Streiks – kā dzemdības, ko nevarot apturēt

Valdības vadītājs šonedēļ tikšoties ar streika komiteju, lai vienotos par turpmāko rīcību

Vakar pulksten 12 sākās ģimenes ārstu streiks un Latvijas Ģimenes ārstu asociācijas (LĢĀA), kā arī streika komitejas vadītāja Sarmīte Veide ir paziņojusi, ka tajā piedalīsies ap 600 ģimenes ārstu. Tomēr vēl vakar vakarā ne sabiedrībai, ne Nacionālajam veselības dienestam (NVD) nebija pieejams precīzs saraksts, kuri ārsti tad streiko. NVD ir lūdzis streika komitejai iesniegt streikojošo ārstu sarakstu, lai efektīvi plānotu un nodrošinātu iedzīvotājiem medicīniskās palīdzības saņemšanas iespējas protesta laikā. "Diemžēl šādu sarakstu mēs neesam saņēmuši, tāpēc paši aptaujājam ārstus, lai uzzinātu, kuri nestrādā, un ceram, ka sarakstu tomēr saņemsim," sacīja NVD sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Evija Štālberga. Arī streika komitejas pārstāvis ģimenes ārsts Pauls Princis solīja, ka šāds saraksts būs un ar to varēs iepazīties gan NVD, gan žurnālisti, tomēr vēl vakar tāda nebija.

"Vieni ģimenes ārsti pauduši, ka nestrādās, bet strādā, citi, ka nestrādās un patiešām nestrādā, vēl ir tādi, kas nestrādāšot, bet kaut ko tomēr darīšot. Mums jāsaprot, vai tas ir streika ietvars vai ne. Diemžēl streika komitejai vēl nav izdevies apsēsties pie viena galda ar valdības vadītāju," sacīja veselības ministre Anda Čakša.

Ministru prezidenta preses sekretārs Andrejs Vaivars sacīja, ka valdības vadītājs divas reizes aicinājis uz sarunu LĢĀA asociācijas vadītāju Sarmīti Veidi, bet viņa neesot ieradusies. Savukārt streika komitejas pārstāvis P. Princis skaidroja, ka uzaicinājumu uz tikšanos gaidot streika komitejas vairākums jeb četri pārstāvji. "Streiks ir kā dzemdības, tas ir sācies un vairs nav apturams, tāpēc jārīkojas atbilstoši Streika likumam. Jānotiek divpusējām sarunām starp streika komiteju un premjerministru. Tikai streika komiteja var pieņemt lēmumu pārtraukt protestu," saka P. Princis.

S. Veide sacīja, ka premjeram un veselības ministrei ir nosūtīta vēstule, lūdzot pēc iespējas ātrāk aicināt uz streika sarunām mediķus. Savukārt valdības vadītāja preses sekretārs Andrejs Vaivars sacīja, ka vēstule tikšot izvērtēta un tuvākajā laikā paziņots par tikšanās datumu.

Naudu sola

Viena no streikojošo ārstu prasībām ir palielināt finansējumu. Bet kāpēc ārstiem jāstreiko, ja koalīcijas politiķi sola, ka 2018. gada valsts budžetā medicīnai papildus tiks piešķirti 200 miljoni eiro, no kuriem 80 miljoni paredzēti ārstu algām? Nacionālajā trīspusējā padomē panākta vienošanās arī par veselības aprūpes finansēšanas likumprojektu, kur tiks iezīmēts finansējuma pieaugums, līdz tas 2020. gadā sasniegs 4% no iekšzemes kopprodukta. Lauku ģimenes ārstu asociācijas vadītāja Līga Kozlovska atbild: "Katra valdība ir solījusi, ka medicīnai būs nepieciešamais papildu finansējums, bet labākajā gadījumā pieliek 30 miljonus eiro 200 miljonu eiro vietā. Ticības nav nekādas, tomēr ceru, ka likumprojekts tiks pieņemts Saeimā līdz 22. jūlijam. Sociālie partneri it kā ir vienojušies ar valdību, bet ticība, ka vienošanās patiešām ir spēkā, būs tad, kad redzēsim likumprojektu."

