Rīga 11°C, skaidrs, bez nokrišņiem, DA vējš 3m/s
Svētdiena, 2024. gada 28. aprīlis 07:42
Vārda dienas: Gundega, Terēze
Par ECT spriedumos konstatētajiem pārkāpumiem Latvija pērn kompensācijās izmaksājusi 37 tūkstošus eiro
Pagājušajā gadā Eiropas Cilvēktiesību tiesa (ECT) Latvijas lietās pasludinājusi 23 nolēmumus (16 spriedumus un septiņus lēmumus). Deviņās lietās ECT konstatējusi Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas pārkāpumus un lēmusi par labu (vai daļēji par labu) sūdzību iesniedzējiem, vienā lietā noslēgts mierizlīgums, četras lietas svītrotas no izskatāmo lietu saraksta. Bet situācija nav tik bēdīga valstij, kā varētu likties. 80–90% ECT piesūtīto sūdzību līdz iztiesāšanai nemaz nenonāk: neatbilst ECT kompetencei, nav pamata sūdzēties, nokavēti termiņi vai tehniski nepareizi noformētas.
Latvijas pārstāve ECT Kristīne Līce atgādina, ka ECT nav Latvijas ceturtā tiesu instance – tajā vēršas, kad izsmeltas Latvijas tiesu sistēmas iespējas un ir sūdzības par Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas pārkāpumiem.
Amatpersona uzsver, ka valstij tiesāšanās ar ECT nav pašmērķis – galvenais, ka tiesvedība ļauj saskatīt gan tiesu sistēmas kļūdas, gan normatīvo aktu neprecizitātes un neatbilstības, tāpat vairākās lietās ir maza prakse, kā dēļ arī rodas kļūdas. Daudz kas no tā redzams arī 2016. gada ECT nolēmumos, un valsts no tiem mācās un kļūdas novērš.
Vai no kļūdām mācās arī Latvijas tiesneši? Ik gadu K. Līce Tiesnešu mācību centrā lasa lekcijas par ECT nolēmumiem. "Jūtu, ka tiesneši ieklausās, mēs pārspriežam un analizējam lietas. Tāpat Rīgas Juridiskā augstskola ik gadu rīko īpašu konferenci, kas veltīta ECT lietām. Tiesneši mani arī uzmeklē, ja vēlas kaut ko noskaidrot. Taču vēlos uzsvērt, ka ne jau no tiesnešiem viss ir atkarīgs. Iemesls, kāpēc Latvijas valsts zaudē ECT, bieži ir normatīvie regulējumi," saka K. Līce, kura tiek aicināta arī uz Saeimas komisijām, kad notiek darbs pie likumprojektiem.
Kopš 2012. gada ECT vairs nepieņem sūdzības par apstākļiem cietumos, jo uzskata, ka Latvijas tiesu sistēma ar šīm sūdzībām objektīvi tiek galā. Tāpat vairs nav nolēmumu par garo tiesvedību krimināllietās – ECT ieskatā Latvija ir izveidojusi efektīvu mehānismu, kā šādas sūdzības atrisināt bez ECT iesaistes.
Kopā – 1,6 miljoni eiro
Atlīdzībās par labu sūdzību iesniedzējiem Latvija pagājušajā gadā kopā izmaksājusi 37 245 eiro.
Bet kopumā no 2010. gada līdz pagājušā gada 31. decembrim Latvija kompensācijās par ECT spriedumos konstatētajiem pārkāpumiem izmaksājusi 1 609 380 eiro, informē Ārlietu ministrija.
Lielākās summas, kas izmaksātas šajos gados, ir 1 219 664 eiro Jānim Vistiņam un Genādijam Perepjolkinam par piespiedu kārtā atsavināto nekustamo īpašumu Rīgas brīvostas teritorijā (2014. gada spriedums), 50 000 eiro lietā "Jasinskis pret Latviju" (2010. g.), kur atzina valsts pārkāpumu lietā par Aleksandra Jasinska kurlmēmā dēla nāves apstākļiem policijas atskurbtuvē, un 20 000 eiro lietā "Nagla pret Latviju" par policijas veikto kratīšanu žurnālistes Ilzes Naglas dzīvesvietā (2013. g. spriedums).
