Dopingā sasmērētais zelts

Ja Krievijas olimpiešus atzīs par vainīgiem, Latvijai būs divi olimpiskie čempioni – Dukurs un Melbārdis

Mēģinājums parādīt, ka cīnīsimies par tīru sportu, – tā var vērtēt Krievijas Antidopinga aģentūras pagaidu vadītājas Annas Anceliovičas atzinumu, ka Krievijas dopinga programmā piedalījušās arī valsts institūcijas. "Tā bija institucionāla sazvērestība," Ancelioviča sacījusi "New York Times", gan uzsverot, ka valsts augstākās amatpersonas dopinga programmā nav bijušas iesaistītas. "Tā bija institucionāla sazvērestība," laikrakstā bija citēta pagaidu vadītāja Anna Ancelioviča. Vēlāk gan Krievijas Antidopinga aģentūra (RUSADA) paziņojumā paudusi, ka Anceliovičas vārdi tikuši "sagrozīti un izrauti no konteksta". "RUSADA nevar ne atzīt, ne noliegt šādu faktu," teikts paziņojumā. Decembra sākumā Pasaules antidopinga aģentūras neatkarīgās izmeklēšanas komisijas vadītājs Ričards Maklarens nāca klajā ar ziņojumu, ka vairāk nekā tūkstoš Krievijas sportistu četru gadu garumā piedalījušies valsts izveidotā dopinga sistēmā, ko Krieviaja līdz šim allaž stingri noliegusi. Šis ziņojums sacēlis pamatīgu vētru ziemas sporta veidu sabiedrībā, un šā mēneša laikā gandrīz ne diena nepaiet bez kādas jaunas ziņas, viedokļa šajā jautājumā.

Kāds ir Latvijas sporta funkcionāru viedoklis par Krievijas dopinga skandālu, un vai varētu tikt pārdalītas Soču olimpiskās medaļas?

"Tā ir taktika – Krievijai vajag kaut ko darīt, lai parādītu, ka nav tikai dopinga sistēmas noliedzēji, bet arī cilvēki, kas cīnās par taisnību. Tādas intervijas neparādās nejauši, bet tiek organizētas," par Anceliovičas sacīto sarunā ar "LA" atzina Latvijas Olimpiskās komitejas prezidents Aldons Vrubļevskis. Viņš uzskata, ka pēc pēdējo nedēļu notikumiem, kad atceltas vairākas visaugstākā līmeņa Krievijā ieplānotās sacensības, tostarp pasaules čempionāts bobslejā un skeletonā, kaimiņvalsts vadība saprata, ka joki mazi. Krievijā lielu satraukumu radīja, ka, neko nedarot un turpinot izlikties, ka "visi pārējie ir pret mums", krievu sportisti varētu netikt pielaisti 2018. gada Phjončhanas ziemas olimpiskajām spēlēm. Turklāt 2018. gada vasarā Krievijā notiks pasaules čempionāts futbolā, kas ir otrs milzīgākais sporta forums pēc vasaras olimpiskajām spēlēm. "Ja krievus nepielaistu Korejas spēlēm, tad varētu rasties lielas bažas arī par futbola čempionāta atņemšanu," spriež Vrubļevskis.

No otras puses, neviens vainīgais jau arī pagaidām nav nosaukts, šobrīd, tēlaini sakot, rokās paņemta slota, bet istabā kārtība vēl jāievieš. "Tiek mēģināts mazināt valsts iestāžu atbildību un novelt vainu uz sporta sistēmas dalībniekiem kā fiziskām personām," uzskata Vrubļevskis.

Krievijas prezidents Vladimirs Putins par antidopinga sistēmas reformu pārraudzītāju iecēlis 81 gadu veco Vitāliju Smirnovu, kurš PSRS laikā bija viens no galvenajiem sporta cilvēkiem, desmit gadus arī ieņemot Krievijas sporta ministra amatu. Tajā laikā sociālisma valstīs dopinga lietošana arī bija ļoti izplatīta, līdz ar to Putina lēmums viņu iecelt par cilvēku, kurš tagad pārraudzīs kārtības ieviešanu, ir ļoti neviennozīmīgs. Šim vīram gan Krievijā esot liela cieņa, un viņam, starp citu, bijusi sava loma Latvijas Olimpiskās komitejas atjaunošanas procesos atmodas laikā.

