Rīga 15°C, mākoņains, bez nokrišņiem, D vējš 5m/s
Sestdiena, 2024. gada 27. aprīlis 15:17
Vārda dienas: Klementīne, Raimonda, Raina, Tāle
Valstij pieder gan mūsdienīgi biroji, gan arī grausti, kuros skraida žurkas
Acīgāki rīdzinieki noteikti būs pamanījuši, ka jau ilgāku laiku Rīgā vairāki valstij piederoši daudzstāvu nami stāv tukši. Pašlaik tukšs, piemēram, ir nams Krišjāņa Barona un Elizabetes ielas stūrī, kur agrāk bija izvietota Latvijas Nacionālā bibliotēka, tāpat neizmantots stāv arī nams Kronvalda bulvārī 6, kur savulaik atradās jūrskola un kas pašlaik ir bēdīgā stāvoklī. Bet vairākām ministrijām un citām valsts pārvaldes iestādēm trūkst telpu, kuras būtu piemērotas ierēdņu darbam. Kāpēc tā?
Latvijas Nacionālās bibliotēkas bijusī ēka Krišjāņa Barona ielā 14 ar kopējo telpu platību 3968,9 kvadrātmetri. Šo māju neveiksmīgi mēģina pārdot jau kopš 2015. gada rudens.
Tukšie nav piemēroti
Tukšie nami nav piemēroti valsts pārvaldes vajadzībām – tā skaidro valsts akciju sabiedrības "Valsts nekustamie īpašumi" ("VNĪ") valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Tols. Galvenokārt naudas trūkuma, arī namu agrāko lietotāju nolaidības dēļ tie netika laikus remontēti un pienācīgi uzturēti. Lai pašlaik šos tukšos namus atjaunotu un iznomātu kādai valsts pārvaldes iestādei vai privātuzņēmumam, jau ir vajadzīgi ļoti prāvi ieguldījumi. Bet to apmēri savukārt atkarīgi no tā, cik naudas ik gadu no valsts budžeta iespējams atvēlēt ēku remontiem un labiekārtošanai.
"Valstij piederošo nekustamo īpašumu portfelis ir raibs kā dzeņa vēders," raksturo Mārtiņš Tols, "tajā ir dažādi izmantojamas ēkas, apbūves zemes gabali, tostarp ar dažādiem apgrūtinājumiem, arī noliktavas, inženierbūves, tilti. Mūsu galvenais uzdevums ir valstij piederošo biroju ēku uzturēšana. Starp tām ir nesen celtas vai kapitāli izremontētas ēkas ļoti labā stāvoklī. Piemēram, nesen uzceltā Valsts ieņēmumu dienesta ēka Talejas ielā, kas atbilst visaugstākajām mūsdienīgu biroju telpu prasībām, kapitāli izremontētā Rīgas biržas ēka Vecrīgā, Doma laukumā un citas. Bet ir ēkas bēdīgā stāvoklī, būtībā grausti, kuros, iespējams, skraida žurkas."
Ja nomnieku nav, jāpārdod
"Ja ēku atjaunošanā pietrūkst naudas un ja nomnieku nav, varbūt var atrast pircējus, kuri gribētu ieguldīt savu naudu, pēc tam izmantojot to uzņēmējdarbības nodrošinājumam?" jautāju "VNĪ" vadītājam. Viņš apstiprina, ka ik gadu "VNĪ" piedāvā izsolēs vairākus simtus dažādu nekustamo īpašumu gan Rīgā, gan citās Latvijas pilsētās un novados.
