"Jāperas plikai, tad tiksi pie medaļas!"

Sporta treneris, par kuru bija aizdomas par netiklām darbībām, joprojām strādā ar nepilngadīgajiem.

Sporta treneris, par kuru bija aizdomas par netiklām darbībām, joprojām strādā ar nepilngadīgajiem

Trim meitenēm, kuras savulaik kā pusaudzes apmeklēja nodarbības sporta skolā, bet nu jau ir pieaugušas, bija un joprojām saglabājusies psiholoģiska trauma, turklāt vienai bijušas pašnāvības tieksmes, vidēji smaga depresija, miega traucējumi, problēmas veidot attiecības ar vīriešiem un citi traucējumi. Šādas sekas esot pēc tam, kad viņu treneris licis iet pirtī kailām, pats viņas pēris un masējis. Bija aizdomas par netiklām darbībām, taču kriminālprocesu izbeidza. Lieta tika skatīta divās tiesu prāvās – civiltiesā un Eiropas Cilvēktiesību tiesā (ECT). ECT pērn meiteņu un viņu vecāku sūdzību noraidīja, tomēr divi no septiņiem Eiropas tiesnešiem saskatījuši problēmas Latvijas izmeklētāju darbā. Arī ECT tiesnesis no Latvijas Mārtiņš Mits konstatējis, ka kriminālizmeklēšana bijusi neefektīva. Trenerim savulaik atņēma modernās pieccīņas trenera sertifikātu, bet peldēšanas trenera – ne. Patlaban viena no cietušās meitenes mātēm uzrakstījusi lūgumu Valsts policijai par kriminālprocesa atjaunošanu.

"Kad pirmo reizi gāju pirtī, ietinos dvielī. "Ko tu te slēpies?" man jautāja treneris. Pārsteigta redzēju, ka māsa galīgi plika, tāpat citas meitenes. [..] Redzēju, ka Sandru treneris pēra un masēja, ne tikai viņai guļot uz vēdera, bet arī uz muguras, cilāja kājas, ar rokām pieskārās intīmām vietām," tā notikumus pirms apmēram astoņiem gadiem jo

projām ar pārdzīvojumu atceras meitene, kurai toreiz bija 14 gadi. Tā ir viena no epizodēm, kas cilāta vienā kriminālprocesā (tas tika izbeigts) un divās tiesu prāvās – civiltiesā un Eiropas Cilvēktiesību tiesā (ECT). Valsts policija šobrīd saņēmusi iesniegumu no divu iesaistīto meiteņu mātes par kriminālprocesa atjaunošanu, kam piekrīt arī vēl vienas meitenes māte un arī pašas meitenes, kas nu jau ir pieaugušas.

Lietas būtība īsumā – trīs 1992., 1993. un 1995. gadā dzimušu meiteņu vecāki vērsās Valsts policijā ar iesniegumu par to, ka nodarbību laikā sporta skolā 2008. un 2009. gadā meitenes cietušas no trenera netiklām darbībām pirtī. Policija 2010. gadā sāka kriminālprocesu, ko izbeidza noziedzīga nodarījuma sastāva trūkuma dēļ. 2011. gadā vecāki par morālo kaitējumu vērsās tiesā ar civilprasību, ko tiesa daļēji apmierināja (spriedums stājās spēkā 2014. gadā). Vēršanās Eiropas Cilvēktiesību tiesā ar sūdzību, ka Latvijas tiesībsargājošās iestādes nav pienācīgi izmeklējušas krimināllietu, 2016. gadā beidzās ar lēmumu par labu trenerim – izmeklētāji esot darījuši visu, ko varējuši. Taču divi no septiņiem Eiropas tiesnešiem saskatījuši problēmas Latvijas izmeklētāju darbā. Arī ECT tiesnesis no Latvijas Mārtiņš Mits konstatējis, ka kriminālizmeklēšana bijusi neefektīva.

