"Redz, tā gadījās!"

Paciente nomira vienas dienas laikā. Infektoloģijas centrā nebija ārstu, kas nosaka precīzu diagnozi

Latvijas Infektoloģijas centra (LIC) akūto pacientu uzņemšanas nodaļas savrupā pastāvēšana bez tām iespējām, kas pieejamas Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas (RAKUS) uzņemšanas nodaļā, kļūst bīstama slimniekiem. Tur nav ne tādu speciālistu, ne arī izmeklēšanas iespēju, lai nesajauktu, piemēram, tā sauktās ziemas vemšanas slimības ar nopietnām akūtām vēdera saslimšanām, kas prasa operatīvu ķirurga rīcību. Pie šāda secinājuma jānonāk, uzklausot stāstu par 50 gadus veco pacienti Sigitu, kura no dzīves šķīrās burtiski vienas dienas laikā. Šis gadījums ir tipisks Latvijas veselības aprūpes sistēmiskās kļūdas piemērs. Bet kurš saskaitīs, cik cilvēku šādu un līdzīgu kļūdu dēļ aizrauti projām no šīs pasaules? Kurš rīkosies, lai Sigitas likteni nepiedzīvotu vēl kāds mūsu veselības aprūpes sistēmas upuris?

Divpadsmit stundas Infektoloģijas centrā

"Otrdien, 23. janvārī, māsai, kura remontēja savu dzīvokli, aizvedu dažas nepieciešamās lietas. Aprunājāmies un draudzīgi šķīrāmies. Otrā rītā man zvana māsasmeita – mammai pēkšņi kļuvis slikti, viņa izsaukusi neatliekamo medicīnisko palīdzību. Vēlāk Sigita man atsūtīja īsziņu, ka viņa atrodas Infektoloģijas centrā," stāsta Sigitas brālis Olafs Pulks. Tad viņš sazinājies ar Latvijas Infektoloģijas centra galveno ārsti Baibu Rozentāli (viņa ir arī Rīgas domes deputāte no "Saskaņas" frakcijas) un noskaidrojis, ka Sigitai esot diagnosticēts norovīruss un viņai uzsākta rehidratācija, kas ir galvenā šīs saslimšanas ārstēšanas metode.

"Izlasīju internetā, ka tā nav mirstamā kaite, un nomierinājos," viņš turpina. "Bet pirms pulksten septiņiem vakarā man zvana no Gaiļezera slimnīcas (Infektoloģijas centrs atrodas

RAKUS sastāvā. – M. L.) un paziņo, ka Sigita ir nomirusi! Iemeslu gan neizstāstīja. Nākamajā dienā noskaidroju, ka māsai bijusi nevis vīrusa infekcija, bet gan sametušās zarnas. Vakarā Sigitai esot kļuvis pavisam slikti, viņa aizvesta uz RAKUS uzņemšanas nodaļu, kur ķirurgs diagnosticējis pavisam ko citu nekā Infektoloģijas centrā. Es biju šokēts. Līdz šim man bija diezgan liela uzticība mediķiem, bet, ja var aizlaist nāvē cilvēku, kurš gandrīz divpadsmit stundas ir atradies mediķu uzraudzībā, tad ko lai par to visu domā? Vērsos arī pie manas kolēģes Rozentāles, te gan ļoti lūdzu jūs nesaistīt šo traģisko notikumu ne vismazākā veidā ar politiku, un lūdzu viņai skaidrojumu, bet saņēmu atbildi: redz, tā gadījās!" stāsta Sigitas brālis Olafs, kuram tagad jāpierāda radniecība ar māsu. Viņš arī kārto visus nepieciešamos dokumentus, lai kļūtu par māsasmeitas aizbildni. Meitenei apritējuši septiņpadsmit gadi, un mātes atbalsts būtu ļoti nepieciešams, lai beigtu vidusskolu…

Kāpēc veda uz Infektoloģijas centru?

Kāpēc Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta (NMPD) mediķi slimnieci veda uz Infektoloģijas centru, nevis uz

RAKUS, kur ir pieejami ķirurgi un daudz labākas izmeklēšanas metodes? NMPD vadība atsakās runāt par šo nelaimi, nestāsta pat to, vai izvērtēs notikušo, vien aizbildinās ar pacientu tiesību likumu, kurš arī pēc pacienta nāves liedz sniegt trešajām personām informāciju par konkrētiem pacientiem un sniegto palīdzību. Jāpiebilst, ka es gan neprasīju sniegt ziņas par pacientes veselības stāvokli, bet lūdzu informāciju, vai neatliekamās medicīniskās palīdzības brigāde, viņuprāt, rīkojās pareizi, vedot Sigitu uz Infektoloģijas centru, un vai ar kādu konsultējās, pirms pieņēma šādu lēmumu.