Publiski pieejamās ziņas gan liecina, ka kādai daļai izsolēs piedāvāto īpašumu ne vienmēr atrodas arī pircēji. Piemēram, kopš 2015. gada rudens "VNĪ" mēģina pārdot izsolē pieminēto Latvijas Nacionālās bibliotēkas ēku Krišjāņa Barona ielā 14 ar kopējo telpu platību 3968,9 kvadrātmetri. Pirmās izsoles sākumcena bija 3,872 miljoni eiro, 2016. gada februārī – 3,097 miljoni eiro, maijā – 2,904 miljoni eiro, septembrī – 2,71 miljons eiro, novembrī – 2,516 miljoni eiro. Bet arī uz šogad pēdējoreiz izsludināto, kam sākumcena jau bija nolaista līdz 2 323 200 eiro un kam bija jāpiesakās līdz 19. janvārim, nepieteicās neviens.
Pircēju trūkumu Krišjāņa Barona ielas namam pašā Rīgas centrā Mārtiņš Tols izskaidro ar to, ka pārdošanai izsolē piedāvātās telpas aizņem tikai daļu ēkas, pārējā ir 35 privatizēti dzīvokļi, kas pircējam, ja tāds atrastos, apgrūtinātu ēkas izmantošanu pēc saviem ieskatiem. Citos gadījumos izsolē piedāvātie īpašumi iespējamos pircējus nevilina tāpēc, ka tie ir ļoti sliktā stāvoklī, ir ierakstīti valsts aizsargājamās dabas vai kultūras un vēstures pieminekļu sarakstos, namos ir īrnieki vai ir noteikti vēl citi saimnieciskās darbības ierobežojumi.
Tiesa, esot arī izņēmumi. Piemēram, zemi un ap 30 pussagruvušas noliktavu ēkas Rencēnu ielā 36, kam, kā "VNĪ" pārstāvjiem pašiem šķitis, pircēja nekad nebūs, esot izdevies izdevīgi pārdot jau pirmajā izsolē. Tikpat veiksmīgi pirmajā izsolē pārdots nams Vecrīgā, Anglikāņu ielā 5, kurā agrāk bija izvietota Latvijas Nacionālā bibliotēka un kam tāpat bija vajadzīgs remonts. Taču krietni grūtāk pārdot zemi vai ēkas citās Latvijas pilsētās un novados.
Remontos jāiegulda prāvas summas
Kopā ar "VNĪ" pārstāvjiem izstaigājot Krišjāņa Barona ielas 14. nama savulaik greznās telpas ar kolonnām, parketa grīdām un logu stikla vitrāžām, kurās līdz 2014. gadam bija izvietota bibliotēka, skaidri redzams, ka remontā, pārbūvēs un labiekārtojumā varētu būt jāiegulda prāvas summas.
Līdzīgā stāvoklī pašlaik ir nams Brīvības ielā 61, kurā padomju okupācijas gados bija čekas midzenis. Pašlaik arī šī ēka jau ilgāku laiku stāv tukša, vien pirmā stāva un pagrabtelpas ekspozīcijām un ekskursijām izmanto Latvijas Okupācijas muzejs. Pēc dažām aplēsēm, "stūra mājas", tāpat izsolē piedāvātā Krišjāņa Barona ielas 14. nama remontā un atjaunošanā būtu jāiegulda vismaz septiņi līdz astoņi miljoni eiro.
Lētāk ļaut sagrūt
Neiznomāto un nomai piedāvāto īpašumu saraksts ir krietni garāks nekā pašlaik nomāto.
"VNĪ" vadītājs spriež, ka iespējamo nomnieku, arīdzan pircēju interesi nosaka galvenokārt īpašuma atrašanās vieta, telpu stāvoklis, labiekārtojums, iespējas to izmantot komercijai. Esot tādi īpašumi, kuri izsolēs aiziet uz izķeršanu. Bet diemžēl esot gana daudz tādu, kas nomas piedāvājumos stāv gadiem un kuriem, visticamāk, tik drīz nebūs ne nomnieku, ne pircēju. "Piemēram, gadiem ilgi stāv neiznomāts ēku un zemes īpašums Flotes ielā 1A, kur agrāk atradās padomju armijas karabāze un kas pašlaik pārvērties par graustu. Patiesībā šīs ēkas būtu jānojauc. Bet esam aplēsuši, ka to nojaukšanai un teritorijas sakopšanai būtu nepieciešams ap pusmiljons eiro," piebilst Mārtiņš Tols. "Tādas naudas mums, protams, nav, un ir daudz citu vajadzību nekā ieguldīt naudu graustos. Tāpēc pašlaik lētāk iznāk nedarīt neko un pagaidīt, kamēr īpašumam būs pircējs."
