Rīga 21°C, skaidrs, bez nokrišņiem, DR vējš 3m/s
Sestdiena, 2024. gada 04. maijs 13:57
Vārda dienas: Vijolīte, Viola, Vizbulīte
Latvijā lauksaimniecībā izmantotās notekūdeņu dūņas satur baktērijas, kas pārsniedz pieļaujamo normu
Latvijā lauksaimniecībā izmantotās notekūdeņu dūņas satur patogēnās, infekcijas slimības izraisošās baktērijas, kas daudzas reizes pārsniedz pieļaujamo normu, ko iesaka Eiropas Komisija lauksaimniecībā izmantojamiem kompostiem un digestātiem, liecina Latvijas Atkritumu saimniecības asociācijas (LASA) ekspertu veiktās analīzes. Tas nozīmē, ka apdraudēti var būt lauksaimniecības produktu patērētāji un darbinieki, kas ar šīm dūņām darbojas. Notekūdeņu dūņu nonākšana pārtikas apritē, iespējams, ir arī Latvijā neizskaidrojamo infekcijas slimību (vēdera vīrusu u.c.) uzliesmojuma iemesls, izriet no LASA ekspertu secinājumiem.
Kā tas iespējams? Ko dara uzraugs – Valsts vides dienests? Un ko – Veselības inspekcija? Izrādās, ka pēc likuma burta viss ir kārtībā. Patlaban spēkā esošie noteikumi liek noteikt notekūdeņu dūņās vien smago metālu, sausnas daudzumu un vēl vairākus rādītājus. Bakterioloģiskais piesārņojums nav jānosaka. Neviens īsti nezina, kas ar dūņām notiek, tām nonākot lauksaimniecības zemē. Piemēram, notekūdeņu dūņu analīžu paraugos pārāk lielos daudzumos atrastās E. coli baktērijas noplicinātā zemē varētu labi vairoties.
Lauksaimniecībā tiek patērēta aptuveni viena trešdaļu no Latvijas 150 attīrīšanas iekārtās saražotajām notekūdeņu dūņām.
Baktēriju sešas reizes vairāk, nekā atļauts
LASA pētnieki sertificētā laboratorijā noteica organisko vielu daudzumu, E. coli, salmonellu baktēriju, gaistošo organisko skābju un viegli sadalošo gaistošo savienojumu daudzumu produktā, ko satur notekūdeņu dūņas. Analīžu paraugus ņēma pirms un pēc dūņu apstrādes. Secinājumi – smago metālu pieļaujamās normas nav pārsniegtas. Infekcijas slimības izraisošo E. coli baktēriju daudzumam kompostā būtu jābūt mazākam par 1000, tomēr, piemēram, digestātā, kas Lestenes biogāzes stacijā ir izgājis mezofilo procesu, tas ir 6193. Sešas reizes vairāk, nekā atļauts normatīvā! "E. coli
baktērijas uz lauka dzīvo un vairojas, jo tur nebūs 60 0C temperatūras, kurā tās iet bojā. Paraugos pirms dūņu iekraušanas biogāzes stacijā arī atklāta salmonellas baktērija, tomēr pēc dūņu apstrādes ņemtajos paraugos to nekonstatēja," piebilst LASA valdes locekle Rūta Bendere.
80. gadu beigās ideja par notekūdeņu dūņu izmantošanu lauksaimniecībā šķita ļoti cerīga, jo tajās ir daudz vērtīgu, augiem nepieciešamu vielu, tostarp fosfors, slāpeklis, kālijs, kalcijs. Par bīstamāko dūņu piesārņojumu līdz šim uzskatīja smagos metālus – varu, dzīvsudrabu, cinku. Pēdējo gadu pētījumi liecina, ka bīstamību rada arī piesārņojums ar E. coli un salmonellas baktērijām.
No dūņām un digestāta veidotais komposts ir jāuzkarsē līdz 60 – 70 0C temperatūrai. Šo kompostu, iespējams, varētu izmantot apstādījumos parkos un skvēros. "Kompostā dūņas var, piemēram, likt kopā ar lapām, salmiem un lapu koku sīko smalkni. Kaudzē ļoti svarīgi ir pārbaudīt temperatūru un regulāri apmaisīt, lai tā izkarst. Vismaz 60 0C temperatūrā trīs dienas ir jāizkarst visai kaudzei, visam materiālam. Tad vairāk vai mazāk droši ir likt šo kompostu apstādījumos, nevis uz lauksaimniecībā izmantojamajām zemēm. Šāds materiāls neko sliktu nedarītu arī gravai, mežam, dabiskai vietai, kur, iespējams, ir izņemta kūdra un vajag renovēt kūdras laukus. Vai arī varētu vairāk domāt par ātraudzīgo kārklu audzēšanu mitrās vietās," atzīst Latvijas Universitātes docente Rūta Bendere.
