Pēdējie metri cietumam

Jaunais cietums Liepājā tiek projektēts sadarbībā ar Igaunijas Nekustamo īpašumu aģentūru, mūsu valsts amatpersonas pētījušas igauņu pieredzi jaunu cietumu celtniecībā. Attēlā: Igaunijas pilsētā Tartu cietums uzbūvēts 2002. gadā.

Vecumnieku cietumu slēgs, īpašumu vēlas pārņemt Bruknas muižas kopiena, kas nodarbojas ar atkarīgo rehabilitāciju

Šodien Tieslietu ministrija un citas iesaistītās institūcijas informēs par Liepājas cietuma būvniecības procesa sākšanu. Preses konferencē žurnālisti tikšot informēti par projekta nozīmi labākas un drošākas sabiedrības veidošanā, būvniecības iepirkumu, Igaunijas cietumu būvniecības pieredzes izmantošanu Latvijā, cietuma tehniskā projekta unikalitāti. Liepājas cietums ir pirmā ieslodzījuma vieta, kuru Latvija būvēs pēc valsts neatkarības atgūšanas. Projekts paredz 1200 ieslodzīto izvietošanu, vairāk nekā 400 darba vietu. Ieslodzījuma vietu pārvaldes priekšniece Ilona Spure teic, ka darbi Liepājā varētu tikt sākti nākamā gada beigās un 2020. gadā to paredzēts atklāt. Tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs vēl pirms mēneša valdības sēdē gan izteicis cerību, ka būvniecības procedūra beigsies 2019. gadā. Ziņojumā valdībai ministrija norādījusi, ka jaunā cietuma izmaksas būšot lielākas nekā iepriekš aplēstie 78 miljoni eiro.

Tikmēr dienas ir skaitītas Vecumnieku atklātā veida cietumam. Vēl tikai pirms četriem gadiem valsts ieguldīja lielu naudu (88 265 eiro) tā renovācijā, pirms diviem gadiem Tieslietu ministrija prognozēja, ka ieslodzīto skaits palielinās, vietu atklātā veida cietumos trūks un tāpēc gribēja iegūt papildu dzīvokļus Vecumniekos. Taču nu izrādās, ka uz ierēdņu tālredzību un prognozes spējām nevar paļauties. Ieslodzījuma vietu pārvalde pieņēmusi lēmumu par Vecumnieku cietuma slēgšanu, vēl tikai jāsagaida valdības rīkojums, kuram, kā izskatās, neviens arī šķēršļus neliks un, visticamāk, kurš tiks izdots 20. decembrī. "Pēdējie metri... 30. decembrī būs pēdējā darbadiena. Aizslēgšu kabinetu un izslēgšu gaismu," grūtsirdīgi, ar nelielu ironiju man saka Aigars Starodubcevs, kas pēdējos astoņus gadus ir cietuma priekšnieks.

Visu nekustamo īpašumu ir gatava bez atlīdzības pārņemt Vecumnieku novada dome, taču tikai ar nosacījumu, ka to atļauj iznomāt biedrībai "Kalna svētību kopiena", kas saimnieko Bruknas muižā. Jo pašvaldība to apsaimniekot negrib – kam tai īpašums, kura uzturēšana gadā izmaksātu ap 150 000 eiro. Savukārt Bruknas muižas priesteris Andrejs Mediņš ir gatavs saimniekot arī Vecumnieku cietuma īpašumos, viņš neko neesot rēķinājis, bet nebūšot nekādu problēmu.

Ieslodzīto skaits sarucis

Ieslodzījuma vietu pārvaldes priekšniece I. Spure min, ka Vecumnieku cietuma slēgšanu diktējusi dzīve. Pēdējo piecu gadu laikā ieslodzīto skaits sarucis no 6117 (2012. gada nogale) līdz 4202 (2016. gada septembris). Vecumnieku 49 vietas un citu cietumu atklāto nodaļu vietas netiek aizpildītas (kopumā 28. novembrī atklāta tipa cietuma režīmu visā Latvijā izcieta 95 cilvēki). Un, protams, finanses. Vecumnieku cietuma gada budžets ir 503 000 eiro, no kuriem 417 898 eiro tiek tērēti 29 darbinieku algām.

Šī nauda aiziešot uz Olaines cietumu, kur šogad oktobrī atklāja centru narkotisko un psihotropo vielu atkarīgo ieslodzīto resocializācijai. Latvija tur ieguldījusi 1,8 miljonus eiro, bet 85% projekta izmaksas segusi Norvēģija. Arī Vecumnieku ieslodzītie tiks pārvietoti (daļa jau pārbraukuši) uz Olaini, kā arī uz Daugavgrīvas un Jēkabpils cietumu atklātajām nodaļām. Visiem Vecumnieku cietuma darbiniekiem piedāvā darbu citos cietumos, protams, jautājums, cik no viņiem šādu piedāvājumu pieņems, pirmkārt, jau attāluma dēļ.