Valsts galvenais infektologs Uga Dumpis uzskata, kā ātrās medicīniskās palīdzības mediķi nespēj steigā saprast pacienta veselības stāvokļa šādas nianses. Ja sāp vēders un ir caureja, tātad tās ir pazīmes, kas liecina par infekciju, un pēc NMPD hospitalizācijas plāna ved uz Infektoloģijas centru. "Diagnoze tiek noteikta agrāk vai vēlāk atkarībā no ārsta pieredzes un profesionālajām spējām. Nevar prasīt no infektologa, lai viņš atpazīst akūtu vēdera saslimšanu, jo Infektoloģijas centrā nav pieejamas tādas izmeklēšanas metodes, nav aparatūras, lai ieraudzītu, ka cilvēkam ir sametušās zarnas. Tas ir jādara universitātes slimnīcas uzņemšanas nodaļā – tikai tur iespējams pārliecināties, kad pacients vedams uz Infektoloģijas centru, kur jābūt plānveida, nevis akūto slimnieku uzņemšanas nodaļai, un kad pacients ir ārstējams Gaiļezera slimnīcā. Tā darbs tiek organizēts lielākajā daļā Eiropas valstu," stāsta U. Dumpis.

Bet Latvijā, kā tas nereti notiek, nespēj pieņemt lēmumus sabiedrības interesēs, ja tiek skartas kādu politiķu vai amatpersonu intereses. Atgādināšu par pērn novembrī izskanējušo skandālu par atklātībā nākušu Infektoloģijas centra vadības rīkojumu ievietot stacionārā visus, kas nonākuši uzņemšanas nodaļā, jo stacionārā esot pārāk maz pacientu. Un, jo mazāk pacientu, jo lielākas iespējas slimnīcai zaudēt valsts naudu. B. Rozentāle gan noliedza šāda rīkojuma esamību, bet pēc šīs informācijas publiskošanas amats bija jāpamet Infektoloģijas centra uzņemšanas nodaļas vadītājai – pēc B. Rozentāles aicinājuma daktere Ilze Ekšteina uzrakstīja atlūgumu un tagad strādā RAKUS par infektoloģi infekciju uzraudzības dienestā.

Rīkos konferenci

Latvijas Infektoloģijas centra galvenā ārste B. Rozentāle norādīja, ka infektologi ir akūto situāciju risinātāji. "Lai pacienti varētu ātrāk saņemt adekvātu medicīnisko palīdzību, Infektoloģijas centram tomēr ir nepieciešama sava uzņemšanas nodaļa. Jāņem vērā, ka daudzas infekcijas slimības ir lipīgas, un, ja pacients, kuram būs kāda no tām, vairākas stundas atradīsies RAKUS uzņemšanas nodaļā, viņš inficēs citus pacientus. Tāpēc slimniekiem labāk būtu, ja ķirurgs nepieciešamības gadījumā brauktu uz Infektoloģijas centru. Tomēr jāatzīst, ka pacienti ar akūtiem vēderiem infektologiem rada samērā sarežģītas situācijas, bet nav jau izslēgts, ka RAKUS uzņemšanas nodaļā pieminētajai pacientei operatīvi būtu uzstādīta pareizā diagnoze," uzskata galvenā ārste.

Tad jājautā, kāpēc Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas uzņemšanas nodaļā uzņem visus mazos pacientus, arī tādus, kuriem ir infekcijas, – viņu vidū vairāk nekā puse ir tieši ar zarnu infekcijām, bet lielākajā universitātes slimnīcā to nespēj izdarīt, jo vienmēr atrodas kāds attaisnojošs apstāklis. B. Rozentāle uzsvēra, ka tur esot vairāki tā sauktie negatīvā spiediena boksi, kur ievietot slimnieku ar lipīgu slimību un kas neļauj infekcijai nokļūt ārējā vidē. Bet varbūt šis piemērs ir to vērts, lai ar to iepazītos RAKUS vadība un ar laiku tam sekotu.

LIC virsārste Velga Ķūse, iztaujāta par konkrēto gadījumu, izsaka līdzjūtību mirušās slimnieces tuviniekiem un noraida pārmetumus, sakot – "šeit neviens negaida, kad pacients aizies bojā". V. Ķūse: "Pacientes klīniskā aina bija tipiska zarnu infekcijas slimībai – akūts vēders var būt arī tad, ja ir infekcijas saslimšana. Dežūrārsta uzraudzībā tika kontrolēts slimnieces veselības stāvoklis, diemžēl dzīve izdarīja citas korekcijas.

