Paklaigā un būvē tālāk

Pašvaldībās patvaļīgu būvniecību atzīst, bet novērš kūtri. Ēkas nenojauc

Kaut arī likums "Par pašvaldībām" dod lielas tiesības vietējai varai uzraudzīt visu tās teritorijā notiekošo būvniecību, tāpat jaunais Būvniecības likums dod tiesības nojaukt nelikumīgi uzcelto, tomēr citās pašvaldībās neseko Jelgavas novada pašvaldības paraugam – kā atceramies, sabiedrībā lielu ievērību izpelnījās notikums pirms mēneša, kad Jelgavas novada pašvaldība nojauca patvaļīgi uzceltu ģimenes privātmāju Lielupes krasta aizsargjoslā, aizsargājamās dabas teritorijā. Pašvaldībā atzina, ka par šādu soli izlēmuši tāpēc, ka nekas cits vairs nav līdzējis. Kaut arī vairākkārtīgi bijis norādīts, ka patvaļīgi celtā ēka jānojauc, īpašnieks turpinājis būvēt. Toreiz Latvijas Pašvaldību savienība "LA" atzina, ka tas varētu būt pirmais gadījums, kad kāda pašvaldība, par spīti īpašnieka pretestībai, izšķīrusies par tik radikālu soli.

Kāpēc pašvaldības ir tik kūtras un praksē neizmanto likuma doto varu? Parasti amatpersonas aizbildinās ar bieži grozītajiem likumiem, kuri radot neskaidrību, kuros gadījumos pašvaldība drīkst prasīt nojaukt patvaļīgi uzceltu ēku un kuros gadījumos patvaļīgi iesākto varētu vien legalizēt. Tāpat amatpersonas ir uzmanīgas, jo var gadīties, ka patvaļīgā būvētāja ietekme uz pašvaldības lēmumiem ir pat lielāka nekā vietējās varas tiesības pret to iebilst.

Tomēr mēģinājumi apturēt iespējami patvaļīgu būvniecību un panākt, lai uzceltās ēkas nojauktu, ir bijuši arī agrāk. Bet biežāk to mēģinājuši panākt iedzīvotāji un viņu pārstāvētās sabiedriskās organizācijas, turklāt, atšķirībā no minētā Jelgavas novada piemēra, tiek iebilsts pret pašvaldību jau izsniegtām būvatļaujām. Piemēram, pret patvaļīgo būvniecību aktīvi iebilst Jūrmalas aizsardzības biedrība. Jūrmalas pašvaldība atzīst, ka būvniecības pārkāpumu atklāts daudz – trīs gadu laikā 420. Taču, kā noskaidroju, pēdējos gados pašvaldība neesot vērsusies tiesā pret kādu no patvaļīgajiem būvētājiem. Tāpat Jūrmalā nav nevienas ēkas, kuru pašvaldība būtu likusi nojaukt. Arī citās "LA" aptaujātajās pašvaldībās neatcerējās, ka būtu nojaukta kāda patvaļīgi uzbūvēta celtne.

Jānovērš jau sākuma stadijā

Rojas apvienotās būvvaldes vadītājs Agris Jansons atzīst, ka nelikumīgā būvniecība valstī ir problēma. Bet, ja tiek veikta rūpīga pārraudzība par pašvaldībā notiekošo būvniecību, tad, viņaprāt, lielākajā daļā gadījumu patvaļīgu būvniecību esot iespējams novērst jau pašā tās sākuma stadijā, kad vēl nekas nav izbūvēts.

Arī Salacgrīvas novada būvvaldes vadītāja un galvenā arhitekte Ineta Cīrule piekrīt, ka vai ik nedēļu esot jāsaskaras ar kādu ēku patvaļīgām pārbūvēm. Piemēram, šajās dienās pašvaldība lemšot par vienu šādu patvaļīgo ēkas pārbūvi Salacas ielejas dabas parka teritorijā. Kāds varētu būt lēmums, viņa neprognozē, vien piebilst, ka katrs patvaļīgas pārbūves gadījums tiekot skatīts, iepriekš saskaņojot ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju, tāpat pieprasot Valsts vides dienesta atzinumus par nodarīto kaitējums dabai. Tomēr I. Cīrule neatceras, ka Salacgrīvas novada teritorijā kāda patvaļīgi uzbūvēta celtne būtu nojaukta.

