, Valsts policijā un pašvaldības policijā.
Krimināllikumā atbildību nosaka 230.1. pants, kurā teikts, ka par dzīvnieku turēšanas noteikumu pārkāpšanu, ja tās rezultātā cietušajam nodarīts viegls vai vidēja smaguma miesas bojājums, soda ar īslaicīgu brīvības atņemšanu vai ar piespiedu darbu, vai ar naudas sodu. Ja cietušajam nodarīts smags miesas bojājums vai tā izraisījusi cilvēka nāvi, var sodīt arī ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz trim gadiem vai ar īslaicīgu brīvības atņemšanu.
Administratīvo pārkāpumu kodeksā atbildību nosaka 106. pants – par dzīvnieku turēšanas, labturības, izmantošanas un pārvadāšanas prasību pārkāpšanu izsaka brīdinājumu vai uzliek naudas sodu fiziskajām personām no 7 līdz 350 eiro, bet juridiskajām personām – no 15 līdz 700 eiro. Par bīstama suņa turēšanas prasību pārkāpšanu uzliek naudas sodu fiziskajām personām no 70 līdz 700 eiro, bet juridiskajām personām – no 110 līdz 1400 eiro. Dzīvnieku var arī konfiscēt.
Civillikumā ir vairāki panti, kas nosaka atlīdzību par mājas kustoņu nodarītiem zaudējumiem.
***
Pēc Krimināllikuma 230. 1. panta ierosinātie
un iztiesātie procesi* par noziedzīgajiem nodarījumiem
2011 2012 2013 2014 2015 2016 (līdz 10.11.2016)
Ierosināto procesu skaits 190 128 131 81 61 53
no tiem iztiesāti tiesā 15 12 13 13 6 2
no tiem piemērotie sodi
Brīvības atņemšana 5
(nosacīti) 2
(nosacīti) 1 1 0 0
Naudas sods 1 2 1 2 0 0
Piespiedu darbs 9 8 11 10 6 2
* Retos gadījumos, kas šeit nav izdalīti, piemērots prokurora priekšraksts par sodu.
***
Tiesu spriedumi suņu saimniekiem: piespiedu darbs, naudas sods, pat cietums
Pēdējos sešos gados pēc Krimināllikuma 230. 1. panta kopumā ierosināti 644 kriminālprocesi (skatīt tabulu; vairākumā gadījumu tie saistīti ar suņiem), no kuriem līdz tiesas sodam vai prokurora priekšrakstam par sodu un attiecīgi aizdomās turamā sodīšanai nonākts 68 gadījumos (nav dzirdēts un, caurskatot tiesu spriedumus, neizdevās atrast nevienu attaisnojošu tiesas spriedumu). Pārējos gadījumos lieta izbeigta nozieguma sastāva trūkuma dēļ, tiek izmeklēta vai iztiesāta vai arī vainīgais vienojies par izlīgumu ar cietušo. Ar katru gadu kriminālprocesu skaits samazinās.
Lasot publiski pieejamos tiesas spriedumus, dažbrīd šķiet, ka lasi šausmu stāstus. Sakostas rokas, kājas, zaudētas darbaspējas, cilvēkus vēl ilgi vajā bailes... Tiesa vainīgajiem parasti piemēro (atkarībā no traumu smaguma un notikušā sekām) piespiedu darbu sabiedrības labā, liek kompensēt ārstēšanās izmaksas un morālo traumu. Nosakot sodu, tiesa vērtē, vai iepriekš bijuši pārkāpumi.
Jāpiebilst, ka no visiem manis izlasītajiem spriedumiem neviens nebija par to, ka sodu būtu saņēmis saimnieks, kura suns sakodis pašu ģimenes locekli.
Kāds pilsonis 2013. gada 22. janvārī pie veikala "Maxima" Rīgā, Maskavas ielā 256 a, izveda pastaigā sev piederošo Stafordšīras terjera šķirnes suni. Tas sakoda kādas kundzes labo augšdelmu un apakšdelmu, kā arī nosmērēja un sabojāja viņas balto 3000 eiro vērto ūdeļādas kažoku. Nodarījums suņa saimniekam izmaksāja 26 aresta dienas un 47 eiro kaitējuma soda naudas par labu cietušajai, kura vēl paturēja tiesības kažoka izmaksas piedzīt civiltiesiskā kārtā.
Kāds pilsonis 2014. gada 18. jūlijā Ozolnieku novada Cenu pagastā no automobiļa palaida pastaigā savu jaukteni Remu, kas sakoda rokā un kājā kādu no meža iznākušu pensionāri. Lai arī miesas bojājumi kvalificēti kā viegli, cietušai vajadzēja doties uz slimnīcu, vairākus mēnešus mainīt pārsējus, tiesā tika konstatēts, ka saglabājušās rētas un sāpes. Nodarītais vainīgajam izmaksāja 700 eiro (kompensācija cietušajai), divus mēnešus aiz restēm, kā arī vēl trīs gadus cietumā, kas bija palikuši no iepriekšējā soda.
2013. gada 9. martā vienā Latgales pilsētā pār kādas mājas 175 cm augstu žogu pārlēca Vidusāzijas aitu suns Joreks (skausta augstums 76 cm, svars 71 kg), kurš uz ielas uzbruka kādai sievietei. Rezultātā – labās plaukstas piektā pirksta naga un vidējās falangas traumatiska amputācija, cita pirksta vaļējs lūzums, abu plaukstu un apakšdelmu plēstas un kostas brūces, kas definējami kā vidēji miesas bojājumi. Cietusī ir ārste, un no tiesas procesa izriet, ka viņa apsvērusi protēzes izgatavošanu, jo bez tās nevar strādāt. Tiesa suņa īpašniekam piesprieda 50 piespiedu darba stundas un samaksāt cietušajai 1500 eiro par ārstēšanos un morālo traumu.