Namu Kronvalda bulvārī 6, kas tāpat ilgāku laiku stāv tukšs un ir bēdīgā stāvokli, pēc remonta "VNĪ" plānoja piedāvāt Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai. Taču no šīs ieceres bijis jāatsakās tāpēc, ka ministrijas vajadzībām ēka ir par mazu. Pašlaik "VNĪ" tiekot rēķināts, kādas summas vajag, lai šo ēku apvienojumā ar līdzās esošo namu Elizabetes ielā 2 varētu pārbūvēt par modernu biroju centru. Bet, kamēr neesot skaidri zināms, kurš varētu būt nomnieks un kādas ir viņa vajadzības, tikmēr nauda šī nama atjaunošanā netikšot ieguldīta un tas arī turpmāk paliks neapdzīvots.
Galus kopā savelk, bet...
Galvenā naudas "ādere" to ēku un telpu remontiem un labiekārtošanai, kurus nolemts paturēt valsts īpašumā, ir no nomniekiem saņemtā nomas maksa. Nomas tiesību iegūšanai "VNĪ" rīko izsoli, kurā iznomātajam īpašumam ir noteikta sākumcena un kurā tiesības nomāt iegūst tas pretendents, kurš piedāvājis visaugstāko cenu.
"Nomas maksas apmēri ir krasi atšķirīgi – no dažiem eiro līdz pat 30 eiro par kvadrātmetru mēnesī," teic Mārtiņš Tols. "Īpašumu iznomāšanas kārtība, tostarp nomas maksas apmēru noteikšana, gan ir stingri noteikta saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem par publiskas personas mantas iznomāšanas kārtību, nomas maksas noteikšanas metodiku un nomas līguma tipveida nosacījumiem. Tāpēc paši kaut ko izgrozīt vai pa draugam sarunāt zemāku cenu nevaram. Klasisks biroju telpu nomas objekts ir nams Elizabetes ielā 2, kur agrāk atradās kompartijas centrālkomiteja. Pašlaik šajā ēkā telpas nomā gan komercuzņēmumi, gan vairāku valstu vēstniecības. Aptuveni 15% no mūsu nekustamo īpašumu "portfeļa" pašlaik nomā komercfirmas. Minimālo nomas maksu veido apsaimniekošanas maksa, apdrošināšana, nekustamā īpašuma nodoklis un uzkrājumi kārtējiem remontdarbiem," viņš paskaidro.
Uz jautājumu, kā "VNĪ" līdz šim izdodas savilkt kopā galus, ņemot vērā neiznomāto vai nepārdoto īpašumu skaitu, Mārtiņš Tols atbild, ka galus kopā varot savilkt. Pēc "Firmas.lv" datiem, gan redzams, ka aizpagājušajā gadā gali kopā vis nesagāja, uzņēmums strādājis ar zaudējumiem 10,5 miljonu eiro apmērā. 2015. gada rādītājus negatīvi esot ietekmējusi "VNĪ" nekustamo īpašumu portfeļa pārvērtēšana un izdevumi uzkrājumiem nepabeigtās būvniecības bilances vērtības samazinājumam par projektiem, kuru tālāka virzība nav paredzēta tuvākajā nākotnē. Bet 2015. gada zaudējumi neesot ietekmējuši "VNĪ" finanšu stabilitāti.