Šajā laika posmā par sešiem gadiem nav vēl ieskaitīta 3000 eiro kompensācija, ko ECT pielēma pagājušā gada 15. decembra spriedumā lietā Vaščenkovs pret Latviju, jo tas vēl nav stājies spēkā (par šo lietu rakstījām "Latvijas Avīzes" 10. janvāra numurā).
Kādās lietās Latvijas valsts pagājušajā gadā zaudēja un par ko vēl ECT sprieda? Lūk vēl daži no gadījumiem.
No kā sāka sāpēt nieres?
2006. gada 8. maijā Muradu Balajevu konvojēja no Centrālcietuma uz Rīgas apgabaltiesu, kur pirms tiesas sēdes viņu ievietoja aizturēto personu telpā. Pirms tiesas sēdes Balajevam kļuva slikti – sākās sāpes nieru rajonā. Pēc medicīniskās palīdzības sniegšanas iesniedzējam atjaunojās sāpes nieru rajonā, un viņš atkārtoti pieprasīja konvoja darbiniekiem izsaukt neatliekamo medicīnisko palīdzību. Savu lūgumu iesniedzējs izteica, skaļi kliedzot, lamājoties necenzētiem vārdiem un dauzot pa durvīm. Viens no konvoja darbiniekiem devās pie iesniedzēja uz aizturēto telpu, bet, tiklīdz kā iegāja telpā, Balajevs viņam negaidīti uzbruka. Konvoja darbinieks atvairīja iesniedzēja uzbrukumu, noguldot iesniedzēju uz grīdas, lietojot fizisku spēku un speciālo cīņas paņēmienu. Pēc šā incidenta atkārtoti tika izsaukta neatliekamā medicīniskā palīdzība un iesniedzēju nogādāja cietuma slimnīcā. Pēc izrakstīšanās no cietuma slimnīcas viņam tika uzstādīta diagnoze – jostas skriemeļa izauguma lūzums un nieres sasitums.
Valsts policijas Iekšējās drošības birojs pret konvoja darbiniekiem sāka un izbeidza trīs kriminālprocesus. Savukārt Eiropas Tiesu nepārliecināja Latvijas valdības iesniegtais pierādījums, ka Bulajevs bija guvis minētās traumas divas dienas pirms incidenta, bet atsaucās uz eksperta atzinumu, kurā bija minēts, ka traumas varēja gūt gan pirms incidenta, gan incidenta laikā. ECT norādīja uz novēlotu un nepilnīgu pierādījumu iegūšanu un lika valstij izmaksāt Balajevam 5000 eiro (viņš prasīja 20 000 eiro).
Varmāku neprecīzi izraidīja
Indijas pilsonis Pradīps Šarma ieradās Latvijā 1999. gadā. Tajā pašā gadā viņš apprecējās ar Latvijas pilsoni un laulībā piedzima divas meitas. Sākumā uzturējās Latvijā uz termiņuzturēšanās atļaujas pamata, 2004. gadā viņam tika izsniegta pastāvīgā uzturēšanās atļauja ar derīguma termiņu līdz 2010. gadam. Bet 2004. gada decembrī Šarmas sieva vērsās ar iesniegumu policijā, ka vīrs draudējis ar fizisku izrēķināšanos un žņaudzis.
Kaut arī krimināllieta netika ierosināta nozieguma sastāva trūkuma dēļ, tā paša gada nogalē sieva vērsās Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldē (PMLP) ar lūgumu anulēt Šarmam pastāvīgās uzturēšanās atļauju un viņu izraidīt no valsts, jo apdraudējis viņas un viņu bērnu dzīvību un veselību. PMLP lūdza Drošības policijai sniegt informāciju – tā apliecināja, ka Šarma radīja draudus sabiedriskajai drošībai un kārtībai. 2005. gada 20. janvārī iekšlietu ministrs pieņēma lēmumu par indieša iekļaušanu to personu sarakstā, kurām ieceļošana Latvijas Republikā aizliegta. 12. jūlijā Šarmu izraidīja no valsts.