Jūrmalā apstrīdētas ap 20 būvatļauju

Jūrmalas aizsardzības biedrības pārstāvis un pašvaldības deputāts Guntis Grūba uzskata, ka Jūrmalā, kur aizvadītajos gados jaunu ģimenes savrupmāju un citu ēku būvniecība notikusi ar lielu vērienu, daudz kas uzbūvēts arī patvaļīgi. Kaut arī pašvaldībai ir tiesības nekavējoties apturēt patvaļīgi sākto būvniecību, viņaprāt, tā to pat neesot mēģinājusi, ko varot izskaidrot tikai ar kādu amatpersonu personīgo ieinteresētību.

Piemēram, Stirnuragā Lielupes piekrastes applūstošajās palienes pļavās, kas oficiāli pieder kādai deviņdesmit mūža gadus sasniegušai kundzei, būvniecība turpinās, kaut arī pret to iebildusi Jūrmalas Aizsardzības biedrība. Kad kopā ar deputātu bijām turp aizbraukuši, redzējām, ka Lielupes piekrastē jau uzbērts vairākus simtus metru garš valnis, strādā ekskavators, izlīdzinādams ar kravas automašīnām pievestos būvgružus.

Šogad Jūrmalas Aizsardzības biedrība apstrīdējusi tiesā būvvaldes izdoto būvatļauju Dzintaros, Turaidas ielā 73c un Turaidas ielā 73d, kas arī paredz Lielupes piekrastes applūstošo palieņu pļavu apbūvi. Turpat līdzās abiem vēl neapbūvētajiem palieņu pļavu zemes gabaliem Turaidas ielā 110 jau uzcelts lepns daudzstāvu dzīvojamais nams. Pirms dažiem gadiem šā nama iedzīvotāji jau piedzīvoja pļavu applūšanu, kad Lielupes ūdens līmenis pacēlās līdz pagalmā novietoto automašīnu durvju rokturiem.

"Bet tas, kā redzams, nav traucējis būvvaldei izdot būvatļaujas turpat līdzās esošo zemes gabalu īpašniekiem Turaidas ielā 73c un Turaidas ielā 73d. Pašvaldībai nebija tiesību izsniegt būvatļauju zemes gabaliem, kuri atrodas applūstošā teritorijā. Arī pēc Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra atzinuma šie zemes gabali atrodas teritorijā ar augstu applūšanas risku," stāsta G. Grūba.

Jūrmalas Aizsardzības biedrība pēdējos gados apstrīdējusi ap divdesmit būvvaldes izdoto būvatļauju, tostarp, piemēram, pirms trim gadiem trim Ukrainas pilsoņiem izdoto būvatļauju uzbūvēt atpūtas namu Mellužos, Kāpu ielā 25, Rīgas līča kāpu aizsargjoslā, kur kāpās tika izcirsta priežu mežaudze. Pagājušajā gadā administratīvā rajona tiesa atzina, ka pašvaldība izsniegusi būvatļauju nelikumīgi. Kaut arī būvniecība pašlaik nenotiek, kāpās uzceltā ēka stāv kā stāvējusi. Būvatļaujas saņēmēji nelabvēlīgo spriedumu apstrīdēja apgabaltiesā, kas nolēma tiesvedību izbeigt, paskaidrojot, ka biedrība neesot apstrīdējusi būvniecību tās sākotnējā stadijā. Šo pretrunīgo apgabaltiesas lēmumu biedrība pārsūdzējusi Augstākajā tiesā, kurā lietas izskatīšana vēl nav sākusies.

Jūrmalas Aizsardzības biedrība iebilst arī pret Lielupē būvvaldes izsniegto būvatļauju sezonas kafejnīcai Rīgas līča piekrastē. Kaut arī smilšainajā liedagā uzceltā kafejnīcas ēka oficiāli ir paredzēta vasaras sezonai, pēc tam tā jānojauc, spriežot pēc tās kapitāli uzbūvētajiem pamatiem, ļoti jāšaubās, vai tā notiks.

