Rīga 14°C, skaidrs, bez nokrišņiem, ZA vējš 3m/s
Trešdiena, 2024. gada 01. maijs 00:11
Vārda dienas: Ziedonis
Krievu valodā studē ne tikai vietējie, bet arī ārvalstu studenti
Kamēr publiskajā telpā ir kārtējā diskusija par to, vai jāmaina Augstskolu likums, lai augstākās izglītības iestādēm būtu plašākas iespējas veidot studiju programmas vai studiju kursus svešvalodās, ikgadējais pārskats par augstskolu darbību atklāj, ka daļa studentu jau studē svešvalodās. Jāsaka gan, ka likuma regulējums pret valsts un privāto dibinātāju veidotām augstskolām ir ļoti atšķirīgs. Privātās augstskolas pašas var brīvi lemt, kādā valodā mācīt studentus.
Savukārt valsts augstskolas studiju programmas Eiropas Savienības valstu valodās drīkst veidot, ja šajās programmās studē ārvalstnieki vai ja tās veidotas uz starpvalstu līguma pamata, vai arī studiju programmu licencēšanas komisija atzinusi, ka, lai sasniegtu studiju mērķi, nepieciešams mācīties svešvalodā.
Likums pieļauj arī tādu studiju programmu veidošanu, kas pārsvarā ir latviski, bet piekto daļu kredītpunktu var iegūt studiju kursos, ko pasniedz svešvalodās. No pārskata redzams, ka no valsts augstskolām likuma šobrīd sniegtās iespējas visaktīvāk izmanto Rīgas Stradiņa universitāte (RSU), kurā angļu valodā studē pat 22 procenti vai absolūtajos skaitļos 1516 studenti. RSU pārstāvis Edijs Šauers teica, ka pārsvarā angliski, protams, studē ārvalstnieki, kuri šajā universitātē lielākoties apgūst medicīnu vai zobārstniecību, tomēr arī daļa vietējo studentu nolēmuši studēt kopā ar ārvalstniekiem, jo vēlas starptautisku studiju vidi un pilnveidot angļu valodas zināšanas. Kopumā RSU ir tiesīga angliski īstenot 11 studiju programmas.
Vai pasniedzēji, kas māca angliski, ieradušies no ārzemēm? E. Šauers atzīst, ka ir arī viesprofesori, tomēr liela daļa vietējo pasniedzēju spēj lasīt lekcijas gan latviski, gan angliski. Savulaik RSU veikta mācībspēku testēšana, lai noskaidrotu, kādā līmenī viņi prot angļu valodu. Rezultāts bijis labs. Tomēr pieciem procentiem pasniedzēju nav bijis pietiekamu angļu valodas zināšanu, tāpēc RSU apmaksāja kursus šo zināšanu uzlabošanai.
Samērā daudz svešvalodās studējošo ir arī Latvijas Universitātē (LU), kur 12 procenti studentu mācās angliski, bet viens procents vai 144 studenti studē krievu filoloģiju, tāpēc viņu studiju valoda ir krievu. Angļu valodā LU var apgūt desmit studiju programmas pamatstudijās un septiņas – augstākā līmeņa studijās. "Angliskajās" studiju programmās studē gan vietējie, gan ārvalstu studenti.
Deviņi procenti angliski studējošo ir Ventspils Augstskolā, bet par procentu mazāk šādu studentu ir Banku augstskolā.
Daļa privāto augstskolu ļoti plaši izmanto savu brīvību piedāvāt studiju programmas svešvalodās. Tā sauktajās zviedru augstskolās – Rīgas Ekonomikas augstskolā un Rīgas Juridiskajā augstskolā – mācības ir tikai angļu valodā. Arī Transporta un sakaru institūtā reti kurš mācās latviski, jo 46 procenti studentu devuši priekšroku krievu valodai un tikpat daudz izvēlējušies angļu valodu. Taču tieši krievu valodu studiju procesā visvairāk izmanto Rīgas Aeronavigācijas institūts, kur šajā valodā studē pat 70 procenti studentu.
Izceļas arī Baltijas Starptautiskā akadēmija (BSA), kur lielākā daļa studējošo – 67 procenti – studē bilingvāli. BSA rektora vietas izpildītāja Svetlana Smane stāsta, ka šajā augstskolā studenti paši izvēlas, kādā valodā studēt. Jau pēc uzņemšanas studentus aptaujā un tad veido atsevišķas studentu grupas atkarībā no izvēlētās mācību valodas. Lielākā daļa parasti vēlas mācīties bilingvāli, kas nozīmē, ka daļa lekciju ir krieviski, daļa – latviski, bet vēl citas lasa pamatā vienā valodā, bet svarīgākos terminus vai tad, ja kāds ko nesaprot, iztulko otrā valodā. Kādā valodā pildīt mājasdarbus, izvēlas paši studenti. Bilingvālajās studiju programmās krieviski tiek apgūti aptuveni 60 procentu no studiju programmas satura.