Lauku ģimenes ārsti par savas cīņas lozungu izvirzījuši finansējuma palielinājumu kopumā medicīnas jomai, bet LĢĀA prasības ir konkrētākas un galvenā no tām ir 30% kapitācijas naudas pieaugums par katru praksē pierakstīto pacientu.

Rindu nav un gaiteņi tukši

To, ka visiem ģimenes ārstiem nav vienādas attieksmes pret streiku, vakar varēju vērot Rīgas 1. slimnīcas poliklīnikā, kur ir diezgan daudz ģimenes ārstu kabinetu. Ikdienā gaiteņi tajos stāvos, kur atrodas ārstu prakses, ir pilni ar pacientiem, bet vakar, sākot no pulksten 12, kad tika pieteikts streiks, tie bija tukši. Pie katra ģimenes ārsta durvīm ir piesprausts NVD izplatītais paziņojums ar informāciju, kur pacienti var saņemt medicīnisko palīdzību streika laikā.

"Kaut gan daktere pirmdien pieņem līdz septiņiem, vēl septiņos ir rinda, un mājās aizejam pusdeviņos vakarā, tad šodien tā nebūs," stāsta ģimenes ārstes Līgas ZīveresPiles palīdze Kaiva Markala, kura kabinetā ir viena, jo ārste devusies projām.

Daudzi hroniski slimnieki, uzzinot par streiku, ieradušies vizītē paņemt nepieciešamo medikamentu receptes, lai viņiem neaptrūkstas zāles, arī norīkojumus pie speciālistiem. Ārstes palīdze skaidro, ka cilvēki esot ļoti saprotoši, ka ģimenes ārsti streiko, jo viņiem nepatīk ilgi gaidīt rindās dēļ valsts noteiktajām kvotām, kuru nepietiek.

"Ārsta palīgs drīkst izmērīt asinsspiedienu, injicēt ārsta nozīmētās zāles; cilvēki grib, lai ar viņiem parunā, nomierina... Esam sazvanījuši gulošos pacientus, izrakstījuši receptes, bijuši pie viņiem mājās," pastāstīja ārsta palīdze, kurai ir arī pamatīga darba pieredze reanimācijā.

Pie dakteres Gerdas Lielauses durvīm satieku māti ar meitu, kurai radušās problēmas ar stipri iekaisušu kaklu. "Nedēļu pūlējos pati izārstēt ar ierastajiem līdzekļiem, diemžēl neizdevās. Biju spiesta zvanīt ģimenes dakterei, pie kuras meita ir pierakstīta kopš dzimšanas. Kaut gan ir streiks, daktere neatteica un pulksten trijos mūs pieņems," stāsta Lāsma Gudre.

Kabinetā satieku arī ģimenes ārsti Lielausi, kura izstāsta, kā izpaudīsies viņas streikošana. "Akūtos pacientus noteikti pieņemšu. Man šķiet diezgan nežēlīgi pret cilvēkiem aizsūtīt bērnus uz Bērnu slimnīcu Vienības gatvē, kur ir garas rindas. Plānveida pieraksts gan manā praksē ir atcelts. Mēs, vairākums ārstu, esam tādi neriktīgi streikotāji, jo sirdsapziņa neļauj," secina daktere Lielause.

