Rīga 10°C, skaidrs, bez nokrišņiem, A vējš 3m/s
Piektdiena, 2024. gada 03. maijs 03:56
Vārda dienas: Gints, Uvis
Otrā marta vakarā LLU Lielajā aulā notika meža nozares gada balvas pasniegšana. Godinot izcilos nozares pārstāvjus, "Latvijas Pasts" laidis klajā pastmarku "Zelta čiekurs".
Par gudru audzēšanu un efektīvu pārstrādi
Pirmo reizi trīspadsmit gadu ilgās balvas pastāvēšanas vēsturē "Zelta čiekuru" nominācijā par ilgtspējīgu saimniekošanu saņēmis Meža fakultātes students. Tiesa gan, meža īpašnieks Edgars Dupužs LLU Meža fakultātē studē neklātienē ar mērķi nostiprināt un padziļināt praksē apgūtās zināšanas.
Viņš bijis viens no tiem, kurš jau deviņdesmitajos gados lauksaimniecībai nepiemērotajās zemēs stādīja mežu un kopa jaunaudzes. Edgars prognozē, ka egļu un bērzu plantāciju meži 40 gadu vecumā hektārā būs sasnieguši 400 kubikmetru lielu krāju.
"Zelta čiekuriņu" un laureāta diplomu par gudru saimniekošanu saņēma arī vidzemnieks Dzintars Balodis no Bērzaunes un kurzemnieks Jānis Uzulēns no Turlavas. Dzintars apsaimnieko ap 40 ha paša stādīta meža, kas nu jau stādītāju pāraudzis. Viņš bijis viens no pirmajiem, kas veica koku atzarošanu un sarosījās neproduktīvu audžu nomaiņai pret vērtīgākām sugām. Bet Jānis Uzulēns paralēli mežsaimniecībai nodarbojas ar gaļas liellopu audzēšanu, meža apsaimniekošanā izmanto videi draudzīgas inovatīvas metodes. Vietējie iedzīvotāji viņa mežus iecienījuši kā labu sēņošanas vietu.
Par inovatīvu uzņēmējdarbību mazo čiekuriņu un laureāta godu saņēma AS "Latvijas Finieris" Iekārtu rūpnīca, kas sākotnēji ražoja koksnes pirmapstrādei vajadzīgās iekārtas, vēlāk blakusproduktu transportēšanas sistēmas, bet šodien rūpnīca spēj piedāvāt risinājumus saplākšņu apstrādes iekārtu izgatavošanā, modernizācijā un uzstādīšanā.
Laureāta gods par inovatīvām idejām arī SIA "BSW Latvia", kuras pamatdarbība ir zāģmateriālu ražošana eksportam uz 15 valstīm. Pēdējos gados rūpnīca veikusi modernizāciju, kurā ieguldījusi 14 miljonus eiro. Uzstādīta jauna zāģēšanas iekārta, kas izmanto koksni par 30% efektīvāk. Īstenojot projektu, paaugstināts darba ražīgums un radītas jaunas darba vietas.
Lielo "Zelta čiekuru" šajā nominācijā saņēma SIA "Gaujas koks", kas ražo lielizmēra masīvkoka celtniecības paneļus sienām un pārsegumiem. Uzņēmumā iecerēta pakāpeniska paneļu ražošanas apjomu palielināšana, jo ražotnes vadītājs Vitālijs Čmihovs prognozē, ka jau tuvākajā nākotnē šie paneļi sekmīgi konkurēs ar dzelzsbetona konstrukcijām daudzstāvu ēku būvniecībā.
Par mūža devumu zinātnei
Par devumu meža zinātnē augstāko novērtējumu saņēma Latvijas Valsts mežzinātnes institūta "Silava" vadošais pētnieks, Ģenētisko resursu centra vadītājs, Latvijas Lauksaimniecības un meža zinātņu akadēmijas loceklis un Latvijas Zinātņu akadēmijas korespondētājloceklis, bioloģijas doktors Dainis Edgars Ruņģis, kura pētnieciskā darbība saistīta ar augu molekulāro ģenētiku.
Mazais "Zelta čiekuriņš" un laureāta gods pētījuma "Eksperimentālais pārvietojamais kokbetona tilts" realizētājiem – Kārlim Būmanim ar kolēģiem Raiti Lāci, Kristapu Godi, Edgaru Rudzīti un Andreju Domkinu. Tilta nesošās konstrukcijas izgatavotas no līmētas koksnes un betona kompozīta, tādējādi padarot to gan izturīgu, gan samērā vieglu. Kā apgalvo pētnieki – pāri tādam tiltam var braukt pat ar tanku.
