Rīga 21°C, skaidrs, bez nokrišņiem, DR vējš 3m/s
Sestdiena, 2024. gada 04. maijs 12:11
Vārda dienas: Vijolīte, Viola, Vizbulīte
Kur paliek uz autoceļa sabrauktie dzīvnieki un kam tie jāsavāc?
"Kad es uz Liepājas šosejas notriecu alni, kopumā iznāca zvanīt uz trim tālruņa numuriem, kamēr kāds reaģēja un atbrauca. Tas bija svarīgi tādēļ, ka alnis bija ievainots. Dzīvnieks varēja palikt un mocīties mežā. Jā, noteikumos paredzēts, ka vispirms jāzvana uz 112, taču problēma sākas pēc tam – kur informācija nonāk. Policija man pajautāja, vai auto braucams, proti, vai motors darbojas. Motors darbojās, bet priekšējais logs bija izsists, tādēļ braucams nebija, bet tas viņu neinteresēja. Pēc tam KASKO vajadzībām tika nosaukts negadījuma reģistrācijas numurs, kuru man, stāvot uz Liepājas šosejas un esot mazliet šokā, nebija iespējams nedz pierakstīt, nedz īsti atcerēties," tā stāsta autobraucēja un medniece Linda Dombrovska par savu nelāgo pieredzi.
"Saskaņā ar likumiem neatkarīgi no tā, vai notikusi sadursme ar savvaļas dzīvnieku vai mājdzīvnieku, par notikušo jāziņo policijai, zvanot uz 112, un notikuma vietu atstāt nedrīkst. Policija par notikušo informēs attiecīgos dienestus, kas nepieciešamības gadījumā sniegs dzīvniekam palīdzību. Ja automašīnai ir KASKO apdrošināšanas polise, pēc sadursmes ar dzīvnieku un informācijas sniegšanas Ceļu policijai nekavējoties jāsazinās ar savu apdrošinātāju," tā atgādināja apdrošināšanas sabiedrība "Balta" pagājšnedēļ, ziņojot par to, ka uz ceļiem arvien vairāk ir lapsu, stirnu un briežu un ka šogad pieteikto atlīdzību skaits par sadursmēm ar dzīvniekiem pieaudzis par 7%, salīdzinot ar attiecīgo periodu pērn.
Taču praksē ne vienmēr viss ir vienkārši. Kam par ko jāatbild? Kurš policijai jāinformē par negadījumu? Cik ilgā laikā? Vai patiešām, piemēram, Pārtikas un veterinārā dienesta pārstāvis jārauj no gultas augšā naktī divos, lai novērtētu sabrauktā aļņa gaļas izmantojamību? Par šiem un citiem jautājumiem diskutēja žurnāla "Medības" uzrunātie speciālisti.
Notriekto skaits iespaidīgs
Mednieks, deputāts, Babītes novada Medību koordinācijas komisijas priekšsēdētājs Nikolajs Antipenko uzskata, ka sabraukto meža dzīvnieku problēma uz autoceļiem ir būtiska. Piemēram, tikai Babītes teritorijā vien Liepājas šosejas posmā no gada sākuma līdz šim reģistrēts šāds ceļu satiksmes negadījumos bojā gājušo dzīvnieku skaits – 48 stirnas, pieci aļņi un divas mežacūkas. Visā Rīgas reģionā skaitļi ir krietni lielāki: 241 stirna, 40 aļņi, divi staltbrieži un ap 20 mežacūku. Ja šai summai pieskaita vēl vismaz trešo daļu, kad avārijas nav reģistrētas un notriektos dzīvniekus – lapsas, jenotus, zaķus, ežus, ko vispār nereģistrē, – kopskaits ir iespaidīgs.
Pēc statistikas visvairāk avāriju, automašīnai saduroties ar meža dzīvnieku, reģistrēts Jelgavas novadā, otrā vietā ir Daugavpils novads, trešajā – Rīga un Rīgas reģions, tostarp Babītes novads. Diemžēl notriektu dzīvnieku līķi nav retums arī uz citiem Latvijas ceļiem, turklāt tie bieži vien nedēļām tur mētājas nesavākti.
