Rīga 8°C, skaidrs, bez nokrišņiem, ZR vējš 4m/s
Piektdiena, 2024. gada 10. maijs 18:48
Vārda dienas: Maija, Paija
Pērn Latvijā piedzima 22 000, nomira – 28 600 cilvēku. Visvairāk iedzīvotāju skaits sarucis Latgalē, tikai Rīgā, pateicoties migrācijai, pieaudzis
Šā gada sākumā Latvijā dzīvoja apmēram 1,95 miljoni iedzīvotāju, kas ir par 18 800 mazāk nekā gadu iepriekš, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati par Latvijas iedzīvotāju skaita izmaiņām 2016. gadā.
Reģionu griezumā iedzīvotāju skaits gada laikā palielinājies tikai Rīgā, kur pērn dzīvoja par 1800 cilvēkiem vairāk, savukārt vislielākais iedzīvotāju skaita samazinājums aizvien bija vērojams Latgales reģionā – tur gada laikā iedzīvotāju skaits samazinājās par 6300 cilvēkiem (2,3%). Iedzīvotāju skaits Vidzemē gada laikā samazinājies par 2,1%, Kurzemē – par 1,9%, Zemgalē – par 1,6%, bet Pierīgā – par 0,4%.
Iedzīvotāju skaits sarucis arī visās Latvijas pilsētās, izņemot Rīgu. Visstraujāk iedzīvotāju skaits samazinājies Rēzeknē, Liepājā, Daugavpilī, Ventspilī, Jēkabpilī, bet vismazāk – Jelgavā. Pērn tikai deviņiem novadiem no 110 iedzīvotāju skaits pieaudzis, turklāt, izņemot Aknīstes novadu, tie visi ir Pierīgas reģiona novadi.
Kā rada dati, 2015. un 2016. gadā samazinājies imigrantu, bet pieaudzis emigrantu skaits. Starptautiskās ilgtermiņa migrācijas dēļ iedzīvotāju skaits Latvijā 2016. gadā samazinājies par 12 200 cilvēkiem. Latvijā no citām valstīm ieradās aptuveni 8400 cilvēku, savukārt izceļoja – 20 600 cilvēku.
Dabiskā pieauguma rezultātā iedzīvotāju skaits pērn samazinājies par 6600 cilvēkiem. 2016. gadā piedzima 22 000 iedzīvotāju, bet nomira 28 600 cilvēku. Vienlaikus dzimušo skaits uz 1000 iedzīvotājiem pēdējos piecos gados nedaudz pieaudzis, pērn sasniedzot 11,2 bērnus uz 1000 iedzīvotājiem. Pērn samazinājusies zīdaiņu mirstība, proti, pirmajā dzīves gadā miris 81 bērns jeb 3,7 uz 1000 dzīvi dzimušajiem. Gadu iepriekš mirušo bērnu skaits bija 4,1 uz 1000 dzīvi dzimušajiem.
Nelielā dzimstības pieauguma dēļ pēdējo piecu gadu laikā par 11 400 pieaudzis bērnu un jauniešu skaits vecumā līdz 14 gadiem. Šī vecuma grupa veido 15,6% no iedzīvotāju kopskaita šī gada sākumā. Vienlaikus pērn iedzīvotāju skaits vecumā no 15 līdz 64 gadiem galvenokārt emigrācijas dēļ samazinājies par 23 500.
Pērn sarucis visu Latvijā dzīvojošo lielāko tautību iedzīvotāju skaits. 2017. gada sākumā 62% Latvijas iedzīvotāju ir latvieši, 25,4% – krievi, 3,3% – baltkrievi, 2,2% – ukraiņi, 2,1% poļi, bet 5% ir pārējo tautību pārstāvji.
Kā informē CSP, Igaunijā iedzīvotāju skaits 2017. gada sākumā bija 1 315 000, kas ir par 309 personām mazāk nekā gadu iepriekš. Arī Igaunijā dabiskais pieaugums bijis negatīvs – pērn piedzima 14 100, bet nomira 15 400 iedzīvotāju. Vienlaikus Igaunijā starptautiskās migrācijas saldo bija pozitīvs – pērn ieceļoja 14 800 iedzīvotāju, bet izceļoja – 13 800.
Savukārt Lietuvā provizoriskais iedzīvotāju skaits 2017. gada sākumā bija 2 849 000, kas ir par 39 200 iedzīvotājiem mazāk nekā gadu iepriekš. Arī Lietuvā, tāpat kā Latvijā un Igaunijā, bijis negatīvs dabiskais pieaugums. Lietuvā provizoriskais dzimušo skaits 2017. gadā ir 31 200, bet mirušo skaits – 40 800. Lietuva migrācijas procesu rezultātā zaudēja 29 600 cilvēkus.