Netālu no ārstes kabineta savu rindu gaida skolotāja Anita no Mālpils, kura šoreiz atbraukusi vizītē pie speciālista, nevis ģimenes ārsta, un ir sarūgtināta par ārstu attieksmi kopumā pret pacientiem. Nesen viņai gadījies nepatīkams notikums Latvijas Onkoloģijas centrā, kur skolotāja ārstējas pēc operācijas. "Nupat biju uz ultrasonogrāfiju, un man aknās atrada plankumu. Daktere man ieteica apmeklēt ārstējošo ārstu un lūgt, lai nosūta uz datortomogrāfiju. Kad izstāstu situāciju ārstējošajai dakterei, viņa paskatās izmeklējumu un neslēpa pārsteigumu: bet te jau tikai aizēnojums! Rodas jautājums, vai bija jābūt uzrakstītam lieliem burtiem – vēzis. Man jau tā bija pārdzīvojums par to plankumu, un viņa mani tā arī nepieņēma. Pierakstījos uz rītdienu, atkal braukšu 60 kilometrus turp un tikpat atpakaļ. Kad uzzināju, ka ģimenes ārsti streikos, man kļuva skumīgi. Esmu 35 gadus nostrādājusi par skolotāju, man arī lielu algu neviens nemaksā. Streikojiet, man nav pretenziju, bet, ārsti, esiet arī cilvēki, kad pie jums ienāk kabinetā! Es runāju par ārstu attieksmi kopumā. Iedomājieties, ka pie manis ierastos bērna vecāki, bet slikta garastāvokļa dēļ es teiktu: izejiet ārā un pienāciet rīt!" spriež Anita.

Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta (NMPD) vadītāja Sarmīte Villere informēja, ka vakar, sākot no pulksten 12, dienests esot saņēmis 14 izsaukumus tāpēc, ka cilvēkiem nav bijis pieejams ģimenes ārsts. Izsaukumu skaits kopumā gan nav pieaudzis un streika pirmajās dienās esot pāragri spriest par tā ietekmi uz NMPD darbu.

***

Sarmīte Veide: 1049 eiro alga mūs neapmierina

Veselības ministrija (VM) ģimenes ārstiem nākamgad piedāvāja algu 1049 eiro apmērā, kas ir par aptuveni 200 eiro mazāk nekā vidēji būs atalgojums citiem ārstiem, intervijā Latvijas Radio sacīja Latvijas Ģimenes ārstu asociācijas (LĢĀA) prezidente Sarmīte Veide.

Šāds piedāvājums ģimenes ārstus neapmierinot. Šobrīd ģimenes ārsta alga ir vidēji 886 eiro pirms nodokļu nomaksas. 2018. gadā tā tikusi piedāvāta aptuveni par 200 eiro mazāka nekā vidēji būs ārsta atalgojums, bet 2020. gadā – par 320 eiro mazāka.

"Ja ņem vērā, ka ģimenes ārsts ne tikai nodarbojas ar ārstniecību, bet vada savu praksi, viņa darbu varētu pielīdzināt slimnīcas nodaļas vadītāja amatam," sacīja S. Veide, piebilstot, ka šāda darbinieka atalgojums ir lielāks nekā parastam ārstam.

Veselības ministre Anda Čakša intervijā LTV sacīja, ka ģimenes ārstiem vairākkārt ir skaidrots, ka šī atšķirība veidojas uz nakts stundu rēķina. Proti, stacionārā režīmā strādājošie mediķi par nakts darbu saņem piemaksu.

S. Veide gan uzsvēra, ka mediķus uztrauc ne tikai atalgojums. Otrs jautājums ir veselības ministres piedāvātā reforma, bet trešais – e-veselības jautājums.

"Pēdējā gada laikā ir tikai solīts, ka būs. Tā kā esam jau pirms gada stāvējuši pie Ministru kabineta, neredzam citas iespējas, kā tikai streikot," norādīja Veide. "Valsts medicīna ir uz ļoti kritiskas robežas. Ja finansējuma nebūs, pirmais, kas sabruks, būs ģimenes ārstu prakses, tad stacionāri un beigu beigās valsts medicīnas vairs nebūs. Jo sliktāk iet valsts medicīnai, jo privātā medicīna var zelt un augt, bet vai mūsu iedzīvotāji var to atļauties."

LETA