Rīga 1°C, skaidrs, bez nokrišņiem, DA vējš 2m/s
Trešdiena, 2024. gada 24. aprīlis 03:45
Vārda dienas: Nameda, Ritvaldis, Visvaldis
Dažas dziesmas tomēr izrotējušas no Latvijas valsts simtgades Dziesmu un deju svētku Noslēguma koncerta repertuāra
2018. gada Vispārējo latviešu dziesmu un XVI Deju svētku norisē būs arī vairākas citas izmaiņas un jaunumi, tā vakar informēja preses konferencē.
Dziesmu un deju svētku izpilddirektore Eva Juhņēviča stāstīja, ka svētki notiks no 2018. gada 30. jūnija līdz 8. jūlijam un tajos piedalīsies teju 40 000 dalībnieku, kuru sniegumu varēs skatīt 54 pasākumos. Lielākais jaunums būs, ka svētku gājiens, kas notiks 1. jūlijā un simboliski tiks atklāts pie Brīvības pieminekļa, pāries atklāšanas pasākumā dalībniekiem īpaši iekārtotā Skanstes rajona teritorijā un noslēgsies ar koncertu, ko translēs arī radio un televīzija. Jaunums ir arī 2. jūlijā iecerētā pasaules latviešu diena, kas noslēgsies ar koncertu Rīgas Latviešu biedrībā. Svētku vainagojums būs divi lielkoncerti "Māras zeme" Daugavas stadionā un viens Noslēguma koncerts Mežaparka Lielajā estrādē "Zvaigžņu ceļā". Savukārt koru kari tomēr notiks svētku nedēļā.
Ints Teterovskis informēja par Gido Kokara mantojuma piemiņai veltītu koncertu 28. oktobrī universitātes Lielajā aulā, kur tiks īstenots meistara Dziesmu svētku programmas redzējums. Spēlēs arī Bruņoto spēku orķestris, ir aranžēta versija Alfrēda Kalniņa operas "Baņuta" Līgo skatam. Koncerts domāts amatieru koru diriģentiem. Viņiem īpaša loma būs arī Noslēguma koncertā, kura programma pēc modelēšanas koncertiem vasarā ir redakcionāli mainījusies. "Šobrīd iestājies tāds iekšējs miers, ka esam uz pareizā ceļa," sacīja mākslinieciskais vadītājs Mārtiņš Klišāns.
Koncertu atklās pūtēju orķestru prologs, tad uznāks vīru un sievu kori, kuriem sekos lielais jauktais kopkoris, un vairāk nekādas dziedātāju pārvietošanās nav paredzētas. Kad režisors Uģis Brikmanis uzsvēra, ka koncerta ilgums būs trīs stundas un 15 minūtes, Mārtiņš Klišāns piebilda: "Nevaru saprast, kāpēc mums visu laiku jātaisnojas par koncerta metrāžu, tas taču būs vienreizējs notikums, daļēji jaunā skaistā estrādē, koncerts, kuram esam gatavojušies piecus gadus, un es nesaprotu, kāpēc mums visu laiku būtu jāskatās pulkstenī. Nupat Ēriks Ešenvalds ir radījis jaukto koru uznākšanas mūziku."
Noslēguma koncerta mākslinieciskais vadītājs arī neslēpa, ka pēc modelēšanas koncerta Talsos sapratuši, ka jānodrošina labāks koncerta programmas plūdums, tādēļ dažas dziesmas pamainījušas vietas. Sieviešu koriem nākušas klāt divas – "Stāvēju, dziedāju" Jūlija Rozīša apdarē un Aldoņa Kalniņa, kam nākamgad apritēs deviņdesmit, viena no iemīļotākajām sieviešu koru dziesmām "Latgalē".
"Diemžēl modelēšanas koncertos nevienu reizi pārliecinoši neizskanēja Pētera Barisona "Celies" vīru koriem, jo dažas lietas izrādījušās vokāli neceļamas. Šī dziesma izrotējusi, un tās vietu ieņems droši vien viens no lielākajiem Andreja Jurjāna hitiem "Lūk, roze zied". Nozare nobalsoja par to, ka arī Artura Maskata "Precību dziesma" diemžēl neizskanēja tā, kā kopkorī gribētos. Ir izņemta ārā arī Lūcijas Garūtas korāļa otrā daļa. Apspriežamo dziesmu sarakstā bija arī A. Feila "Aiz ezera augsti kalni", kur četrbalsīgs vīru koris lauku dziedātājiem ir problēma. Šo dziesmu skatēs koriem atsevišķi dziedāt nevajadzēs. Otra dziesma ar augstākiem tehniskiem mērķiem un vokālām prasmēm ir P. Barisona "Pa zvaigžņu ceļu", ko dziedās diriģentu koris, Doma skolas mācību koris, Mediņa skolas mācību koris, Mūzikas akadēmijas mācību koris plus tie kori, kuri koru karos būs nokļuvuši pusfinālā un finālā. Tie varētu būt apmēram 30 elites kori, kuri saņems virs 45 punktiem no 50 maksimāli iespējamajiem. Pusfinālā šis skaņdarbs būs obligātais, bet pārējiem tas nebūs jādzied," norādīja M. Klišāns.