***
Iedzīvotāju skaita izmaiņas 2016. gadā
Iedzīvotāju skaita izmaiņas Dabiskais pieaugums Migrācijas saldo
Reģionos:
Pierīga 1 393 253 1 646
Zemgale 3 939 894 3 045
Vidzeme 4 204 1 016 3 188
Kurzeme 4 771 1 259 3 512
Latgale 6 327 2 537 3 790
Republikas pilsētās:
Rīga 1 793 1 159 2 952
Valmiera 287 38 249
Jelgava 310 41 269
Jēkabpils 338 86 252
Rēzekne 518 185 333
Jūrmala 576 1 575
Ventspils 541 195 346
Liepāja 1 187 229 958
Daugavpils 1 266 531 735
Avots: CSP
***
Pieaugums un kritums
Novadi, kuros pērn audzis iedzīvotāju skaits
Carnikavas novads (1476)
Babītes novads (294)
Ādažu novads (211)
Garkalnes novads (177)
Salaspils novads (82)
Stopiņu novads (56)
Ikšķiles novads (36)
Aknīstes novads (15)
Ropažu novads (10)
Novadi, kuri pērn zaudējuši visvairāk iedzīvotāju
Daugavpils novads (795)
Rēzeknes novads (759)
Saldus novads (656)
Talsu novads (579)
Bauskas novads (543)
Ogres novads (532)
Kuldīgas novads (526)
Madonas novads (496)
Alūksnes novads (485)
Krāslavas novads (473)
(Iekavās norādīts par cik pieaudzis vai samazinājies iedzīvotāju skaits)
***
Viedokļi
LU vadošais pētnieks, demogrāfs Pēteris Zvidriņš: "Nedaudz pārsteidzoša ir emigrācijas rādītāju pasliktināšanās. 2015. gadā uz aizbraucēju rēķina zaudējām ap 11 000 cilvēku, bet tagad jau virs 12 000. Tātad neesam sagaidījuši cerēto situācijas uzlabojumu šajā jomā. Nepatīkami pārsteidz arī iedzīvotāju skaita samazināšanās Pierīgā, jo parasti šajos novados bija pozitīva bilance. Rīgā joprojām izskatās labi, bet jāsaprot, ka tas lielā mērā ir uz iekšējās migrācijas rēķina. "Eurostat" prognoze par mūsu valsts iedzīvotāju skaita izmaiņām paredz, ka 2080. gadā Latvijā varētu dzīvot 1,3 līdz 1,4 miljoni iedzīvotāju, tātad samazinājums aptuveni par trešdaļu. Tomēr es nevaru piekrist tik drūmām prognozēm. Manuprāt, turpinot pašreizējo demogrāfijas politiku, mums ir cerības desmit gadu laikā panākt neitrālu iedzīvotāju pieauguma rādītāju. Dzimstības rādītāji gan saglabāsies pašreizējā līmenī – varbūt pieaugs līdz 1,8 bērniem uz sievieti. Izlīdzināšanās vairāk gaidāma uz globālās migrācijas rēķina, šo procesu apturēt nevar."
Saeimas deputāts un Demogrāfijas lietu centra vadītājs Imants Parādnieks: "Dati nav iepriecinoši, bet nav arī iemesla izmisumam. Arī nekāds pārsteigums tas nav, jo šobrīd ne tuvu nav iedarbināti visi atbalsta mehānismi. Tādēļ ģimenes nevar realizēt savas vēlmes. Aptaujas skaidri parāda, ka vidējais bērnu skaits, ko vēlas cilvēki, ir 2,4, bet dzimstība sasniegusi 1,7, jo vairāk bērnu radīt liedz materiālie apstākļi. Tāpēc atbalstam ģimenēm ar bērniem ir jāaug pastāvīgi. Ja kādu gadu neko neizdarīsim, kā tas notika Straujumas valdības laikā, tad ar zināmu laika nobīdi jūtam šādas sekas. Toties kopā ar šī gada budžetu apstiprināta ilgtermiņa atbalsta programma ģimenēm ar bērniem, arī nodokļu reformas kontekstā pašreizējā valdība ir ņēmusi vērā priekšlikumus, kas palīdzēs ģimenēm ar bērniem. Lai izlīdzinātu demogrāfisko bilanci, Latvijai jādomā ne vien par ģimenes atbalsta politiku, bet arī mērķtiecīgu veselības aprūpes nodrošināšanu iedzīvotājiem, kā arī reģionālo un ekonomisko politiku, lai ģimenes reģionos varētu sevi uzturēt, nedodoties uz Rīgu vai ārzemēm."
Latgales plānošanas reģiona (LPR) administrācijas vadītāja Iveta MaļinaTabūne: "Ja pašreizējās tendences saglabāsies, jaunieši dosies prom un nebūs šo jauno ģimeņu, tad pēc tukšiem laukiem mūs sagaida tukšas pilsētas. Lai tas nenotiktu, ir jādomā, kā stimulēt ekonomisko aktivitāti pierobežā. Iedzīvotāju skaita samazināšanās problēma Latgalē ir aktuāla jau sen – pēdējos 20 gados reģions ir zaudējis ap 100 000 iedzīvotāju jeb tādu pilsētu kā Daugavpils. Darba algas Latgalē ir zemākas, darba vietu un aktīvo uzņēmumu reģionā arī ir mazāk. Tādēļ ir nepieciešamas speciālās programmas, kas veicinātu uzņēmējdarbību un reģiona ekonomisko aktivitāti.
Laikraksta redakcija atrodas Rīgā, Toma ielā 4
Redakcijas e-pasta adrese: [email protected]
Lursoft laikrakstu bibliotēkā pieejami raksti no 29.11.2003