Rīga 15°C, skaidrs, bez nokrišņiem, ZR vējš 2m/s
Sestdiena, 2024. gada 04. maijs 18:43
Vārda dienas: Vijolīte, Viola, Vizbulīte
Operāciju zālēs ir dīkstāve, jo trūkst mediķu un pacientiem nav iespējams garantēt, kad tiks veikta operācija
Divu lielāko universitāšu slimnīcu – Stradiņa un Rīgas Austrumu slimnīcas – ķirurģijas klīniku ārsti brīdina valdību, ka zemo algu dēļ personāls turpina atstāt stacionārus, ir jāslēdz operāciju zāles un līdz ar to tiek samazināts darba apjoms.
Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcā (PSKUS), piemēram, vēdera dobuma un vairogdziedzera operācijas tiks veiktas aptuveni par 200 operācijām mēnesī mazāk nekā līdz šim, jo mediķu trūkuma dēļ nefunkcionē trīs operāciju zāles. Savukārt Rīgas Austrumu klīniskajā universitātes slimnīcā (RAKUS) šā paša iemesla dēļ dīkā stāv sešas operāciju zāles.
Stradiņa slimnīcas ķirurgi ir nosūtījuši vēstuli valdei, kurā informējuši par situāciju un ļoti cer, ka valde neklusēs un vērsīsies gan pie Ministru prezidenta Māra Kučinska, gan finanšu ministres Danas ReizniecesOzolas. Veselības ministres Andas Čakšas viedoklis valdības vadītājam ir zināms, jo Ministru kabineta akceptētajās veselības reformas pamatnostādnēs ir iekļauta visa informācija par nepieciešamo finansējumu, tostarp mediķu darba samaksai. Diemžēl augstākās politiskās amatpersonas joprojām nav atradušas papildu finansējuma avotu medicīnai, kas novedis pie tā, ka ārsti tiem pacientiem, kuriem nepieciešamas plānveida operācijas, vairs nespēj garantēt, vai tās tiks veiktas. Turklāt jāņem vērā, ka šī situācija nevis samazinās darba nespējas lapu izrakstīšanu, kā to vēlas valdība, bet gan palielinās, un šādos apstākļos nevar runāt arī par invalīdu skaita sarukšanu, tāpat kā par mirstības samazināšanos darbspējīgā vecumā, kas Latviju ierindo vienā no vadošajām vietām Eiropas Savienībā.
Mazāk operāciju, lielākas rindas
"Pacientu rindas kļūst arvien garākas, jo operāciju un anestēzijas māsas nav pietiekamā skaitā un trīs operāciju zāles nav iespējams noslogot. Līdz ar to manā nodaļā veikto vēdera dobuma un vairogdziedzera operāciju skaits mēnesī varētu samazināties par 150 līdz 200 operācijām. Tas rāda, ka valsts lieliem soļiem dodas uz maksas medicīnu," secina medicīnas zinātņu doktors PSKUS ķirurgs un nodaļas vadītājs Roberts Rībenieks. Savukārt viņa kolēģis medicīnas zinātņu doktors Sergejs Ļebedkovs, kurš Stradiņu ķirurģijas klīnikā vada citu nodaļu, kurā veic virsnieru, vairogdziedzera, proktoloģiskās un onkoloģiskās operācijas, sacīja, ka nav vairs iespējams strādāt ar pilnu jaudu pacientu labā – iepriekš mēnesī varēja veikt 120 operācijas, bet personāla trūkuma dēļ šis cipars saruks uz pusi. "Pacientiem to ir grūti saprast, bet mēs ļoti ceram, ka nebūs ilgi jāgaida, kad politiķi tomēr pieņems politisku lēmumu par finansējuma palielinājumu mediķiem," norādīja ķirurgs.
Slimnīcas ķirurģijas klīnikas vadītājs, Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) rektors profesors Jānis Gardovskis, kurš parakstījis vēstuli slimnīcas valdei, pagaidām nevēlas publiski paust savu viedokli. Viņa preses sekretārs Edijs Šauers sacīja, ka, visticamāk, Gardovskis to darīšot šodien pēc ķirurgu tikšanās ar slimnīcas vadību.
Samazinoties plānveida ķirurģijas apjomam Stradiņos, nav izslēgts, ka pacienti mēģinās atrast iespēju veikt plānveida operācijas citos stacionāros un vispirms lielākajā valsts slimnīcā RAKUS, kur, visticamāk, pieaugs pacientu plūsma. Bet tur situācija ir līdzīga kā Stradiņos – arī Rīgas Austrumu slimnīcā trūkst medicīniskā personāla. RAKUS vispārējās un neatliekamās ķirurģijas klīnikas vadītājs un RSU profesors Guntars Pupelis uzsvēra, ka samazinās to ķirurgu skaits, kas spēj veikt sarežģītas krūšu kurvja un vēdera dobuma operācijas, jo atalgojums ir zems un ārsti izvēlas strādāt ambulatorajās ārstniecības iestādēs, arvien vairāk veic vienkāršākas operācijas, par kurām var nopelnīt – operē vēnas, hemoroīdus, brukas...
