Rīga 15°C, mākoņains, bez nokrišņiem, D vējš 5m/s
Sestdiena, 2024. gada 27. aprīlis 16:13
Vārda dienas: Klementīne, Raimonda, Raina, Tāle
Nils Ušakovs Rīgā noturas, bet viņam jau prognozē "sirmus matus"
"Saskaņa" lielajās pilsētās varētu palīdzēt ZZS. Bet par kādu cenu?
Valdošās koalīcijas partiju sniegums pašvaldību vēlēšanās krietni atpalicis no cerētā. Drūmākā aina ir Rīgā, kur ZZS, NA un "Vienotība" kopā spējušas piesaistīt vien nepilnus 19% vēlētāju. Tomēr pagaidām tas koalīcijas darbu īpaši neietekmēšot.
Zaudē Rīgā...
No valdošajām partijām lielāko atbalstu Rīgā saņēmusi Nacionālā apvienība (NA), kas, piesaistot 23 135 vēlētājus (9,25%), ieguvusi sešus mandātus. Tās līderis Raivis Dzintars uzskata, ka jābūt paškritiskiem: "Lielākais un galvenais uzdevums bija atstāt mazākumā pašreizējo Rīgas domes vadību. Tas nav izpildīts, un tādēļ ar rezultātiem nevaram būt apmierināti. Iespēja bija tik tuvu, bet mazliet tomēr pietrūka." Viņaprāt, rezultāts būtu bijis labāks, ja latviskās partijas tomēr būtu spējušas vienoties par vienotu sarakstu, kā tas tika izdarīts Ventspilī, kur opozīcija pašlaik ir spēcīgāka nekā jebkad agrāk. NA līderis spriež, ka kopīgs saraksts motivētu rīdziniekus un būtu spējis piesaistīt vairāk vēlētāju.
"Vienotība" Rīgas domē saņēmusi četrus mandātus, piesaistot 15 653 vēlētājus (6,26%). Partijas priekšsēdētājs Andris Piebalgs vakar pēc partijas valdes sēdes aģentūrai LETA sacīja, ka "Vienotība" kopumā esot apmierināta ar rezultātiem, jo pirms vēlēšanām "Latvijas faktu" aptauja uzrādīja, ka partija galvaspilsētā varētu pat nepārvarēt 5% barjeru.
Premjera partija – Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) – Rīgā pat nav pārvarējusi 5% barjeru, bet tās līderis un galvaspilsētas mēra kandidāts Armands Krauze nebūt neizklausījās noskumis: "Pašlaik mierīgi izbaudu svētdienu. Rīgā nekad neesam bijuši pārstāvēti, un rīdziniekam laikam zaļie zemnieki neasociējas ar galvaspilsētas politisko spēku. Turklāt mūsu vīzija un piedāvājums bija valstisks, paredzot, ka Rīgai jāpalīdz attīstīties pārējai Latvijai. Tas daļai rīdzinieku laikam nepatika."
"Rezultāti parāda, ka pašreizējā Rīgas vadība nav tik mūžīga un nesatricināma, kā reizēm šķiet. Tikai daži mandāti to glāba no zaudējuma. Ja Ušakova oponenti būtu vēl nedaudz piestrādājuši, tad aina varētu būt pavisam cita," galvaspilsētas kaislības vērtēja politologs Ivars Ījabs. Viņš arī paredz, ka Ušakovam vismaz nākamo gadu līdz Saeimas vēlēšanām mēra amatā klāsies grūti, jo pašreizējā opozīcija būs daudz agresīvāka un aktīvāka, krājot punktus 2018. gada nogalē gaidāmajām parlamenta vēlēšanām. "Pēdējā sasaukuma laikā Rīgas mērs pamatīgi nosirmojis. Paredzu, ka nākamā gada laikā viņam ne viens vien sirms mats nāks klāt," prognozēja politologs.
... uzvar Latvijā
Valdošo partiju līderi uzsvēra, ka, par spīti neveiksmei galvaspilsētā, viņu politiskie spēki uzrādījuši labus rezultātus citviet Latvijā. ZZS, summējot gan kopīgos sarakstus, gan savienībā ietilpstošo partiju un sadarbības partneru atsevišķos sarakstus, ieguvuši virs 300 mandātu. "Rezultāti ir labāki nekā iepriekšējās vēlēšanās," uzsvēra Krauze.