Vai par šo jāraksta septiņus gadus pēc notikušā? Tiekoties ar daudziem cilvēkiem, kas ir saistīti ar šo lietu, man par pārsteigumu tikai daži trenera draugi sacīja, ka varbūt nevajagot cilāt tik senu lietu. Tāpēc nolēmu, ka par to ir jāraksta, kaut vai tāpēc, lai sporta sabiedrība uzzinātu un neko tamlīdzīgu turpmāk nepieļautu. Tāpat šis stāsts ir pamācošs bērnu vecākiem, kā arī tiesībsargājošo iestāžu profesionāļiem, jo ne visiem ir pietiekamas zināšanas par seksuālās vardarbības raksturu un tās sekām.

Oļegs Balahničovs, kurš ir bijis treneris arī diviem mūsu slaveniem olimpiešiem, joprojām strādā par treneri, tajā skaitā ar nepilngadīgajiem.

Bet visu pēc kārtas.

"Ko tu te slēpies?"

Baiba (šeit un turpmāk meiteņu un viņu vecāku vārdi mainīti) ir Olgas meita. Šobrīd studē kriminālistiku Anglijā, trenējas peldēšanā, plāno atgriezties Latvijā un modernajā pieccīņā, kur savulaik bijusi 7. vietā pasaulē junioru konkurencē. Uz tikšanos ar mani Baiba speciāli atlidoja no Anglijas.

"Kad sāku pie Balahničova Kleistos trenēties, man bija 14 gadi. Par mani trīs gadus vecākā māsa jau kādu pusgadu tur bija. Kad pirmo reizi gāju pirtī, ietinos dvielī. "Ko tu te slēpies?" man jautāja treneris. Pārsteigta redzēju, ka māsa galīgi plika, tāpat citas meitenes, kam 16, 13 un 10 gadi. Treneris tikai noteica visu priekšā, ka es vēl maziņa un kaunīga, lai izģērbtos. Sāku pat tā kā neērti justies. Tomēr sapratu, ka kaut kas nav kārtībā. Kādas trīs nedēļas gājām pirtī tā: es dvielī vai peldkostīmā, pārējās – kailas. Pārmetu māsai: tu taču pat tēva priekšā nekad neizģērbies! Bet viņa: treneris teica, ka apģērbtai pirtī ir kaitīgi, jābūt plikai, tas ir efektīvāk, un tad es tikšu pie medaļas," stāsta Baiba.

Sandrai treneris savukārt esot teicis, ka, kailai peroties, vieglāk nomest svaru. Baiba turpina: "Pirtī gājām divas reizes nedēļā. Savām acīm redzēju, ka, piemēram, Sandru treneris pēra un masēja, ne tikai viņai guļot uz vēdera, bet arī uz muguras, cilāja kājas, ar rokām pieskārās intīmām vietām. Pats treneris bija ģērbies platos šortos un cepurē. Pavisam lielā šokā biju nelielā peldbaseinā Jūrmalā, ko treneris īrēja nodarbībā. Pieeju pie baseina un redzu, ka māsa peld pavisam kaila un treneris no malas vēro. Teicu: ko tu dari?! Treneris, lūk, esot iegalvojis, ka kailai vieglāk konstatēt peldēšanas tehnikas nianses... Māsa teica, ka vairs kaila nepeldēšot, bet man likās, ka viņa vēl nesaprata, kas notiek. Tad – pēc kādām trijām nedēļām – arī visu izstāstīju vecākiem."

Baiba stāsta, ka māsa Tamāra par notikušo negrib runāt, kad tomēr nākas atcerēties, raud un ļoti pārdzīvo. Uzreiz pēc notikušā māsa, kad attapusies, bijusi histērijā, teikusi, ka treneris viņu pakļāvis.