Gaida jaunu stratēģiju
Atbildīgās amatpersonas Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā (VARAM), pašvaldības uzņēmumos par situāciju zina, tomēr nerīkojas. Par riskiem zina arī Zemkopības ministrija (ZM). Neko sakās nezinām Veselības inspekcijā, kurai Latvijā jāmonitorē situācija ar infekcijas slimībām. Zina arī Latvijas Lielo pilsētu asociācijā (LLPA).
Latvijas Biogāzes asociācijas vadītājs Andis Kārkliņš teic – gaidām jauno ES Atkritumu apsaimniekošanas stratēģiju. Oficiālais strausa politikas iemesls – vajag vispirms izveidot dūņu apsaimniekošanas valsts stratēģiju, taču tam kā allaž nav naudas. Visticamāk, nav neviena, kas būtu gatavs uzņemties atbildību par līdzšinējo situāciju un arī paziņot, ka dūņu higienizācija prasīs būtiskus papildu naudas līdzekļus no Latvijas cilvēku maciņiem.
Kaimiņvalstī Lietuvā notekūdeņu dūņas sadedzina. Igaunijā, kur lauksaimniecībā izmanto 78% no visām notekūdeņu dūņām, ir noteiktas arī bakterioloģiskās prasības lauksaimniecībā izmantojamajām dūņām. Proti, ir noteiktas robežvērtības pieļaujamajam E. coli, salmonellas baktēriju un helmintu oliņu daudzumam. Igauņi vērš uzmanību, ka notekūdeņu dūņās un augsnē ir atrastas arī medikamentu, tostarp antibiotiku, atliekvielas. To piesārņojumu robežvērtības normatīvie akti patlaban neregulē.
VARAM pārstāve Laura Jansone norādīja, ka Notekūdeņu dūņu stratēģijas gatavošanai bija iecerēts piesaistīt ES fondu naudu, tomēr projektu neapstiprināja. Patlaban tiekot meklēti citi naudas avoti.
Nozares eksperts Jānis Zviedris teic – ja pašvaldības uzņēmumiem dūņu apsaimniekotājiem būtu jāveic to higienizācija, daudzu uzņēmumu pastāvēšana dārgo izmaksu dēļ būtu apdraudēta. Viņš arī piebilst, ka daudzviet tiek grēkots ar dūņu glabāšanas nosacījumu ievērošanu.
Notekūdeņu dūņu apsaimniekošana – dārgs prieks
Pašvaldības SIA "Bauskas ūdens" uzkrāts 1000 t notekūdeņu dūņu. It kā viens lauksaimnieks par šo produktu esot izrādījis interesi. Taču šobrīd tiekot domāts par notekūdeņu dūņu glabāšanu Getliņu atkritumu poligonā. Īpašos apstākļos dūņas atļauts glabāt trīs gadus, vēlāk tās uzskata par atkritumiem. Getliņos par vienu tonnu dūņu glabāšanu jāmaksā 62,60 eiro (bez PVN). Tātad "Bauskas ūdens" gadījumā tie būtu 62 600 eiro plus vēl transporta izdevumi. "Bauskas ūdens" vadītāja vietnieks Arnis Birzmalis kategoriski atteicās rādīt, kur un kā notiek notekūdeņu glabāšana un apstrāde.
SIA "EKO Terra" pieņem dūņas no SIA "Rīgas ūdens" kā izejmateriālu, kuru, izmantojot aerobās kompostēšanas metodi, pārstrādā organiskajā mēslojumā – kompostā – un pēc tam pārdod. Pēdējos trīs gados ik gadu ņem 20 000 tonnu "Rīgas ūdens" attīrīšanas iekārtās ar mezofilo apstrādi gatavotu dūņu. No tā gatavo kompostu. "Rīgas ūdens" sedz "EKO Terra" komposta gatavošanā radušās ražošanas izmaksas. "EKO Terra" nevarēja pateikt, vai kompostā mēra temperatūru. Uz jautājumu par iespēju apmeklēt uzņēmumu un vērot komposta gatavošanu, "Eko Terra" pārstāve Marija Elarte atbildēja, ka atbildīgais darbinieks būšot atvaļinājumā līdz 30. maijam un vēlāk viņa ar mani sazināsies. Klāt jau jūnija otrā nedēļa...