Ar nomniekiem problēmu mazāk
"Ar nomniekiem problēmu parasti mēdz būt mazāk. Pagājušajā gadā Rīgas biržas ēkas fasādei nokrita apmetuma gabals. Bet, ņemot vērā par nomu saņemtos uzkrājumus, mums bija iespējams atjaunot fasādi, šai vajadzībai neprasot naudu no valsts budžeta vai papildus no nomnieka," stāsta "VNĪ" vadītājs. "Ja jānovērš avārija, tad to novēršam par savu naudu, kuru pēc tam mums atgriež ministrijas no sava budžeta.
Citādi ir ar ēkām, kuru to pašreizējie lietotāji noslēguši ar "VNĪ" nevis nomas, bet apsaimniekošanas lietošanas līgumus. Pēc tiem pienākums uzturēt ēkas ir tikai to lietotājiem. Ja no valsts budžeta kādas ēkas remontam nav piešķirta nepieciešamā summa vai ja lietotājs tērējis to citām vajadzībām un nolaidis īpašumu līdz kliņķim, tad iznākums ir bēdīgs – plaisā sienas, no fasādēm krīt apmetums, ēkas stāvoklis ik gadu pasliktinās, to vērtība samazinās."
Pēc "VNĪ" vadītāja domām, lai saglabātu valsts īpašumu vērtību, ar valstij piederošo ēku lietotājiem jābūt tikai nomas attiecībām. "VNĪ" tas ļautu no nomas saņemto naudu uzkrāt, pēc tam laikus izmantot remontiem un labiekārtojumam, kā arī jaunu ēku būvniecībai.
Jautāts, vai neiznāk ačgārni, ka kādai valsts pārvaldes iestādei nomājot telpas no "VNĪ", valsts pārliek naudu no vienas kabatas otrā, Mārtiņš Tols atbild, ka no malas tā varot šķist. Bet ēkas uzturēšana nozīmē izdevumus ne tikai tās remontam vai pārbūvei, bet arī labiekārtošanai. Savukārt ar uzturēšanu saistītie izdevumi par komunālajiem pakalpojumiem pilnībā esot šo ēku lietotāju ziņā.
Taču, aptaujājot nomniekus, viņiem ir gluži pretēji – problēmu ar "VNĪ" ir vairāk.
Labāk būvēt nekā remontēt
Mārtiņam Tolam jautāju, kāpēc par valsts, būtībā nodokļu maksātāju, naudu vienmēr jābūvē jaunas valsts pārvaldes biroju ēkas, ja Rīgas centrā ir nami, kuri gadiem ilgi stāv tukši.
"Ja jaunceltnei nav kādu īpašu prasību, piemēram, nepieciešams īpašs iekštelpu klimata režīms, tad tās būvniecības izdevumi ir mazāki, nekā remontējot kādu nolaistu un laika zoba sagrauztu namu," skaidro viņš.
***
Kas ir "VNĪ"?
Valsts akciju sabiedrība "Valsts nekustamie īpašumi" ("VNĪ") ir valsts kapitālsabiedrība, kuras vienīgais akcionārs ir valsts un kuras kapitāla daļu turētāja ir Finanšu ministrija.
"VNĪ" darbības galvenie virzieni ir valstij piederošo vai valdījumā esošo nekustamo īpašumu iznomāšana, pārdošana un apsaimniekošana, kā arī jaunu valstiski nozīmīgu būvniecības projektu īstenošana.
"VNĪ" pārstāv valsts intereses, kas saistītas ar īpašumā vai valdījumā esošajiem nekustamajiem īpašumiem visās valsts un pašvaldību iestādēs.
"VNĪ" pārvaldīšanā nav visi valstij piederošie īpašumi, bet tikai Finanšu ministrijas valdījumā, kā arī daži Veselības ministrijas un Ārlietu ministrijas valdījumā esošie nekustamie īpašumi.
"VNĪ" strādā 540 darbinieki.
