Esam spēcīga tauta

Mairis Briedis kļuvis par pasaules čempionu boksā

Mairis Briedis ir pirmais latvietis, kurš kļuvis par pasaules čempionu boksā. Cīņā par Pasaules boksa padomes (WBC) čempiona jostu Vācijas pilsētā Dortmundē viņš 12 raundu cīņā pārspēja mājinieku Marko Huku.

"Latvieši ir stipra tauta," bija pirmais, ko jaunais pasaules čempions paldies vietā teica tiem līdzjutējiem, kuri cīņas gaitā Marko Huka arēnu pārvērta par savējo. Viņš pateicās arī visiem latviešiem, kuri aizpagājušajā naktī bija pielipuši TV un datoru ekrāniem, lai sekotu translācijai no Dortmundes, tāpat tiem, kuri domās bija kopā ar Latvijas izcilāko bokseri.

Paldies arī Maira Brieža komandai, kas pēc cīņas atvēra ģērbtuves durvis mums, trim uz Dortmundi atlidojušajiem Latvijas mediju pārstāvjiem. Aiz šīm durvīm bija ne tikai saldā uzvaras garša un skaistās emocijas, bet arī sāpes un spēka izsīkums. Briedis nemaz netika līdz oficiālajai preses konferences telpai, jo sevi manīt lika sāpes pakrūtē. Iespējams, lauzta riba, kas ik pa brīdim jaunajam čempionam lika atgulties uz ģērbtuves grīdas un beigās doties uz slimnīcu. Tomēr arī šajos brīžos Mairis bija tas pats pozitīvais tēls, kādu esam raduši redzēt. Neatteica interviju, bija gatavs nobildēties, cik vien spēks ļāva.

Sapnis piepildījies

"Kļūt par pasaules čempionu bija mans sapnis, tomēr es vēl īsti nespēju noticēt, ka tas piepildījies. Varbūt rīt. Vēl ir pārāk daudz emociju. Paldies Dievam, ka esam to izdarījuši. Varu atkal teikt to pašu – mana tauta ir mans dopings. Esam spēcīga tauta. Pirms desmit gadiem par to varbūt šaubījos, bet mēs varam izdarīt varenas lietas," tā Mairis Briedis sacīja pirmajā stundā pēc cīņas.

"Nebija kāds raunds, kas būtu smagākais. Bet bija kļūdas, vajadzēja saņemties, un izdevās. Paldies visiem atbraukušajiem faniem, kuru vibrāciju es jutu, un tā palīdzēja. Huks bija neērts pretinieks, taču arī tāda pieredze man vajadzīga. Bija trenera ieteikumi, kurus neizdevās izpildīt. Tas nozīmē, ka vēl ir kurp tiekties šajā sporta veidā," atzina WBC čempions, kuram sava josta nākotnē būs jāaizstāv.

Briedis ringā devās ar skaļu tribīņu atbalstu. Sākumā Huka fani vēl spurojās pretī, taču cīņas otrajā pusē likās, ka šī cīņa notiek Rīgā. Cīņas vidū Mairis zaudēja vienu raundu, taču pārējos bija vai vismaz radīja iespaidu, ka ir labāks, atšķirībā no Huka cenšoties demonstrēt tīru un skaistu boksu – tādu, kas patīk līdzjutējiem un arī tiesnešiem. Čempiona boksu.

Iespējams, Brieža sāns tika savainots jau cīņas vidū, kad Mairim uz brīdi pietrūka elpas un iezagās sāpes pakrūtē. Cīņas karstumā un adrenalīna uzplūdā to nevarēja pamanīt. Nopietnas sāpes parādījās tikai pēdējā raunda beigās, kad cīņas iznākums jau bija izšķirts. Iespējams, ka Briedis kā īsts dzelzs vīrs savu titulu izcīnīja ar lauztu ribu. To gan uzzināsim vēlāk pēc slimnīcā veiktajām pārbaudēm.

Huks neizglābās

Jau kopš piektā raunda bija zināms, ka tiesneši latvietim piešķīruši vairāk punktu nekā Hukam un pēdējo glābt var tikai nokautējošs sitiens. Tiesa, notikumi ringā solīja pretēju iznākumu. Brieža treneris Sandis Kleins vēlāk atzina, ka tas nebija galvenais. Šoreiz vajadzēja vienkārši uzvarēt.

"Neticēju un joprojām nespēju aptvert šo vārdu salikumu – pasaules čempions Mairis Briedis. Esam ierakstījuši jaunu lappusi Latvijas boksa un sporta vēsturē," Sandis Kleins bija emocionāls. "Cīņa nebija viegla. Cerējām, ka Huks lūzīs agrāk. Lūzuma brīdis bija arī Mairim, tomēr izdevās tikt tam pāri. Viņam sāk durt zem ribām, nevarēja ievilkt elpu. Kritās temps, tomēr to atkal izdevās kāpināt. Pēc astotā raunda zinājām, ka kontrolējam cīņu, un to zināja arī Huka komanda. Viņš kļuva agresīvāks, bet Mairis labi trāpīja pretiniekam pa aknu. Varēja redzēt, ka sāp arī Hukam. Viņš ir cīnītājs, nepadevās. Līdz nokautējošam sitienam netikām, taču tas nebija pašmērķis," cīņas gaitu komentēja Sandis Kleins.

Kopš cīņas vidus Briedis katra raunda izskaņā bija pārliecinošāks, un dažos raundos Huks saņēma krietnu sitienu krusu. Neiznāca solītais "Hukam pēc sestā raunda nebūs nekādu variantu", tomēr Briedis kontrolēja cīņas gaitu. Boksa lietpratējiem bija skaidrs, ka šajā vakarā latvietis ir labāks. Man blakus sēdošais fotogrāfs bosnietis atmeta ar roku un paziņoja – Huks ir švaks. Mājinieku skaļais sauklis "Hū, Hū!" bija apsīcis pavisam, un tribīnēs dārdēja "Latvija, Latvija!". Tādā atmosfērā cīņu zaudēt nevarēja. Sāpju un rīkotāju strikti noteiktās kārtības dēļ Briedim šo titulu īsti nesanāca nosvinēt Vestfālenes arēnas tribīņu priekšā. Būs iespēja to izdarīt Latvijā.

Cits vārds, cita cena

Jauno pasaules čempionu gaida pāris mēnešu atpūta, bet naudīgajā boksa pasaulē Brieža komandai tagad ir cits vārds. Arī cita cena. Ar Briedi boksēties gribēs daudzi, tituls būs jāaizstāv, un šī josta nav mūžīga. "Šodien par to vēl negribam domāt. Katrā cīņā var atrast kļūmes, ko labot. Mums nevajag Mairi mainīt, mums vajag viņu uzlabot," saka Kleins. "Nākotnes plāni ir lieli, tāpat interese par mums. Publiski par iecerēm vēl negribu runāt, lai nenoskauž. Varu tikai pateikt – mēs nebaidāmies ne no viena un esam gatavi šo titulu aizstāvēt jebkurā versijā," saka Brieža menedžeris Als Siesta.

Briedis un viņa komanda – Sandis Kleins, Mareks Osovskis, Agris Freija, Gatis Irbe, Dmitrijs Lučņiks, Raimonds Zeps un Als Siesta – mājās atgriezās ar padarīta darba sajūtu un prestižo WBC čempiona jostu. Dzelzs latvietis deviņos gados aizcīnījies līdz pasaules boksa Olimpam.