"Treneris bija stingrs. Diemžēl bieži iedzēris. Atceroties to laiku, tagad zīmīgi liekas, ka puikām viņš nelika iet plikiem pirtī, vismaz man tas nav zināms. Neredzēju, ka viņš iet pirtī, kad tur ir puikas. Kad mēs gājām, tad vienmēr atrada iemeslu arī bez pēršanas un masāžas: ūdeni nomainīt, arbūzu iedot, tāpat aprunāties. Ar tagadējo prātu saprotu: treneris ar meitenēm gudri manipulēja, katru individuāli pārliecināja, kāpēc pirtī jāiet kailai. Uzskatu, ka viņš no tā un grābstīšanās guva seksuālu apmierinājumu. Par to treneris pelnījis bargu sodu. Man pašai pretīgi to visu atcerēties, bet māsai un Sandrai joprojām ir lielas psiholoģiskas problēmas," kad atvadāmies, Baibai acīs ir asaras.

"Kad jaunākā meita man izstāstīja, uzreiz skrēju pie otras meitas. Viņa uzreiz nosarka: "Mammu, bet viņš taču ir treneris!" No pārdzīvojuma es saslimu uz vairākām dienām. Es pati taču biju savas meitas pie Oļega aizvedusi, jo viņš skaitījās labs treneris... Ar vīru biju vienisprātis, ka jādodas uz policiju," atceras meiteņu māte Olga.

Gribēja gulēt kopā

"Kad man meita jautāja, vai ir normāli, ka meitenes ir kailas pirtī un pie viņām nāk treneris, sākumā nesapratu, par ko ir runa. Tikai vēlāk man pielēca. Olga jau bija sacēlusi traci, un mana meita vairs negāja pirtī. To pēršanos jau arī pārtrauca, bet Oļegs palika strādāt, kamēr viņam atņēma licenci. Neilgi pēc tam, kad pati biju peldēšanas sacensībās Itālijā, meitu novembra beigās pierunāja braukt uz sacensībām Viļņā. Tur risinājās notikumi, par kuriem es sacēlu traci. Kā meita man stāstīja, Balahničovs veda jauniešus, sēdēdams iedzēris pie auto stūres. Bet viesnīcā Viļņā viņai nebija atsevišķas istabas. Treneris negribējis, ka meita paliek vienā istabā ar zēniem un aicinājis uz savu istabu. Meita nepiekritusi, bet treneris vēlāk pa nakti pienācis pie gultas un bāzis roku viņai zem segas. Meita pārbijusies un aizskrējusi uz tualeti, kur pavadījusi daļu nakts," stāsta Sandras māte Aina. Viņa uzskata, ka O. Balahničovs izsprucis sveikā, bet viņu vajadzētu tiesāt un likt pasēdēt cietumā, aizliegt trenēt bērnus.

"Oļegam atņēma modernās pieccīņas trenera sertifikātu, bet peldēšanas trenera – ne. Mēs joprojām satiekamies peldēšanas sacensībās. Meita ar mani par notikušo joprojām nerunā, bet liecības policijai sniedza. Meita noslēdzās, kad viņu nopratināja Tvaika ielā – sak’, vai maz normāla..." pārdzīvoto atceras Aina. "Vēl jāpiebilst, ka tad, kad Latvijas Modernās pieccīņas federācijas pārstāvim Valerijam Cvetkovam jautāju par tām pirts lietām, viņš neticēja. Vajadzēja vērsties pie federācijas prezidenta admirāļa Gaida Andreja Zeibota, kurš uzreiz saprata, ka nav lāgā."

Kāpēc bērni būtu jāizģērbj?

"Jā, bija tāda lieta. Mēs toreiz uzreiz ātri noreaģējām: sasaucām federācijas valdes sēdi un nobalsojām, ka tāds treneris mums nav vajadzīgs. Tur pat nebija, ko iedziļināties, jo viss bija skaidrs," man saka Modernās pieccīņas federācijas tagadējais goda prezidents G. A. Zeibots.