Vecumnieku cietums piedāvāts arī Probācijas dienestam kā rehabilitācijas centrs, pusceļa māja starp cietumu un normālu sabiedrību, taču tas atteicies, jo resocializēties vieglāk esot pilsētvidē.

Jaušams, ka pašai priekšniecei lēmums nav bijis viegls, bet: "Šim stāstam ir priecīgas beigas, labākais, kas varējis notikt: cietumu gatava pārņemt biedrība, kas nodarbojas ar atkarībā esošu cilvēku rehabilitāciju."

Pašvaldība kā vidutājs

Vecumnieku novada pašvaldības izpilddirektors Guntis Kalniņš nepriecājas, ka cietuma vairs nebūs, – no tā 29 darbiniekiem 28 ir novada iedzīvotāji, tātad labs darba devējs (bet ne lielākais), arī raizes tas nekad neesot sagādājis, gluži otrādi.

"Padomju saimniecības "Vecumnieki" laikos tur bija atsevišķs saimniecības iecirknis, divas fermas. No 1981. gada, kad cietumu izveidoja, līdz tūkstošgades mijai tur lielākoties bija dzērājšoferi un zagļi, daudzi ar zelta rokām, lieliski virpotāji, šoferi, traktoristi. Tā kā dzert viņi nevarēja un arī visādi citādi bija jāievēro disciplīna, daļa no viņiem strādāja pat labāk par daudziem iedzimtajiem Vecumnieku ļaudīm. Tad tur parādījās arī rūdīti kriminālisti, taču arī tas novada dzīvi uz slikto pusi neietekmēja. Turklāt cietums atrodas 12 kilometrus no Vecumnieku centra – Klīvos. Kāds no ieslodzītajiem palika uz dzīvi, piemēram, veterinārārsts, kas nu ir liels zemnieks," stāsta G. Kalniņš.

Loģiski Vecumnieku cietums piekristu VAS "Valsts nekustamie īpašumi", par ko gan pašvaldība priecīga nebūtu, jo īpašums ir pietiekami sarežģīts, tā inventarizācija, dalīšana un pārdošana aizņemtu vismaz četrus gadus, daudz kas tiktu nolaists un izvazāts, domā izpilddirektors. Turklāt vienā no divām daudzdzīvokļu mājām četri dzīvokļi ir cietumam, bet astoņos dzīvo novada ģimenes, kam ar cietumu nav nekāda sakara, bet katlumāja, citas komunikācijas un infrastruktūra kopēja. Kā var noprast no G. Kalniņa, viņam vieglāk būtu rūpes par sava novada iedzīvotājiem dalīt nevis ar valsti, bet biedrību, kas cietuma ēkas gatava sākt pārņemt jau 1. janvārī.

Tikai tāda tehniska nianse, ka valdība tieši biedrībai iedot neko nevar, bet pašvaldībai – var, un tā savukārt – biedrībai sabiedriski derīgai darbībai. Vecumnieku novada dome arī nobalsojusi, ka tā gatava bez atlīdzības pārņemt valsts nekustamo īpašumu "Vecumnieku cietums": 70,7 hektārus zemes, dzīvojamo māju, četrus dzīvokļus, katlumāju, ūdenstorni, divas kūtis, garāžu, darbnīcu, divas artēziskās akas.

"Īpašumu mēs esam gatavi pārņemt no valsts tikai tad, ja to atļauj iznomāt biedrībai, jo paši to apsaimniekot negribam, nevaram un mums to arī nevajag," saka izpilddirektors, kurš izrēķinājis, ka šī īpašuma uzturēšana gadā pašvaldībai izmaksātu aptuveni 150 000 eiro.

"Pansionāts mums jau ir – ja vajadzēs papildu vietas, tad tam ir rezervēta jau piecus gadus kā slēgtā Kurmenes skola. Sociālo dzīvokļu pietiek. Ja īpašums atrastos Vecumnieku centrā, kaut vai pašvaldības iestādes uz turieni pārvāktos, jo mums trūkst telpu, un cietuma telpas patiešām ir labas un īpašums sakopts, tikai tas attālums no centra," piebilst Vecumnieku novada domes priekšsēdētāja Aiga Saldābola.

Kopiena saimniekos naturāli

Bruknas muiža atrodas kaimiņu, Bauskas novadā, 20 kilometrus no Vecumnieku cietuma. Tur iebraucu, kad kapelāns un katoļu priesteris Andrejs Mediņš ar savu saimi sēž pie gara pusdienu galda. "Māja pilna, trūkst vietu gribētājiem, te tikai 34 cilvēkus normāli varam uzņemt," man saka A. Mediņš, kas izveidojis un kopš 1999. gada Bruknā vada biedrību "Kalna svētību kopiena", kas ir garīgās un fiziskās rehabilitācijas vieta atkarībā nonākušiem cilvēkiem. Šeit atguvušies simtiem cilvēku, tajā skaitā arī daudzas prominences.

