Rīga 15°C, nedaudz mākoņains, bez nokrišņiem, D vējš 4m/s
Sestdiena, 2024. gada 27. aprīlis 10:24
Vārda dienas: Klementīne, Raimonda, Raina, Tāle
Rīgā vissliktākā izglītības kvalitāte ir tieši mazākumtautību skolās
Lemjot, kā vajadzētu mainīties skolu tīklam, Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) ņems vērā ne tikai skolēnu skaitu mācību iestādēs, bet arī izglītības kvalitāti.
Tāpēc uzņēmums "Jāņa sēta", kurš par 90 000 eiro pēta, kā būtu pareizāk kārtot skolu tīklu, vispirms izveidojis kartes, kurās redzams, cik sekmīgi visu vidusskolu absolventi kārto centralizētos eksāmenus. Ieviests pat īpašs jauns termins "obligāto eksāmenu indekss". Tas veidots, ņemot vērā skolēnu skaitu un viņu rezultātus matemātikas, latviešu valodas un svešvalodas eksāmenā. Indeksa dati nav iepriecinoši: vidēji zem 30 procentiem eksāmenus nokārtojuši 46 skolu absolventi. Šajās zemākās kvalitātes skolās mācījušies 23 procenti no visiem 12. klašu skolēniem.
Šādas skolas ir ne tikai laukos, bet arī lielajās pilsētās. Rīgā vien ir septiņas šādas skolas. Jāpiebilst, ka pārsvarā tajās arī ir mazs skolēnu skaits. Piemēram, Rīgas 65. vidusskolā 12. klasē bijuši vien desmit bērni. Turklāt visas šīs ir krievu skolas. Izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis uzskata: ja indekss ir zem 30 procentiem, skola jāreformē.
K. Šadurskis uzsvēra, ka "nav runa par skolu slēgšanu": nepietiekami piepildītajām un kvalitatīvajām skolām jāpārtop par pamatskolām. Ja kādā pašvaldībā ir trīs šādas nekvalitatīvas vidusskolas, resursus varētu koncentrēt vienā no tām, cenšoties uzlabot izglītības kvalitāti. K. Šadurskis norādīja: lai autoskolā nokārtotu teorijas eksāmenu, jāsniedz vismaz 90 procenti pareizu atbilžu. Tad kāpēc tiek pieļauts, ka jaunieši mācās skolās, kuru vidējais rādītājs nav pat 30 procenti, traģiskā tonī vaicāja ministrs. Te gan jāpiebilst, ka tieši IZM ziņā ir gādāt, lai centralizētajos eksāmenos prasības būtu gana augstas. Patlaban vidusskolas beigšanas eksāmens skaitās nokārtots pat tad, ja sniegti tikai pieci procenti pareizu atbilžu.
"Jāņa sētas" pētnieki arī secinājuši, ka labajās skolās, kur skolēni eksāmenus kārto, sasniedzot 70 un vairāk procentus no iespējamā rezultāta, mācās tikai astoņi procenti no visiem 12. klašu skolēniem. Šādas skolas valstī ir vien septiņas – sešas Rīgā (Rīgas Valsts 1., 2. un 3. ģimnāzija, kā arī Āgenskalna Valsts ģimnāzija, Franču licejs un Centra humanitārā vidusskola) un viena Daugavpilī (Daugavpils Krievu vidusskola – licejs), kas ir vienīgā krievu skola izcilo skolu sarakstā. Secināts, ka Rīgā lielākā daļa "labo" skolu koncentrējušās pilsētas centrā, kamēr mikrorajonu skolās kvalitāte lielākoties krītas. "Jāņa sētas" pārstāvis ekonomģeogrāfs Jānis Turlajs izteicies, ka mikrorajonu skolu skolēnu sliktie rezultāti pārsteiguši. Jāpiebilst gan: tas arī līdz šim bija vispārzināms fakts, ka Rīgā prestižākas ir tieši centra skolas un valsts ģimnāzijas.
Dati par dažādu skolu absolventu sniegumu centralizētajos eksāmenos dažādos rakursos pētīti arī iepriekš. Piemēram, "Draudzīgā aicinājuma" fonds ik gadu apbalvo skolas, kuru absolventiem labāk veicies eksāmenos. Skolēnu sasniegumus eksāmenos pēta un karti ar skolu kvalitātes rādītājiem veidojis arī Latvijas Pašvaldību savienības pētnieks Jānis Upenieks. To izglītības ministram atgādināja arī LPS padomniece izglītības, bērnu, jaunatnes un ģimenes jautājumos Ināra Dundure. Viņa arī vaicāja, vai, modelējot ideālo skolu tīklu, "Jāņa sēta" pētīs ceļu stāvokli. J. Turlajs uz to atbildēja apstiprinoši.
Pētnieki modelēs skolēnu iespējamo pārvietošanos pēc skolu reorganizācijas, taču par katru aktuālo bedrīti gan "Jāņa sētai" ziņu nebūs. Līdz ar skolu kartējumu tiks kartēti arī sabiedriskā transporta autobusu maršruti. Kartējumā tiks iekļauts arī to ātrums katrā ceļa posmā, kas arī dos zināmu priekšstatu par ceļu stāvokli. J. Turlais teica: valsts dotācija vietējiem pārvadājumiem ir 85 miljoni eiro. Par šo naudu vajadzētu spēt arī kvalitatīvi pārvadāt skolēnus.
"Jāņa sēta" jau izpētījusi, ka skolēni braukā arī tagad un nebūt neizvēlas tuvāko skolu: daudzi dodas uz tālāku izglītības iestādi, ja tā var nodrošināt labāku kvalitāti. Šāda tendence novērojama ne tikai ārpus Rīgas, bet arī galvaspilsētā. Veidojas apburtais loks. Jo vairāk motivētu skolēnu dodas uz tālākām skolām, jo mazāk tādu skolēnu paliek apkaimes skolā un jo vairāk krītas izglītības kvalitāte. Izglītības kvalitātes krišanos veicina arī tas, ka skolēnu skaita sarukuma dēļ samazinās skolotāju algas, kā dēļ konkurētspējīgākie pedagogi no konkrētās skolas aiziet. K. Šadurskis apgalvo: novados, kur sakārtots skolu tīkls, piemēram, Bauskā un Smiltenē, augusi arī izglītības kvalitāte.
Pilnībā pabeigt kartējumu, saskaņā ar kuru IZM izstrādās priekšlikumus pašvaldībām skolu tīkla sakārtošanai, "Jāņa sēta" sola līdz oktobrim. Gatavais produkts būšot interaktīva platforma, kurā varēs pētīt skolas dažādos šķērsgriezumos, redzēt, no kurienes ir skolas skolēni, kā viņi līdz skolai nokļūst utt. Kad jautāju, vai šī platforma būs arī publiski pieejama, lai katrs interesents pats varētu spriest par skolu kvalitāti un tīklu, K. Šadurskis teica, ka tas vēl nav zināms. Viņš pieļāva, ka dārgi pirktais kartējums datu aizsardzības dēļ tomēr varētu nebūt publisks. J. Turlais gan iebilda: dati būšot anonimizēti un katra bērna mājas adresi kartējumā redzēt gan nevarēšot.
Laikraksta redakcija atrodas Rīgā, Toma ielā 4
Redakcijas e-pasta adrese: [email protected]
Lursoft laikrakstu bibliotēkā pieejami raksti no 29.11.2003