Rīga 17°C, nedaudz mākoņains, bez nokrišņiem, Z vējš 3m/s
Otrdiena, 2024. gada 14. maijs 10:20
Vārda dienas: Aivita, Elfa, Elvita, Krišjānis
Vairāk nekā 11 000 cilvēku parakstījušies par ideju samazināt deputātu skaitu no 100 uz 50. Taču šis priekšlikums nemaz netiks iesniegts Saeimā.
Saeimas apcirpšanai minētie iemesli: samazinās valsts iedzīvotāju skaits; tiks ietaupīta nauda
1993. gadā viens Saeimas deputāts bija vidēji uz 25 006 valsts iedzīvotājiem, tagad – viens uz 19 690. Ja iedzīvotāju skaits samazinās, ja parlamenta tēriņi tikai aug – vai nevajadzētu šo tautas priekšstāvju skaitu samazināt? Pirms četriem gadiem izveidotā iniciatīva portālā "manabalss.lv"
piedāvāja grozīt Satversmes 5. pantu, nosakot, ka Latvijas Republikas Saeima sastāv no 50 tautas priekšstāvjiem, nevis pašreizējiem simts. "Saeima būs darbspējīgāka ar 50 Saeimas locekļiem, kā arī tiks ietaupīta nauda, atsijājot "nelietderīgos" Saeimas locekļus. Katram deputātam ir viens vai divi palīgi, kuri smagāko darbu praktiski padara viņu vietā. Ja tiktu samazināts deputātu skaits, tad beidzot, lai pārvarētu krīzi, nevajadzētu samazināt slimnīcu skaitu vai kādam samazināt algu utt. Samazinot deputātu skaitu Saeimā, deputātiem būs lielāka atbildība tautas priekšā, kā arī vieglāk pieņemt lēmumus," rakstīja iniciatīvas autors – kāds Oļegs Belousovs, piebilstot, ka parlaments varēšot strādāt efektīvāk, jo "50 deputātiem ir vieglāk vienoties par konkrētu rīcību, nekā simts".
Belousova ideja jau šī gada sākumā portālā "manabalss.lv" bija savākusi iesniegšanai Saeimā nepieciešamos 10 000 parakstu, un šobrīd to parakstījuši jau vairāk nekā 11 000 cilvēku, tomēr ilgāku laiku nenotika nekāda virzība. Kā pastāstīja "manabalss.lv" komunikācijas vadītāja Annija Emersone, portāla pārstāvjiem ilgi nav izdevies sazināties ar iesnieguma autoru (arī "LA" mēģināja sazināties ar O. Belousovu, bet neveiksmīgi). Tomēr nesen viņš esot atsūtījis "manabalss.lv" epastu, kurā atsauc savu iniciatīvu, skaidrojot, ka tā zaudējusi aktualitāti, jo bijusi domāta kā krīzes laika risinājums. "Tādēļ nolemts priekšlikumu nevirzīt tālāk," skaidroja A. Emersone. Viņa gan arī informēja, ka šādos gadījumos iespējams arī cits risinājums – ja iniciatīvas autors nespēj vai nevēlas turpināt iesākto, kolektīvā iesnieguma virzīšanu var pārņemt kādi no parakstītājiem. Šajā gadījumā gan tā nav noticis.
Jāpārstāv plaša sabiedrības daļa
Pat ja parlamentā šāds Satversmes grozījuma priekšlikums būtu iesniegts, maz ticams, ka tas tur gūtu politisku atbalstu. Ieceri samazināt parlamentāriešu skaitu vienlīdz skeptiski vērtē gan pozīcijas, gan opozīcijas pārstāvji.
"Satversmes tēvi skaitli 100 neizvēlējās nejauši.
Simt deputāti Saeimā ir optimālais parlamenta locekļu skaits, kas Latvijā nodrošina nepieciešamo sabiedrības grupu politisko pārstāvniecību parlamentā," uzskata Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece (NA). Viņa arī atgādināja, ka parlamenta darbības lauks ir plašs (sociālie jautājumi, veselība, izglītība, drošība, cilvēktiesības, tautsaimniecība, finanses utt.) un mazāks deputātu skaits nespētu šo tēmu loku aptvert. Līdzīgus argumentus piesauca arī citu koalīcijas frakciju pārstāvji. Jau ar pašreizējo deputātu skaitu esot grūti izveidot kvalitatīvas komisijas ar deputātiem, kuriem būtu atbilstoša izglītība un pieredze.
"Ja es vēlētos izpatikt sabiedrībai, tad piebalsotu, ka vajag samazināt ne tikai uz pusi, bet par divām trešdaļām. Taču tam nav racionālā kodola. Ikdiena ir pierādījusi, ka simt deputāti ir optimālais skaits," teica ZZS Saeimas frakcijas vadītājs Augusts Brigmanis.
Lielākā problēma – nevis skaits, bet kvalitāte
Nereti kā arguments parlamentāriešu skaita samazināšanai tiek izmantots Latvijas sarūkošais iedzīvotāju skaits – patlaban mazāks par diviem miljoniem. Taču politiķi iebilst, ka deputātu skaits Saeimā nekad nav bijis proporcionāli piesaistīts balsstiesīgo skaitam. Turklāt arī ārzemēs dzīvojošie latvieši piedalās vēlēšanās, nodrošinot nepieciešamo pārstāvniecību.