"Kopienas mērķis ir dot iespēju cilvēkam atrast pašam savu ceļu šai Dieva pasaulē, "lietojot" vienīgi garīgās dzīves un darba terapiju. Daba, gadalaiku maiņa, gada lauku darbu un liturģiskā laika ritms, lūgšanas, rūpes par 18. – 19. gs. Bruknas muižas atjaunošanu un uzturēšanu ir sevis attīrīšanās un iespēja atgriezties pie Dieva. Uzturēšanās kopienā ir bez maksas – pretī sniedzot godprātīgu attieksmi pret darbu un vidi. Rehabilitācijas un sociālās adaptācijas ilgums ir no viena līdz trijiem gadiem. Klients iepazīstas un ievēro kopienas iekšējos noteikumus," rakstīts kopienas mājas lapā. Te aizliegta smēķēšana (nemaz nerunājot par apreibinošām vielām un alkoholu), fiziska un morāla agresija, jebkādi telefoni, datori, internets, TV, laicīgas filmas, ir tikai kristīgais radio, tāpat kopienas loceklim nav personīgās naudas, līdz kapelāns atceļ šo aizliegumu.

Priesteris neslēpj, ka pamatā ir naturālā saimniecība, kas pati sevi uztur. Neviens nekādu algu nesaņem. Ar darbu un attieksmi daudz panākts: ir atjaunotas un tiek atjaunotas vairākas muižas ēkas, uzcelta mūra baznīca, kas pamazām tiek labiekārtota, nopirktas un apdzīvotas vairākas netālu esošas mājas. Un galvenais: cilvēki atgūstas no atkarībām. Kopiena nav cietums – jebkurš jebkurā brīdī var pacelt cepuri un aiziet. Šobrīd kopienā uzturas gan jauni cilvēki, tai skaitā ģimenes ar maziem bērniem, gan pusmūža ļaudis, gan sirmgalvji ar alkohola, heroīna un cita veida atkarībām. Gan turīgu cilvēku un normālu ģimeņu atvases, gan jauni cilvēki, kuru ģimenēm zīmogu uzspiedusi vardarbība un noziegumi, gan vienkārši ļaudis, gan vēl nesen augstus amatus ieņēmušie, kas nav spējuši tikt galā ar savām atkarībām.

Kad A. Mediņam vaicāju, kā kopiena tiks galā ar Vecumnieku īpašuma uzturēšanas izdevumiem, kas gan valstij, gan pašvaldībai ir lieli, priesteris atbild, ka viņš neko neesot rēķinājis, bet nebūšot nekādu problēmu.

"Arī Bruknā mēs neko nerēķinām, vienkārši dzīvojām, un mums sanāk. Valstij ir uzpūsti cipari, un tā tos atļaujas. Mēs saimniekojam un dzīvojam pēc pavisam citiem principiem – kopienas principiem. Vecumniekos būs viena vadošā ģimene, kas koordinēs darbus, un mēs paši ar visu tiksim galā. Mums nevajadzēs algot četrus kurinātājus... Tāpat izdomāsim, ko iesākt ar zemi un darbnīcām. Žēl, ka īpašumu nevar nopirkt, tikai nomāt, bet nekas," optimistiski nosaka A. Mediņš, kurš nolūkojis arī īpašumu netālajā Bārbelē, kur cer izveidot bērnu invalīdu kopienu.

Citos cietumos būs sliktāk?

Tikmēr cietuma priekšnieks A. Starodubcevs uzskata, ka ieslodzīto uzturēšanas izmaksas ir adekvātas un tās nemazināsies, cilvēkus fiziski pārceļot uz citiem cietumiem. Un darbs ar ieslodzītajiem noteikti citos cietumos būšot sliktāks.

"Pie kā jūs gribētu operēties: pie profesionāla ķirurga vai ārsta, kas apguvis ķirurga iemaņas? Mana komanda ir profesionāla, lai Dievs katram priekšniekam tādu būtu devis, un riktīgi zinoša darāmajā. Darba rezultāti ir labi. Pēdējā gada laikā neviens karcerī nav sēdējis. Citos cietumos nebūs daudz laika nodarboties ar cilvēkiem, kas ar vienu kāju jau brīvība – tur daudz citu problēmu, ko risināt. Vecumnieki ir arī Latvijas centrs, vieglāk atrast darbu, to sameklē arī Rīgā. Dzirdēju, ka Liepājas mērs Sesks teica, ka jau runājis ar saviem uzņēmējiem, ka tie došot darbu. Kāds naivums! Ieslodzīto pret savu gribu nekur darbā neaizdzīsi, viņš strādās to darbu, kas viņam patīk," no savas pieredzes saka cietuma priekšnieks.

