18.222.111.24
05.05.2024. 03:47:42
Ja par mājokli nevar samaksāt jau tagad, kad kadastrālās vērtības "iesaldētas", tad kas notiks vēlāk, tās "atsaldējot"?Ja par mājokli nevar samaksāt jau tagad, kad kadastrālās vērtības "iesaldētas", tad kas notiks vēlāk, tās "atsaldējot"?
Gleznotājai Džemmai Skulmei par ģimenes māju un zemi Rīgā, Mežaparkā, 2015. gadā nekustamā īpašuma nodoklis bija 2200 eiro, 2016. gadā – 3000 eiro, šogad – jau 3500 eiro. Tas bija redzams LTV sižetā. Keramiķe Violeta Jātniece (attēlā), kura arī dzīvo Mežaparkā, "LA" stāsta, ka viņai šogad pašvaldība aprēķinājusi nekustamā īpašuma nodokli 2329 eiro apmērā, bet pērn nodoklis bijis krietni mazāks. Mežaparka attīstības biedrības valdes pārstāvis Kaspars Gailītis stāsta, ka publiski izskanējušais piemērs par gleznotājas Skulmes īpašumu nav vienīgais: "Kopš šī gada februāra esam saņēmuši ap 150 ziņu no Mežaparka iedzīvotājiem, kuri pauž sašutumu par ģimenes budžetam jau nepanesamo nekustamā īpašuma nodokli. Kopš 2014. gada trijos gados nodoklis cēlies par 50%! Turklāt tas ir pašlaik, kad šim gadam paredzētās kadastrālās vērtības "iesaldētas" līdz 2018. gadam. Kas notiks nākamajos gados, "atsaldējot" kadastrālās vērtības un saglabājot pašreizējo nodokļa aprēķināšanas un piemērošanas kārtību?" Kā kadastrālo vērtību un nodokļa pieaugumu pamato Valsts zemes dienests un Rīgas dome? Viens no skaidrojumiem – Mežaparkā un citur Rīgā zemei šogad esot noņemts kultūrvēsturiskā pieminekļa statuss, kā dēļ zemes kadastrālā vērtība cēlusies par 30 – 45 procentiem.
Latvijā pazīstamajai keramiķei Violetai Jātniecei par ģimenes privātmāju un 1800 kvadrātmetriem zemes Mežaparkā šogad pašvaldība aprēķinājusi nekustamā īpašuma nodokli 2329 eiro apmērā, tostarp par zemi – 2155 eiro.
Nodoklis par 25% lielāks
"Pagājušajā gadā par zemi aprēķinātais nodoklis bija 1741 eiro, bet šogad par 426 eiro lielāks nekā pērn. Lai varētu to nomaksāt, ik gadu esmu spiesta atteikties no man nepieciešamās ārstēšanās, naudas trūkuma dēļ tāpat neko nevaru atļauties savulaik ar mana tēva rokām celtās mājas remontā. Ja man nepalīdzētu dēla ģimene, no savas nelielās pensijas – 247 eiro – tādu nodokli tik un tā nespētu samaksāt," stāsta Violeta Jātniece, "pirms 65 gadiem šo zemes gabalu valsts piešķīra manam tēvam Mārtiņam Kalniņam par ieguldījumu jaunu būvmateriālu izgudrošanā. No tēva mantoto māju gan negribu pamest. Bet šādas arvien augošās nodokļa summas stāvus dzen izmisumā un bezcerībā."
Nodokļa maksājuma paziņojumos redzams, ka šogad Meža prospektā 34A zemei krasi cēlusies kadastrālā vērtība. Pērn šim 1800 kvadrātmetru zemes gabalam kadastrālā vērtība bija 116 106 eiro. Toties šogad tā uzkāpusi līdz 143 681 eiro. Valdība gan apgalvoja, ka šim gadam plānotās kadastrālās vērtības atliktas līdz 2018. gadam, tāpēc vērtību un attiecīgi nodokļa kāpuma nebūšot. Bet, kā izrādās, ir pilnīgi otrādi.
Un nodokļa summas krasi cēlušās ne tikai Meža prospektā 34A vien.
Saulcerītei Špoģei par ģimenes privātmāju Pāvu ielā 4 un zemi pagājušajā gadā bija aprēķināts 3424 eiro liels nodoklis. Toties šogad tas jau ir 4090 eiro, tātad cēlies par 666 eiro...
Dace Strazdiņa par pusi mājas Meža prospektā 28 un zemi pērn maksājusi 730 eiro. Toties šogad jau jāmaksā 971 eiro.