Pārvaldīšanā 502 īpašumi
Latvijā "VNĪ" pārvaldīšanā pavisam ir 502 telpu un būvju īpašumi 1,1 miljona kvadrātmetru kopplatībā, to skaitā arī ielas, ceļi, tilti un citas inženierbūves aptuveni 581 000 kvadrātmetru platībā, kas atrodas visā Latvijas teritorijā.
"VNĪ" pārvaldīšanā visā Latvijas teritorijā ir 4249 zemes gabali 10,8 miljonu kvadrātmetru kopplatībā. No tiem aptuveni 85% ir tādi zemes gabali, uz kuriem atrodas citām personām piederošas ēkas, kas tādējādi apgrūtina šo īpašumu izmantošanu vai darījumus ar tiem.
2016. gadā "VNĪ" pārvaldīšanā esošo ēku un zemes īpašumu kopējā kadastrālā vērtība bija 201,9 miljoni eiro, bet neapbūvētās zemes īpašumu kopējā kadastrālā vērtība – 46,6 miljoni eiro.
Strādā ar zaudējumiem
Pēc "Firmas.lv" datiem, 2016. gada 21. oktobrī "VNĪ" reģistrētais pamatkapitāls bija 135 474 106 eiro.
2016. gada deviņu mēnešu apgrozījums bija 38,77 miljoni eiro. Deviņu mēnešu peļņa – 8,70 miljoni eiro.
2015. gadā "VNĪ" apgrozījums bijis 66,15 miljoni eiro, bet, pēc "Firmas.lv" datiem, uzņēmums strādājis ar zaudējumiem 10 506 317 eiro apmērā.
"VNĪ" pieder kapitāldaļas SIA "Biroju centrs Ezerparks" (100%) un SIA ""VNĪ" pilis" (100%) un SIA "Veselības aprūpes nekustamie īpašumi" (100%).
Par SIA "Biroju centrs Ezerparks" 100% kapitāldaļu īpašnieku "VNĪ" kļuva 2015. gada beigās, par 21,5 miljoniem eiro no Krievijas oligarha Viktora Vekselberga atpērkot uzņēmuma "Biroju centrs Ezerparks" kapitāldaļas, tādējādi iegūstot īpašuma tiesības uz uzcelto ēku Rīgā, Talejas ielā, kurā kopš 2014. gada ievācies Valsts ieņēmumu dienests (VID). Ar šo darījumu valsts nopirkusi ne tikai uzņēmuma "Biroju centrs Ezerparks" kapitāldaļas, bet arī tā parādus – "Nordea" bankai vēl nesamaksāto kredītu daļu apmēram 60 miljonu eiro apmērā.
Labā stāvoklī – tikai 16% ēku
Šobrīd īpašumu portfelī 72% no telpu un būvju (neskaitot ielas, ceļus un tiltus) kopplatības ir labā vai apmierinošā tehniskā stāvoklī. Bet atlikušie 28% īpašumu ir tādi, kurus nav iespējams izmantot. Lai tos varētu izmantot, jāiegulda nauda remontā. Vai jāpārdod.
***
Nomnieki: šoks, kā ar mums izrīkojas!