Varētu teikt, daudzu diriģentu iebildes pret šo skaņdarbu bijušas visai pamatotas, un nu atrasts kompromiss.
Pēc koncerta notiks arī tradicionālā sadziedāšanās, kuras vadība šoreiz uzticēta kora "Maska" mākslinieciskajam vadītājam Jānim Ozolam. Iecerēts, ka pirmajā daļā izskanēs tautasdziesmu zelta fonds, un pēc tam viss, ko dziedātāju un klausītāju sirds kāro.
Runājot par koncertu "Vēl simts gadu dejai", režisore Ināra Slucka sacīja, ka tas veidots ar mērķi atklāt latviešu skatuviskās dejas attīstības vēsturi, kā arī pavērt horeogrāfu personības. Koncerts vērsts uz Latvijas gadalaiku stīgas, tiks izmantotas videoskices trīs dimensiju plaknē. "Mēs vēlējāmies, lai rastos iespaids, ka dejotāji dejo Latvijas ārēs," sacīja režisore. Savukārt mākslinieciskā vadītāja Gunta Skuja atgādināja, ka koncertā tiks parādītas visas dejotāju kvalitātes un vecuma grupas, tiks izdejotas 17 horeogrāfu 30 dejas. Piedalīties koncertā izvirzīti 209 kolektīvi, bet visu noteiks skašu rezultāti nākamā gada pavasarī. "Uz šo koncertu dejotājiem būs konkurss," viņa uzsvēra.
Jānis Puriņš iezīmēja pūtēju orķestra Dižkoncerta aprises. Tas pirmo reizi notiks nevis Doma laukumā, bet Vērmanes dārzā, skanēs 47 latviešu mūzikas skaņdarbi no klasikas līdz mūsdienām. Koncerts veidots pēc kultūrvēsturisko novadu principa, atklājot katra novada dārgakmeņus – komponistus, izpildītājmāksliniekus. Kā solisti piedalīsies Laura Purena un Ansis Bētiņš. Režija uzticēta Jurim Jonelim.
Deju lieluzveduma "Māras zeme" mākslinieciskais vadītājs Jānis Purviņš pastāstīja, ka Daugavas stadionā lieluzvedumā piedalīsies 789 kolektīvi – lielākais skaits deju svētku vēsturē. Tapuši spilgti mūzikas pavadījumi, kuru autori ir Juris Kulakovs, Raimonds Pauls un citi tautā iemīļoti komponisti. Jaunums ir tas, ka 2018. gada pavasara skatēs dejotāji varēs izvēlēties dejas no savas grupas repertuāra, bet ne mazāk par trim. Un ja nu kādu deju neizvēlas neviens kolektīvs? "Šādām bažām nav pamata, jo jau šā gada skatēs bija redzams, ka ir gana daudz kolektīvu, kuri ar prieku dejo visas dejas," sacīja Jānis Purviņš. Daudz šķēpu lauzts ap dejotāju tērpiem. Pirmajā uzveduma daļā dejos arheoloģiskā tipa tradīcijai pielāgotos tērpos, kur galvenie elementi tiks iegādāti par valsts budžeta līdzekļiem, bet dejotājiem savos skapjos būs jāsameklē, piemēram, pastalas, vīriešu bikses un citas detaļas. Tērpu audums vizuāli būs pietuvināts lina un vilnas izskatam un dabiskajām krāsām. Iepirkuma konkurss vēl nav izsludināts, bet esot skaidrs, ka tērpus šūs Latvijā. Scenogrāfs Reinis Suhanovs par lieluzveduma koncepciju sacīja, ka tas izvedīs mūs cauri visai Latvijas teritorijas vēsturei, parādīs cilvēkus – mūsu valsts dibinātājus. Scenogrāfiski ļoti būtiski ir tas, ka skatītāji uzvedumu vēros no trim plaknēm, nevis vienas kā līdz šim.
Laikraksta redakcija atrodas Rīgā, Toma ielā 4
Redakcijas e-pasta adrese: [email protected]
Lursoft laikrakstu bibliotēkā pieejami raksti no 29.11.2003