Māc neziņa par rītdienu
"Kamēr esam divi pensionāri un kamēr vīrs vēl strādā algotu darbu, tikmēr nodokli vēl kaut kā spējam samaksāt," atzīst Strazdiņas k-dze, "tomēr māc neziņa, kādu nodokļa summu liks maksāt nākamgad un turpmāk. Mana ģimene Mežaparkā dzīvo jau 40 gadus. No viena dzīvokļa savulaik bija jāaiziet, jo mājai pieteicās mantinieki. Māju Meža prospektā 28 privatizējām par sertifikātiem. Šī ēka, kas ir arhitektūras piemineklis, 1998. gadā bija avārijas stāvoklī, ko apliecina arī Kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas novērtējums. Namu restaurējām atbildīgi, atjaunojot pirmatnējā izskatā visus logu rāmjus, durvis, kā arī iekštelpu plānojumu atbilstoši arhīvā atrodamajām ziņām."
Inese Leitāne stāsta, ka par pusi mājas un zemi šogad nodoklis palielināts par 331 eiro – pērn bija jāmaksā 839 eiro, bet šogad jau 1170 eiro.
"Uzliekot iedzīvotājiem ar viņu ienākumiem nesamērojamu nodokli, pašvaldība aizskar cilvēka pamattiesības uz īpašumā jau esošu mājokli. Neatliek nekas cits kā pārdot to, meklējot pajumti citur," spriež viņa.
"Pirmoreiz mūs represēja padomju okupācijas vara, izdzenot no mūsu dzimtas mājām. Tagad iznāk, ka otrreiz to pašu grib izdarīt neatkarīgās Latvijas vara, paceļot nodokļus," saka manis uzrunātie Mežaparka iedzīvotāji.
Nodokli ceļ statuss
Valsts zemes dienesta (VZD) ģenerāldirektorei Solvitai Zvidriņai jautāju, kā izskaidrot tik krasu zemes kadastrālo vērtību kāpumu. Kopš šā gada Mežaparkā un citur Rīgā zemei esot noņemts kultūrvēsturiskā pieminekļa statuss, viņa skaidro. Ja tas noteikts ēkai, kuras fiziskais nolietojums nepārsniedz 30%, tad šogad zemes kadastrālā vērtība cēlusies par 30 līdz 45 procentiem un tai līdzi arī par zemi maksātais nodoklis.
Ja ir tā, kā skaidro VZD vadītāja, tad Meža prospektā 28 dzīvojošā Strazdiņu ģimene, kas restaurējusi ēku pirmatnējā izskatā, par savām pūlēm pretī saņēmusi vien to, ka šogad tai jāmaksā par 240 eiro lielāks nodoklis nekā pērn...
Solvita Zvidriņa gan domā, ka nodokļa pieaugumam katrā konkrētajā īpašumā varot būt dažādi cēloņi.
"2015. gadā Rīgas pašvaldība bija noteikusi, ka nodokļa likme par zemi ir nevis 1,5, bet 1%, bet kopš 2016. gada pašvaldība atgriezās pie likumā noteiktajiem 1,5%. Arī šogad likme ir tā pati, tiesa, ar dažādiem atvieglojumiem. Bet ne vienmēr tie skar konkrētu īpašnieku un nodokļa maksātāju. Tāpēc diezin vai var apgalvot, ka nodoklis vienmēr cēlies tikai kadastrālo vērtību pieauguma dēļ," saka viņa.
Veļ vainu cits uz citu
Rīgas domes Pašvaldības ieņēmumu pārvaldes priekšnieks Ilmārs Ziedonis teic, ka nodokļa kāpums nav tikai Mežaparkā – tas aptver visu Rīgas vēsturisko centru, centram tuvākos Pārdaugavas rajonus. To izraisījis tikai un vienīgi no kadastrālās vērtēšanas noteikumiem izsvītrotais kultūrvēsturiskā pieminekļa statuss zemei. To izsvītroja Valsts zemes dienests, tāpēc tam jāprasa, kāpēc tas tika izdarīts.
Savukārt Valsts zemes dienests rāda ar pirkstu uz pašvaldību – tā neesot laikus parūpējusies par iedzīvotāju aizsardzību pret pārlieku lielo nodokļa slogu.
Uz jautājumu, kāpēc pašvaldība neko nedarīja, lai pasargātu iedzīvotājus no strauja nekustamā īpašuma nodokļa kāpuma, ja bija zināms par šā statusa maiņu, Ilmārs Ziedonis atbild, ka to neesot paguvuši.
"No kadastrālās vērtēšanas noteikumiem statuss zemei pazuda pēdējā brīdī, savukārt, gatavojot pašvaldības saistošos noteikumus par nekustamā īpašuma nodokļa piemērošanu, nekādus priekšlikumus no Mežaparka attīstības biedrības vai citām iedzīvotāju organizācijām nesaņēmām," skaidro viņš.