Viņam žēl arī ieguldītā cietuma infrastruktūrā. 2012. gadā tika pabeigta notiesāto telpu renovācija. Ministrija devusi atzinumu, ka radīti patiešām labi apstākļi, no kuriem ieslodzītajiem startēt dzīvei brīvībai. Bija pat iedalīta nauda, lai atpirktu astoņus dzīvokļus, kas nepiederēja cietumam, taču šo ieceri atlika.

"Par sabrukuma sākumu uzskatu, kad pirms trijiem gadiem valsts tiesiski nevarēja atrisināt jautājumu, kā mums kā valsts iestādei nodarboties ar ražošanu – lopkopību, un dabūjām likvidēt ganāmpulku. Tad arī nojautu, uz ko viss iet," atceras A. Starodubcevs.

Atgādināsim, ka "Latvijas Avīze" 2015. gada februārī rakstā "Cietuma govīm birokrāti paraksta spriedumu" rakstīja par Vecumnieku cietuma tīršķirnes Šarolē ganāmpulka izsoli, jo kopš 2012. gada Tieslietu ministrijas ierēdņi nespēja rast tiesisku pamatu cietuma palīgsaimniecības eksistencei.

Par kopienu A. Starodubcevs nesaka neviena slikta vārda, ir tikai mazliet greizsirdīgs, ka tā par brīvu dabūs to, kas cietumam nācis ar tādām pūlēm un sirdsdarbu. Viņš pats savos 54 gados nolēmis beigt karjeru pārvaldes sistēmā un doties izdienas pensijā, kaut arī viņam piedāvā priekšnieka vietnieka amatu Olaines cietumā.

Kā, viņaprāt, kopiena ar saimniecību tiks galā? "Nu, ja cilvēki strādā par vēdera tiesu..." nosaka cietuma priekšnieks.

Paliks tikai kaķenīte Poga

Natālija ir viena no 11 ieslodzītajām, kas vēl palikušas Vecumniekos, un te paliks līdz sava cietumsoda termiņa galam 25. decembrī. Sieviete izcieš divarpus gadu cietumsodu par narkotiku tirdzniecību. Brīvībā viņu gaida bērni. Viņa teic, ka pēc Iļģuciema cietuma šeit esot ļoti mierīgi un labi, nav restu un citu atribūtu, kas atgādina par cietumu. Tīrs, silts. Normāls personāls un labs ēdiens. Pie kājām Natālijai glaužas kaķenīte Poga, kas te esot jau gadiem. Viņa gan nekur prom nedosies un ar drīzumā dzimušiem kaķēniem sagaidīs jaunos īpašuma iedzīvotājus.

***

Tieslietu ministrija neprot prognozēt

Pirms diviem gadiem, 2014. gada augustā, Tieslietu ministrija vērsās valdībā ar rosinājumu atsavināt vairākus dzīvokļus, lai palielinātu vietu skaitu Vecumnieku cietumā. Informatīvajā ziņojumā ministrija apgalvoja, ka esot par maz vietu atklātā cietuma režīmā. "Nevar prognozēt konkrētu termiņu, kad būs nepieciešamas papildu vietas atklātajā cietumā, tomēr, pēc provizoriskiem aprēķiniem, tas varētu būt jau 2015. gadā, līdz ar to ir izveidojusies akūta nepieciešamība pēc papildu vietām atklātajā cietumā," bija teikts ziņojumā. Kā tas nākas, ka pirms diviem gadiem ministrijas ierēdņiem šķita, ka būs vajadzīgas papildu vietas, bet patiesībā notika otrādi?

Tieslietu ministrijas Nozaru politikas departamenta kriminālsodu izpildes politikas nodaļas vadītāja Kristīne Ķipēna: "Notiesāto skaits brīvības atņemšanas iestādēs ir mainīgs, bet pēdējos gados tas izteikti samazinās. Kā iemesls minams gan ilgtermiņā veiktās krimināltiesību reformas, gan iedzīvotāju skaita samazināšanās valstī, kā arī citi apstākļi. 2012. gadā ieslodzījuma vietās bija 6117 ieslodzītie, 2013. gadā – 5139, savukārt 2016. gadā ieslodzīto skaits svārstās ap 4200. Šādu ieslodzīto kopskaita samazinājumu nebija iespējams prognozēt. Ņemot vērā minēto, Ieslodzījuma vietu pārvalde regulāri izvērtē esošo ieslodzījuma vietu noslodzi un situāciju ieslodzījuma vietu sistēmā, kā dēļ jau tika slēgts Šķirotavas cietums, tāpat ir pieņemts lēmums, ka tiek slēgts arī Vecumnieku cietums.