Baiba Rozanova, SIA "Rakstnieku poliklīnika" valdes locekle un līdzīpašniece: "Esmu šokēta, kā ar mums izrīkojas "VNĪ"! Mums pilnīgi nepamatoti atsaka pagarināt telpu nomas līgumu, atsaucoties uz noteikumu par 12 gadiem kā maksimālo telpu iznomāšanas termiņu un to, ka uzņēmums nav ieguldījis naudu nomāto telpu labiekārtošanā, nodrošinot piekļūšanu cilvēkiem ar kustību traucējumiem. "Rakstnieku poliklīnika" īrē aptuveni pusi valstij piederošās ēkas 1000 kvadrātmetru platībā Raiņa bulvārī 27 kopš 1997. gada. Ministru kabineta noteikumos par publiskas personas mantas iznomāšanas kārtību līdz 2010. gadam šāda 12 gadu termiņa vispār nebija. Arī līdz šim noslēgtajā nomas līgumā par to nekas nebija teikts. Bet bija pavisam citi noteikumi, tostarp, ja uzņēmums veic valsts pasūtījumu par ambulatorās veselības aprūpi, tad šis līgums tiek pagarināts automātiski."VNĪ" piedāvā mums piedalīties telpu nomas izsolē, kaut arī pēc Ministru kabineta noteikumiem zināms, ka veselības, izglītības, sociālās aprūpes iestādēm un uzņēmumiem tajās nav jāpiedalās. Pilnīgi skaidrs, ka mēs, piedaloties nomas izsolē, nekad nespēsim pārsolīt kādu naudīgāku klientu. Tāpēc rodas iespaids, ka pārmetums par to, ka uzņēmums nav ieguldījis naudu telpu labiekārtošanā, ir tikai iegansts, lai no šīm telpām varētu ātrāk mūs izdabūt ārā. "Rakstnieku poliklīnika" ir remontējusi nomāto ēkas daļu, tiesa, biedrības "Latvijas Rakstnieku savienība" personā. Bet tā ir tieši saistīta ar mūsu uzņēmumu, jo ir viena no līdzīpašniecēm."
Andris Grigalis, Ventspils Mūzikas vidusskolas direktors: "No "VNĪ" pašlaik īrējam namu Zvanu ielā 3, kur iekārtota dienesta viesnīca vidusskolas audzēkņiem. Ar "VNĪ" mums ir noslēgts apsaimniekošanas lietošanas līgums. Par īri nemaksājam neko. Bet pēc noslēgtā līguma noteikumiem mums pašiem ir pienākums šo ēku uzturēt kārtībā. Jāatzīst, šī vecās apbūves ēka nav sevišķi labā stāvoklī, savukārt mūsu iespējas to uzturēt ir ierobežotas. Par to jau esam teikuši "VNĪ" vairākkārt. Bet ēkas uzturēšanai mums pašiem naudas gluži dabiski nav. Tā jāprasa Kultūras ministrijā, kuras pakļautībā ir mūsu mācību iestāde, tātad no valsts budžeta. Līdz 2014. gadam vidusskola atradās divās citās "VNĪ" valdījumā esošajās ēkās – Pils ielā 38 un Kuģinieku ielā 2. Bet, kopš tās atzītas par graustiem, vidusskolas mācību telpas pašlaik atrodas dažādās pilsētas vietās. Arī par šo ēku bēdīgo stāvokli ziņojām jau agrāk, pirms tās vēl tika atzītas par izmantošanai bīstamām. Bet no "VNĪ" vienmēr saņēmām vienu un to pašu atbildi: "Prasiet naudu Kultūras ministrijai!"."
***
"VNĪ" amatpersonu un darbinieku vidējais mēneša atalgojums (mēn./eiro)
Valdes priekšsēdētājs, valdes locekļi 4081
Direktori, direktoru vietnieki 3000
Daļu vadītāji, daļu vadītāju vietnieki 2300
Projektu vadītāji, būvprocesa vadītāji un būvuzraudzības eksperti, inženieri, juriskonsulti, finanšu analītiķi 1900
Iepirkumu eksperti, apsaimniekošanas
speciālisti, namu pārvaldnieki 1600
Būvuzraugi, publisko klientu vadītāji, IT speciālisti, darba aizsardzības speciālisti, grāmatveži, komunikācijas un mārketinga speciālisti 1200
Vadītāju un ekspertu palīgi, lietveži,
jaunākie speciālisti, tehniskais personāls 800
Autovadītāji, palīgstrādnieki, apkopēji, sētnieki 400
Avots: "VNĪ"
Laikraksta redakcija atrodas Rīgā, Toma ielā 4
Redakcijas e-pasta adrese: [email protected]
Lursoft laikrakstu bibliotēkā pieejami raksti no 29.11.2003