ECT Šarma sūdzējās par iejaukšanos ģimenes dzīvē un procesuāliem pārkāpumiem viņa izraidīšanā. Attiecībā uz ģimeni ECT norādīja, ka indietis nebija izmantojis Latvijas iestādes, lai cīnītos par savu taisnību, bet jautājumā par izraidīšanu atrada vairākas procesuālas nepilnības un kļūdas par informēšanu, piemēram, vispirms tika izraidīts, bet lēmumu par to saņēma tikai nākamajā dienā. Šarmam lika izmaksāt 5000 eiro (prasīja 942 960 ASV dolārus un 5000 eiro).
Par meiteņu masāžu ar slotiņām
Tā bija ļoti sensitīva sūdzība. 1992., 1993. un 1995. gadā dzimušās meitenes 2008. un 2009. gadā apmeklēja nodarbības sporta skolā Rīgā. 2010. gada sākumā meiteņu vecāki vērsās Valsts policijā ar iesniegumu, ka nodarbību laikā nepilngadīgās meitenes esot cietušas no galvenā trenera netiklām darbībām. Sporta nodarbībās ietilpa pirts apmeklējums, kurā galvenais treneris viņas pēra ar pirtsslotām, kā arī veica sporta masāžu. Policija sāka kriminālprocesu pret galveno treneri uz aizdomu pamata par pavešanu netiklībā. Ar 2010. gada 18. oktobra Valsts policijas lēmumu kriminālprocesu izbeidza noziedzīga nodarījuma sastāva trūkuma dēļ. Iesniedzēju vecāki vērsās prokuratūras iestādēs, kas atstāja spēkā lēmumu par kriminālprocesa izbeigšanu. Tomēr 2011. gada 20. aprīlī vecāki iesniedza civilprasību Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesā pret galveno treneri, lūdzot atlīdzināt meitenēm nodarīto morālo kaitējumu – kopsummā 7000 latus. Tiesa piedzina no trenera 700 latus.
Tomēr meitenes vērsās ECT, apgalvojot, ka tiesībsargājošās iestādes nebija pienācīgā kārtā izmeklējušas viņu sūdzības par sporta trenera darbībām, kuras viņu ieskatā bija uzskatāmas par netiklām. Ar piecām balsīm pret divām ECT secināja, ka lietā nav noticis Konvencijas pārkāpums. Tiesa secināja, kakriminālprocess tika sākts nekavējoties pēc iesnieguma saņemšanas Valsts policijā, aizdomās turētais tika drīzumā aizturēts un nopratināts, policija nopratināja virkni liecinieku, arī pašas meitenes, kā arī veica citas nepieciešamās darbības pierādījumu iegūšanai. ECT arī atzina, ka šajā gadījumā tiesībsargājošās iestādes bija saskārušās ar ļoti sarežģītu lietu, kurā figurēja divas savstarpēji pretrunīgas versijas par notikušo un bija ļoti maz tiešo pierādījumu. Neraugoties uz šiem sarežģījumiem, ECT ieskatā izmeklētāji bija izdarījuši visu no tiem saprātīgi sagaidāmo, kas ļāva pienācīgi pamatot secinājumu, ka lietā nebija noticis noziedzīgs nodarījums. Tiesībsargājošās iestādes bija izpildījušas pozitīvo pienākumu veikt efektīvu izmeklēšanu.
Par citiem gadījumiem plašāk lasiet portālā la.lv.
Laikraksta redakcija atrodas Rīgā, Toma ielā 4
Redakcijas e-pasta adrese: [email protected]
Lursoft laikrakstu bibliotēkā pieejami raksti no 29.11.2003