Paveicies ir "Valmieras ūdenim" – no Valmieras attīrīšanas iekārtām ik dienu gandrīz visu atūdeņoto dūņu daudzumu – aptuveni 10 tonnas – ved uz SIA "Zemturi ZS" biogāzes staciju Burtniekos. "Valmieras ūdens" maksā vien transporta izdevumus. "Zemturi ZS" ražo pienu, audzē kukurūzu, graudus. Saimnieks Jānis Višņevskis precizē – ik dienu no Valmieras attīrīšanas iekārtām saņem 8 tonnas, no Cēsu attīrīšanas iekārtām – 6 tonnas, no "Valmieras stikla šķiedras" – 4 tonnas un no Smiltenes attīrīšanas iekārtām – 4 tonnas notekūdeņu dūņu. Tām pievieno arī no "Valmieras piena" atvestās 5 tonnas piena sūkalu un notekūdeņu dūņu. Dūņas saimnieks saņem bez maksas. "Zemturos" dūņas 60 dienas atrodas biogāzes stacijā, kur tās 39,5 0C temperatūrā ražo elektrību un siltumu. Pēc tam digestāts nonāk mēslu krātuvēs (lagūnās). Laikā no aprīļa līdz maija beigām to saturu izlaista uz laukiem. J. Višņevskis stāsta, ka E.coli baktēriju daudzumu uz lauka lietajam mēslojumam pārbauda sertificētā laboratorijā.
SIA "Sabiedrība Mārupe" valdes priekšsēdētājs Modris Spuģis atklāj, ka viņa vadītais uzņēmums kā mēslojumu patlaban ik gadu izmanto līdz 5000 tonnu notekūdeņu dūņu kompostu. To sastāvā esošās dūņas ņemtas Rīgas notekūdeņu attīrīšanas iekārtās, ir atūdeņotas un izgājušas mezofilo procesu. "Dūņas izārda un iear zemē vienu reizi četros piecos gados. Biežāk neļauj slāpekļa normatīvi. Izmantojam notekūdeņu dūņas vairāk nekā 100 ha burkānu un arī aptuveni 100 ha kartupeļu audzēšanai. Tomēr visvairāk tās nonāk uz kukurūzas laukiem," teic "Mārupes" vadītājs. Par iespējamo analīžu veikšanu digestāta bakterioloģiskajai pārbaudei viņš iesaucas: "Ak, dievs! Ja vēl dūņas būs jākarsē un rīdziniekiem par to jāmaksā!"
Liepājas notekūdeņu attīrīšanas iekārtu vadītājs Vilmārs Bogovičs pastāstīja, ka ik gadu ražo aptuveni 4000 tonnu notekūdeņu dūņu. No šīm dūņām kopā ar zāli, salmiem, koku lapām un vēl citām sastāvdaļām stirpās veido kompostu. "Mēs redzam, ka, ar tehniku pārcilājot stirpas aerobā procesa nodrošināšanai, izdalās tvaiki, kas liecina par augstu temperatūru. Protams, dažkārt mērām arī temperatūru, tai stirpā ir jābūt vismaz 70 0C," saka V. Bogovičs. Kompostu uzņēmums pārdod par 3 eiro/m3. Pircēji galvenokārt ir mazie lauku saimnieki un būvnieki, kas to izmanto apzaļumošanai.
SIA "Talsu ūdens" ūdenssaimniecības galvenais speciālists Uldis Vērdiņš stāsta, ka zemniekiem ir aizspriedumi pret notekūdeņu dūņu izmantošanu. "Saimnieki nezin kāpēc neņem vērā, ka notekūdeņu dūņās atrodas augiem vajadzīgās vielas, tās pašas, kas minerālmēslos." "Talsu ūdens" gada laikā ražo aptuveni 2500 tonnu dūņu. Vienu gadu dūņas nostāvas un tad tās atdod zemniekam, kas šo produktu izmanto kukurūzas audzēšanā. Saimnieks par dūņu izmantošanu saņemot līdz 10 eiro/m3. "Dārgs prieks ir notekūdeņu dūņu apsaimniekošana. Pagaidām ar to tiekam galā," stāsta U. Vērdiņš.
Vairāk par notekūdeņu dūņu izmantošanu lasiet žurnāla "Agro Tops" jūnija numurā!
***
Dārzeņi pirms ēšanas jāmazgā
Pārtikas un veterinārā dienesta Pārtikas izplatīšanas uzraudzības daļas vadītāja Tatjana Marčenkova:
"Ikviens cilvēks pārnēsā E.coli baktērijas. Bīstamas ir patogēnās E.coli baktērijas. Tās, piemēram, var atrasties uz dārzeņu virsmas. Lai izvairītos no inficēšanās ar patogēnajām E.coli baktērijām, dārzeņi pirms lietošanas pārtikā ir jāmazgā. Pilnīga drošība būs, ja mazgāšanu veiks ar verdošu ūdeni. Dārzeņu dezinfekcija noteikti būtu pārspīlējums.
Laikraksta redakcija atrodas Rīgā, Toma ielā 4
Redakcijas e-pasta adrese: [email protected]
Lursoft laikrakstu bibliotēkā pieejami raksti no 29.11.2003