"Federācijas valdes sēdē nolēmām vairs neslēgt ar Balahničovu kā ar treneri līgumu, bet trenera sertifikāts viņam palika. To mēs juridiski nevarējām uzreiz atņemt. Tikai tad, kad stājās spēkā civilspriedums, mums bija juridisks pamats lūgt Latvijas Sporta federāciju padomi anulēt viņa trenera sertifikātu, kas arī notika, taču Balahničovs dabūja sertifikātu no Latvijas Peldēšanas federācijas, kaut gan mēs to brīdinājām un arī taču Sporta federāciju padome zināja lietas būtību," man saka pašreizējais Modernās pieccīņas federācijas prezidents Jānis Liepiņš. "Kā prezidents un cilvēks, kas joprojām aktīvi nodarbojas ar sportu, neredzu neviena iemesla, kāpēc sportā bērni būtu jāizģērbj. Darbā ar bērniem jābūt kristālskaidriem. Bērni ir tik viegli vadāmi, savā uzticībā var iet līdz galam... Mēs visi bijām šokā. Un, izrādās, šitā pirtī iešana bijusi jau ilgstoši. Federācijā mēs patiešām nezinājām, ka Kleistu sporta skolā notiek tādas lietas. Tagad atskatoties un visu zinot, rodas jautājumi, kāpēc tik daudz bērnu gāja no tās skolas projām, kāpēc viņu vecāki bija tādi nerunīgi? Labi, ka divas mātes uzdrošinājās pacelt šo jautājumu."

Latvijas Modernās piec

cīņas valdes loceklis, Eiropas Modernās pieccīņas konfederācijas viceprezidents, Latvijas Olimpiskās komitejas izpildkomitejas loceklis Andris Feldmanis stāsta: "Oļegs divas reizes tiesājās par atjaunošanu darbā, bet nesekmīgi. Paldies Olgai, ka viņa nebaidījās runāt. Daudzi stāsta, ka Balahničovs ir labs treneris. Jā, viņš ir trenējis divus mūsu olimpiešus. Bet no daudziem tā arī nevienu profesionāli nedabūjām. Labas meitenes pazuda no treniņiem, pat nepaskaidrojot, kāpēc. Kā federācija mēs jutām morālu atbildību tikt vaļā no tāda trenera, tāpēc lūdzām atņemt viņam licenci. Kad uzzināju, ka Peldēšanas federācija neiebilst, ka viņam ir peldēšanas trenera licence, zvanīju toreizējam federācijas prezidentam Kasparam Ponem un sacīju, ka viņš ir ļoti drosmīgs. Viņš tikai atrunājās. Nesaprotu Sporta federāciju padomi, kas izsniedza peldēšanas trenera licenci! Vai likumi domāti padomei vai sabiedrībai, vai tā skatās, kas notiek reālā dzīvē?"

Dokumenti taču ir kārtībā!

Latvijas Peldēšanas federācijas prezidents Aivars Platonovs šajā organizācijā sāka strādāt 2011. gadā un par Balahničova grēkiem sākumā nezinājis. "Viņam visi dokumenti bija kārtībā, un mums nebija nekāda pamata, lai nelūgtu Sporta federācijas padomei viņam izsniegt licenci. Ja viņš būtu grēkojis kā mūsu federācijas treneris, tad droši vien lūgtu viņam neizsniegt licenci. Pašu Balahničovu neesmu redzējis kādus trīs gadus, pat nezinu, kur viņš strādā. Ja būs kādas sliktas indikācijas, tad, protams, rīkosimies. Šobrīd mēs noteikti nelemsim par septiņus gadus veciem notikumiem: lai par to atbild Sporta federāciju padome, kas sertificē trenerus," komentē A. Platonovs.

Latvijas Sporta federāciju padomes jurists – sertifikācijas speciālists Artūrs BalodisRozītis man stāsta, ka par trenera sertifikāta izsniegšanu lemj komisija septiņu cilvēku sastāvā.

