"Bandu šeit nav, bet narkomānu gana daudz..."

Kāda kriminogēnā situācija valda Rīgas mikrorajonos?

Kur jāsargā sevi, kur – auto?

Analizējot noziedzību galvaspilsētā, "LA" secina, ka statistiski visvairāk noziegumu tiek pastrādāts Valsts policijas Ķengaraga iecirknī. Savukārt, vērtējot noziegumu un iedzīvotāju skaita attiecību, krimināli aktīvākā vide ir Brasas, Centra un Latgales iecirkņa teritorijās, kur krietni pārsniegts Rīgas vidējais līmenis (viens noziegums uz 63,2 iedzīvotājiem pēc 2016. g. desmit mēnešu statistikas). Teritoriāli nelielajā Centra iecirknī reģistrēti 400 noziegumi uz 1 km2, kas vairāk nekā desmit reižu pārsniedz galvaspilsētas vidējo līmeni. Situāciju centrā iespaido milzīgā cilvēku plūsma, daudzās izklaides vietas un nakts dzīves iespējas. Salīdzinoši vismierīgāk var justies Zemgales iecirkņa iemītnieki, kur viens noziegums pastrādāts uz 100 iedzīvotājiem, kas ir divreiz zemāks rādītājs par vidējo. Šajā apkaimē 1 km2 veikti vien 26 noziegumi. Cik daudz slepkavību, tīšu miesas bojājumu, izvarošanu, zādzību, laupīšanu, huligānisma noticis katrā Rīgas rajonā? Kādi faktori nosaka atšķirības noziedzības līmenī dažādos Rīgas rajonos, un kā iespējams situāciju uzlabot?

Salīdzinām kriminogēno situāciju Rīgas apkaimēs

"Ir trīs izteikti iecirkņi – Ķengaraga, Centra un Latgales, kuru teritorijā jau vēsturiski pastrādā krietni vairāk noziegumu nekā citviet. Esam un būsim smags rajons, ko ietekmē daudzi sociālekonomiskie faktori," atzīst Valsts policijas Rīgas Ķengaraga iecirkņa Kriminālpolicijas priekšnieks Egīls Lūsis. Viņš uzsver, ka lielākais klupšanas akmens, kas padara sliktāku kopējo noziedzības ainu, ir narkotiku lietošana un izplatīšana: "Jo vairāk tirgo narkotikas, jo vairāk palielinās zādzību, laupīšanu un citu nodarījumu līmenis."

Kur jāsargā sevi, kur – auto

Pēc statistikas par 2016. gada desmit mēnešiem (janvāris – oktobris) noziegumu skaita ziņā Ķengaraga iecirknis ar 1505 noziegumiem ir līderis astoņu galvaspilsētas iecirkņu vidū. Tomēr, ja vērtējam noziegumu skaitu atbilstoši iedzīvotāju skaitam, krimināli aktīvāka vide ir Brasas, Centra un Latgales iecirknī. Brasas iecirknī viens noziegums pastrādāts uz 34,9 iedzīvotājiem, kas ir gandrīz divreiz vairāk nekā vidēji Rīgā. Savukārt teritoriāli nelielajā Centra iecirknī reģistrēti 400 noziegumi uz 1 km2 – tas ir vairāk nekā desmit reižu virs vidējā līmeņa galvaspilsētā. Situāciju centrā iespaido milzīgā cilvēku plūsma, daudzās izklaides vietas un nakts dzīves iespējas.

Vismierīgāk var justies Zemgales iecirkņa iemītnieki, kur viens noziegums pastrādāts uz 100 iedzīvotājiem, kas ir divreiz zemāks rādītājs par vidējo. Šajā apkaimē arī uz 1 km2 veikti vien 26 noziegumi. Vērtējot pēc pēdējā kritērija, vēl labāka aina ir Kurzemes (15,7 noziegumi uz km2), kā arī Ziemeļu (14,5 noziegumi uz km2) iecirknī.

"Mūsu situācija uzlabojusies, jo aktīvi sākām iznīcināt nelegālās alkohola tirgotavas. Tagad likums mums ļauj netraucēti iekļūt "točkā", visu izņemt un vainīgos aizturēt," uzsver Zemgales iecirkņa priekšnieks Jānis Dzenis. "Tur, kur ir šīs tirgotavas, ir lielāka iespēja, ka cilvēki to apkaimē atrodas reibumā, kas bieži noved pie konfliktiem. Līdzīgi ir ar narkotikām – iznīks to lietošana, samazināsies citu noziegumu skaits." Tiesa, arī Zemgales iecirknim ir sava nelaime – te biežāk nekā citās Rīgas apkaimēs zog auto. "Vainīgi ir lietuvieši, kuru bandas uzdarbojas daudzviet Eiropā. Atbrauc uz Rīgu, un pirmais rajons ir Ziepniekkalns... Nozog naktī mašīnu, un, kamēr īpašnieks attapies, viņi jau ir Lietuvā," skaidro Zemgales iecirkņa priekšnieks.

Lētāki dzīvokļi – nedrošāka vide?