"Valsts apmaksātā ķirurģija grimst, un pēdējos desmit gados nav neviena augstāko politisko amatpersonu vidū, kas būtu vēlējies šo procesu apturēt. Beidzot politiķiem ir jāsaprot, ka privatizācijas process ilga 25 gadus un ka nākamais līmenis civilizētai valstij ir domāt par iedzīvotājiem. Pat Krievija ir pacēlusi lozungu, ka nebruņosies, bet cels pilsoņu labklājību," secina profesors Pupelis un uzsver, ka medicīnā vissvarīgākais jautājums patlaban ir personāls.
Dežūrdarbu pamet ginekologi, traumatologi, urologi...
RAKUS daudzfunkcionālajā operāciju blokā ir 22 zāles, no kurām sešas nedarbojas, jo nav mediķu. Dežūrdarbu slimnīcā pamet ginekologi, traumatologi, urologi, jo darba samaksa ir smieklīga un, strādājot ambulatorajās iestādēs, var nopelnīt krietni vairāk. Privātajā ārstniecības iestādē, piemēram, anestēzijas māsai par darbu dažu konkrētu operāciju anestēzijas nodrošināšanai maksā līdz 40 eiro stundā, kamēr universitātes slimnīcā tā ir fiksētā alga – vidēji 3,50 eiro stundā. Trūkst arī radiologu, bet, ja pilnā apjomā nevar nodrošināt izmeklējumus, ir apgrūtināta diagnostika.
RAKUS ķirurgs asociētais profesors Haralds Plaudis uzskata, ka ķirurgam universitātes slimnīcā, arī reģionālajā slimnīcā pēc nodokļu nomaksas kā minimums būtu jāsaņem 2000 eiro. "Pēdējos gados jauno sertificēto ķirurgu skaits ir pieaudzis, taču daudziem no viņiem nav pastāvīgas darbavietas, jo viņi strādā vairākās ārstniecības iestādēs, lai nopelnītu. Daži pamanās strādāt pat sešās septiņās darbavietās. Rīgas Austrumu slimnīca paņem darbā labākos, bet, kad jaunais ārsts šeit ir nostrādājis divus gadus, saskāries ar reālo dzīvi, ļoti smagi slimiem pacientiem, saņemot niecīgu atalgojumu, viņam rodas jautājums: cik ilgi vēl un kas būs pēc tam? Algas ir nožēlojamas. Oficiāli ar sludinājuma palīdzību tika meklēts mikroķirurgs, un tur parādījās viņa alga – 700 eiro. Tā ir alga par slodzi speciālistam universitātes klīnikā, kuram ir jānodarbojas ar ļoti smagi slimu pacientu ārstēšanu, operēšanu, studentu un rezidentu apmācību, savu tālākizglītību, jābrauc uz konferencēm un reizi piecos gados jāveic resertifikācija, apliecinot, ka drīkst strādāt par ķirurgu," saka H. Plaudis.
Atvelk elpu reģionālajās slimnīcās
Aleksejs Višņakovs, RAKUS neatliekamās medicīnas un pacientu uzņemšanas klīnikas vadītājs, ķirurgs un neatliekamās medicīnas ārsts, pastāstīja, ka no 86 ārstu slodzēm patlaban ir 20 vakances, kuras pārsvarā veido divu specialitāšu ārsti: anesteziologi reanimatologi un ginekologi.
A. Višņakovs: "Tas nav normāli. Jautājums ir par noslogojumu – nekur nav noteikts, cik pacientu drīkst būt uz vienu ārstu un medicīnas māsu. Ne tikai darba samaksa, bet arī darba slodze, ko ārsts un māsa par šo naudu veic, stimulē mediķu aizplūšanu tur, kur maksā vairāk. Reģionālajā slimnīcā diennaktī iestājas varbūt desmit pacientu, bet manā vadītajā klīnikā, ja paveicas, mazāk par 200 pacientiem. Šeit veidojas tā netaisnība, kur viena puse ir nopelnītā nauda, bet otra – darba slodze."
Nereti ārsti no valsts klīnikām dodas dežurēt uz reģionālajām slimnīcām, kur ir daudz mazāka pacientu plūsma un iespējams atvilkt elpu, bet nopelnīt vairāk. Piemēram, Daugavpils reģionālās slimnīcas valdes priekšsēdētājs Reinis Joksts sacīja, ka par vienu dežūru slimnīca ārstam samaksā ap 250 eiro. RAKUS ķirurgi uzskata, ka vadošajiem speciālistiem par dežūru arī Rīgā būtu jāsaņem 250 eiro pēc nodokļu nomaksas.
