Trauksmes signāli Austrumu slimnīcā

Klīnikā, kas ir stratēģiski svarīgs valsts drošības objekts, piecas reizes operāciju laikā liek atstāt ēku

Rīgas Austrumu klīniskajā universitātes slimnīcā jau piecas reizes ir iedarbojusies automātiskā ugunsgrēka atklāšanas un trauksmes izziņošanas sistēma, kas vislielāko satraukumu radījusi tieši operāciju blokā. Pēdējo reizi tas noticis 4. un 7. janvārī. Ņemot vērā slimnīcā pieņemtos noteikumus, šādā gadījumā ir jāpārtrauc operācijas un slimnieki jāevakuē no operāciju zālēm. Tas netika darīts, jo mediķiem nebija izskaidrots, kā šādā ārkārtas situācijā rīkoties. Slimnīcas vadība ir saņēmusi ķirurģijas un anestezioloģijas klīniku un operāciju bloka vadības iesniegumu, ka jaunajā operāciju blokā kopš tā atklāšanas pagājušā gada janvārī tieši šā iemesla dēļ mediķiem bijusi liela emocionālā spriedze.

Savukārt Latvijas Ķirurgu asociācijas prezidents, Rīgas Austrumu slimnīcas ķirurgs Haralds Plaudis uzsvēra, ka šī situācija nav normāla, īpaši ņemot vērā faktu, ka Rīgas Austrumu slimnīca ir ne tikai lielākā daudzprofilu neatliekamās medicīniskās palīdzības klīnika valstī, bet arī stratēģiski svarīgs valsts drošības objekts. Plaudis uzskata, ja slimnīca iziet no ierindas tikai uz dažām stundām, tas var radīt diezgan pamatīgu haosu. "Šāda situācija nav pieļaujama, ja ņemam vērā pašreizējos ģeopolitiskos apstākļus," atzina asociācijas vadītājs.

Putekļi, sabojātais kompresors un sanitārs

Slimnīcas valdes priekšsēdētāja Anita Slokenberga ar preses sekretāres Aijas Lietiņas starpniecību informēja, ka nevienā no gadījumiem neesot konstatēts ugunsgrēks, tomēr iesnieguma autori pauduši bažas, ka bieža šādu trauksmju atskanēšana var radīt precedentu, ka arī reāla apdraudējuma gadījumā trauksmes atskanēšana no personāla puses var tikt uzskatīta par "normālu" un, piemēram, ignorēta.

Slimnīcas vadība skaidro, ka pirmās trīs reizes trauksme atskanējusi 2016. gadā. Noskaidrots, ka pirmajā reizē – 22. janvārī – operāciju bloka darbinieki, lietojot apavu sterilizācijas iekārtu, neievēroja instrukciju un atvēra sterilizācijas iekārtu, pirms tā bija atdzisusi, tvaiks no sterilizācijas iekārtas ieplūdis dūmu detektorā, iedarbinot signalizāciju. Jāpiebilst, ka dūmu detektors reaģē uz jebko, kas lauž tā raidīto lāzera staru, arī uz tvaikiem.

Otrajā reizē – 26. septembrī – iedarbojās dūmu detektors gaisa iesūces telpā, jo detektorā bija sakrājušies putekļi. Kaut gan to pārbauda reizi ceturksnī, taču telpā, kur tas nostrādāja, strauji bija izveidojies neraksturīgi augsts slānis ar putekļiem, ko tehniskais personāls nav varējis prognozēt.

Savukārt trešajā reizē – 17. oktobrī – operāciju bloka sanitārs bija nospiedis trauksmes pogu. Apsekojot telpas, netika konstatētas degšanas pazīmes un noskaidrojās, ka trauksmes poga nospiesta nejauši.

Šogad 4. janvārī automātiskā ugunsgrēka atklāšanas un trauksmes signalizācijas sistēma iedarbojās tādēļ, ka pagrabstāvā bija sabojājies kompresors un telpa piepildījās ar tvaikiem, ko detektors uztver kā dūmus.

Bet 7. janvārī iedarbojās dūmu detektors operāciju bloka 2. stāvā tuvu balkona durvīm. Apsekojot netika konstatētas nekādas degšanas pazīmes un tika secināts, ka iemesls bijis kondensāts, kas izveidojies, atverot balkona durvis, – temperatūra ārpus telpām bija aptuveni 13 °C, kamēr iekšpusē bija silts.

Ko darīt ar slimnieku?