Zemgales iecirkņa teritorijā ir apmēram 110 000 iedzīvotāju, gandrīz tikpat, cik Ķengaraga iecirknī, tomēr kopējā noziedzības aina – krasi atšķirīga. Kāpēc tā? "Tas ir atkarīgs no iedzīvotāju blīvuma un sociālekonomiskajiem faktoriem. Te ir milzīgi guļamrajoni," vērtē Ķengaraga policijas iecirkņa pārstāvis E. Lūsis. "Papētot dzīvokļu tirgu, redzam, ka Ķengaragā, Maskavas forštatē, Zolitūdē un citos lielajos guļamrajonos dzīvokļi vienmēr būs lētāki nekā citur. Šis faktors savukārt velk līdzi attiecīgo iedzīvotāju slāni. Satiekas domubiedri vienā teritorijā, un rodas visādas "interesantas" idejas. Bandu šeit nav, bet narkomānu ir gana daudz... Un tā ir visas Rīgas problēma." E. Lūsis uzskata, ka nav korekti salīdzināt noziedzības ainu Zemgales un Ķengaraga iecirknī. Kaut arī iedzīvotāju skaits ir līdzīgs, Zemgales iecirknī ir tikai divi lielie guļamrajoni – Ziepniekkalns un Zolitūde, kas ir mazāki par Ķengaragu un Pļavniekiem, bet pārējie Zemgales iecirkņa teritorijā ir privātmāju rajoni, kas uzreiz samazina noziedzību. E. Lūsis: "Jā, mums ir vislielākais skaits narkotiku pārkāpumu. Bet es uz to skatos citādi. Tas nenozīmē, ka mums ir traģiska situācija vai ka šeit noteikti ir visvairāk narkomānu. Tas nozīmē, ka mēs ieguldām visvairāk darba, lai to novērstu. Tas nozīmē, ka mēs esam noķēruši narkomānu un ierosinājuši kriminālprocesu. Līdz ar to – vairāk reģistrētu noziegumu rāda, ka aktīvāk strādājam." Jāpiebilst, ka Ķengaragā liela problēma ir zādzības no mājokļiem, arī automašīnu apzagšana. E. Lūsis kā problēmu min policijas resursu trūkumu: "VP izvirzījusi ļoti daudzas prioritātes, lai pēc iespējas novērstu gan vardarbīgos nodarījumus, gan dzimumnoziegumus pret bērniem, gan narkotiku izplatīšanu un lietošanu, līdz ar to, piemēram, zādzībām no dzīvokļiem resursu katrai dienai var nepietikt. Katru dienu mums jāizvērtē prioritātes, ko tagad darīsim."

Specializējas uz tūristiem un prostitūtām

Rīgas pašvaldības policijas (RPP) priekšnieks Juris Lūkass norāda, ka Rīga kopumā ir viena no drošākajām galvaspilsētām Eiropā: "Ja skatāmies uz Rīgas mikrorajoniem, tad noteikti nav nevienas tādas apkaimes, kuru es gribētu izcelt kā bīstamāku par citām. Katrai apkaimei ir sava specifika, ko mūsu darbinieki ļoti labi pārzina. Līdz ar to katrā no pārvaldēm darbinieki savas zināšanas pielāgo attiecīgajai problemātikai." J. Lūkass pamato, ka, piemēram, Centra pārvaldē izveidota atsevišķa Tūrisma nodaļa, jo tūristiem laiku pa laikam izdodas iekulties dažādās nepatikšanās. Savukārt Latgales pārvaldes darbinieku vidū ir speciālisti, kuri labāk par citiem pārzina prostitūciju ierobežojošos noteikumus, jo viņu apkalpojamā teritorijā – Avotu ielas un Salaspils šosejas apkaimē – šī problēma ir aktuāla. "Tieši kārtības sargu spēja saskatīt katras apkaimes specifiku, pielāgoties un strādāt attiecīgajā virzienā ir tas, kas neļauj kādai konkrētai vietai attīstīties par kriminogēnu rajonu," uzsver RPP priekšnieks.

***

Rīgā pastrādāto noziegumu veids un skaits (periods: 1.01.2016 – 31.10.2016)

Ķengaraga iecirknis Teikas iecirknis Latgales iecirknis Kurzemes iecirknis Zemgales iecirknis Ziemeļu iecirknis Centra iecirknis Brasas iecirknis

Slepkavības 1 1 0 7 4 3 0 0

Tīši miesas bojājumi 18 23 27 44 17 23 10 22

Izvarošanas 3 3 2 2 3 4 1 2

Zādzības 526 452 494 470 374 411 345 373

Laupīšanas 55 36 60 48 35 19 39 12

Zādzības, krāpšanas, piesavināšanās 615 650 647 601 554 450 437 274

Mantas tīša iznīcināšana vai bojāšana 299 332 162 110 104 179 139 108

Huligānisms 7 0 10 11 10 4 4 4

Kopā: 1505 1473 1375 1242 1080 1067 965 773

Dati: Valsts policija

***

Ķengaraga iedzīvotājs: "Šeit jūtos gana droši."

Artūrs Laurinovičs (22 gadi, Ķengaragā dzīvo divus gadus): "Manā Ķengaraga pusē viss ir samērā mierīgi, un jūtos šeit gana droši. Vienīgie "noziegumi", kurus esmu manījis, ir alkohola lietošana publiskā vietā un publiska urinēšana, bet šie nedarbi parasti paliek nesodīti. Protams, nakts vidū cauri sētām gan nedotos. Šo divu gadu laikā man nav nācies saskarties ar bīstamām situācijām, vienīgi dažreiz, atrodoties dzīvoklī, sanāk dzirdēt svešinieku konfliktus. Bēdīgā noziedzības aina rajonā, visticamāk, veidojas tādēļ, ka Ķengaragā daļa cilvēku ir ar zemākiem ienākumiem vai bez darba, kuri bieži lieto alkoholu vai narkotikas.