2013. gadā pa kādas Smiltenes mājas vārtiem izskrēja suns un pārkoda garāmgājējam divus pirkstus un traumēja gūžu. Sods saimniekam: 100 darba stundas un 2500 eiro cietušajam.
2016. gada 14. maijā Madonas pusē kāds taksītis divreiz iekoda apakšstilbā kādai riteņbraucējai. Sods takša saimniecei: 50 darba stundas un 185 eiro cietušajai. 2015. gada 22. jūlijā Jelgavā, kādā kāpņutelpā, suns Čopiks kādai sievietei sakoda pēdu līdz kaulu lūzumiem. Sods suņa saimniekam: 70 darba stundas un 651 eiro cietušajai.
2015. gada 26. augustā kādai pastniecei Jelgavas novada Vircavas pagasta kādas mājas pagalmā pieskrēja klāt vācu aitu suns un iekoda augšstilbā. Pastniece bija apdrošināta, kompensāciju tiesai nepieprasīja, tāpēc suņa saimnieks tika sveikā cauri ar 80 darba stundām.
2014. gada 8. jūlijā Talsu novada Virbu pagastā saimniece palaida ķēdes suni izskrieties – tas izskrēja no sētas un pēc brīža iekoda kājā pa ceļu ejošai jaunai sievietei. Cietusī tiesā teica, ka pēc sakošanas gan viņa, gan ģimene izjutuši diskomfortu un bailes tuvoties kaimiņu mājai. Ārstēšanās laikā viņai bija jāizdara piecas potes, pēc kurām viņa jutusies slikti, nav varējusi spēlēties ar savu bērnu. Vasaras karstumā trīs mēnešus nav varējusi ne peldēties, ne mazgāties, kā arī nevarēja valkāt īsus svārkus. Sods saimniecei: 90 darba stundas un 426 eiro cietušajai.
2013. gada 28. decembrī Ropažu novadā no sētas tika palaists Vidusāzijas aitu suns, kas sabiedriskā vietā uzbruka un saplosīja roku kādai sievietei. Rokā, kas bija sakosta vairākās vietās, palikušas daudzas rētas, tā bieži tirpstot un sāpot. Suņa saimniecei sods: 40 darba stundas un 2402 eiro cietušajai.
2013. gada 9. septembrī Rēzeknes novada Ciskādu ciemā Vidusāzijas aitu šķirnes suns uzbruka gar viensētu ejošai kaimiņienei, kurai saplosīja kāju un roku: vairākas plēstas brūces un divi pārkosti kauli. Suņa saimnieks tiesā taisnojās – viņš esot bijis pirmais Latvijas Republikas robežsardzes kinoloģiskā dienesta priekšnieks, eksperts kinologs. Suni iegādājies, jo iepriekš uz lauka tikušas saplosītas kazas. Zinājis, kādu un priekš kam suni iegādājas. Šīs šķirnes suņi savā īpašumā nepieļauj neviena sveša dzīvnieka vai cilvēka iekļūšanu. Radiosēta bijusi pārvilkta pāri ceļam, jo viņš to uzskatījis par savu teritoriju. Tādēļ arī suns to sargājis. Ja viņš būtu zinājis, ka ceļš ir uz pagasta zemes, tad tas nenotiktu. Viņš atzīstot vainu, ka ir nožogojis pagasta ceļu. Suns pildījis savu pienākumu, bet apkārtējiem viņš neesot bīstams, jo nav mācīts uzbrukt cilvēkiem, teica saimnieks. Sievieti pēc uzbrukuma nogādāja slimnīcā, kur viņai visu nakti operēja roku, kas tā arī neatguva visas funkcijas, ar to maz ko varot izdarīt, esot grūti pat apģērbties, jālietojot nervu zāles. Sievietei noteica invaliditāti ar 64 eiro lielu pensiju. Suņa saimnieku sodīja ar 960 eiro naudassodu un 2163 eiro kompensāciju cietušajai.
2014. gada 29. aprīlī Mārupē suns, izskrienot no mājas pagalma, iekoda no skolas mājās ejošam kaimiņu bērnam vaigā, to daļēji atkožot. Puikam vajadzējis uzlikt 20 šuves, ciest sāpes un neērtības. Tiesā noskaidrojās, ka suns vairākkārt skraidījis savā vaļā pa Mārupi, pat pēc notikušā. Suņa saimnieks, kurš atzina savu vainu, tika sodīts ar 150 darba stundām un 1546 eiro kompensāciju cietušajam.
2015. gada 2. augustā Limbažu novada Skultes pagastā suns ārpus sētas uzbruka meitenei, sakožot krūtis, roku un kāju. Kaut arī miesas bojājumi tika klasificēti kā viegli, meitenei nu ir paniskas bailes no suņiem, tāpēc māte pieprasīja 1000 eiro morālo kompensāciju. Tiesa to arī pielēma, kā arī vainīgajam noteica 80 stundas pastrādāt sabiedrības labā.
Laikraksta redakcija atrodas Rīgā, Toma ielā 4
Redakcijas e-pasta adrese: [email protected]
Lursoft laikrakstu bibliotēkā pieejami raksti no 29.11.2003