"Ja ieviešam tādus mainīgus kritērijus, tad nevaram runāt par valsts pārvaldes stabilitāti. Tādēļ nebūtu prātīgi saistīt parlamenta izmēru ar iedzīvotāju skaitu. Kas notiks, ja iedzīvotāju skaits nākotnē atsāks palielināties? Atkal palielināsim parlamentu? Nedomāju, ka šāda mētāšanās būtu prātīgs solis," sprieda Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšsēdētājs Sergejs Dolgopolovs ("Saskaņa").
Līdzīgu viedokli pauda arī politologs Ivars Ījabs: "Nav brīnums, ka šāda iniciatīva gūst atbalstu, jo parlaments sabiedrībā ir ļoti nepopulārs. Taču parlamenta būtība ir pārstāvēt visas sabiedrības grupas, un simt cilvēki šo pārstāvniecību nodrošina precīzāk nekā piecdesmit vai desmit. Manuprāt, lielākā problēma ir nevis deputātu skaits, bet gan viņu darba kvalitāte. Uz to norādījis arī Valsts prezidents Raimonds Vējonis, kuram likumprojekti jāatdod otrreizējai caurlūkošanai parlamentā nevis kādu ideoloģisku pretrunu dēļ, bet gan nekvalitatīva satura dēļ."
Ietaupījums – ap diviem miljoniem eiro
Kolektīvā iesnieguma autoru cerības, ka, "apgraizot" Saeimu, varēs gūt lielus ietaupījumus budžetā, piepildīsies tikai daļēji. Deputātu algām gadā tiek tērēti nepilni 3,5 miljoni eiro. Tātad no algas vien ietaupījums būtu aptuveni 1,75 miljoni eiro. Ja ņemam vērā, ka katram deputātam ir palīgs, kompensācijas par ceļu vai dzīvokļa īri, jāuztur kabinets un tamlīdzīgi, tad ietaupījums būtu ap diviem miljoniem eiro gadā. Summa vērā ņemama, bet diez vai pietiekama, lai risinātu sasāpējušās problēmas veselības vai izglītības nozarēs.
Reta prakse Eiropā
Pēdējo 20 gadu laikā parlamenta locekļu skaits ES valstīs ir samazināts reti, pēdējoreiz – Ungārijā. Jaunais vēlēšanu likums Ungārijā stājās spēkā 2011. gada decembrī un paredzēja, ka 2014. gada Nacionālās asamblejas vēlēšanās tiks ievēlēts deputātu skaita ziņā mazāks parlaments nekā iepriekšējais: 199 iepriekšējo 386 deputātu vietā.
Arī Lietuvā šī gada septembrī pēc Darba partijas iniciatīvas politiskajā darbakārtībā nonāca jautājums par Seima deputātu skaita samazināšanu. Šādu iniciatīvu parlamentā bija iesniegusi Darba partija. Kolēģi no lietuviešu plašsaziņas līdzekļiem gan stāsta, ka šādas diskusijas Lietuvā uzvirmo ik pa laikam – parasti tās rosina kādas politiskās partijas, lai pievērstu sev uzmanību priekšvēlēšanu laikā. Krievijā dzimušā miljonāra Viktora Uspaskiha dibinātajai un nereti par populistiem dēvētajai Darba partijai šis solis šoreiz nav attaisnojies. Šai partijai iepriekšējā Seima sasaukumā bija 29 mandāti, nupat notikušajās vēlēšanās tā ieguvusi vien divas deputātu vietas, un viņu iniciatīva par deputātu skaita samazināšanu pavisam noklususi.
***
Deputātu skaits dažādu valstu parlamentos
Apvienotā Karaliste (Pārstāvju palāta/Lordu palāta) 650/822
Itālija (Deputātu padome/Republikas senāts) 630/315
Francija (Nacionālā asambleja/Senāts) 577/348
Vācija (Bundestāgs/Federālā padome) 631/69
Meksika (Deputātu padome/Senatoru padome) 500/128
Krievija (Valsts dome/Federācijas padome) 450/170
Spānija (Kongress/Senāts) 350/266
Polija (Seims/Senāts) 460/100
ASV (Pārstāvju sapulce/Senāts) 435/100
Ukraina (Augstākā padome) 450
Zviedrija (Riksdags) 349
Grieķija (Parlaments) 300
Čehija (Deputātu padome/Senāts) 200/81
Šveice (Nacionālā padome/Pavalstu padome) 200/46
lAustrija (Nacionālā padome/Federālā padome) 183/62
Portugāle (Republikas asambleja) 230
Īrija (Pārstāvju padome/Senāts) 166/60
Nīderlande (Pārstāvju sapulce/Senāts) 150/75
Somija (Eduskunta) 200
Ungārija (Nacionālā asambleja) 199
Dānija (Folketings) 179
Baltkrievija (Pārstāvju palāta/Republikas padome) 110/64
Norvēģija (Stortings) 169
Slovākija (Nacionālā padome) 150
Gruzija (Sakartveloss) 150
Izraēla (Knesets) 120
Lietuva (Seims) 141
Slovēnija (Nacionālā asambleja/Nacionālā padome) 90/40
Igaunija (Rīgikogu) 101
Latvija (Saeima) 100
Malta (Pārstāvju padome) 69
Islande (Altings) 63
Luksemburga (Deputātu palāta) 60
Kipra (Pārstāvju sanāksme) 59
Lihtenšteina (Landtāgs) 25
Laikraksta redakcija atrodas Rīgā, Toma ielā 4
Redakcijas e-pasta adrese: [email protected]
Lursoft laikrakstu bibliotēkā pieejami raksti no 29.11.2003