"Kad Modernās pieccīņas federācija lūdza Balahničovam anulēt sertifikātu, komisija, balstoties uz faktiem, to arī izdarīja. Balahničovam tolaik nebija peldēšanas trenera sertifikāta, kaut gan reāli viņš jau strādāja. Kad Peldēšanas federācija lūdza viņam izsniegt trenera sertifikātu, prasījām skaidrojumu Izglītības un zinātnes ministrijas Sporta departamentam, jo situācija ne tikai bija unikāla, bet dubultunikāla: manā praksē pirmoreiz kādam trenerim anulēts sertifikāts, turklāt viena federācija lūdza anulēt, otra piešķirt! No departamenta saņēmām atbildi, ka anulēšana pati par sevi nav šķērslis. Bijām arī saņēmuši informāciju no "Daugavas" sporta nama, kur Balahničovs ļoti labi strādājot, vadība ir lietas kursā par notikumiem modernajā pieccīņā un pievēršot trenerim īpašu uzmanību," stāsta A. Balodis-Rozītis.

Jurists norāda arī uz izmaiņām Bērnu tiesību aizsardzības likumā. Līdz 2014. gada 7. aprīlim ar bērniem nedrīkstēja strādāt personas, kas pieļāvušas bērna tiesību aizsardzības normatīvo aktu pārkāpumus vai amorālu uzvedību darbā vai ārpus tā un tas konstatēts ar tiesas spriedumu vai citu kompetentas iestādes lēmumu. Pēc 7. aprīļa aizlieguma pamatojumam jau bija nepieciešams sods par noziedzīgu nodarījumu, kas saistīts ar vardarbību, tikumību un dzimumneaizskaramību. Un noziedzīgs nodarījums var būt tikai kriminālsods, spriedums civillietā tāds nav. Sertifikātu Balahničovam piešķīra jau pēc 2014. gada 7. aprīļa.

Kad A. Balodim-Rozītim vaicāju, vai pats savus bērnus sūtītu pie Balahničova trenēties, saņemu atbildi: "Atturos par to ko teikt."

Veca zupa…

Viens no pašreizējiem Modernās pieccīņas federācijas valdes locekļiem Valerijs Cvetkovs telefonsarunā bija sašutis, ka vēlos runāt par tik seniem notikumiem, teica, ka Oļegs esot Dieva dots treneris un ticis nepamatoti apmelots.

Tagad pensionārs, bijušais Eiropas junioru čempions un PSRS vicečempions Vladimirs Kravcovs bija runīgāks. "Es jau arī ieteiktu to veco zupu nevārīt. Olga to lietu uzpūtusi ne no kā – viņas mērķis ir nogremdēt Oļegu kā treneri. Kad uzzināju, ka viņš per plikas meitenes, es Oļegam teicu, ka tas ir slikti. Bet esmu pārliecināts, ka viņš neko sliktu nedomāja un nedarīja, Oļegam prātā ir tikai sports."

Olimpiešu viedokļi dalās

Četru olimpisko spēļu dalībnieks modernajā pieccīņā Deniss Čerkovskis, tagad Nacionālo bruņoto spēku sporta instruktors: "Oļegs bija mans pirmais treneris. Astoņus gadus. Pateicoties galvenokārt viņam, es tiku uz pirmajām – 2000. gada Sidnejas olimpiskajām spēlēm. Stingrs, daudz ko iemācīja, kaut gan par viņa metodēm varētu pastrīdēties." Olimpietis savām acīm neesot redzējis, ka treneris būtu pēris plikas meitenes, bet, ja tā ir, tad tas esot ļoti slikti.

"Šai ziņā es Olgu un viņas vīru saprotu. Nezinu, ko es kā tēvs būtu ar Oļegu izdarījis... Mēs tomēr dzīvojam Eiropā. Tomēr nedomāju, ka tā ir apzināta seksuāla rīcība, visticamāk, to izprovocējis alkohols. Kad viņš vairs nebija mans treneris, es Kleistos bieži redzēju, ka Oļegs ir iedzēris, reibumā ar auto ved bērnus uz baseinu."