Amatpersonas neliekas ne zinis
Mežaparka attīstības biedrības valdes pārstāvis Kaspars Gailītis teic, ka neesot gluži tā, kā to apgalvo Pašvaldības ieņēmumu pārvaldes priekšnieks.
"Biedrības vārdā par Mežaparka iedzīvotājiem uzliktajiem pārmērīgi lielajiem nodokļiem cēlām trauksmi jau 2012. gadā, rakstot Ministru prezidentam, finanšu ministram, Rīgas domes priekšsēdētājam, Saeimas un Rīgas domes deputātiem, Valsts zemes dienesta vadītājai. Amatpersonām tas ir sen labi zināms. Taču kopš 2012. gada nekas nav izdarīts, lai stāvokli labotu," saka Kaspars Gailītis. "Publiski izskanējušais piemērs ar gleznotājas Džemmas Skulmes ģimenes māju, par ko šogad viņai jāmaksā 3524 eiro liels nodoklis, jau nav vienīgais. Kopš šī gada februāra esam saņēmuši ap 150 zvanu un e-pasta vēstuļu no Mežaparka iedzīvotājiem, īpaši vecāka gadagājuma, kuri pauž savu sašutumu par viņu ģimenes budžetam jau nepanesamo nekustamā īpašuma nodokli. Kopš 2014. gada trijos gados nodoklis cēlies par 50%! Turklāt tas ir pašlaik, kad Saeima lēmusi par šim gadam paredzēto kadastrālo vērtību "iesaldēšanu" līdz 2018. gadam. Ar visu "iesaldēšanu" šogad par parastu divu dzīvokļu savrupmāju ar dārzu iedzīvotājiem jāmaksā no 2500 līdz 3500 eiro, dažos gadījumos pat vēl vairāk. Nākamgad "atsaldējot" kadastrālās vērtības un saglabājot pašreizējo nodokļa aprēķināšanas un piemērošanas kārtību, dažu gadu laikā nodoklis Mežaparkā sasniegs vai pat pārsniegs 10 000 eiro," spriež Gailītis.
Vajadzīga radikāla reforma
Intervijā "Latvijas Avīzei" VZD ģenerāldirektore Solvita Zvidriņa apstiprina, ka Finanšu ministrijai iesniegts jauns priekšlikums nodokļa aprēķinam no speciālas vērtības: "Finanšu ministrijas darba grupai, kurā spriež par turpmāko nodokļu politiku, cita starpā esam iesnieguši tieslietu ministra akceptēto priekšlikumu pārskatīt kadastrālās vērtēšanas metodiku, nodalot vērtēšanu no nodokļa un nodokļa aprēķinam par mājokļiem ieviešot speciālas vērtības." Ieviešot šo kārtību, nodokļa summa kārtējam gadam nepieaugtu vairāk kā par 10% no iepriekšējā gadā aprēķinātās.
Latvijas Darba devēju konfederācijas sociālās drošības un veselības aizsardzības eksperts Pēteris Leiškalns uzskata, ka Mežaparkā, Jūrmalā un citās vietās ar augstu zemes kadastrālo vērtību neko nesaglābs arī šis 10% pieauguma ierobežojums.
"Manuprāt, ir nepieciešama radikāla šī nodokļa reforma. Viena iespēja – tas jāatceļ dzīvojamām mājām un tām piekrītošai zemei, kā to 2013. gadā izdarīja Igaunijā. Ja Latvijā tas nav iespējams, tad ir otra iespēja – dzīvojamām mājām un tām piekrītošai zemei ir jāievieš trīsdaļīgs nodokļa aprēķināšanas modelis: 0,05 eiro par zemes kvadrātmetru; 0,5 eiro par dzīvojamās ēkas kvadrātmetru; 0,1% no īpašuma kadastrālās vērtības."
Vai jāatdod pēdējā nauda?
Mežaparka attīstības biedrības valdes pārstāvis Kaspars Gailītis teic, ka esot aplami uzskatīt Mežaparku par "miljonāru rajonu".
"Protams, Mežaparkā ir daudz ar vērienu celtu namu, kurus lielākoties nopirkuši ārzemnieki, pat neņemot kredītu bankā," skaidro viņš, "bet nesalīdzināmi vairāk ir to iedzīvotāju, kuri pārsvarā Latvijas pirmās brīvvalsts laikā uzceltās vienkāršās mājās dzīvo divās, trīs, pat četrās paaudzēs. Nav pieļaujams, ka šiem iedzīvotājiem tagad jāizpurina no kabatām pēdējā nauda vai jāpārdod ģimenes relikvijas, lai samaksātu nodokli.