"Nedomāju, ka savulaik ministri un valsts vadība tiešā veidā ar rīkojumu došanu nodarbojās, bet pieļauju, ka tas notika klusējot, piekrītot, neprotestējot vai neaizliedzot. Baumu līmenī par to vienmēr tika spriests, tā ka nezinītis viņš nav, bet vai pats organizējis un vadījis kādas darbības, man grūti komentēt," tā A. Vrubļevskis. Arī Maklarens bijis spiests atzīt pierādījumu trūkumu tam, ka Krievijas Olimpiskā komiteja bija iesaistīta dopinga sistēmas darbībā.

Latvijas Olimpiskās vienības valdes priekšsēdētājs Einars Fogelis saka: "Vainīgajiem jādara viss, lai atjaunotu ticību olimpiskajiem ideāliem, kas totāli tiek grauti. Tiek ieguldīts milzīgs darbs, un, ja rodas aizdomas, ka medaļa tiek nozagta, sacensībai zūd jēga." Viņš atzina, ka pagaidām gan trūkst konkrētas informācijas, kas tieši un ko Krievijā darījis. No Maklarena ziņojuma izriet, ka 12 Krievijas sportistiem Soču olimpiskajās spēlēs bijušas pozitīvas dopinga analīzes, taču uzvārdi nav nosaukti. "Būtu normāli, ja sekotu uzvārdi un procesuālās darbības, bet tā ir Starptautiskās olimpiskās komitejas kompetence. Ar Londonas un Pekinas olimpiskajiem medaļniekiem, kuriem vēlāk uzrādītas pozitīvas analīzes, nebija nekādu jautājumu," salīdzina Fogelis.

Starptautiskā Olimpiskā komiteja (SOK) pirms Ziemassvētkiem paziņoja, ka sākusi izmeklēšanu attiecībā uz 28 Krievijas sportistiem, kas piedalījušies 2014. gada Soču ziemas olimpiskajās spēlēs. "Juridisku apsvērumu dēļ" SOK šo sportistu vārdus nenosauc. Viņu dopinga analīžu paraugi nogādāti antidopinga laboratorijā Lozannā, lai pārbaudītu aizdomas par analīžu satura maiņu vai konteinera atvēršanu.

Melnajā sarakstā tiek minēti arī Soču olimpiskie čempioni skeletonā Aleksandrs Tretjakovs un bobsleja četrinieks ar pilotu Aleksandru Zubkovu priekšgalā. Ja viņi tiks atzīti par vainīgiem oficiāli, Latvijai būs divi olimpiskie čempioni – Martins Dukurs un Oskars Melbārdis.

Lasītāji interesējas – ja jaunās medaļas atgādā sūtījumā, vai valdības prēmijas arī palielina? Atgādināsim, ka par izcīnīto sudraba godalgu bobsleja četriniekos 2014. gada ziemas olimpiskajās spēlēs katrs Oskara Melbārža komandas dalībnieks saņēma 83 801 eiro ("uz rokas" katram – 64 030 eiro). Skeletonists Martins Dukurs par otro vietu saņēma 85 373 eiro pēc nodokļu nomaksas, bet brālis Tomass Dukurs par ceturto vietu – 30 734 eiro pēc nodokļu nomaksas.

"Viņiem arī tad tiks palielinātas valsts prēmijas, kā tas iepriekš bijis citos gadījumos ar Latvijas sportistiem, kuri pēc konkurentu diskvalifikācijas iegūst augstākas vietas," norādīja Fogelis. Vieglatlētikā šāda pieredze no Eiropas čempionātiem ir Laurai IkaunieceiAdmidiņai, Aigai Grabustei un Mārim Urtānam.