Rīga 21°C, skaidrs, bez nokrišņiem, DR vējš 3m/s
Sestdiena, 2024. gada 04. maijs 14:13
Vārda dienas: Vijolīte, Viola, Vizbulīte
Nevajadzētu aplikt ar nodokli to cilvēku pensijas, ko viņi nopelnījuši citās Eiropas valstīs un saņem, jau atgriezušies atpakaļ Latvijā, – par to nesen Saeimas deputātus mēģināja pārliecināt Eiropas Latviešu apvienības (ELA) vicepriekšsēde Elīna Pinto.
Viņa dzimusi Rīgā, augusi Jelgavā, Latvijas Universitātē ieguvusi juridisko izglītību un darbojusies gan cilvēktiesību jomā, gan starptautisko krīžu risināšanā un diplomātijā. Strādājusi Ženēvā, Ņujorkā, Briselē, bijusi arī pasaules karstajos punktos Āfrikas valstīs, Kosovā, Afganistānā. Tagad dzīvo Luksemburgā, ir tulkotāja Eiropas Komisijā un aktīvi iesaistījusies latviešu sabiedriskās dzīves veidošanā diasporā. ELA apvieno ārpus Latvijas reģistrētas latviešu un latviešu sadraudzības nevalstiskās organizācijas Eiropā. Elīna Pinto stāsta, ka ELA apvieno 22 latviešu biedrības, kuras darbojas 17 valstīs: "Turklāt katru gadu mūsu pulkam nāk klāt arvien jaunas biedrības. Daudzi cilvēki ir gados jauni, ar maziem bērniem, un vēlas iesaistīties kultūras aktivitātēs. Esot tālu no savas zemes, cilvēki arvien skaidrāk izjūt savu identitāti, negrib to pazaudēt. Šie cilvēki, protams, nav lielākā daļa no visiem aizbraucējiem, bet gan darbīguma un domu saliņas Eiropas plašumā, ap kurām apaug arvien vairāk un vairāk cilvēku."
Aizbraukušo vidū ir daudzi jauni cilvēki, kuri būtu īstie Latvijas valsts būvētāji. Kādas problēmas jārisina, lai viņi būtu gatavi atgriezties?
E. Pinto: Studēt un strādāt Eiropā – tā nav problēma, bet gan iespēja. Problēma ir, ka Latvijai grūti nodrošināt iespējas šiem cilvēkiem gan nopelnīt, gan veidot savu ikdienu atbilstoši iegūtajam izglītības vai pieredzes līmenim.
Tiekoties ar valdības pārstāvjiem, mēs mudinām Latvijā domāt par atbalsta formām, kas varētu rosināt atgriezties. Jānovērš birokrātiskie šķēršļi dažādu profesiju pārstāvjiem – arhitektiem, mediķiem, lai viņi atgrieztos un varētu šeit praktizēt. Otrkārt, jāstiprina atbalsts bērnu iekļaušanai Latvijas izglītībā.
Kā mums skaidroja ekonomikas ministrs, Latvijā pēdējos gados ir diezgan daudz investēts, ir uzbūvētas ražotnes, viesnīcas. Tagad izrādās, ka tajās sākt trūkt darbinieku, kam ir attiecīgā kvalifikācija, valodu zināšanas vai arī starptautiskā pieredze. Darba devēji jau gatavi par to piedāvāt labas algas. Daudzi aizbraucēji citās zemēs strādā tieši viesnīcu biznesā. Darba devēji šeit varētu attiecīgi sazināties ar mūsu cilvēkiem, kuri strādā šajās nozarēs citur, un aicināt viņus atpakaļ.
Mēs priecātos arī, ja Latvija rastu veidu, kā atzīt mūsu cilvēku starptautiskās organizācijās iegūto pieredzi un kvalifikāciju kā derīgu arī Latvijas valsts pārvaldē, lai viņiem, atgriežoties šeit, nebūtu jāsāk darbs no jaunākā referenta pozīcijas.
Kāds noskaņojums diasporā ir attiecībā uz pašvaldību, Saeimas vēlēšanām?
Pašvaldību vēlēšanas ir arī kā pieturas punkts ceļā uz Saeimas vēlēšanām. Redzot, kāda viļņošanās ir gan Latvijas, gan Eiropas politikā, jāteic, ka mūsu simtgadē ievēlamajai Saeimai būs ļoti liela loma valsts tālākajā attīstībā. Pirms Saeimas vēlēšanām aktīvi aicināsim neļaut valsts likteni izlemt citiem, bet paturēt to savās rokās balsojot.