Četrkārtējā olimpisko spēļu dalībniece Jeļena Rubļevska pie Balahničova trenējās no 1997. līdz 2004. gadam un uzskata viņu par ļoti labu treneri.

"Neesmu pa pliko pie Oļega pirtī bijusi, tāpat kā mana meita, kas pie viņa trenējās. Tai pašā laikā vienreiz pamanīju, ka viena no Olgas meitām reiz sēdēja Oļegam klēpī. Man mute palika vaļā... Tomēr es nevaru iedomāties, ka Balahničovs varētu pērt kailas meitenes. No otras puses – arī pašām meitenēm jādomā ar galvu, arī vecāki nevar tā vienkārši atdot bērnus trenerim un nelikties ne zinis, kas notiek," uzskata J. Rubļevska.

Tā vienkārši atlaist nevar

"Daugavas" sporta namu un tajā esošo peldbaseinu apsaimnieko bērnu un jauniešu basketbola skola "Rīga", kuras direktores vietniece pedagoģiskajos jautājumos Sandra Vārpiņa ir lietas kursā par notikumiem, kuros iesaistīts Balahničovs.

"Ar Olgu esmu tikusies, un viņa man ir stāstījusi šausmu lietas. Es viņai atbildēju, ka, nedod Dievs, kādam no mums būt jūsu vietā, bet kā pašvaldības iestādei mums nav tiesību tā vienkārši Balahničovu atlaist. Soda reģistrā Balahničova uzvārds parādās, bet, precizējot par ko, Iekšlietu ministrijas informācijas centrs mums katru gadu atbild, ka sods nav saistīts ar Bērnu tiesību aizsardzības likumu vai Izglītības likumu, kas aizliegtu viņam pie mums strādāt. Esmu vērsusies Izglītības kvalitātes valsts dienesta licencēšanas un reģistru departamentā, kur man atbildēja, ka gan mēs, gan viņi var rīkoties tikai normatīvo aktu ietvaros. Tā Oļegs turpina strādāt. Vēl Olgai ieteicu vērsties Izglītības un zinātnes ministrijā," skaidro S. Vārpiņa.

Tiktāl lietas formālā puse. Peldbaseinā Balahničovs strādā par glābēju un ar komercgrupām, kur ir arī nepilngadīgie. Jautāju S. Vārpiņai, vai viņa savu bērnu pie viņa sūtītu? "Jā, jo es redzu, ka viņš strādā labi, par viņu ir tikai pozitīvas atsauksmes. Ne reizi nav bijis reibumā, bet par to, ko viņš darījis agrāk, darbiniekiem ir diametrāli pretēji viedokļi," piebilst direktora vietniece.

"Esmu apliets ar dubļiem"

Pēc daudzajām intervijām, iepazīšanās ar tiesvedības un policijas savākto informāciju tiekos arī ar pašu treneri. Saruna ir vēsa. Oļegs uzskata, ka esmu Olgas nolīgts. Sēžam VEF peldbaseina ēkā, kur notiek treniņi Balahničova Modernās pieccīņas bērnu un jaunatnes sporta klubam, kuram gan nav nekāda sakara ar Modernās pieccīņas federāciju.

