Turpināsim, pabeigsim, saglabāsim, atjaunosim, piešķirsim, palielināsim, izveidosim… Ko "Saskaņas centrs" un "Gods kalpot Rīgai" ir izpildījis no iepriekšējām pirmsvēlēšanu programmām?
Jau astoņus gadus Rīgā pie varas faktiski ir viens politiskais spēks – "Saskaņa", kas noteikti labprāt valdītu arī nākamo sasaukumu, tāpēc domes priekšsēdētājs Nils Ušakovs un viņa sabiedrotie vai no ādas lien ārā, lai rīdzinieki šajās pašvaldību vēlēšanās, kas notiks 3. jūnijā, atkal balsotu par viņiem.
Rīgas varasvīri sociālajos tīklos, pašvaldības mājas lapā parasti lepojas ar izremontētām skolām, jauniem tramvajiem, ierīkotiem rotaļlaukumiem, raksta par to ziņas un Ušakovs publicē bildes ar pavadvārdiem "Vēl viena atskaite par padarīto". Kritiķi par šo tekstu taisa parodijas, taisot bildes ar Barona ielas neveiksmīgo remontu, ar bedrainām ielām, ar ziņām par aizdomīgiem darījumiem utt.
Tagad, dažas nedēļas pirms vēlēšanām, solījumu birums vēlētājiem atkal ir liels. Bet vai ir izpildītas iepriekšējās apņemšanās? "Latvijas Avīze" izlēma paraudzīties, ko patlaban pie varas esošie politiķi rīdziniekiem solījuši pirms iepriekšējām – 2009. un 2013. gada – pašvaldību vēlēšanām un kas no tā izpildīts. Par pamatu ņemtas "Saskaņas centra" (2009. g.) un partiju apvienības "Saskaņas centrs" un "Gods kalpot Rīgai" (2013. g.) priekšvēlēšanu programmas, izraugoties praktiski pārbaudāmus solījumus. Atlasījām 26 vairāk vai mazāk ietilpīgas konkrētas apņemšanās. Pārbaudot izrādījās, ka pilnībā izpildīta labi ja piektā daļa no tām. Pārējie solījumi vai nu īstenoti daļēji, vai nav izpildīti.
*
Dzīvokļi
"Līdz 2013. gadam likvidēt dzīvokļu rindu." (2009. g.)
Solījums nav izpildīts
Ka solījums bijis pārsteidzīgs, rāda jau šo pašu politiķu pieticīgākais solījums pēc četriem gadiem (sk. blakus). Rīdzinieki stāv dzīvokļu rindā vēl šobaltdien. Rīgas domē tagad taisnojas, ka rindu nav izdevies likvidēt tāpēc, ka aizvadītajos gados rindā uzņemti iedzīvotāji, kuriem agrāk nebija tiesību prasīt pašvaldības palīdzību. Tās ir: ģimenes ar trim un vairāk bērniem; ģimenes, kuras zaudējušas vienīgo dzīvokli hipotekāro kredītu parādu dēļ; ģimenes, kas audzina bērnu ar invaliditāti; personas ar invaliditāti un kustību traucējumiem, kurām nepieciešams servisa dzīvoklis; atsevišķi dzīvojoši pensionāri vai pensionāri ar invaliditāti, kuri piekrīt atdāvināt pašvaldībai savā īpašumā esošo dzīvokli, lai saņemtu sociālo dzīvokli.
*
"Portālā "e-parvaldnieks.lv" tiks izvietota informācija par visiem plānotajiem remontdarbiem un to tāmes." (2013. g.)
Solījums izpildīts daļēji un pavirši
Pašvaldība apgalvo, ka "Rīgas namu pārvaldnieks" klientiem – autorizētiem dzīvokļu īpašniekiem – vortālā "e-parvaldnieks.lv" ir pieejami obligāti veicamo dzīvojamās mājas uzturēšanas un apsaimniekošanas darbu plānoto ieņēmumu kopsavilkumi un izdevumu tāmes, mājai nepieciešamo remontdarbu apkopojumi turpmākajiem gadiem. Dzīvokļu īpašniekiem elektroniski ("e-parvaldnieks.lv") ir pieejami dzīvojamās mājas uzturēšanas un apsaimniekošanas ieņēmumu un izdevumu pārskati par iepriekšējiem gadiem.
Ja viss ir pieejams, tad tomēr nav saprotama Rīgas dzīvojamo namu iedzīvotāju augošā neapmierinātība un neizpratne par to, kur un kā "Rīgas namu pārvaldnieks" tērē viņu maksāto naudu par namu apsaimniekošanu.
*
"Pašvaldībai jāpalīdz privatizēto dzīvokļu īpašnieku apvienībām efektīvi apsaimniekot savus īpašumus." (2009. g.)