Diasporā dzīvo liels skaits Latvijas valsts piederīgo, taču līdz šim lielākās partijas nav uzskatījušas par nepieciešamu doties pie dia
sporas un runāt gan par savām iecerēm, gan par valsts attīstību kopumā. Šo ir izmantojuši varbūt populistiskāk noskaņoti politiķi, un bijuši tādi, kuri ievēlēti Saeimā, pateicoties lielā mērā diasporas protesta balsīm. Tāpēc aicinu katru partiju izsvērt, cik tās politiķi uzrunā diasporu, risina tai nozīmīgus jautājumus, lai iesaistītu aizbraucējus.
Kāpēc mēģinājāt pārliecināt Saeimas deputātus, ka nevajadzētu aplikt ar nodokli tās pensijas, ko latvieši nopelnījuši citās Eiropas valstīs un tērē, jau atgriezušies atpakaļ Latvijā? Vai viens iemesls ir precedents, ka no ASV atbraukušo latviešu pensijas ar šādu nodokli netiek apliktas?
Starp ASV un Latviju ir noslēgts līgums, ka, ja pensionārs ar Amerikas pensiju atgriežas Latvijā, viņam ir tiesības saglabāt to neapliekamo minimumu, kāds būtu bijis Amerikā. Savukārt Krievijas pensijas Latvijā atbilstīgi abu valstu līgumam ar nodokli neapliek vispār. Eiropas valstu pensiju lietas mums ir aktualizējušās nesen, jo tagad pensijas vecumam tuvojas vesela paaudze, kura Latviju atstāja drīz pēc 2000. gada. 10 – 15 gadu laikā šie cilvēki ir nopelnījuši tiesības uz viņu mītnes zemes pensiju, un sirds vilina atgriezties Latvijā. Viņos rodas neizpratne, kāpēc, atgriežoties šeit, būtu daļa no šīs pensijas jāatdod Latvijas valstij. Viņi pensiju iegūst no citas valsts, kurai maksājuši nodokļus un kura iespējams, ir pensijas iemaksām jau piemērojusi nodokli, vai arī pensija ir minimālā, kuru attiecīgajā valstī neapliek ar nodokli vispār. Mums ir prieks, ka Saeima ir tomēr ieklausījusies un sākusi ar mums dialogu. Lēmumam par atgriešanos Latvijā nevajadzētu pasliktināt cilvēkam to stāvokli, kāds būtu zemē, no kuras viņš atgriežas.
Var iebilst, ja pēdējos gados viņš nav šeit maksājis nodokļus, tad nav piedalījies veselības aprūpes finansēšanā. Bet būs vajadzīgi medicīniskie pakalpojumi, un, atrodoties Latvijā, viņš tos saņems šeit.
Jāņem vērā arī, ka Eiropā ir 18 valstis, kurās šīs valsts pensiju saņēmējiem tiek saglabātas tiesības uz tās medicīnisko aprūpi, ja gadījumā pensionārs dzīvotu citur. Ja cilvēks atgriezies no Vācijas, Zviedrijas vai citas valsts, kur šī sistēma pastāv, viņam ir iespēja Latvijā izmantot maksas medicīnas pakalpojumus un iegūt no bijušās mītnes zemes izdevumu atmaksu. Tādā veidā reemigranti nav vis slogs Latvijas medicīnas sistēmai, bet pat to vēl finansē. Protams, ir jāraugās, kā palīdzēt mūsu valstij attīstīties, taču attīstību nevajadzētu būvēt uz pensionāru pleciem.
Domājot par pensionāru un citu cilvēku grūtībām tepat Latvijā, jāatceras arī tas, ka milzīgs skaits aizbraucēju ārzemēs spēj nopelnīt pietiekami, lai sūtītu naudu šurp saviem tuviniekiem. Pēc iespējas jāatvieglo tie veidi, kā cilvēki, esot prom, var palīdzēt saviem tuviniekiem. Te es domāju par birokrātiskiem šķēršļiem, piemēram, pienākumu šeit deklarēt saņemtos pārskaitījumus, un nodokļa piemērošanu pārskaitījumiem, ko saņem attālāki līdzcilvēki.
Cik pavisam kopā Eiropā ir latviešu sestdienas un svētdienas skoliņu, cik deju kolektīvu un koru?
Eiropā dzīvo ap 200 – 250 tūkstoši Latvijas piederīgo, un tā ir lielākā daļa no visā pasaulē dzīvojošiem latviešiem, kuru skaits tiek lēsts ap 370 tūkstošiem. Skoliņu skaits Eiropā vien pārsniedz jau septiņus desmitus. Ir krietni pieaudzis māksliniecisko kopu skaits Eiropā, un dalībai nākamajos Dziesmu svētkos ir pieteicies daudz lielāks skaits nekā iepriekš – aptuveni 1100 dziedātāju un dejotāju no Eiropas un vēl 700 no citām pasaules valstīm.
