Reforma šķeļ koalīciju un arodbiedrības

Izskanējis ierosinājums nodokļu reformu iesaldēt līdz rudenim

Finanšu ministrijas (FM) gatavotā nodokļu reforma radījusi domstarpības arodbiedrību vidū. Visvairāk satraukusies Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrība (LVSADA), kas savas bažas paudusi Ministru prezidentam Mārim Kučinskim (ZZS) adresētā vēstulē. Tajā mediķi vērš uzmanību, ka nodokļu reforma joprojām nepiedāvā veselības nozarei nepieciešamo finansējuma avotu. Tādēļ LVSADA iesaka valdībai nesamazināt iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN) no 23 līdz 20%, kā plānoja valdība, bet atstāt to līdzšinējā apmērā un šos trīs procentus iezīmēt kā veselības apdrošināšanas maksājumu.

Nākamajā dienā pēc tam, kad mediķi bija nākuši klajā ar savām bažām, Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības (LBAS) priekšsēdētājs Egils Baldzēns izplatīja savu viedokli, kurā pauž stingru atbalstu FM piedāvātajai nodokļu reformai. Šāda LBAS vadītāja rīcība radīja neizpratni mediķu arodbiedrībai. Tā satraucās, ka arodbiedrību jumtorganizācija necenšas aizstāvēt mediķu vajadzības, un pieprasīja Baldzēna skaidrojumu. Vakar šim jautājumam tika veltīta LBAS ārkārtas valdes sēde. Tā notika aiz slēgtām durvīm, bet diskusijas brīžiem gāja tik skaļos toņos, ka atbalsojās "arodbiedrību mājas" gaiteņos. Pēc sēdes gan LVSADA vadītājs Valdis Keris, gan Baldzēns centās žurnālistiem radīt draudzīgu iespaidu – demonstratīvi spieda viens otram roku un stāstīja, ka esot izdevies vienoties par kopīgu arodbiedrību pozīciju nodokļu reformas jautājumā. Esot divi nosacījumi. Pirmkārt – lai projektā tiktu paredzēts valsts finansējuma pieaugums veselības aprūpei tādā apjomā, lai 2020. gadā valsts finansējums veselības aprūpei sasniegtu vismaz 4% no IKP. Otrkārt – tiks īstenots pedagogu algu paaugstināšanas grafiks.

V. Keris pieļāva, ka konflikta pamatā bijis "tikai pārpratums". Tomēr jaušams, ka starp LBAS un LVSADA nav īstas vienprātības par prioritātēm. Keris uztur spēkā aicinājumu IIN saglabāt 23% apmērā, daļēji to novirzot veselības aprūpei, jo šāds modelis darbojas arī Lietuvā un Igaunijā. Savukārt Baldzēns atbalsta IIN samazināšanu, lai darba ņēmēji sajustu reālu algas pieaugumu. Taču grūti iedomāties, kā vienlaikus iespējams gan samazināt nodokļus, gan palielināt veselības finansējumu. Tādēļ pie šī jautājuma, visticamāk, nāksies atgriezties, un konflikts var uzliesmot ar jaunu sparu.

Diskusijas par nodokļu reformu turpinājās arī valdošās koalīcijas politiķu starpā. Pēc tikšanās ar Ministru prezidentu partija "Vienotība" paziņoja, ka neatbalstīs FM piedāvājumu, jo tas esot sasteigts un nepietiekami izstrādāts. "Vienotība" uzsver, ka nodokļu reformā nav ietverti ne risinājumi veselības nozares finansēšanai, ne sociālās apdrošināšanas sistēmas ilgtspējai, ne valsts drošības stiprināšanai. Tādēļ partijas pārstāvji rosina šo projektu nodot atpakaļ FM pārstrādei. "Ir svarīgi, lai pārstrādātajā piedāvājumā tiktu ietverti tādi risinājumi, kas ekonomiskās izaugsmes apstākļos nepamatoti nepalielina valsts parādu," savā paziņojumā pauž "Vienotība". Ja premjers un FM tomēr virzīs uz priekšu šādu projektu, tad "Vienotības" ministri nepiedalīšoties valdības balsojumā par nodokļu reformu, bet iesniegšot savu atsevišķo viedokli. Vienlaikus gan "Vienotības" līderi Andris Piebalgs un Solvita Āboltiņa uzsvēra, ka partija joprojām atbalsta pašreizējo valdību.

Sarunās esot izskanējis ierosinājums atgriezties pie nodokļu reformas projekta izskatīšanas rudenī un par to lemt reizē ar nākamā gada budžeta likumprojektiem. Tomēr premjers Māris Kučinskis uzskata, ka tik ilgi gaidīt nebūtu pareizi. Premjers esot gatavs meklēt kompromisus un turpināt sarunas.

ZZS Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Augusts Brigmanis ziņu aģentūrai LETA izteicies, ka atbildība par nodokļu politikas reformas atlikšanu gulstas uz "Vienotība" pleciem. Viņš atgādināja, ka reformas plāns tika konceptuāli skatīts sanāksmēs un darba grupās, kurās piedalījās arī "Vienotības" pārstāvji, tāpat plāns tika pārrunāts ar partijas ministriem. Šeit gan jāpiebilst, ka "Vienotība" jau iepriekš paudusi bažas par nodokļu reformas trūkumiem. Uz tiem norādīts arī partijas līderu vēstulē, kas marta beigās tika nosūtīta premjeram.