Apbūve atbilst noteikumiem

Jūrmalas pašvaldībā skaidro, ka Mellužos, Kāpu ielā 25, apbūve atļauta atbilstoši Valsts vides dienesta Lielrīgas reģionālās vides pārvaldes izdotajiem tehniskajiem noteikumiem. Savukārt Dzintaros, Turaidas ielā 73c un 73d, zemes īpašniekiem izsniegtas būvatļaujas atbilstoši spēkā esošajam detālplānojumam.

Lielupē, 36. līnijā, izvietotajai sezonas kafejnīcai nojaukšanas termiņš esot 2018. gada 31. maijs. Tiesa, šķiet aizdomīgi, vai ēku kāds nojauks pirms jaunās vasaras sezonas sākuma. Visticamāk, kārtējo reizi tiks pagarināts ēkas nojaukšanas termiņš, kā jau tas esot noticis līdz šim.

Jūrmalas pašvaldībā trīs gadu laikā pilsētā atklāti 420 būvniecības pārkāpumi – galvenokārt patvaļīga savrupmāju un palīgēku pārbūve. Rīgas līča krasta kāpu aizsargjoslā atklāti 20 būvniecības pārkāpumi. Arī tur pārkāpumi lielākoties tie paši – bez atļaujas pārbūvētas savrupmājas un palīgēkas vai notikusi patvaļīga atkāpšanās no būvprojekta.

Jūrmalas pašvaldībā citstarp gan atzīst, ka aizvadītajos divos šā gada mēnešos Lielupes piekrastes aizsargjoslā esot atklāti divi patvaļīgi būvniecības gadījumi – Druvciemā un Stirnuragā, tātad tai pašā, kur augu dienu sparīgi strādā ekskavators, palieņu pļavās taisot milzu uzbērumu.

Ko pašvaldība dara, lai pārtrauktu patvaļīgo būvniecību? Būvvalde lemjot par iepriekšējā stāvokļa atjaunošanu, tātad nojaukšanu vai pēc būvniecību regulējošo prasību izpildes atļauj to turpināt. Taču atzīst, ka pēdējos gados pašvaldība neesot vērsusies tiesā pret kādu no patvaļīgajiem būvētājiem. Tāpat Jūrmalā nav nevienas ēkas, kuru pašvaldība būtu likusi nojaukt.

Būvē aizsargājamās dabas teritorijās

Savulaik sabiedrība par atklātību "Delna" apstrīdēja tiesā Liepājas rajona pašvaldību apvienotās būvvaldes izsniegto būvatļauju Pāvilostas novada (agrākajā Sakas novadā) "Kāpās" krasta kāpu aizsargjoslā. Administratīvā rajona tiesa nosprieda, ka māja uzcelta nelikumīgi, tāpēc jānojauc. Toties apgabaltiesa šo lēmumu atcēla. Kā stāsta būvvaldes arhitekts Jānis Grundbergs, dzīvojamā ēka vēlāk nodegusi, pāri palikusi tikai neliela ēkas daļa, kas pašlaik nav apdzīvojama.

"Delna" vērsās tiesā, arī prasot nojaukt Rojas novada Kaltenē krasta kāpu aizsargjoslā uzcelto ģimenes privātmāju "Ainas". Rojas apvienotās būvvaldes vadītājs Agris Jansons skaidro, ka administratīvā rajona tiesa gan atzina "Ainas" par nelikumīgi uzceltām, bet apgabaltiesa šo lēmumu atcēla.

"Delnai" iedzīvotāji bieži ziņojot par dažādiem būvniecības objektiem, kas uzbūvēti patvaļīgi, nesaņemot atļaujas. Visbiežāk šie pārkāpumi tiekot pieļauti aizsargājamās dabas teritorijās, stāsta "Delnas" pārstāvis Roberts Matulis. Tā savulaik Daugavas krastā nelikumīgi izpostītas aizsargājamās kāpas, izcirsti koki, līdz piekrastei izbruģēts ceļš. Neatgriezeniski bojāta Daugavas stāvkrastam raksturīgā ainava un izjaukta noturība pret eroziju. Patvaļīgais būvētājs par šo pārkāpumu saņēma naudas sodu, taču tas bija niecīgs, tāpēc personas, kas aizsargājamās dabas teritorijās būvējas patvaļīgi, izpostot dabu, jāsoda bargāk, uzskata R. Matulis.