Likums likuma galā
Kam nobrauktie dzīvniek jāsavāc? Un kāda ir informācijas nodošanas ķēdīte – cietušais zvana 112, un tālāk?…
Par visu nobraukto dzīvnieku – arī kaķu un suņu – līķu savākšanu savā teritorijā atbild pašvaldība. Ja nobraukts dzīvnieks pilsētas vai novada robežās, ir jāsazinās ar vietējo pašvaldību, jo saskaņā ar Veterinārmedicīnas likumu bezsaimnieka dzīvnieku līķu savākšanu un iznīcināšanu nodrošina pašvaldības. Šā likuma prasību ievērošanu uzrauga un kontrolē Pārtikas un veterinārais dienests (PVD).
Ja nobraukts dzīvnieks meža apvidū vai lauku teritorijā, amatpersonām jāsazinās ar Valsts Meža dienestu. Ja beigtais ir medījamais dzīvnieks, saskaņā ar Medību likumu to savākt nedrīkst, jo tas tiks klasificēts kā malumedības un par to ir paredzēts sods – fiziskajām personām no 30 līdz 350 eiro.
Ja negadījumā ir cietušie vai bojāts transportlīdzeklis, jāziņo Ceļu policijai. Ja pēc tās pakalpojumiem vajadzības nav, bet sadursmi izraisījušais dzīvnieks ievainots vai gājis bojā, jāziņo Valsts meža dienestam.
Ja uz valsts autoceļiem sabraukts lielais dzīvnieks, to likvidē Valsts meža dienests sadarbībā ar medniekiem, bet mazie ir Latvijas autoceļu uzturētāja pārziņā.
Ja ir KASKO apdrošināšanas polise, apdrošinātāja firma izmaksā atlīdzību par transportlīdzekļa bojājumiem sadursmē ar dzīvniekiem.
Rīgas reģionālās virsmežniecības medību inženieris Raimonds Fridvalds atzīst, ka pašvaldībām jāsavāc dzīvnieki, bet vairumā gadījumu brīvprātīgi to dara Valsts meža dienests, taču tikai lielos meža zvērus. Mazie paliek uz ceļiem kraukļu, vārnu un žagatu "pašvaldībai". R. Fridvalds: "Dažās novadu domēs ir noslēgti līgumi ar struktūrām, kas nodarbojas ar beigto dzīvnieku savākšanu. Runājot par komunikāciju, varu teikt vien to, ka vismaz 95 procentos negadījumu es informāciju saņemu no policijas. Tātad pietiktu ar trim zvaniem: cietušais zvana uz policiju, policija Valsts meža dienesta pārstāvim, bet viņš medniekam. Tātad galvenais un vienīgais numurs varētu būt 112."
Apēd gan mēri, gan trihinellas
Ar sabrauktajiem meža dzīvniekiem ir vēl viena problēma – nav reti gadījumi, ka to savainojumi ir niecīgi un pieļaujama gaļas lietošana pārtikā. Tādēļ arī uz negadījuma vietu būtu jāizsauc Pārtikas un veterinārā dienesta pārstāvis, lai pieņemtu lēmumu, vai līķis norokams vai apēdams. Kā zināms, gaļā var būt parazīti, varbūt dzīvniekam bijusi trakumsērga un patlaban mežacūkām arī Āfrikas cūku mēra vīruss, nemaz jau nerunājot par tik bīstamo trihinellu klātbūtni.
PVD dzīvnieku infekcijas slimību eksperts Mārtiņš Seržants atzīst, ka sabraukto dzīvnieku gaļa bieži nonāk apritē. "Kas attiecas uz organizatorisko pusi, tad negadījumā palīdzēt noteikti varētu medību koordinācijas komisija. Tāpat pašvaldība varētu slēgt līgumu ar medniekiem, lai vajadzības gadījumā pieaicinātu viņus ar asinspēdu atradēju suni sameklēt satiksmes negadījumā ievainotu, bet mežā aizgājušu dzīvnieku. Tāda prakse jau ir citās Eiropas valstīs. Protams, par attiecīgu samaksu."