NA kopumā saņēmusi ap 200 mandātiem. "No 69 pašvaldībām, kurās startējām, neesam iekļuvuši tikai trijās. Mūsu mēriem ir uzvaras vai absolūtās uzvaras. Būs arī jauni domju priekšsēdētāji, piemēram, Ogrē," teica Dzintars. Savukārt "Vienotība" iekļuvusi vairāk nekā 50 pašvaldībās, labākos rezultātus uzrādot Cēsīs un Salaspilī.
Taps interesantas "draudzības"
Taču vairākās pašvaldībās pēc vēlēšanām gaidāmas sarežģītas sarunas par vietējās koalīcijas veidošanu, un šeit var dzimt interesantas koalīcijas, kas varētu grozīt politisko ietekmi parlamentā. Īpaši saspringta situācija ir trijās no lielajām pilsētām – Daugavpilī, Liepājā un Jūrmalā, kur neviens politiskais spēks nav ieguvis absolūto vairākumu. ZZS un tās partneriem ir labas izredzes saglabāt vai pārņemt varu šajās pašvaldībās, bet šī mērķa sasniegšanai tām nepieciešams konkurentu atbalsts. Un ticamākais variants visās trijās pilsētās ir "Saskaņa".
Daugavpils domē iekļuvušas trīs partijas. Līdzšinējā ZZS Saeimas frakcijas deputāta Riharda Eigima pārstāvētā "Mūsu partija", kas ieguvusi četras vietas, varētu vienoties ar "Saskaņu" (piecas vietas), atstājot opozīcijā pašreizējā Daugavpils mēra Jāņa Lāčplēša vadīto Latgales partiju (sešas vietas).
Līdzīga situācija izveidojusies arī Liepājā, kur pašvaldībā iekļuvuši ZZS sadarbības partneri "Liepājas partija" (sešas vietas) ar pašreizējo mēru Uldi Sesku priekšgalā, piecas vietas Latvijas Reģionu apvienībai ar Jāni Vilnīti, bet četras – "Saskaņai". Teorētiski "Liepājas partija" varētu vienoties ar LRA, bet starp abu sarakstu līderiem gadu gaitā sakrājies daudz domstarpību, tāpēc labākas izredzes iekļūt koalīcijā varētu būt "Saskaņai".
Vissarežģītākā manevrēšana gaidāma daudzu kārotajā Jūrmalā, kur Gata Trukšņa vadītais ZZS saraksts saņēmis sešas vietas. "Tev, Jūrmalai!"/JKP kopīgais saraksts – četras, "Saskaņa" – trīs un NA – divas. Teorētiski pārējās partijas varētu vienoties un atstāt opozīcijā skandālos iesaistītā Trukšņa sarakstu. Taču tādā gadījumā NA nāktos strādāt vienā koalīcijā ar "Saskaņu", kas ir maz ticams.
"Saskaņa" kā pieredzējuši politiskā tirgus dalībnieki noteikti nesteigsies piekrist veidot koalīcijas pašvaldībā ar ZZS spēkiem tikai tādēļ, lai iegūtu amatus pašvaldībās. "Droši vien šeit parādīsies virkne jaunu saskarsmes punktu starp ZZS un "Saskaņu". Vai tas stiprinās šo politisko spēku sadarbību arī Saeimas līmenī? Grūti pateikt. Atsevišķos jautājumos tā jau tagad notiek tik izteikti, ka šķiet, kur nu vēl vairāk," vērtēja Ījabs.
Sešiem deputātiem jānoliek mandāts
Pašvaldību vēlēšanas ienesīs pārmaiņas arī Saeimas deputātu sastāvā, jo vairāki no viņiem ievēlēti pašvaldībās.
Liepājas domē ievēlēts "Saskaņas" spēka parlamenta frakcijas priekšsēdētāja vietnieks Valērijs Agešins. Viņa vietā Saeimā varētu nākt ventspilnieks Aleksejs Medvedevs.