Šogad koriem un deju kopām notiek mākslinieciskās skates – gan klātienē, gan neklātienē – ar videoierakstiem, kurus nosūta uz Latviju. Koru lietās mēs cieši sastrādājamies ar virsdiriģentiem no Latvijas – tā, piemēram, gan Ivars Cinkuss, gan citi Latvijas izcili diriģenti bieži brauc pie diasporas koriem, lai vadītu meistarklases, strādātu ar mums un sekotu līdzi izaugsmei.
Caur dziesmu mūsu cilvēkiem saikne ar Latviju ir ļoti cieša.
Ieskatoties Luksemburgas latviešu asociācijas mājaslapā, var uzzināt, cik rosīga sabiedriskā dzīve tur notiek.
Jā, esmu ļoti lepna par maniem Luksemburgas draugiem un domubiedriem. Jo sabiedriskā dzīve un kopējais pozitīvisma vilnis mūsos ir tik spēcīgs, ka brīžiem ik nedēļu notiek viens vai divi pasākumi, kas saistīti ar Latviju, latvietību, Latvijas vēsturi, nākotnes attīstību. Pie mums viesojies Dailes teātris, Nacionālais teātris, arī Jaunais Rīgas teātris. Lai kur būtu latvietis, viņam teātra mīlēšanas gēns ir ļoti stiprs!
Cilvēki nereti secina, ka to teātra izjūtas dziļumu, ko piedzīvojuši latviešu teātrī, viņi citur neatrod.
Kādos sarīkojumos iepazīstināt ar latviešu tradīcijām, svētkiem?
Eiropas latvieši svin gan lielākus, gan mazākus svētkus, kuros cenšamies parādīt mūsu kultūru un talantus arī cittautiešiem. Simtgades atklāšana nesen tika ieskandināta plašos Latviešu kultūras svētkos Dublinā. Šogad lielākais pasākums būs jūnija otrajā pusē – Eslingenes Dziesmu dienas, kur tiks pieminēti Eiropā pirmie latviešu Dziesmu svētki, kas pirms 70 gadiem notika Eslingenes bēgļu nometnē. Ar ELA atbalstu ļoti aktīvi šo Dziesmu dienu rīkošanu uzņēmušies Štutgartes latvieši, un pieteikušies ļoti daudzi dalībnieki no Eiropas un arī Amerikas.
Rudenī Stokholmā notiks Ziemeļeiropas latviešu kultūras svētki, kurā būs arī reģionāls kopmēģinājums, gatavojoties Dziesmu svētkiem. Vienlaikus notiks gan Amatu dienas, gan arī citi pasākumi, lai parādītu mūsu tradīcijas un kultūru Stokholmas iedzīvotājiem.
Nākamgad šis cikls turpināsies ar kultūras svētkiem Viduseiropā, kas notiks Nīderlandē. Un vasarā ieradīsimies uz Dziesmu svētkiem šeit, Latvijā.
Jūsu dzīvesbiedrs ir portugāļu izcelsmes luksemburdzietis. Kādā valodā runājat ģimenē ar bērniem?
Ģimenē ar vīru runāju franciski, ar bērniem latviešu valodā, savukārt vīrs ar viņiem – luksemburdziešu valodā. Bērniem ir trīs un divi gadi. Dēliņš ir dzimis Luksemburgā, meitiņa – Rīgā, abiem ir dubultpilsonība.
Vīra vecāki Luksemburgā no Portugāles ieradās septiņdesmitajos gados un izaudzinājuši izglītotus un atvērtus bērnus, kas dod savu pienesumu Luksemburgai. Interesanti vērot, ka mūsu bērnos ir savijušās visu Eiropas nostūru mentalitātes, temperaments – mūsu bērni ar saviem vecvecākiem Luksemburgā runā portugāļu valodā, ar maniem vecākiem runā latviešu valodā. Viņiem garšo gan menca no dienvidiem, gan arī cūciņa no ziemeļiem, un viņi vienlīdz labi jūtas gan Luksemburgas pļavās, gan Portugālē okeāna piekrastē, gan arī tepat Latvijas meža ielokā, kur maniem vecākiem ir ģimenes māja.
Ko novēlat šeit dzīvojošajiem tautiešiem?
Latviešiem ir svarīgi apzināties sevi kā lielas tautas daļu, kuras piederīgie ir visā plašajā pasaulē. Katra tauta un valsts ir tik liela, cik lielas ir tās cilvēku domas un darbi, un arī cilvēki ārpus Latvijas ir daļa no tā. Aicinu itin visus meklēt nevis kādu "nodevēju", "aizbēdzēju", bet domāt, cik daudz mums ir vienojošā un cik cieši varam sastrādāties, lai valsts un tauta tiešām taptu lielas un stipras.
Laikraksta redakcija atrodas Rīgā, Toma ielā 4
Redakcijas e-pasta adrese: [email protected]
Lursoft laikrakstu bibliotēkā pieejami raksti no 29.11.2003