Solījums izpildīts daļēji un ar novēlošanos
Palīdzība gan vairāk sniegta uzziņu veidā – no pašvaldības uzturētajām interneta vietnēm. Daži uzrunātie dzīvokļu īpašnieku apvienību pārstāvji atzīst, ka nekādu palīdzību nav saņēmuši, apsaimniekošanu traucē bieži mainīgie likumi, Ministru kabineta noteikumi un pašvaldības izdotie saistošie noteikumi, kas ir cits ar citu pretrunā. Reālās palīdzības saņemšanu kavē korupcija, pašvaldības ierēdņu birokrātija. Citi atzīst, ka piedāvātā palīdzība nākusi par vēlu – namu apsaimniekošanas pieredze biežāk pasmelta no jau agrāk izveidotajām dzīvokļu īpašnieku apvienībām.
*
"Tiks samazināta dzīvokļu rinda vēl par 3000 ģimenēm." (2013. g.)
Solījuma izpildi grūti pārbaudīt
Pēc Rīgas domes Dzīvokļu pārvaldes datiem, 2009. gadā dzīvokļu rindā bija 9691 ģimene, 2017. gada maijā palīdzību gaida vēl ap 3500 ģimeņu. Astoņu aizvadīto gadu laikā dzīvokļa problēma atrisināta 5252 ģimenēm.
Taču šis dzīvokļu rindas samazinājums neatspoguļo gadiem milzušo dzīvokļu problēmu tūkstošiem rīdzinieku ģimeņu, ņemot vērā, ka daļa rindā gaidītāju ir aizgājuši viņsaulē, pašvaldības palīdzību tā arī nesagaidot. Daļa iedzīvotāju aizbraukuši no valsts, vēl kādai daļai izdevies atrisināt dzīvokļa problēmu pašu spēkiem.
*
"Nosiltināto māju iedzīvotājiem tiks piedāvātas nekustamā īpašuma nodokļa atlaides līdz 90% uz termiņu līdz 10 gadiem." (2009. g.)
Solījums izpildīts
Nekustamā īpašuma nodokļa atlaides iedzīvotājiem pašvaldība piedāvāja, sākot no 2014. gada 1. janvāra. No 2015.gada 1. janvāra pašvaldības saistošos noteikumus papildināja, nosakot, ka šādas atlaides var saņemt arī tie iedzīvotāji, kuri nosiltinājuši dzīvojamos namus līdz 2013. gadam.
*
"Ģimenēm ar bērniem piedāvāsim īres dzīvokļus, kur īres maksa daļēji tiks segta no pašvaldības budžeta līdzekļiem." (2013. g.)
Solījums pildīts
Ģimenes, kuras īrē dzīvokļus pašvaldības namos, kā arī sociālajos dzīvokļos dzīvojošās maksā mazāku īri, nekā tā ir brīvajā tirgū.
*
Satiksme, infrastruktūra
"Jābeidz fragmentāri un nelietderīgi būvēt galvaspilsētas satiksmes infrastruktūru." (2009. g.)
Kaut solījums diezgan vispārīgs, nekonkrēts, tomēr drīzāk jāsecina, ka solījums nav pildīts
Kur nu vēl fragmentārāk un nelietderīgāk veikt satiksmes infrastruktūras apbūvi kā Rīgā! Turklāt tur, kur ieceres realizētas pienācīgos apjomos, māc bažas par padarīto darbu kvalitāti. Šķiet, visa veloinfrastruktūra Rīgā ir viens fragmentārs un knapi iesākts veidojums. Ko teikt velobraucējiem, kuri no centra grib tikt līdz Dārziņiem? Sešu gadu laikā šajā plānotajā posmā no 14 km izbūvēti vien 500 metri... Tāpat joprojām nesaprotama ir velojoslu izveidošana trīs paralēlajās ielās pilsētas centrā, kuras joprojām tālāk ne ar ko nav savienotas. Nedrīkst nepieminēt arī bēdīgi slaveno "tiltu uz nekurieni" – satiksmes pārvadu pār Daugavgrīvas ielu. Pilsētas saimnieki gan joprojām cer, ka tilts agrāk vai vēlāk kalpos kā piebrauktuve tirdzniecības centram "Akropole".
*
"Tiks savestas kārtībā iekškvartālu brauktuves visos Rīgas mikrorajonos." (2013. g.)