"Šodien viena mana kolēģe, kuras specialitāte ir ķirurģija, pateica: es netaisos, aizstājot savus kolēģus vasarā atvaļinājumu laikā, šeit dabūt galu. Viņa to naudu var nopelnīt ambulatorajās pieņemšanās. Kad valstī tiks ieviesta tāda kārtība, ka poliklīnikā nevarēs nopelnīt trīsreiz vairāk nekā par diennaksts dežūru uzņemšanas nodaļā, tad varbūt arī izdosies piebremzēt skraidīšanu no vienas darbavietas uz otru. Diemžēl jāatzīst, ja visi ārsti un medicīnas māsas, strādājot 168 stundas mēnesī vienā darbavietā, nopelnīs tik, cik vēlas, tad mūsu valstī puse ārstniecības iestāžu būs jāslēdz," atzina dakteris Višņakovs. Bet ķirurgs Plaudis piebilda, ka "šobrīd valdībai ir izdevīgi mediķiem nemaksāt atbilstoši ieguldītajam darbam – ja ārsts nedežurēs septiņās darbavietās, bet strādās tikai vienā, tad sešās nebūs kas strādā".
Ko saka valdības vadītājs
Kā valdības vadītājs M. Kučinskis vērtē radušos situāciju Stradiņa slimnīcā, kur operāciju zālēs ir dīkstāve? Ministru prezidenta preses sekretāra Andreja Vaivara atsūtītā atbilde: "Veselības ministrija ir apliecinājusi, ka Paula Stradiņa klīniskajā universitātes slimnīcā visi operāciju bloki strādā un tiek veiktas gan plānveida, gan neatliekamās operācijas. Slimnīca turpina gada sākumā uzsākto darbu pie operāciju zāļu plānošanas uzlabošanas. Darba gaitā plānoto operāciju skaits var tikt un arī tiek mainīts atkarībā no cilvēkresursu pieejamības un neatliekamo operāciju skaita. Nav runa par to, ka medicīnas personāls, tostarp ķirurgi, atteiktos veikt savu darbu."
Kāpēc tāda vienaldzība ne tikai no Ministru prezidenta, bet arī citu augstāko valsts amatpersonu puses, tostarp Valsts prezidenta Raimonda Vējoņa, kurš nesen atsacījās pieņemt medicīnas māsu asociācijas pārstāves?
"Ja mēs runājam par valsts pārvaldi, par izpratni, tas tomēr sakņojas izglītības līmenī," uzskata profesors Pupelis. Savukārt Ķirurgu asociācijas vadītājs Haralds Plaudis sacīja: "Šobrīd mēs dzīvojam ļoti dinamiskā pasaulē, sabiedrība mainās gan no sociāli ekonomiskajiem, gan citiem aspektiem, ir ļoti daudz iepriekš nebijušu izaicinājumu. Ja turpina lietot risinājumus, kas varbūt darbojās pirms 20 gadiem, tad mēs esam tur, kur esam. Mēs vēl arvien klausāmies politiķos, kas mums stāsta to, ko mēs gribam dzirdēt, un dzīvojam nepārtrauktā sapņu un ilūziju pasaulē. Ja paskatāmies uz cilvēkiem, kas turpina pieņemt lēmumus, redzams, ka tie ir vieni un tie paši. Ir jābūt skatam no malas, ir jānotiek "asins pārliešanai".".
***
Par tādu algu nav kas strādā
Neaizpildītās amatu vietas universitāšu slimnīcās
Stradiņa slimnīcā: medicīnas māsas – 100 vakances (tostarp arī anestezioloģijas un operāciju māsas); māsas palīgs–sanitārs – 58 vakances; tiek meklēti ārsti anesteziologi, zobārsti, ķirurgi dežūrposteņos neatliekamās medicīnas centrā.
Rīgas Austrumu slimnīcā: ārsti – 77 vakances; medicīnas māsas – 105 vakances; māsas palīgs sanitārs – 21 vakance.
Cik saņem mediķi lielākajās valsts slimnīcās
Stundas likme Rīgas Austrumu slimnīcā uzņemšanas nodaļā: ķirurgam par dežūru – 4,99 eiro; ķirurgam ar stāžu – 5,54 eiro; medicīnas māsai – 3,50 eiro.
Vidējā mēnešalga Stradiņa slimnīcā: ārstam – 1182 eiro (pirms nodokļu nomaksas); medicīnas māsām – 779 eiro; māsas palīgam sanitāram – 561 eiro.
Avots: PSKUS, RAKUS
Laikraksta redakcija atrodas Rīgā, Toma ielā 4
Redakcijas e-pasta adrese: [email protected]
Lursoft laikrakstu bibliotēkā pieejami raksti no 29.11.2003