Infektoloģijas centrā rīkosim patologu anatomu konferenci, kurā izvērtēsim pacientes nāves cēloni, analizēsim, vai kaut kas medicīniski tika palaists garām. Šāds nāves gadījums nav ikdienas situācija, mēdz būt arī negaidīti pavērsieni."

Ķirurgi vairs nespēja palīdzēt

RAKUS galvenais ārsts Ēriks Kalniņš uzskata, ka "ķirurga esamība vai neesamība Infektoloģijas centrā ir ļoti svarīga". Tā kā ķirurga tur nav, ārsti laikus neizprata, kāpēc pacientei radušās vēdera problēmas. "Kad slimnieci ieveda RAKUS uzņemšanas nodaļā, ķirurgi pārliecinājās, ka viņai ir akūta vēdera aina, strauji pazeminājās asinsspiediens un bija sirds ritma traucējumi. Ķirurgi, kuri viņu izmeklēja, uzskatīja, ka tādā brīdī pacienti nav iespējams operēt. Bet tad piepeši iestājās nāve, un tur neko vairs nevarēja izdarīt – reanimācijas pasākumi bija nesekmīgi. Veicot mirušajai sievietei patoloģiski anatomisko izmeklēšanu, tika konstatēts, ka ir sametušās zarnas. Protams, ļoti slikti, ka tā ir noticis, taču jāņem vērā, ka pirmais ārstēšanas posms bija Infektoloģijas slimnīcā. Pie mums pacienti atveda, kad viņa vairs nebija glābjama," tā notikušo atceras galvenais ārsts un piebilst, ka medicīnā mēdz būt tādas situācijas, kad ir ļoti grūti izvērtēt un precīzi pateikt, kas tur ir par vainu. "Šis ir viens no tādiem nelaimīgiem gadījumiem, parasti jau akūto ķirurģiju atpazīst ātrāk. Tāpēc Infektoloģijas centrā tiks rīkota klīniski anatomiskā konference, kur spriedīs, kas netika izdarīts pareizi, nosakot diagnozi, vai paciente tika pareizi ārstēta un vai viņu varēja glābt," skaidroja Kalniņš.

Tomēr jau tagad var secināt, ka Infektoloģijas centra mediķiem pietrūcis gan zināšanu, gan iespēju, lai noteiktu pareizu diagnozi un laikus to ārstētu. RAKUS ķirurģijas klīnikas vadītājs profesors Guntars Pupelis pastāstīja, ka zarnas var samesties arī no caurejas – zarnas sarotējas, sagriežas ap savu asi, izveido cilpu un nospiež asinsvadus. "Ja laikus to atklāj, tad operē un cilvēks dzīvo. Neskaidrus gadījumus obligāti vajadzētu vest uz "Gaiļezera" uzņemšanas nodaļu," uzskata ķirurgs Pupelis.

Uz Veselības inspekciju un tiesu

Kā rīkosies RAKUS, lai laikus novērstu šādus nelaimīgos gadījumus, kad cilvēks ar ārstējamu kaiti mirst? Ē. Kalniņš: "Ir doma apvienot uzņemšanas nodaļas. Ar laiku visām RAKUS uzņemšanas nodaļām – ne tikai Infektoloģijas centra, bet arī Latvijas Onkoloģijas centra un Biķernieku slimnīcas – būs vienota vadība, kas koordinēs pacientu uzņemšanu."

Taču vai tas palīdzēs atšķirt vīrusu infekciju no zarnu samešanās, to veselības aprūpes vadības līmenī neviens nespēj pateikt. Ņemot vērā ārsta Ē. Kalniņa teikto, ka parasti akūto ķirurģiju atpazīst ātrāk, jāvaicā, kāpēc šai gadījumā neatpazina. Tas būs jāanalizē Veselības inspekcijai, kur O. Pulks vērsies ar sūdzību. O. Pulks ir gatavs arī tiesu darbiem, jo nedrīkst būt tā, ka neviens par šādām situācijām no sērijas "redz, tā gadījās" neatbild.

***

Veselības inspekcija sodījusi 49 personas

Veselības inspekcija 2017. gadā izskatījusi 846 iesniegumus par veselības aprūpes kvalitāti un darbspējas ekspertīzi, par pamatotiem atzīti (konstatēti pārkāpumi) 184 iesniegumi.

Pēc Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa ar naudas sodiem sodītas 49 ārstniecības personas, tostarp izteikti trīs brīdinājumi.