Solījums izpildīts daļēji
Iekškvartālu sakārtošana Rīgā šobrīd norit aktīvi. Tomēr pilsētas vadība acīmredzot uzreiz pēc iepriekšējām vēlēšanām saprata, ka lielais četrgades plāns, visticamāk, neizdosies, tāpēc 2013. gadā izveidotajā Rīgas attīstības programmā 2014. – 2020. gadam norādīts mazais plāns – ik gadu kopš 2014. gada jānoasfaltē vismaz 50 000 kvadrātmetru trotuāru un iekškvartālu brauktuvju. Diemžēl datu par to, cik kopumā Rīgā ir liela iekšpagalmu platība, neviens man nespēja sniegt. Rīga sadalās trīs izpilddirekcijās. Austrumu izpilddirekcijā man norādīja, ka jau vairākus gadus viņu teritorijā nemainīgi tiek sakārtoti apmēram 30 000 kvadrātmetri iekšpagalmu brauktuvju ik gadu. Ziemeļu izpilddirekcijā kopš 2013. gada remontu apjoms vidēji lielākoties bijis ap 30 000 kvadrātmetru, vien 2014. gadā izremontēti ap 60 000 kvadrātmetru. Pārdaugavas izpilddirekcijā pēdējos pāris gados izremontēts ap 30 – 40 tūkstošiem kvadrātmetru, bet 2013. gadā pat 97 000 kvadrātmetru.
*
"Tiks renovēts Salu tilts un Kārļa Ulmaņa gatves pārvads. Tiks uzbūvēti pārvadi Sarkandaugavā un starp Imantu un Zolitūdi, Tiks pabeigta Austrumu maģistrāle Ieriķu ielas rajonā. Tiks izbūvēti veloceliņi virzienā Imanta–Vakarbuļļi un Centrs–Ziepniekkalns." (2013. g.)
Solījums nav izpildīts, izņemot par K. Ulmaņa gatves pārvadu
Salu tiltam jauns asfalta segums ir uzklāts abās pusēs, taču ne pilnā garumā, bet paša tilta renovācija vēl turpinās – plānots pabeigt 2019. gadā. Kārļa Ulmaņa gatves pārvads gan jau sen kā pabeigts, taču pārvadu Sarkandaugavā, kā arī starp Imantu un Zolitūdi kā nav, tā nav. Pavisam nesen gan Rīgas dome nāca klajā ar kārtējo solījumu, ka Sarkandaugavas pārvads būs gatavs 2018. gadā, taču, tā kā šo būvi plāno celt jau desmit gadus, tad – pirms neredzēsim, neticēsim! Savukārt pārvadu starp Imantu un Zolitūdi nu jau plānots realizēt vien līdz 2019. gadam. Vēl tālāk pavirzīta Austrumu maģistrāles būvniecība Ieriķu ielas rajonā – pēc jaunajām aplēsēm, tā būs gatava vien 2021. gadā. Savukārt, runājot par veloinfrastruktūru, arī ar to domei klājies grūti. No solītajiem 68,8 km 2013. gadā īstenoti vien 9,03 km. Posms Imanta–Vakarbuļļi nav sākts, turklāt nu jau to plānots izbūvēt vien līdz Daugavgrīvai. Arī posms Centrs–Ziepniekkalns nav sākts, un arī šī ideja apcirpta – nu jau varēšot aizbraukt vien līdz Torņakalnam.
*
"Plānoto remontdarbu apjoms ļauj prognozēt, ka līdz 2017. gadam ceļi Rīgā būs saremontēti." (2013. g.)
Šis solījums varētu būt vistālāk no īstenošanas
Komanda "Pilsēta cilvēkiem" sarēķinājusi, ka otrā sasaukuma laikā salaboti vien 7,53% no visa Rīgas ielu seguma. Pat Krišjāņa Barona ielas rekonstrukcija pēc pusotra gada vēl nav nodota ekspluatācijā un cilvēki sociālajos tīklos arvien ir sašutuši par paveikto darbu (ne)kvalitāti. Par neskaitāmajām citām pilsētas traģiskā stāvoklī esošajām ielām, piemēram, Krasta, Bruņinieku, Daugavgrīvas, Kleistu u. c., nemaz nav vērts runāt.
*
Budžets
"Pilsētas budžeta deficīts tiks saglabāts 2 – 3% robežās." (2013. g.)
Solījums nav pildīts
Nevienu gadu Rīgas pilsētas budžeta deficīts nav bijis solītajā apjomā. Šogad deficīts ieplānots 3,3% apmērā jeb 28 826 457 eiro. Taču izrādās, ka šā gada deficīts ir mazākais šīs domes sasaukuma laikā. 2013. gadā deficīts bija 7% jeb 35 miljoni eiro, 2014. gadā deficīts bija 4% jeb 29,5 miljoni eiro, 2015. gadā 7,5% jeb 55,4 miljoni eiro. 2016. gadā sākotnēji budžeta deficītu plānoja vien 669 tūkstošu eiro apmērā, taču drīz pēc tam to grozīja, palielinot līdz 32,9 miljoniem eiro – gandrīz 50 reizes.
Rītdienas "LA" numurā lasiet par solījumiem izglītībā, kultūrā, sociālajā jomā un veselībā.