Pēc N. Antipenko domām, vajadzētu tomēr mudināt izstrādāt grozījumus par izmaiņām Medību koordinācijas komisijas darbā: "Jāpieliek klāt viena funkcija – procesa organizēšana. Tātad galavārds jāsaka pašvaldībai."
Latvijas Pašvaldību savienības padomniece lauku attīstības jautājumos Sniedze Sproģe gan piebilst – runāt var, bet jāzina, ko konkrēti vēlas panākt: "Katram īpašniekam taču ir jārūpējas par savu ceļu tīrību, bet atbildīgajām valsts institūcijām – par drošību uz ceļiem. Tāpat ir zināmi atbildīgo dienestu telefonu numuri, kur zvanīt par negadījumiem. Ja gribam visā valstī ieviest kaut kādu vienotu sistēmu, nopietni jāizvērtē, ko tad vajag atrisināt. Pirms tam es ieteiktu papētīt pozitīvo. Piemēram, Talsu novadā pašvaldība sadarbībā ar medniekiem izstrādājusi un izdevusi ceļu karti, norādot visas lielo dzīvnieku pārejas vietas un tajās uzstādot brīdinājuma zīmes."
Bīstamie tumšie mēneši
Sadursmes ar dzīvniekiem visbiežāk notiek gada tumšākajos mēnešos – oktobrī, novembrī un decembrī. Zoologs Ingmārs Līdaka: "Bīstamākais periods uz ceļiem ir šobrīd, sākot jau no augusta vidus. Bet, ja es teiktu, ka ir mēneši, kad bīstamības iespēja sadursmēm ar dzīvniekiem ir mazāka, tas nebūtu korekti. Piemēram, ziemā varbūt dzīvnieku uz ceļiem ir mazāk, bet bremzēšanas iespējas ir ierobežotas, līdz ar to sadursmju iespējamība ir augstāka."
I. Līdaka skaidro, ka pēdējos desmit gados īpaši pieaudzis lapsu, stirnu un briežu skaits, līdz ar to tie arī migrē aktīvāk un uz ceļiem sastopami biežāk. Diemžēl ceļš ir arī barības ieguves vieta – sabrauktas vardes, peles un kukaiņi. Savukārt ziemā, kad tiek kaisīti ceļi, brieži un stirnas nāk laizīt sāļus, kas nepieciešami viņu organismam.
***
Kā izvairīties no sadursmes ar dzīvniekiem
Lai izvairītos no sadursmēm ar meža dzīvniekiem, autovadītājus aicina uzmanīties ceļa posmos, kur ceļazīmes norāda par iespējamu meža dzīvnieku klātbūtni, ieteicams samazināt braukšanas ātrumu.
Vietās, kur ceļa malas nav izpļautas vai tās ir aizaugušas ar krūmiem, iespējas pamanīt ceļam tuvojošos dzīvniekus samazinās.
Īpaši bīstamas ir vietas, kur lauki robežojas ar mežiem, jo tieši tur ir dzīvnieku galvenie migrācijas ceļi.
Diennakts bīstamākā daļa ir krēslas iestāšanās un rītausmas laiks, kad dzīvnieku pārvietošanās aktivitāte ir vislielākā un redzamība uz ceļa strauji mainās. Tāpēc autovadītājiem tieši šajās diennakts stundās visvairāk būtu jāpiedomā pie braukšanas ātruma izvēles.
Ja pār ceļu pārskrien viens dzīvnieks (īpaši stirna, briedis, alnis vai mežacūka), tad ļoti iespējams, ka tā ir tikai daļa no dzīvnieku bara vai grupas un var sekot arī citi.
Pamanot alni, jābūt īpaši modriem – šis ir visneprognozējamākais dzīvnieks uz ceļa.
Ja ir iespēja nobremzēt, ir jābremzē un jāgaida, kad dzīvnieks noiet no ceļa.
Laikraksta redakcija atrodas Rīgā, Toma ielā 4
Redakcijas e-pasta adrese: [email protected]
Lursoft laikrakstu bibliotēkā pieejami raksti no 29.11.2003