Zemnieki elektrizējas

Zemnieku saeimas kongress izvēršas par OIK kongresu

"Politiskais kompromiss – tas ir tad, ka viens grib iet uz teātri, otrs – uz kino, bet beigās abi aiziet uz makdonaldu. Pilnīgs murgs. Tā arī mums – vai mērķis sasniegts vai nesasniegts, nezinu, bet nu politiskais kompromiss panākts," tā par pagaidu izlīgumu ar Ekonomikas ministriju un "Sadales tīkliem" obligātā iepirkuma komponentes sakarā (OIK) no ikgadējā biedrības "Zemnieku saeima" kongresa tribīnes piektdien teica biedrības vadītājs Juris Lazdiņš. Jautājums par OIK izvērtās par kongresa centrālo tematu. Neierasti, rāmi un miegaini, gandrīz bez jautājumiem un ierosinājumiem tika vērtēts biedrības paveiktais un izvirzīti galvenie uzdevumi. Kolīdz tribīnē kāpa ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens, elektrības rēķinu jautājums sapurināja klātesošos un izraisīja asas debates. Ekonomikas ministra Arvila Ašeradena uzstāšanās demonstrēja, ka nostāja zemniekiem ļoti jutīgajā jaudu pieslēguma jautājumā tomēr kļuvusi piekāpīgāka. Vispirms pagarinot sezonālā pieslēguma termiņu, tagad – samazinot atslēgšanas un pieslēgšanas maksu. Lai gan aplausus zālē izpelnījās zemnieku aicinājums atcelt OIK, tomēr ministru, jāatzīst, stūrī iedzīt neizdevās.

Pamazām piekāpjas

Ministrs Arvils Ašeradens sanākušajiem skaidroja, ka OIK diferenciācija pēc pieslēguma veida bija nepieciešama rūpniecībai, kas attīstās divreiz straujāk nekā valsts ekonomika kopumā, turklāt arī kokapstrāde un pārtikas ražošana būšot ieguvējos. Viens no kompromisiem paredz, ka uzņēmēji jau tagad drīkst samazināt elektrības pieslēgumu jaudas bez sankcijām par jaudas atjaunošanu. Tādēļ "Latvenergo" papildu peļņu 78,9 miljonu eiro apmērā plānots novirzīt tieši uzņēmēju OIK izmaksu segšanai. Savukārt lauksaimniecībā ar 1. aprīli plānots ieviest jaudas pieslēguma samazināšanu uz deviņiem mēnešiem, "Sadales tīklam" sedzot tehniskās izmaksas. Lauksaimnieki gan tūlīt piedāvājumam iebilda, uzstājot atļauju jaudas samazināšanai pagarināt uz desmit mēnešiem, bet "Latvenergo" virspeļņu – novirzīt OIK samazināšanai par ampēriem. "Mēs vairs nevēlamies rēķinos redzēt šo sadaļu – OIK par ampēriem, jo par ampēriem jau vienu maksājumu veicam – par ievadstrāvu," sacīja J. Lazdiņš.

Zemniekus satrauc arī soda sankciju jautājums. Saimniecības "Mālnieki" īpašnieks, ekspolitiķis Atis Slakteris vēlējās zināt, kādas sankcijas piemēros, ja saimniecība nespēs izpildīt saistības un nevarēs nodrošināt jaudu izpildi. "Graudkopības saimniecības ir lielas eksportētājas ar miljonu apgrozījumu, mums izmaksas ir ļoti svarīgas, tie nav nekādi joki. Ja Ekonomikas ministrijai izdosies šo kaut kā atrisināt, es pat varētu nobalsot par "Vienotību", ko gan grūti iedomāties," sacīja A. Slakteris.

Tikmēr Ašeradens vaļsirdīgi atzina, ka par sankcijām atbildēt pagaidām nevarot. "Nu nav atbildes uz šo jautājumu. Bet nav jāvirzās uz sankcijām, jāmeklē elastīgi mehānismi, kā izlīdzināt intereses," viņš teica.

Kas būs ar gāzi?

Vēl viena lieta, par ko kongresā netika runāts, bet ko "LA" atzina vairāki uzrunātie zemnieki, ir pagaidām necilātais jautājums par tarifiem tām graudu kaltēm, kas darbojas nevis ar elektrību, bet gan ar gāzi. "Sadales tīkla" pārstāvji atbildēja, ka patlaban esot iesniegti jaunie tarifu priekšlikumi, kas paredz ieviest fiksēto daļu. "Nākamnedēļ plānota sanāksme, nāciet uz SPRK, pieprasiet, lai jūsu viedoklis tiktu uzklausīts. Nezinot jūsu pieslēguma punkta faktisko patēriņu, tagad grūti pateikt faktiskās izmaiņas," tāda bija atbilde.

Cunami tuvojas...

Lai gan OIK izvērtās par kongresa centrālo tematu, tomēr tika runāts arī par citām lietām. Zemkopības ministrijas parlamentārais sekretārs Ringolds Arnītis vērsa uzmanību uz nepatikšanām, kas gaidāmas saistībā ar augu aizsardzības līdzekļiem. Ja Brisele uzstās uz savu, pēc dažiem gadiem varētu tikt aizliegta 300 vielu lietošana, kas zemniekiem nozīmē agrotehnoloģiju pārskatīšanu, kā arī pamatīgu robu makā, kad nāksies pirkt daudz dārgākus mēslošanas līdzekļus pašreizējo vietā.

"Cunami tuvojas mums visiem. Ķīmiskie koncerni samazina darbīgo vielu daudzumu. Pārreģistrāciju programmu dēļ pārskatītas 150 vielas, no tām 25 vielas noraidītas, bet 114 ir uz jautājuma zīmes. Līdz 2024. gadam Briselei jāpieņem lēmums par 300 vielām. Kas notiks tālāk? Saskaņā ar ES regulu par riska novērtēšanu lielāka vērība tiks pievērsta individuāliem raksturojošiem lielumiem. Agrāk skatījās kopumā, kā vielas tiek lietotas, taču turpmāk – ja kaut vai viens kritērijs neatbildīs, tā viela tiks aizliegta. Nākotnē dikvāts, ditianons, fenamidons, visticamāk, ies ārā no tirgus. Tāpat ir ļoti stingras diskusijas saistībā ar bišu veselības vadlīnijām, kas varētu izslēgt daudzu vielu lietošanu rapšiem. Nākamais aspekts ir endokrīnais jautājums – kā vielas iespaido cilvēka imūnsistēmu, un šajā sakarā liela daļa fungidcīdu ies ārā no tirgus. Jautājums būs arī par glifosāta nākotni pēc 2022. gada, kad beidzas reģistrācijas periods," teica R. Arnītis.

Viņš arī atzina, ka Latvijas rīcībā gan neesot fundamentāla pētījuma, uz kura bāzes nākotnē būvēt lauksaimniecības politiku, tomēr ir pietiekami daudz praksē lietojamu pētījumu, kas gudram zemniekam un agronomam ļaus ātri pielāgoties jaunajām prasībām, kas sagaida Latvijas lauksaimniecību. Tāpat vajag izglītoties, lai varētu saimniekot gudri. Ņemot vērā, ka nākotnē pastiprināsies vides spiediens, vajadzētu pievērsties vides fondiem un to finansiālajām iespējām, lai samazinātu siltumnīcefekta gāzu emisijas un klimata radītās pārmaiņas.