Daļa studentu gan nolemj studēt tikai krieviski, bet krievu valodas grupās kopā ar vietējiem krievvalodīgajiem parasti mācās arī ārvalstu studenti no bijušajām padomju republikām. Tikmēr tie ārvalstnieki, kas ierodas no citām valstīm, studē angliski.
Jautāta par pasniedzēju spēju mācīt studentus dažādās valodās, S. Smane teic, ka, tā kā BSA jau ilgstoši piedāvā studijas dažādās valodās, arī pasniedzēji darbā lielākoties pieņemti tādi, kas spēj lasīt lekcijas vismaz divās valodās. Augstskolas vadītāja uzsver: Augstskolu likuma prasība, ka amatos ievēlētajam akadēmiskajam personālam jāprot latviešu valoda vismaz B2 līmenī, attiecas arī uz privātajām augstskolām, tāpēc latviski sazināties ar studentiem spēj visi mācībspēki, kas nav viesprofesori.
Biznesa, mākslas un tehnoloģiju augstskolā "RISEBA" arī samērā daudz – pat 33 procenti studentu – mācās krieviski, vēl 11 procenti izvēlējušies studēt angļu valodā. Augstskolas pārstāve Sanita Bučiniece skaidro, ka studijas dažādās valodās augstskola piedāvājot gan tāpēc, lai būtu pievilcīgāka ārvalstu studentiem, gan tāpēc, lai veidotu dinamiskāku, daudzveidīgāku studiju vidi. Piemēram, arhitektūru un Eiropas un biznesa studijas te iespējams apgūt tikai angļu valodā. Savukārt citās bakalaura studiju programmās izveidotas divas valodas plūsmas: latviešu un krievu. Maģistra līmeņa studijās vairāk tiek piedāvāta angļu un krievu valoda, bet doktorantūrā var studēt angliski un latviski. Jautāta, vai studēt krieviski pārsvarā izvēlas Latvijā augušie krievu jaunieši, S. Bučiniece atbild: "Nē, viņi pārsvarā izvēlas tieši studijas latviešu valodā, jo skolā to pietiekami labi apguvuši, bet vēlas savas prasmes vēl uzlabot." Studēt krieviski lielākoties izvēlas studenti no bijušajām padomju bloka valstīm. Latviešu jaunieši studēt krieviski nevarētu, jo neprot šo valodu.
Savukārt valsts dibinātajās koledžās mācības notiek tikai latviešu valodā, kamēr starp privātajām koledžām arī ir tādas, kas ļoti iecienījušas svešvalodas. Tā Novikontas Jūrniecības koledžā visi 255 studenti studējot tikai angliski, bet vēl neakreditētajā Viesnīcu biznesa koledžā "Hotel school" no 18 studentiem divi skolojas krieviski, bet 16 – angliski. Latviski – neviens. Latvijas Biznesa koledžā, kam draud akreditācijas atņemšana, 46 procenti studē krieviski, bet septiņi procenti – angliski.
***
Privāto augstskolu izvēle: piedāvā studijas krieviski un angliski*
Augstskola Studentu skaits Studē krieviski Studē angliski Studē bilingvāli
Biznesa augstskola "Turība" 3883 0 523 0
Transporta un sakaru institūts 2814 1287 1285 0
RISEBA 2684 896 302 0
Baltijas Starptautiskā akadēmija 2522 468 44 1683
ISMA 1354 861 198 0
Rīgas Ekonomikas augstskola 489 0 489 0
Rīgas Juridiskā augstskola 393 0 393 0
Rīgas Aeronavigācijas institūts 345 243 0 0
Eiropas Tālmācības augstskola 217 113 0 0
* Dati par 2016. gadu; vēl četrās privātās augstskolās mācības notiek tikai latviski, bet vienā no reģistra vēl neizslēgtā privātajā augstskolā studentu pērn nav bijis.
Dati: IZM
Laikraksta redakcija atrodas Rīgā, Toma ielā 4
Redakcijas e-pasta adrese: [email protected]
Lursoft laikrakstu bibliotēkā pieejami raksti no 29.11.2003