"Esmu apliets ar dubļiem. Federācija izmantoja Olgu, kurai, man šķiet, nav viss kārtībā ar veselību, lai tiktu no manis vaļā. Jā, es meitenes pēru kailas – arī agrāk, un nevienai nekad nav bijušas problēmas. Daudzas jau lielas izaugušas, jau savi bērni un laimīgas ģimenes. Saprotiet, esmu krievu cilvēks, zinu krievu pirts tradīcijas, zinu padomju trenēšanas tradīcijas, bet nezināju, ka kailas pērt nedrīkst. Runājot konkrēti par 2009. gadu – naudas nav, bet bērniem atjaunoties pēc smagiem treniņiem vajag. Ko darīt? Pirts bija atjaunošanās līdzeklis. Pēršana un masāža nepieciešama, lai atbrīvotu muskuļus. Masēju arī ārpus pirts. Krūtis, citas intīmas vietas neesmu aizticis, tas viss sadomāts, tāpat notikumi Viļņā. Nekāda seksa un vēlmes to darīt nav bijis. Esmu iekritis, un tā ir mana lieta, negribu nevienu iesaistīt un negribu, lai draugi mani aizstāv. Protams, tagad neko tādu vairs neatļaujos. Man sieva nomira no visiem šiem pārdzīvojumiem. Policijas izmeklētāja Macko pret mani sākumā kā pret nelieti izturējās, bet vēlāk viņas attieksme mainījās," man saka Oļegs, kurš tā arī pēc būtības neatzīst savu vainu un nespēj arī paskaidrot, kāpēc Modernās pieccīņas vadībai tad vajadzēja no viņa tikt vaļā.

Izmeklētāja neatrod dzimumtieksmi

2010. gada 4. janvārī pret Balahničovu tika sākts kriminālprocess aizdomās par pavešanu netiklībā. Sods par šādu nodarījumu – līdz pat septiņiem gadiem cietumā. Izmeklēšanu vadīja Valsts policijas inspektore Tatjana Macko. Olgas vecākā meita Tamāra liecinājusi, ka masējot treneris pieskāries intīmām vietām, vērojis, kā meitenes pārģērbjas, kādai citai meitenei treneris uzmācies. Arī Baiba liecināja, ka treneris masējot pieskāries intīmām vietām.

Inspektore nopratinājusi arī vairākas citas nepilngadīgās, kuras liecinājušas, ka gājušas kailas pirtī, Balahničovs viņas pēris un masējis, taču nekāda seksuālā uzmākšanās neesot notikusi, tāpēc vecākiem par to nav stāstījušas. Kad vecāki to uzzinājuši, viedokļi bijuši dažādi. Daudzi vecāki liecinājuši, ka uzskata Balahničovu par sava sporta veida fanātiķi un labu treneri.

Pats Oļegs savu vainu audzēkņu pavešanā netiklībā nav atzinis, nevienu izģērbties neesot piespiedis, turklāt iešana pirtī bijis labprātīgs pasākums, viss noticis saistībā ar sporta metodikām.

T. Macko konstatējusi, ka nav gūti pierādījumi, ka perot vai masējot treneris apmierinājis savu dzimumtieksmi vai izraisījis to cietušajos, arī saprātīgās šaubas par to jāvērtē par labu personai, kas aizstāvas. Līdz ar to T. Macko vērtēja, ka nav noziedzīgā nodarījuma sastāva un kriminālprocess jāizbeidz.

Abu māšu lūgumu par kriminālprocesa atjaunošanu noraidīja gan Rīgas tiesas apgabala prokuratūra, gan Ģenerālprokuratūra, norādot, ka sniegtās liecības bijušas dažādas un pretrunīgas.

Šobrīd Olga uzrakstījusi lūgumu Valsts policijai par kriminālprocesa atjaunošanu, norādot uz vairākiem apstākļiem.

Pilnu rakstu lasiet portālā la.lv

***

Eiropas tiesa: pārkāpuma nav. Bet divi tiesneši iebilst

Eiropas Cilvēktiesību tiesa secināja, ka lietā nav noticis Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas pārkāpums. Kriminālprocess ticis sākts nekavējoties, aizdomās turētais tika drīzumā aizturēts un nopratināts, policija nopratināja virkni liecinieku, arī pašas meitenes, kā arī veica citas nepieciešamās darbības pierādījumu iegūšanai. Tiesa arī atzina, ka tiesībsargājošās iestādes bija saskārušās ar ļoti sarežģītu lietu, kurā figurēja divas savstarpēji pretrunīgas versijas par notikušo un bija ļoti maz tiešo pierādījumu. ECT ieskatā Latvijas izmeklētāji bija izdarījuši visu no tiem saprātīgi sagaidāmo.