Jūrmalas pašvaldībā iekļuvis deputāts Ņikita Ņikiforovs ("Saskaņa") un viņa vietā uz parlamentārieša mandātu varētu pretendēt uzņēmējs Andris Morozovs.
Daugavpils domē ievēlēts Andrejs Elksniņš ("Saskaņa"), viņa vietā Saeimā varētu atgriezties Jeļena Lazareva.
Daugavpils domē ievēlēts arī Zaļo un zemnieku savienības Saeimas frakcijas deputāts Rihards Eigims. Uz viņa vietu Saeimā varētu pretendēt ģimenes ārste Līga Kozlovska, kura arī kandidēja pašvaldību vēlēšanās, bet neiekļuva Balvu novada domē.
Rīgas domē ievēlēts Vilnis Ķirsis ("Vienotība"). "Vienotībā" nākamais kandidāts uz vietu parlamentā būtu ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens, bet aiz viņa – Apes novada domes priekšsēdētāja Astrīda Harju, kura šajās pašvaldību vēlēšanās tika pārvēlēta. Nākamā aiz strīpas Saeimas vēlēšanās palika Ārlietu ministrijas parlamentārā sekretāre Zanda KalniņaLukaševica.
Rīgas domē iekļuva arī LRA Saeimas frakcijas vadītājs Mārtiņš Bondars, viņa vietā uz Saeimas deputāta mandātu varētu kandidēt Murjāņu Sporta ģimnāzijas direktore Ingrīda Amantova. Viņa gan šajās pašvaldību vēlēšanās ievēlēta Ropažu novada pašvaldībā no Latvijas Zemnieku savienības.
Pašvaldību vēlēšanās no Saeimas kandidēja arī "No sirds Latvijai!" frakcijas deputāts Romāns Mežeckis un ZZS pārstāvis Armands Krauze, bet ievēlēti netika.
Saskaņā ar likumu Saeimas deputāts pēc ievēlēšanas pašvaldībā zaudē mandātu neatkarīgi no tā, vai viņš uzrakstījis iesniegumu par mandāta nolikšanu.
***
Provizoriskais Rīgas domes sastāvs
"Saskaņa"/GKR (32)
Nils Ušakovs
Andris Ameriks
Regīna LočmeleLuņova
Dainis Turlais
Eiženija Aldermane
Vjačeslavs Stepaņenko
Irina Vinnika
Vadims Baraņņiks
Oļegs Burovs
Anna Vladova
Jefimijs Klementjevs
Igors Solomatins
Sandris Bergmanis
Sergejs Hristoļubovs
Mihails Kameņeckis
Andrejs Kozlovs
Juris Radzevičs
Maksims Tolstojs
Valērijs Petrovs
Andris Bērziņš
Baiba Rozentāle
Vadims Faļkovs
Igors Kuzmuks
Mihails Gavrilovs
Vladimirs Frolovs
Aleksejs Rosļikovs
Olga Veidiņa
Vitālijs Dubovs
Jānis Ločmelis
Viktors Paškovs
Ainars Baštiks
Igors Solovjovs
LRA/LA (9)
Mārtiņš Bondars
Anete Jēkabsone-Žogota
Juris Pūce
Andrejs Žagars
Iveta Ratinīka
Māris Mičerevskis
Oskars Putniņš
Viesturs Zeps
Ansis Ansbergs
JKP (9)
Jānis Bordāns
Juta Strīķe
Juris Jurašs
Evita Zālīte-Grosa
Eva Mārtuža
Krišjānis Feldmans
Linda Ozola
Sandis Riekstiņš
Marija Balcere
NA (6)
Baiba Broka
Nauris Puntulis
Dainis Locis
Jurģis Klotiņš
Ģirts Lapiņš
Ieva Holma
"Vienotība" (4)
Vilnis Ķirsis
Inese Andersone
Olafs Pulks
Lauris Ērenpreiss
Laikraksta redakcija atrodas Rīgā, Toma ielā 4
Redakcijas e-pasta adrese: [email protected]
Lursoft laikrakstu bibliotēkā pieejami raksti no 29.11.2003