Valdes priekšsēdētāja uzskata, ka nav jau noticis nekas īpašs:

"Gadījumā ar sabojājušos kompresoru tas, ka detektors reaģē ne tikai uz dūmiem, ļoti palīdzēja, jo automātisko ugunsgrēka atklāšanas un trauksmes izziņošanas sistēmu iedarbināja ūdens tvaiki, ļaujot ātri konstatēt un novērst radušos kompresora bojājumu.

Tāpēc gribu uzsvērt, ka automātiskās ugunsgrēka atklāšanas un trauksmes izziņošanas sistēmas jutīgums ir uzskatāms par plusu, nevis mīnusu, jo ļauj konstatēt ne tikai ugunsgrēku, bet arī citus traucējumus, kā arī cilvēku darbības kļūdas.

Visos piecos gadījumos slimnīcas apsardzes darbiniekiem izdevās 10 minūšu laikā noskaidrot automātiskās ugunsgrēka atklāšanas un trauksmes izziņošanas sistēmas nostrādāšanas iemeslu un, izmantojot balss izziņošanas sistēmu, trauksmi atsaukt, līdz ar to darbinieku evakuācija paguva notikt vien daļēji."

Daži ķirurgi pastāstīja, ka, izdzirdot trauksmes signālus, bijuši nesaprašanā, ko darīt ar slimnieku, kurš atrodas narkozē, kuram atvērts vēdera dobums un kuru nav iespējams nekur pārvietot. Ārsti un medicīnas māsas, pārvarot pamatīgu emocionālo spriedzi, turpinājuši darbu.

Instrukcijas slimnieku pārvešanai

"Lai mazinātu operāciju bloka personāla emocionālo spriedzi, ir izstrādāts un tuvākajā laikā stāsies spēkā atsevišķs rīcības plāns ugunsgrēka gadījumā tieši operāciju blokam. Darbs pie tā tika sākts jau pēc pirmo divu trauksmju izskanēšanas pagājušā gada septembrī. Operāciju blokam ir sava specifika – operācijas laikā nav iespējams acumirklī evakuēties no operāciju zāles kopā ar pacientu, tāpēc šis rīcības plāns ir detalizētāks, iekļaujot instrukcijas par to, kā pacientu sagatavot pārvešanai.

Februāra sākumā atbilstoši jaunajam rīcības plānam notiks operāciju bloka darbinieku un visu operējošo ķirurgu un anesteziologu, kuru darba vieta mēdz būt operāciju bloks, teorētiskās un praktiskās apmācības par ugunsdrošību un rīcību ugunsgrēka gadījumā. Turpmāk tās notiks ik pēc trim mēnešiem.

Tuvākajā laikā arī tiks izveidots viegli uztverams informatīvais uzskates materiāls par rīcību situācijā, kad iedarbojas automātiskās ugunsgrēka atklāšanas un trauksmes signalizācijas sistēma," skaidro slimnīcas vadītāja.

Vai slimnīcas vadība var garantēt, ka šādi trauksmes signāli operāciju laikā vairs nebūs? Tikšot darīts viss, lai šo iespēju samazinātu līdz minimumam, bet to neesot iespējams pilnībā izslēgt, jo nevar galvot, ka detektoru atkal neiedarbinās kaut kas līdzīgs dūmiem vai cilvēka darbības kļūdas dēļ kā, piemēram, gadījumā ar sanitāru.

Slimnīcas vadības atbildība – ministrijas rokās

Jau rakstīju, ka pavasarī un vasarā Baltijā lielākā operāciju bloka zāles bija kļuvušas par turku pirtīm, jo no ierindas bija izgājusi gaisa dzesēšanas sistēma un alternatīva sistēma avārijas gadījumā nebija izbūvēta. Zālēs bija gandrīz trīsdesmit grādu karstums, kas radīja neciešamus darba apstākļus gan ārstiem, gan riskus pacientu veselībai.

Slimnīcas vadība informēja, ka patlaban notiekot operāciju bloka gaisa dzesēšanas sistēmas remonts un līdz 1. maijam tās defekti būšot pilnībā novērsti.

Savukārt Veselības ministrijas valsts sekretārs Kārlis Ketners, kurš ir Rīgas Austrumu slimnīcas kapitāldaļu turētājs, solīja, ka ministrija izvērtēšot slimnīcas vadības atbildību par radušos situāciju, kas skar nekvalitatīvu būvniecību.