Tomēr divi no septiņiem ECT tiesnešiem pret šo spriedumu iebilda. Tiesnesis Janko Grozevs no Bulgārijas norāda, ka, ja arī lietā minētie incidenti nav bijuši vardarbīgi, pēc ANO Bērnu tiesību komitejas traktējuma tie kvalificējami kā ļaunprātīga seksuāla izmantošana, psiholoģiski uzmācīga un traumatiska. Latvija šajā jomā izvēlējusies būvēt savu sistēmu, balstoties galvenokārt uz krimināltiesībām, bet vispārējām cilvēktiesībām paliekot otrā plānā. Tiesnesis akcentē, ka tiesvedības gaitā savākti spēcīgi pierādījumi, ka meitenes bijušas piespiestas apmeklēt pirti kailas un ļaut, ka treneris viņas masē, ka trenerim bija spēcīgs dominējošs stāvoklis. Izmeklēšana pārāk maz koncentrējās uz jautājumu, vai meitenes piekrita būt kailas, bet vairāk uz to, vai trenerim bija seksuāls mērķis. Šāda mērķa trūkums arī bija izšķirošs kriminālprocesa izbeigšanai. Izmeklēšana nonāca arī pretrunās: neapšaubīja meiteņu liecības, taču vienlaikus secināja, ka viņas labprātīgi pirtī gājušas kailas un labprātīgi lūgušas sevi masēt kailas. Bet pats galvenais: izmeklēšana neizskatīja trenera kā dominējošā stāvokli pār meitenēm.

Tiesnesis no Latvijas Mārtiņš Mits jau savā pirmajā īpašā viedokļa teikumā pasaka, ka kriminālizmeklēšana bijusi neefektīva. Bijis apdraudējums nepilngadīgo fiziskajai un garīgajai labklājībai. Būt kailiem pretēja dzimuma pārstāvjiem nav Latvijas pirts kultūras pieņemama sastāvdaļa. Turklāt vēl kontekstā ar autoritāti treneri un jaunām meitenēm, kas tās padara īpaši neaizsargātas, ņemot vēl vērā, ka 13 – 16 gadu vecums ir personības veidošanās laiks. M. Mits atzīmē psihologa ziņojumā norādīto, ka visas trīs meitenes pat vairāk nekā gadu pēc notikumiem izjutušas dusmas, viņām bijušas nepatīkamas izjūtas vai vainas izjūtas par notikumiem ar treneri, vienai bijušas problēmas saskarsmē ar vecākiem vīriešiem. Pēc tiesneša domām, izmeklēšanā nav izpētītas vairākas lietas: iemesli apmeklēt pirti kailiem, jo īpaši uzticēšanās un autoritātes attiecībās starp meitenēm un treneri; vai tiešām un, ja tā, tad kāpēc zēni neapmeklēja pirti kaili; pretrunas trenera paziņojumos; kontekstu, kas potenciāli norāda uz trenera seksuālo interesi (notikumi Viļņā un liecinieku liecības par ģērbtuvi un pieskaršanos). Šo faktoru neizpētīšana noveda pie kriminālizmeklēšanas slēgšanas, un lieta nenonāca līdz vienīgajai varai – valsts tiesai, kas varēja izlemt, bija vai nebija izdarīts noziegums saskaņā ar Krimināllikuma 162. pantu – pavešanu netiklībā. M. Mits atsaucas arī uz NVO "Dardedze", kas konstatējusi, ka Balahničova lietas izmeklēšanas laikā likums no tiesībsargājošo iestāžu puses ticis pretrunīgi un virspusēji piemērots, tai skaitā, izbeidzot kriminālprocesus lietās, kas prasa sarežģītāku izmeklēšanu vai psiholoģiskā kaitējuma novērtēšanu. Tāpat tiesībsargājošo iestāžu profesionāļiem nav pietiekamu zināšanu par seksuālās vardarbības raksturu un tās smagajām sekām.