Kad ieslēdzu datoru, lai izteiktu viedokli par izcilās igauņu rakstnieces Vivi Luikas (1946) autobiogrāfisko grāmatu "Ēnu teātris", bija skaidrs, ka jēdziens "recenzija" šoreiz nebūs īsti vietā, jo rakstīšu par sajūtām, kas neatkāpās ne mirkli, lasot rakstnieces impresijas par Romā pieredzēto.