Laureāta gods arī projekta "Lapu koku mizas biorafinērijas shēma bezatlikuma pārstrādei" realizētājiem, Latvijas Valsts koksnes ķīmijas institūta pētniekiem – Gaļinai Teliševai, Tatjanai Dižbitei, Jevgenijai Ponomarenko, Mārim Laubertam, Līgai Laubertei, Sarmītei Jancevai un Aleksandram Aršaņicam. Tā kā aizvien pieaug interese par dabiskās izcelsmes produktiem, zinātnieki pētījuši iespējas no lapu koku mizām iegūt unikālus produktus ar augstu pievienoto vērtību, kurus varētu izmantot lauksaimniecībā, medicīnā, kosmētikā, veterinārijā, pārtikas rūpniecībā u. c.
Par darba ieguldījumu meža nozarē mūža garumā "Zelta čiekuru" un priedes sēkliņas zelta piespraudi saņēma Edgars Šmaukstelis, kurš ilgus gadus bijis atbildīgs par zinātniskās izpētes mežiem, vadījis Meža pētīšanas staciju un piedalījies Kalsnavas arborētuma veidošanā.
Monika Ciula, kuras ekonomistes pieredze finanšu darbā izmantota ne tikai AS "Latvijas Finieris", bet pārnesta visas nozares labā, palīdzot valsts iekārtas maiņas laikā atrast pareizo risinājumu, lai pasargātu nozari no krāpšanās.
Valdis Štokmanis, kurš vairāk nekā 20 gadus strādājis par ražošanas apmācības meistaru kursu bāzē Ogrē. Viņš arī izcils motorzāģu eksperts, kuram uzticas pat "Husqvarna" ražotāji.
Dr. chem. Bruno Andersons, kurš vairāk nekā četrdesmit gadus strādājis Latvijas Valsts koksnes ķīmijas institūtā un ir tās Zinātniskās padomes priekšsēdētājs. Bruno Andersons piedalījies vairāk nekā 50 starptautiskās konferencēs, kongresos un darba semināros ārvalstīs, nereti uzstājoties ar saviem referātiem un atziņām. Ir vairāk nekā 180 zinātnisku publikāciju un rakstu autors.
Staņislavs Prikņa ilgus gadus vadījis AS "Latvijas valsts meži" kokaudzētavu "Mazsili". 2012. gadā, kad Staņislavs devās pensijā, "Mazsilos" gadā audzēja 13 miljonus stādu 2,2 miljonu eiro vērtībā. Viņš joprojām kokaudzētavai ir labākais konsultants un padomdevējs.
***
Meža nozares gada balvas "Zelta čiekurs" laureāti
Nominācijā "Par mūža ieguldījumu":
mežzinātnieks Bruno Andersons,
kokrūpniece un finanšu speciāliste Monika Ciula,
mežsaimnieks Staņislavs Prikņa,
mežsaimnieks Edgars Šmaukstelis,
mežsaimnieks un pedagogs Valdis Štokmanis.
Nominācijā "Par inovatīvu uzņēmējdarbību":
Gada balva: SIA "Gaujas koks" (valdes loceklis un īpašnieks Vitālijs Čmihovs),
SIA "BSW Latvia" (valdes loceklis Inesis Ārgalis),
AS "Latvijas Finieris" Iekārtu rūpnīca (direktors Māris Bumbieris).
Nominācijā "Par ilgtspējīgu saimniekošanu":
Gada balva: meža īpašnieks Kurzemē Edgars Dupužs,
meža īpašnieks Madonā Dzintars Balodis,
meža īpašnieks Jānis Uzulēns no Turlavas pagasta.
Nominācijā "Par zinātnes ieguldījumu nozares attīstībā"
Gada balva: Latvijas Valsts mežzinātnes institūta "Silava" vadošais pētnieks Dainis Edgars Ruņģis,
Kārlis Būmanis ar kolēģiem (A. Domkins, R. Lācis, K. Gode, E. Rudzītis), realizējot pētījumu "Eksperimentāls pārvietojams kokbetona tilts",
Latvijas Valsts koksnes ķīmijas institūta pētījuma "Lapu koku mizas biorafinērijas shēma bezatlikuma pārstrādei" veicēji – Gaļina Teliševa ar kolēģiem (T. Dižbite, J. Ponomarenko, M. Lauberts, L. Lauberte, S. Janceva, A. Aršaņica).
Laikraksta redakcija atrodas Rīgā, Toma ielā 4
Redakcijas e-pasta adrese: [email protected]
Lursoft laikrakstu bibliotēkā pieejami raksti no 29.11.2003